Par ko klusē vīrieši?

Nav labi, kad mūsu vīrieši pamet savus bērnus un aiziet no ģimenēm, un mēs neko nesaprotam, pat negribam saprast, un kāpēc dažkārt, kad viņš ir prom, pat iestājas miers dvēselē.

Mēs nesaprotam, kurš kontrolē situāciju mūsu ģimenē. Mēs vispār nezinām, kas tās ir par programmām, kas mūs kontrolē. Kāpec vīrieši aiziet neko nepaskaidrojot? Vai kāpēc viņi ir gatavi ar mums dzīvot, bet nav gatavi kopā attīstīties? Kāpēc viņi klusē?

Kāpēc mums, sievietēm jāmācās ar viņiem runāt? Un tikai tādā secībā: sākumā mums jāiemācas ar viņiem runāt pareizi, un tikai pēc tam runā viņi!

Ko nozīmē “pareizi”? Kaut ko sevī mainīt, lai sakristu ārējais miers un iekšējais. Lai tas notiktu bez aizvainojuma, prasībām un mūžīgām pretenzijām pret viņu. Ikviena saruna.

Kāpēc vīriešus vajag sasildīt? Kur ņemt tik daudz mīlestības, lai pēc ilgstoša spiediena no sieviešu puses, kas sākusies praktiski no bērnu dārza laikiem, viņi spētu mums uzticēties?

Vai ir iespējams kaut ko darīt ar to, ka viss, ko vēlas vīrietis ģimenē, ir tas, lai viņu vispār “neaiztiktu vai liktu mierā” un viņu neinteresē uzlabot savu kopdzīvi, jo viņš principā netic sievietēm? Kā pārstāt viņu mūžīgi kaut kur vilkt, stiept, likt kaut ko darīt? Kā izdarīt tā, lai viņš pats gribētu savā ģimenē šo kopā būšanas sajūtu?

Grūti ar to visu tikt skaidrībā! Taču tas ir iespējams! Ja pati to vēlēsies! Reiz man arī bija ļoti vientuļi savā ģimenē, ar savu vīru. Bet tagad tas vairs tā nav. Es ik dienu esmu veikusi un vēl joprojām veicu milzīgu darbu savās attiecībās. Man izdevās izdarīt tā, ka mēs sākām runāt. Un sanāca pavisam cita dzīve. Un, ne tikai man. Tātad principā tas ir iespējams! Un ir ne tikai divi varianti!!! Vai nu paciest, vai “ak, šīs attiecības mani nomāc!” un ātri aiziet! Ir vēl trešais variants!
Es esmu! Mēs esam! Ir mūsu ģimene! Kura godīgi iziet cauri visām krīzēm ne jau pēc “macību grāmatas”! Kaut arī dažkārt ir ļoti grūti.

Tu nedrīksti nolaist rokas. Tev nav jācieš. Lai arī cik nepārvarama tev šķistu esošā situācija. Un tavos spēkos ir apstādināt šo atšķirtību, kas šobrīd ir starp tevi un tavu vīru un kurā dzīvo jūsu bērni. Tāpēc, lai pēc tam dotu viņiem iespēju izveidot normālas attiecības, tāpēc, lai nākotnē dotu viņiem iespēju izveidot stipras ģimenes. Tāpēc, lai paspētu normāli dzīvot paši.

NEIZDOMĀTS STĀSTS

“Šodien no rīta pamodos un sapratu: ja mana vīra mīļākā pazudīs, es atkal pārvērtīšos par monstru. Es to jūtu. Es atkal baidos izjust to agresiju, kas plūda no manis uz viņu kā melna straume daudzu mūsu kopdzīves gadu garumā.

Es sapratu, ka es vairs nelīdīšu viņa telefonā vai datorā, nemocīšu sevi ar visām tām detaļām un necentīšos viņu kontrolēt. Es vienkārši sākšu dzīvot. Un macīšos runāt.

Man jāiziet no šī upura stāvokļa. Tas līdzīgs dziļai akai. Es sēžu tās dibenā, skatos augšup, bet izrāpties nevaru. Jātiek ārā!”

TIKSM SKAIDRĪBĀ, KĀ STIPRINĀT SAVU ĢIMENI BEZ MĪĻĀKĀS PALĪDZĪBAS
Nevajag baidīties no tā, ka būs kā agrāk. Šobrīd tu jau daudz vairāk saproti par sevi un savu ģimenes situāciju. Par savām attiecībām ar vīru. Tu esi gatava domāt par savu “ieguldījumu”” tajās un to, kas notika. Tāpēc nebūs tieši tā kā bija!

Un, kā būs? Šobrīd kaislību intensitāti palīdz “uzturēt” mīļākā. Viņa ar savu ierašanos, lai cik dīvaini tas nešķistu, palīdzēja apturēt tavas agresijas pret vīru uzplūdus. Un arī viņš to jūt. Radās iespēja uzelpot. Laiks padomāt. Gan tev, gan viņam.

Pamēģināsim pafantazēt, kas notiks, kad šī tēma atkritīs.

Viens variants, tu periodiski viņam pārmetīsi. Par to, kas bija.

Otrs variants, tu varēsi piekrist tam, ka ikviena parādība, kas notiek ģimenē: mīļākā, slimība, problēmas ar bērniem, skar visu ģimeni.
Ja tu patiešām piekritīsi tam, ka tas, kas notiek jūsu ģimenē nav vis ” slikta uzvedība”, bet gan jūsu kopējā problēma. Nevis vienam no pāra, bet abiem.

Pirmajā variantā man tev pat teikt nav ko. Tu pati visu proti. Ikviena no mums to prot. Pārmest. Vainot. Pateikt visu. Pamācīt. Zāģēt.

Otro variantu izvēlēties ir daudzkārt grūtāk! Atkal ir daudz jāmācās.

Un pats galvenais, ko mācīties, (no pirmās, otrās un pat desmitās reizes tas nenostrādās), ir iemācīties sarunāties.

Šķiet, kas nu tur tāds? Sarunāties? Ko tur daudz mācīties?

Mūsu mentalitāte un audzināšana ir tāda, ka praktiski mēs visas runājam ar pretenzijām un prasībām pret otru. Mēs neprotam savādāk. Un tad, kad tā darām, mēs otru cilvēku atgrūžam.

Tev nāksies ar savu vīru iemācīties runāt pavisam savādāk. Normāli. Vienkārši. Bez prasībām. Bez pārmetumiem. Bez zemtekstiem un vēstījumiem. Mierīgi. Rāmi.

Tas būs ļoti sarežģīti. Tāpēc, ka tad, kad tu sāc tā runāt, viņam nav iespēju uzvilkties, emocionēt un “drāmas” nav. Tā tiek atcelta. Taču daudzi vīrieši ir pieraduši pie tā, ka ir drāma, ka tai ir jābūt!!! Ka ģimenē jābūt pastāvīgam stresam!  Kā dzīvot ģimenē bez stresa un spriedzes – to viņi vispār neprot. Un kā tu pati tajā jutīsies, kad nebūs vairs pretenziju? Tu, kurai vajadzīgs būt “uz nerviem” un kaislībās?

Jāmēģina, lai uzzinātu!

Lai iemācītos TĀ sarunāties, ir jāpieliek piepūle. Jāpaspēj, pirms atver muti, pirms pasaki ierastos vārdus, prast tos izfiltrēt un piemeklēt pareizo intonāciju.

Tu jau sajūti protestu? Un, kas tagad notiks, mūsu mājās vairs nevarēs atslābināties, uzstāties, parādīt savas tiesības un pateikt viņam visu?
Jā! Tu visu pareizi saprati. Ja gribi iemācīties sarunāties.

Un arī viņu vari godīgi brīdināt, sakot: ” Es sapratu, ka ļoti ilgi ar tevi esmu runājusi nepareizi. Visu laiku ar kaut kādiem negatīviem “uzbraucieniem”. Tagad es to ļoti nožēloju.
Piedod man. Agrāk es tur neko nevarēju padarīt. Tagad gribu iemācīties savādāk. Bez pretenzijām un pozitīvi. Es ļoti gribētu tev palūgt palīdzību, jo man noteikti ne viss uzreiz izdosies, taču es ļoti gribu, lai izdodās. Runāt ar tevi savādāk. Labestīgāk. Mīļāk. Mierīgāk.”

Tas jau ir pusceļš. Lēmums, pa kādu ceļu iet, ir pieņemts un vīrs ir pabrīdināts.

Var rasties jautājums, kāpēc es vīra mīļāko neuztveru kā nopietnu sāncensi un potenciālu draudu ģimenei?
Tikai tāpēc, ka tad, ja sievietei ir iekšēja pārliecība par to, ka šis vīrs viņai ir vajadzīgs, šī pārliecība uzvar visu. Laba attieksme pret savu vīrieti uzvar visu. Dažkārt to sauc par mīlestību. Dažkārt tikai pēc tādiem pārbaudījumiem mīlestība arī sākas. Atmostas.

Turklāt, tu nedrīksti orientēties uz viņa uzvedību. Tev pašai sev jāpieņem šis lēmums, ka ikvienai tavai un viņa sarunai jābūt uz labvēlīgas nots un ar pozitīvu noskaņu. Lai starp rindiņām var izlasīt: “Es ļoti priecājos par to, ka tu esi! Es priecājos par to, ka varu tev to pateikt! Par to, ka varu ar tevi par to runāt!”

Šīs emocijas raisās ļoti ātri. Un vīra dvēsele var nepaspēt sadzirdēt šīs pārmaiņas balsī, noskaņojumā un galvā. Un viņš uz to var reaģēt kaut kā savādāk.

Varbūt šobrīd viņš mīļākās tēmu tev degunā vicina kā sarkanu lupatu vērsim, lai izbaudītu to mieru, kas, iespējams, pārāk ilgi nav bijis jūsu mājās. Pateicoties mīlākajai, viņš var savās mājās atpūsties. No tavas agresijas un mūžīgās neapmierinātības. Protams, kā var negribēt to visu turpināt? Miers, labvēlība, tu rosies un centies “būt laba”.

Lūk, te ir svarīgi tev pateikt. Neskatoties uz to, ka tev jāiemācās runāt mierīgi, rāmi, bez pretenzijām, tev tomēr sevī ir jāieklausās un jāpadomā par to, ck ilgi tu esi gatava gaidīt, kamēr viņš pārstās staigāt šurpu-turpu.

Ne vienmēr jautājumu par mīļākās “izgaišanu” var atrisināt vienas dienas vai nedēļas laikā. Tieši tāpēc, ka arī vīram ir bail izdarīt ikvienu neveiklu kustību, lai viss neatgrieztos vecajās  sliedēs. Te nu jūs esat vienoti – ne viņš grib iepriekšējas attiecības. Ar tevi. Ne arī tu vēlies, lai notiktu tā, kā iepriekš.

Tāpēc būs jāveido jaunas. No nulles. Un pareizā intonācija, tavs miers, tavs dzīvesprieks pat tādos ģimenei grūtos laikos tev palīdzēs.

Nolem, cik ilgu laiku tu esi gatava viņu gaidīt. Un pasaki to viņam. Mēnesi, divus, pusgadu, gadu – lai viņš izlemtu. Nevajag viņam jautāt, kad viņs to pametīs un atgriezīsies. Ja tā jautāsi – nekad nepametīs. Pilnīgi skaidrs, ka viņam ir labi. Viena par viņu cīnās, otra kļuvusi gluži vai zīdaina. Iespējams, viņam tas ilgi neapniks.

Tu viņam paziņosi šo laika intervālu – cik ilgi viņš var lemt. Un tad, kad tas būs pagājis, ja viņš visu atstāj kā ir, un neko nemaina, dzīvo pa divām mājām, tad tev būs jāuzņemas atbildība un jāpabeidz šīs attiecības. Tā tu nepazaudēsi savu pašcieņu. Un tev tā būs vieglāk.

Jā, bailīgi bez viņa, pavisam bailīgi, taču, ja tu ļauj vīrietim bezgalīgi rīkoties ar tavu laiku, tas ir vēl briesmīgāk. Gan tev, gan viņam. Tu pati dod viņam iespēju necienīt sevi. Ar to, ka pati sevi necieni.

Tā kā labāk labvēlīgi atskaņot viņam savu gaidīšanas laiku: “Es sapratu, ka mūsu ģimenē ļoti daudz kas nav bijis pareizi. Sapratu, ka vēlos ar tevi savādākas attiecības. Sapratu, ka esmu gatava mainīties un pret tevi izturēties labāk. Un es to darīšu. Saprotu, ka tev šobrīd nav vienkārša situācija. Tu nezini, kā rīkoties. Un tev ir vajadzīgs laiks. Padomāt. Izvelēties. Es vēlos, lai tu mani saprastu. Un es tev varu dot šo laiku – lūk tik (un nosauc savu ciparu, cik ilgi esi gatava gaidīt). Taču es nevaru tev dot bezgalīgi daudz laika. Tāpēc, tad, kad šis laiks būs beidzies un, ja tu vēl nebūsi izlēmis, tad lēmumu pieņemšu es. Mainīties un strādāt pie attiecībām kopā vai viena es vēlos, bet vilkt garumā ciešanas, mīņāties uz vietas un dzīvot pārmetumos, es vairs nevēlos”.

Sākumā viņš tev neticēs. Iespējams, neuztvers nopietni tavus vārdus. Tavs miers viņam šķitīs uzspēlēts. Un būs tev pārbaudes. Lai pārbaudītu, kurā mirklī tu norausies un sāksi runāt pa vecam ar pretenzijām un pārmetumiem. Kad?

Sākumā viņš tevi provocēs uz jūsu veco ierasto sarunāšanas veidu. Pieņemsim, tu skaļi apvaino, dusmojies, vicini rokas, bet viņš klusē. Jo vairāk tu uzvelcies, jo vairāk viņš aizveras. Tu pati zini, kā jums mēdz notikt.

Arī viņš “spiedīs” uz visām tavām pogām, lai tu reaģētu ierastā veidā. Un te nu tev jāspēj noturēties! Un sanāks ar sevi pacīnīties. Pielikt piepūli. Un nepadoties provokācijām.

Taču tie vārdi – lūgums pēc palīdzības un atbalsta, kurus tev pateicu pašā sākumā, var tev palīdzēt kaut nedaudz mīkstināt viņa sirdi.

Pagaidām viss. Pagaidām mācies sarunāties. Bez pretenzijām. Tā, kā, iespējams, vēl nekad un nekur neesi dzirdējusi. Katrā gadījumā – ne savā tuvākajā lokā. Stāsti par sevi viņam biežāk. Runā par to, kā tu jūties un kā tu vēlies. Un nospraud laika robežas.

Un atceries, ka tā, kā ir šobrīd, nebūs mūžīgi.

Psihologs Jūlija Zinovjeva
Foto: Olya Kobruseva
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Blaktis un lielā mīla

– Dima, palīdzi, man mājās jau trešo mēnesi nenormāls blakšu uzbrukums. Divreiz bija atbraukusi dezinsekcija, tagad visa māja neciešami smird, bet blaktis atkal atgriežas. Man taču mājas viss ir tik tīrs, no kurienes tās radušās? – ar šādu jautājumu pie manis vērsās sena paziņa.

– Kas tie par kukaiņiem – blaktis? Ko tās ēd? – es jautāju.

– Dima, tie ir asinssūcēji, tie sūc asinis!

– Nu tad paskatīsimies, varbūt tu kādam sūc asinis – ne gluži burtiski, bet figurāli?

– Vai tu mēģini man pateikt, ka tas notiek tāpēc, ka es pirms trīs mēnešiem sāku tikties ar precētu vīrieti? Bet mums ir tik liela mīla! Jā, protams, viņš ir bagāts cilvēks, taču tas nav galvenais. Mums ir jūtas. Gribu lai viņš mani apprec. 

– Ja jau reiz jums ir tik lielas jūtas, tad pastāsti par tām viņa sievai un diviem bērniem. Lai visi priecājas par jūsu laimi! Kad bērni izaugs, tu viņiem varēsi izstāstīt, ka laikā, kad viņu tētim un mammai bija sarežģījumi attiecībās, tu atnesi mīlestību.⠀ 

– Nē, es nepiekrītu, te man viss ir no sirds un godīgi. Blaktis, maitas, noteikti atnāca no kaimiņiem.

Ļoti bieži norāde uz vienu vai otru nelaimi slēpjas paša nelaimē. Es zinu daudzus stāstus par blaktīm un visi tie ir tikai par vienu: cilvēks piesūcas kaut kam. Piemēram, svešai ģimenei. Sāk pievilkt sev uzmanību, resursus, vienu no dzīvesbiedriem. ⠀

Kāda jauna sieviete tā “piesūcās” savam darba kolektīvam: vāca visdažādākās tenkas, kompromātu par kolēģiem un izplatīja šo informāciju. Taču ļoti ātri saprata, kas par lietu, un blaktis viņu pameta.

Blaktis ir tikai viens no variantiem, kas var notikt tad, ja cilvēks piesūcas kaut kam savās interesēs. Iespējams, ka kāds pats ir maita un viņam pilnīgi vienalga, vai tās blaktis vai tarakāni. Tad viņš saņem kādu citu norādi par to, ka viss iet galīgi šķērsām.

Vai arī tu zini tadus stāstus? Un vai vari noteikt, ar ko tie saistīti?

Dmitrijs Trockis
Tulkoja: Ginta Filia Solis

No ikviena stāsta mēs varam mācīties un pielietot šīs macības savā dzīvē ŠEIT

Ja vīrietis pazemo savu sievieti, viņš visu zaudēs

Ja vīrietis pazemo un apvaino savu sievieti, ar laiku viņš visu var pazaudēt. Un te nav nekādas “mistikas”. Parasta psiholoģija un dzīves filosofija.

Akadēmiķis Ļevs Landaus bija ģeniāls zinātnieks. Taču diemžēl viņš mēdza vērpt intrigas ar dāmām un veda tās mājās, pat tad, kad tur bija sieva.
Cars Aleksandrs Otrais ļoti daudz ko izdarīja Tēvijas labā. Taču savu mīļāko ar bērniem izmitināja savā pilī, istabās tieši virs savas sievas guļamistabas.
Puškins mīlēja savai sievai stāstīt par savām jautrajām nakts izklaidēm – par to, kur un ar ko pavadīja laiku.

Akadēmiķim pēc tam uzbrauca  mašīna un viņš kļuva par bezpalīdzīgu invalīdu. Protams, viņa sieva viņu kopa. Kas tad vēl to būtu darījis?
Aleksandru Otro nogalināja teroristi, viņam spridzeklis norāva kājas, un tā viņš no savas mīļākās pat nepaspēja atvadīties.
Puškins arī mira sievas rokās pēc sava nāvējošā dueļa… Un tādu piemēru ir daudz.

Šie varenie pasaules ļaudis darīja pari savām sievām un lika tām ciest. Bet sievas viņus mīlēja no visas sirds. Ne jau ļaunais liktenis vai Augstākie spēki tos sodīja. Viss noslēpums vien tajā, ka viņi savas sievas pazemoja, lika justies zemākām par zemi. Un sieviete pārstaja būt draugs, uzticams partneris un uzticības persona. Viņa kluva par kaut ko līdzīgu verdzenei Izaurai, kā suns, kuru saimnieks var iekaustīt vai paglaudīt. Jebkurā gadījumā, no viņas nekautrējās, no vergiem jau nemēdz kautrēties.

Sieva pārstāja būt draugs, kļuva par kalponi. Par zemākas kārtas būtni, kā agrāk teica. Savukārt pats vīrietis sevi nolēma vientulībai, jo bija pazemojis pašu tuvāko cilvēku.
Viņam vairs nebija tuvākā cilvēka ar kuru dalīties savās slēptākajās domās, kurš grūtā brīdī atbalstītu, dotu padomu, pierunātu atteikties no kļūmīga soļa… Bija draugs – kļuva vergs. Bija biedrs – kļuva mājdzīvnieks. Un vienmēŗ šajos apstākļos vīrietis pats sev atņem pašu galveno – atbalstu.
Tāpēc, ka tas, ko neciena, nav nekāds atbalsts. Vienkārši uzticams vergs, ne draugs.

It kā laulībā un tomēr – vientuļš. Vientuļš, tātad viegli ievainojams. Tātad viņam var uzbrukt, viņu var apmānīt, apzagt. Viņam jācīnās vienam. Bet varēja būt blakus draugs. Neviens neaizvietos īstu sievišķīgu atbalstu, viltību, intuīciju, spēju redzēt un saprast zīmes un just cilvēkus.

Tāpēc īsti veiksminieki saudzē un sargā savu sievieti. Tas ir viņu īstākais draugs, ne vienkārši sieva vai iemīļotā. Pazemojot otru, tu pazemo pats sevi un kļūsti vājš, par prieku ienaidniekiem. Un kļūsti vientuļš, neaizsargāts un vājš.

Cieņa pret sievieti ir veiksmes un ilgmūžības ķīla. Un nav grūti nodarīt pāri mīlošajam.
Ir viegli nesaudzēt. Tikai pēc tam vairs nebūs ko zaudēt…

Avots: https://wiolife.ru
Tulkojums © Ginta Filia Solis

Četri sievietes svarīgie stāvokļi

Par pašu galveno sievietes Prasmi, kas ļoti daudz ko saliks pa plauktiņiem un ļaus pakāpties pakāpienu augstāk sevis un vīrieša izpratnē.

“Es viņu iedvesmoju, bet viņš mani neciena (“ноги об меня вытирает”)

“Viņš no manis vēlas tikai seksu”

“Mans vīrietis par mani nerūpējas, nedāvina dāvanas, ziedus…”

“Es jau esmu pieradusi būt viena”

“Vīrietis mani nenovērtē”

Vai kāds no šiem paziņojumiem jums ir pazīstams, dzirdēts?

Tūliņ jums viss kļūs skaidrs.

Sāksim!

Ideāla sieviete — tā ir karaliene sabiedrībā, saimniece virtuvē, palaistuve gultā (с) internets.

Šo citātu dzirdējis ir katrs. Interesanti, taču tajā ir patiesi nobriedusi doma. Galvenais, to saprast pareizi.

Par ko iet runa?

Par sievietes stāvokļiem.

Katrai sievietei ir četri stāvokļi. Un pat tad, ja izmantojat tikai vienu, tas nenozīmē, ka visu pārējo nav.

Sākšu ar pirmo, par ko šobrīd runā un domā arvien vairāk sieviešu.
Tas ir stāvoklis – KARALIENE.

Patstāvīga, pašpietiekama, kopta, neatkarīga, pārliecināta un lepna.

Izaugsme karjerā, savs bizness, sociālā realizētība. Lūgt palīdzību? Ko jūs! Prast sevi nest sabiedrībā – viņu apbrīno. Gudra, tieša.

Tādā sievietē dominē saņemšanas enerģija. Tas nozīmē: es esmu lieliska, gaidu, kad vīrietis ieguldīs manī (iekaros, rūpēsies, dāvinās u.t.t.).

Otrais stāvoklis “popularitātes ziņā” sieviešu vidū – SAIMNIECE.
Tā ir mātišķā enerģija. Atdošanas enerģija. To ļoti labi var just laikā, kad sievietei dzimst bērni.

Tāda sieviete gatavo, uzkopj, prot klausīties. Ar viņu ir viegli un komfortabli.

Trešais stāvoklis— MEITENĪTE.
Saņemšanas enerģija. dzīvespriecīga, vāja. Saņem to, ko vēlas, tikai tāpēc, ka ļoti to vēlas (atšķirībā no karalienes, kura var visu pati). Viņai vienmēr kāds nāks palīgā, aizsargās, rūpēsies. Mūžīgā sapņotāja.

Ceturtais — stāvoklis MĪĻĀKĀ.
Atdošana, kaisle, atbrīvotība, seksuālitāte. Caur seksu sieviete vīrietim nodod spēcīgu enerģiju, piepildot to ar spēku.Ļoti viegli piesaista vīrieti.

Un tagad par galveno. Enerģiju disbalanss…

1. Kas notiek, ja sievietē visspēcīgāk attīstīts karalienes stāvoklis?

Par to esmu rakstījis daudzkārt. Vientulība, neviens nav gana labs, iekšējais aukstums. Uzskata, ka vairums vīriešu ir vāji un nekam nederīgi.

2. Ja virsroku ņem saimnieces stāvoklis?

Ļoti rūpīga sieviete. Vīrietim ar viņu ir ļoti ērti. Mēdz gadīties, ka tas pāraug “kāju slaucīšanā” pret viņu. Par saimnieci vīrieši nejūsmo. Jūsmo par karalieni, meitenīti un mīļāko. Un rūpējas arī ne jau par saimnieci.

3. Ja dominē stāvoklis meitenīte.

No vienas puses vīrietim ir ļoti patīkami būt vajadzīgam. palīdzēt, iepriecināt meitenīti. Iedvesmoties uz varoņdarbiem. Taču, ja tas notiek pastavīgi un vienmēr, tas var apnikt. Jo tad sieviete atrodas tikai saņemšanas enerģijā, neko neatdodot.

4. Ja dominē stavoklis mīļākā.

Tā ir sieviete no “operas”: “Vīrietim vajadzīgs tikai sekss”. Jā, viņu iekāro. Jā, viņu iekaro (līdz noteiktam momentam). Taču saistīt ar viņu savu dzīvi vīrieši īpaši “neraujas”. Noturēt vīrieti tadai sievietei parasti neizdodas.

Ko darīt?

ĪSTA SIEVIETE — tas nozīmē prast vadīt visus šos stāvokļus. Iemācīties tos sabalansēt.

Divi no tiem ir saņemšanas enerģija, divi – atdošanas.

Kad vīrietis atnāk mājās izsalcis, viņam vajadzīgs tikai viens. Viņš grib ĒST. Un normāli, ja šeit ieslēgtos saimnieces stāvoklis. Pabarojiet viņu (vēlams – garšīgi).

Kad vīrietis ir iedzinis sienā naglu, vai pārnesis mājās naudu — būs labāk, ja ieslēgsiet stāvoklis meitenīte, kura tā priecājas, lepojas ar savu vareno mednieku.

Mīļākā varēs ieinteresēt, pievilkt, bet – ne noturēt bez pārējiem trim stāvokļiem.

Karalienes stāvoklis — tā ir pašpietiekamības sajūta, mīlestība pret sevi, savu ķermeni (mīlestība pret apkārtējiem sākas ar mīlestību pret sevi). Skaistumkopšanas saloni, skaistas kleitas, hobiji, pašattīstība.

Vīrietis jūs nenovērtē? Ieslēdziet Karalienes stāvokli. Sāciet rūpēties par sevi, strādat pie savas attīstības, kopt savu ķermeni un dvēseli. Tikai ne aizvainojuma vai atriebes dēļ. Un redzēsiet, kas notiks.

Šie četri sievietes stāvokļi:

1. Karaliene (saņemšanas enerģija)
2. Saimniece (atdošana)
3. Meitenīte (saņemšana)
4. Mīļākā (atdošana)

Lielākajai daļai sieviešu šie stāvokļi nav līdzsvarā – tie sliecas uz vienu, otru, trešo vai ceturto – kāds no tiem ir dominējošais. Vai arī ir tādi kā pārskrējieni – no viena, otrā (dažādos dzīves posmos). Kas no tā sanāk? Ne jau man jums to stastīt! Pašas lieliski zināt!

Patiesas sievišķības zelta atslēga slēpjas līdzsvarā. Visu četru stāvokļu līdzsvarā (par ko arī vēsta bieži dzirdētā un sākumā pieminētā gudrība). Būt elastīgai, prast pārslēgties, atkarībā no situācijas. Un šie stāvokļi ļoti labprāt padodas attīstībai.

Vēlaties mīlēt un būt mīlēta? Būt laimīga un dāvāt laimi citiem cilvēkiem? Vēlaties lai jūsu vīrietis (esošais vai tas, par kuru sapņojat un drīz satiksiet) būtu veiksmīgs, uzticīgs un spēcīgs?

Tikko es jums uz šo jautājumu atbildēju.

Autors: Jaroslavs Samoilovs

Tulkoja: Ginta FS