Tu sēdi zem sava dzīves koka

zem koka

Mani mīļie, vai jūs jau esat sapratuši, cik milzīgi liela vērtība ir iekšējais miers?…

Cik bezgalīga labsajūta pārņem tad, kad pat lielākajā salā tu jūties tā it kā sēdētu zem liela un klusa koka, kurš vienmēr gatavs mierīgam saulrietam? Un cik miljoniem gadu tavai Dvēselei jāizdzīvo, lai tevi nesalauztu, kā šo koku?…
Iekšējais miers nav vienaldzība pret dzīvi, taču tā ir vienaldzība pret tiem sakņugraužiem, kuri gaida to brīdi, kad tu viņiem dosi baiļu vai dusmu signālu, pēc kura tie sāks tevi grauzt….
Bet tu nedod šo signālu…
Tu esi pārvarējis savas bailes un jau sen sapratis, ka dusmas ir vienkārši reakcija, nevis veids kā dzīvot, visu sasniedzamo aplaistot ar skābi….

Tā ir pilnīga vienaldzība pret jebkurām spēlēm, kurās tevi cenšas iesaistīt…
Tāpēc, ka tavas spēles beidzās smilšu kastē…
Tā ir pilnīga vienaldzība pret rindām pēc tiem, kuri mīl, ka pēc viņiem stāv rindas…
Ja reiz mīl, tad paši lai stāv…
Tu esi izaudzis līdz abpusējām jūtām…
Tā ir pilnīga vienaldzība pret vajadzību kādam kaut ko pierādīt, vai pārliecināt, ka tu neesi tāds, kā par tevi domā…
Kurš domāja, tas domāja par sevi, taču viņam nebija drosmes to atzīt… atdeva tev…
Bet vēl bērnībā mamma tev iemācīja neko neņemt no svešiem…

Tā ir pilnīga vienaldzība pret sacensībām, cīņu, maratoniem….
Vienkārši tāpēc, ka tev nav jābūt uzvarētājam, kurš izlīdis no ādas…
Tu jau esi uzvarējis vienreiz, kad saprati, ka tev nav interesanti būt labākam par kādu, tev pietiek ar to, ka tu esi tu…
Un, ja tu kaut ko dari labi, tad diploms, kas apliecina to, tev ir pilnīgi vienaldzīgs un nevajadzīgs…. Diplomi ir vajadzīgi tiem, kuriem ne tik svarīgi ir labi darīt, cik uzturēt ilūziju par to, ka vairāk neviens to neprot….

Iekšējais miers atnāk ne ar kalendāro briedumu, bet kā apzinātības pazīme…
Tu turpini attīstīties, taču uz visiem laikiem atbrīvojies no steigas, trauksmes un vērtējuma gaidīšanas….
Tu sēdi zem savas nešablona dzīves koka un saproti, ka tas, kas tev patiešām vairs nekad nebūs, ir šabloni…
Miera nav tiem, kuri uztraucas, ka viņiem nesanāks atkārtot to, kas it kā obligāts ir visiem…

Nav obligāti…

Es jums visiem novēlu mieru….
Atrodiet katrs savu koku, savu sauli, savu zemi zem kājām…
Un esiet paši sev…. vienmēr esiet….
Pārējie pievilksies…

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Laime – iekšējais stāvoklis

laime4444

Laime ir iekšējais stāvoklis. Tā nav atkarīga ne no vietas, kur atrodies, ne cilvēkiem blakus, ne firmas zīmes uz apģērba vai automašīnas markas. Tas ir viss, kas tevī rada Pasaules jušanu. Un tā kvalitāte.

Harmonijas trūkums Dvēselē rada bezgalīgu skrējienu pēc jutekliskajām baudām. Un šajā mirāžu telpā šķiet, ka kaut kas vai kāds var tev uzdāvināt laimi, atnest tev gara un ķermeņa labsajūtu.

Un, lūk, ilgi gaidītās kāzas. Paiet laiks un laimes nav. Un, lūk, ilgi gaidītā bērna piedzimšana. Paiet laiks un atkal laimes nav. Un, lūk, ilgi gaidītais dzīvoklis, automašīna, ceļojumi un tā tālāk un tamlīdzīgi, bet laimes nav. Ir īslaicīga eiforija, prieka mirkļi.
Bet pēc tam atkal biedējošs tukšums un jauna dzīšanas pēc nākotnes laimes. Kuras nav ārējā pasaulē.

Laime ir tavā Dvēselē. Bet šajā dzīves steigā, uzspiestajos stereotipos, bailēs no pārmaiņām, ir ļoti grūti sadzirdēt sevi. Izlasīt savu Dvēseli. Bet dažkārt ir tik ļoti bail to izdzirdēt.

Lai iemācītu tevi dzirdēt, dzīve atņems tev visu, kam esi pieķēries. Visu to, ko tu asociē ar laimi. Cilvēkus, attiecības, veselību, mantu. Taču šajās sapēs tu ieraudzīsi pašu vērtīgāko – sevi.
Ja spēsi tikt galā ar savu aizvainojumu, greizsirdību, skaudību, alkatību, nepateicību….

Un tikai tad ārējās pasaules uzplaukums spēs droši vest tevi pa dzīvi. Tikai tad ārējā pasaule nesagraus tavu patieso esību. Tikai tad tu spēsi iepazīt īstu laimi. To, par kuru nav rakstīts pat grāmatās…

Ar mīlestību, Natālija Kovaļova
Tulkoja: Ginta Filia Solis