Vienīgais, kurš var sasniegt apgaismību ir cilvēks, kurš vairs nenostājas kāda pusē, kurš atmetis visu dalīšanu un savienojies ar Mīlestību.
Šī saplūšana notiek tikai Mīlestībā, tāpēc, ka Mīlestībai nav nekā kopīga ar intelektu. Lūk kāpēc intelekts paziņo, ka Mīlestība ir akla, ka Mīlestība ir neprāts, ka nevajag nokļūt tās valgos. Tas brīdina, ka, ja Mīlestība tevi sagūstīs, tu pazaudēsi sevi. Tas saka: “Paliekot kopā ar mani, tu būsi pasargāts. Man piemīt spēja spriest, spēja strīdēties, spēja izsvērt visus “par” un “pret”. Es varu tev palīdzēt! Bet, ja tu klausīsi sirdij, tu maldīsies kā aklais. Sirds nav spējīga ne domāt, ne spriest, ne strīdēties. Tu sajuksi prātā”.
Nevienam citam nav tādas izpratnes, tādas sapratnes kā Mīlestībai, bet intelekts saka, ka Mīlestība ir akla. Cilvēki, kuri mīl, redz cauri visam, bet intelekts saka: Mīlestība ir akla.
No intelekta skatu punkta, Mīlestība patiešām šķiet akla, jo tas, pirms kaut ko darīt, radis izsvērt visus “par” un “pret”. Bet SIRDS? Sirds nešauboties dodas tumsā, tā lec neminstinoties.
Prāts uzskata, ka Sirds ir akla un tadēļ to apspiež. Un tad tu esi atkarīgs no Prāta un neklausi Sirdi.
Tu baidies un tāpēc sāc spriedelēt. Tu saki: “Kurš gan zina, kur Sirds mani aizvedīs?” Bet Kabīrs saka, ka tikai tie, kuri klausās sava Sirdī, ir viedi un tikai tie ir patiesie meklētāji.
Intelekts uz Mīlestību skatās kā uz kaut ko, kas jadara. Tas sevi uzskata par ļoti racionālu, ļoti spriestspējīgu. Taču, ko gan jūs esat sasnieguši ar savu spriedelējumu palīdzību? Viss patiesais notiek tikai ar tiem, kuri ļaujas Mīlestībai. Mīlestība ir uguns, kurā viss pārvēršas pelnos. Tikai Dievišķais paliek. Tikai Dievišķais nevar sadegt.
OŠO
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Ginta Filia Solis 