Par ko domāt pirms miega?

miegs13

Uzreiz gribu pabrīdināt: informācija, kuru tu izlasīsi, var, neatkarīgi no tavas gribas, mainīt tavu domāšanu. Tāpēc, lasot tālāk, esi uzmanīgs un koncentrējies.

Par ko tu domā pirms miega? Kādas domas ņirb tavā galvā? Varu saderēt, ka tu nezināji, ka tavs rīta garastāvoklis ir atkarīgs no tā, ar kādām domām tu vakarā aizej gulēt. Tas, par ko tu domā pirms miega, patiesībā modulē tavu rītdienas dzīvi.

Tas ir kā domino efekts. Tavu domu ķēdes reakcija rada neironu ķēdes galvas smadzenēs. 8 stundu laikā, kamēr tu guli, tavā galvā notiek informācijas apstrāde, par kuru tu pat neiedomājies. Pavisam vienkāršoti runājot, kamēr tu guli, tavā galvā notiek process, kas nosaka tavu rītdienas gaitu – tavu esību. Un no šī procesa ir atkarīgs:

– kā tu jutīsies;
– vai tu izgulēsies vai neizgulēsies;
– kāds būs tavs garastāvoklis;
– cik daudz tev būs enerģijas;
– kā atjaunosies tavs organisms – ātri vai lēnām;
– ko tu darīsi no rīta/dienā/vakarā.

Kad tu pamodies, tu esi pārliecināts, ka tu visu vadi, ka tu pieņem lēmumus. Bet tu kļūdies. Tāpēc, ka viss jau ir noticis bez tavas līdzdalības. 8 stundu laikā ir ierakstījusies programma, saskaņā ar kuru, tu rīkosies visas dienas garumā, no kuras tu atslēgsies tikai gadījumā, ja tavu ierastās dzīves plūdumu pārtrauks kāds negaidīts notikums, kura nav programmā.

Kad notiek kas neordinārs, programma nojūk, smadzenes sekundes simtdaļā pārprogrammējas un sāk meklēt izeju no neierastās situācijas.

Taču tas nav galvenais.

Svarīgi ir tas, ka tam, par ko tu domā pirms miega ir būtiska nozīme tavā nākotnē. Un pati lielākā problēma slēpjas cilvēka nezināšanā. Parasts cilvēks nezin, kā strādā smadzenes, nejūt savu domāšanu un vispār par sevi ļoti maz ko zin, izņemot savu svaru, augumu, pirkstu skaitu un krūšu izmēru. Tāpēc, ka parastam cilvēkam viss notiek pašplūsmā. Viņš vienkārši pirms miega apdomā savas problēmas, meklē veidus, kā tās atrisināt un sapņo par to, kā būtu, ja būtu. Bet no rīta pieceļas un sāk jaunu dienu, kas jau ir uzmodelēta pagājušajā naktī.

Piemēram, miega laikā smadzenes pārtin nākamo dienu līdz pat sīkākajai detaļai. Tiek pārtīta iespējamā tikšanās ar bijušo draudzeni, karstā ūdens atslēgšana, meteorīta nokrišana u.t.t. Viss – līdz sīkumiem. Mūsu smadzenes pārtin visus iespējamos variantus un situācijas. Un, vadoties no visvairāk iespējamajām situācijām, no rīta tev pasniedz jau gatavu tavu stāvokli.

Ja programma “redz”, ka tev labāk būt izklaidīgam, tu tāds būsi. Ja programmai vajag, lai tu būtu mundrs un dzīvespriecīgs, tad tāds tu arī būsi. Un tas nav atkarīgs no tavām vēlmēm.

Smadzenes izvēlas evolūciju.
Pats svarīgākais smadzenēm un programmai, kas nosaka tavu nākotni – ir visērtākā izdzīvošana. Pie viena noteikuma, ja smadzenes uzskata, ka tu esi vajadzīgs evolūcijai.

Ja smadzenes uzskata, ka tu neesi vajadzīgs, tad tās ieslēdz pašiznīcināšanās programmu. Un tu sāc graut savu dzīvi. Ķermenis nevar sevi nogalināt un smadzenēm bioloģiskais laiks tiek aprēķināts pēc citiem parametriem. Tu vienkārši ātrāk noveco, vairāk slimo. Un kā izdarīt tā, lai tu novecotu vēl ātrāk? Ļoti vienkārši. Tev iedod sliktu garastāvokli, tev pastāvīgi neveicas. Tu vienmēr atrodies neīstajā vietā, neīstajā laikā. tev ir vilkme pēc alkohola. Tu nervozē par sīkumiem. Tavas smadzenes tevi lēnām nogalina..

Būtu vienkāršāk tevi nogalināt ātrāk, vai ne? Piemēram, atslēgt tavu uzmanību brīdī, kad tu brauc pie stūres vai arī ej pāri pārejai. Taču evolūcijai ir svarīgi nenovērtējamie resursi. Ir vajadzīga, tā saucamā degviela. Ir jāpalīdz audzināt mazbērnus, vajag pildīt “melno” darbu. vajag uzņemties visu negatīvās enerģijas melnumu. Vajag būt buferim starp agresīvo vidi un vērtīgajiem resursiem, vajadzīgam sugas attīstībai.

Šķiet, ka viss ir tik ļoti sarežģīti, bet tā tikai šķiet. Viss slēpjas vien nezināšanā. Ja tu mazāk skatītos seriālus vai sēdētu internetā, bet vairāk censtos izzināt sevi, savu iekējo būtību, tad viss kļūtu skaidrs un saprotams. Un tu zinātu, cik tas ir svarīgi. Katrs sīkums, katra doma tavā galvā.Vispār – katra!

Kas nosaka programmu? No kurienes tā rodas ik dienu?

Atbilde ir gaužām vienkārša. Pamats tam visam ir tavas domas pirms miega. Tas, par ko tu domā, pirms ej gulēt – ir barība smadzenēm. Kas tu esi – vērtīgs resurss pasaules attīstībā vai bezjēdzīgs “produkts”.

Uzreiz gribu pateikt, ka domas tiek “paņemtas” ne tajā laikā, kad esi apgūlies un guli un par kaut ko domā, bet tās, kas “domājas”, kad tu jau laidies miegā – pirmajā miega fāzē un vairs nekontrolē savas domas, Tās plūst savā gaitā. Pāris sekundēs domās paskrien visa pagājusī diena un tas ir pamats. Tas ir fundaments.

Ja tu praktizē apzinātos sapņus, tad tu esi savas rītdienas pavēlnieks, un tu vari programmu rakstīt pats. Apzinātā miegā tu pārsvītro savu veco programmu. Cik es zinu, visi, kuri kaut reizi ir vadījuši savu miegu, tā vai savādāk, savu dzīvi ir mainījuši uz labo pusi. Bet tie, kuri bieži savā sapnī ir pamodušies, kardināli ir mainījušies paši. Līdz nepazīšanai

Par ko tad tomēr vislabāk domāt pirms miega?

3 svarīgi noteikumi:

Ir daži nesarežģīti noteikumi, kas padarīs tavu dienu daudz efektīvāku. Ja tu pamēģināsi tos realizēt pirms miega, tu sajutīi rezultātu jau nākamajā dienā. Tev diena būs vieglāka, labāka un galva būs skaidra. Tā, vai savādāk, bet visi noteikumi strādās kā izslēgšanas metode.

  1. MIERS
    Pats svarīgākais noteikums ir miers. Neko nevajag izjust. Ir jāizslēdz visas emocijas. Kā labās, tā arī sliktās. Lieta tā, ka smadzenes var pieņemt tavas pozitīvās emocijas kā to nepietiekamību. Nevajag īpaši pacelt savu garastāvokli pirms miega un nevajag sapņot! Emocijas nosaka tavas domas pirmajā miega fāzē. Ja tu esi mierīgs un rāms, tad programma orientējas uz baltu lapu. Vienkārši sakot, tā programmē tevi rīkoties atbilstoši situācijai. Un dod papildus spēku tavam organismam.
  2. DOMU NEESAMĪBA
    Pacenties nedomāt. Izslēdz savas iekšējās pļāpas un klausies klusumā. Klusumam ir savs skanējums un, ja tu ieklausīsies, tu izdzirdēsi šo skanējumu. Tas ir brīniķīgs. Miega laikā, kad tiek analizēta pagājusī diena, domu neesamība nojauks programmu. Smadzenēm tas ir strupceļš. Smadzenēm nevar būt tā, ka domu nav. Tāpēc programma pārtrūkst un tiek pārcelta uz nākamo nakti. No rīta tu jutīsies mundrs un labā noskaņojumā.
  3. ATSLĀBINĀTĪBA
    Kad mēs ejam gulēt, parasti muguras daļa, rokas un kājas nav pilnībā atslābinātas. Tu vari to sajust. Tagad, kad dosies gulēt, pilnībā atslābinies. Kad būsi atslābinājies, atslābinies vēl vairāk. Kļūsti vēl mīkstāks. Pēc tam – vēl un vēl. Tu būsi izbrīnīts, kad apzināsies, cik ļoti saspringts ir tavs ķermenis. Mēs visi aizmiegam ļoti sasprindzināti. Un saņemam saspringtas nākamas dienas.

Principā, ar to arī pietiek. Atceries, kas tev jādara pirms miega.

1. Jānovāc savas emocijas un pārdzīvojumi.
2. Jāaizvāc savas domas.
3. Jāatslābina ķermenis.

Kad tu pirms miega kontrolē domas, ķermeni un savu stāvokli, tu pats kļūsti par programmu. Tavas smadzenes strādā “uz iekšu”, uz tevi. No rīta tu vienmēr pamodies mundrs un enerģijas pilns. Un, pats galvenais, tu jūti sava prāta skaidrību, kuru nejuti agrāk. Rodas priekšstats, ka smadzenes strādā uz 100% un dzīvē viss sāk izdoties.

Avots: http://www.aum.news/

Tulkoja: Ginta FS

10 “caurumi”, pa kuriem aiztek enerģija

energija

Ir darbības, ar kurām cilvēks sevi padara vāju un iztērē savu dzīves enerģiju.

1. Nepabeigtas un līdz galam nepadarītas lietas.

Katru reizi, kad tu sāc darīt kaut ko, un tā arī līdz galam to neizdari, velti tiek tērēti ne tikai materiālie resursi. Psihē, tāpat kā datorā paliek “uzkāries” process, kurš var būt pat ir neapzināts, taču patēŗē enerģiju un resursus. Tas attiecas arī uz dotiem un neizpildītiem solījumiem un nenomaksātiem parādiem. Tāpēc labāk neuzņemties vairāk kā varam “panest”.

2. Meli citiem un sev pašam.

Kad cilvēks melo, viņam nākas patērēt milzīgu enerģiju, lai uzturētu izdomātos tēlus. Vēl bez tā izkropļota tiek enerģijas plūsma starp kakla čakru un sirds čakru. Krievu valodā saka: «кривить душой». No meliem tā patiešām plūst šķērsām. Tāpēc  ir vērts atbrīvoties no augstprātības, sevis mānīšanas un izlikšanās par to, kas neesi.

3. Aizvainojums, noslēgšanās sevī un jebkuras citas pašizolācijas formas.

Cilvēks ir atvērta enerģētiskā sistēma. Ja to aizvērt un izolēt, tas sāk novājināties. Tieši tāpat, kā pie pilsētas, ostas vai valsts blokādes. Kā tikko tiek fiziski, ekonomiski un pat informātiski izolēts kāds objekts – tas sāk nīkt. Kad tas notiek, kad atsakies no savām radniecīgajām saitēm, aizmirsti savus senčus, nenovērtē zemi, kur esi dzimis, apvainojies uz cilvēkiem, tu zaudē enerģiju. Kad cilvēks nepieder kādai kopienai, cilvēku grupai un visu laiku paliek viens, arī tad viņš kļūst vājš. Kad zaudē saikni ar Dievu un savas kultūras egregoru – tas atkal nozīmē enerģijas zaudēšanu.

4. Bailes, neuzticēšanās, nevajadzīgs naidīgums.

No bailēm un neuzticēšanās notiek tas pats, kas tad, kad esi apvainojies. Velti tiek tērēta enerģija, jo organisms visu laiku atrodas agresīvā kara stāvoklī – gatavs cīnīties, aizsargāties vai bēgt. Tas ļoti nogurdina.

5. Fiziskās, emocionālās vai informatīvās pārslodzes un fizisko vingrinājumu trūkums. Kā arī kontakts ar dabu un atdzišana.

Kad cilvēks sevi pārslogo ar darbu vai pārliekiem pārdzīvojumiem, spēki zūd. Paši to jūtat! Kad smadzenes apstrāda informācijas kalnus, tiek tērēta milzu enerģija. Tukšiem pārdzīvojumiem velti tiek iztērēti virsnieru hormoni, kas noved pie nieru mazspējas.

6. Nepareizs un nepietiekams miegs.

Gulēt ir jāiet šodien un jāmostas rīt – šim teicienam ir dziļa jēga. Ja guļam nepareizā laikā un neizguļamies, organisms nespēj pilnvērtīgi atjaunot savus spēka resursus. Uzkrājas toksīni, sajūk bioritmi, un smadzenes “pārkarst”. Tas itin bieži noved pie depresijas un nevēlēšanās dzīvot.

7. Pārēšanās, saindēšanās ar alkoholu, tabaku un narkotikām.

Šķiet, ka nav vērts lieku reizi atgādināt par šo netikumu postošajām sekām.

8. Liekas, tukšas runas, iekšējais dialogs un steiga.

Daudziem tas šķiet nesvarīgi, taču patiesībā, visās šajās lietās aizplūst neiedomājami daudz mūsu enerģijas, ko būtu varējuši izmantot radošai dzīvei. Pa īstam šo atsķirību var sajust pēc klusēšanas prakses.

9. Slimības, neārstējamas traumas, jebkuras ārējas dabas iedarbības, parazīti un enerģētiskie vampīri.

Arī skaidrs, ka dzīvojot starp cilvēkiem, kuri sūdzas, liek justies vainīgam, aprunā u.t.t. nav iespējams saglabāt savu enerģiju. Tas pats attiecas uz ģeopatogēnajām zonām, rūpniecisko piesārņojumu, traumām u.t.t.

10. Viens no spēcīgākajiem enerģijas pārtēriņiem ir seksuālās pārmērības.

Zema seksuālā kultūra un šī procesa neizpratne, izraisa enerģijas zudumus, bieži vien – neatgriezeniskus. Par to liecina daudzu pornoaktieru neapskaužamie dzīvesstāsti.

Atliek vien atgādināt, ka par to, kā mēs tērēsim un atjaunosim savus enerģijas resursus, atbildīgi esam mēs paši.

Avots: econet.ru

Tulkoja: Ginta FS

Ilustracija  ©Johans Heinrihs Fisli

Ieradumi…atkal…

10885510_325604734296662_7730255846906942992_n

Jau pašās gada pirmajās dienās, es aizsāku tēmu par ieradumiem. Ļoti gribētos to paturpināt, jo Ieradumi ir tie, no kā sastāv mūsu laimīgā vai nelaimīgā dzīve. Ieradums no rīta celties – laimīgam vai nelaimīgam, ieradums ēst brokastis – veselīgas vai neveselīgas, ieradums smaidīt, vai gluži otrādi – staigāt nelaimīgu ģīmi.

Šajā sakarā internetā atkal “uzdūros” rakstam:

“Leo Babauta: 36 mācības, kuras sapratu, izmainot vecos un formējot jaunos ieradumus”

Man bija ļoti interesanti to lasīt, par cik pati šo ceļu eju. Varbūt arī kādam no jums tas noderēs?

Pēdējos gados šis populārais blogeris ļoti daudz strādājis ar sevi, lai mainītu savu dzīvi. Savukārt, pārmaiņas vienmēr saistītas ar atvadīšanos no vecajiem ieradumiem un jaunu ieradumu veidošanu.

Ieradums, ko sasniedzam ar regulāru vingrinājumu palīdzību, atvieglo mums iespēju uzvesties prātīgi.
Diogēns

Leo Babauta ir rakstnieks (sarakstījis grāmatas krievu valodā «Концентрируйся свободно» un «Нет прокрастинации») un blogeris, kurš pazīstams ar to, ka tiecas pēc regulāras pašizaugsmes un aktīvas dzīves pozīcijas. Pēdējos gadus viņš raksta blogu, kurā runā par produktivitāti – ZenHabits («Ieradumi Dzen stilā»). Autors ir pārliecināts par to, ka ieradumu izmainīšana ir viena no fundamentālākajām prasmēm, kas vajadzīgas, lai transformētu savu dzīvi un personību. Un šo prasmi VAR IEMĀCĪTIES.

Mūsu ieradumi nosaka mūsu raksturu, ja tos izmainīsi, izmainīsies tu pats. Sākot no 2000 gada Babauta 7 reizes mēģināja atmest smēķēšanu. Tas viņam izdevās tikai 2005. gadā, kad viņš vēlreiz pārskatīja savu attieksmi pret sportu, ēdienu un darbu.

Nekas nemainīsies, kamēr jūs nesāksiet regulāras ikdienas pārmaiņas.

Leo Babauta

  1. Nelielas izmaiņas ātri kļūst par normu.
    Iedomājies, tu esi svešā zemē. Nepazīstama valoda, neierasts ēdiens, sveši cilvēki apkārt. Uzreiz pie tā visa pierast un adaptēties ir grūti. Bet pie nelielām izmaiņām tu pierodi ātri, tās pavisam nemanāmi un nesāpīgi kļūst par normu.
  2. Vieglāk sākt ar mazumiņu.
    Kardinālas pārmaiņas prasa ļoti lielu spēku (pastāvīgu paškontroli). Tāpēc labāk sākt ar mazumiņu. Tā, piemēram iestradāt ieradumu regulāri nodarboties trenažieru zālē var izrādīties tikai un vienīgi sapnis. Taču to būs vieglāk realizēt, ja sāksi ar dažiem treniņu vingrinājumiem dienā.
  3. Vieglāk ievērot nelielas izmaiņas
    Stādot sev “globālus mērķus” (trenažieru zāle katru dienu minimāli 30 minūtes), iespējams tu pirmās nedēļas to arī darīsi, bet pēc maza laika entuziasms būs noplacis un iecere – izgāzusies.
  4. Ieradumus nosaka trigeri.
    Trigeris – ir nosacījumu kopums, kas izraisa darbību. Piemēram, daži cilvēki, atnākot darbā, vispirms ieslēdz datoru un pēc tam automātiski pārbauda e-pastu. Dotajā situācijā datora ieslēgšana ir trigeris, bet e-pasta pārbaudīšana – ieradums. Sanāk kas līdzīgs “refleksam” – ieslēdzu datoru, vajag pārbaudīt pastu.
  5. Ieradumi ar nepastāvīgiem vai vairākiem trigeriem ir stiprāki.
    Piemēram, smēķēšana provocē uzreiz vairākus trigerus (stress, alkohols, vēlme “parunāties”) . Atbrīvoties no tāda ieraduma ir ļoti grūti. Tāpat nav viegli nedusmoties par kritiku. Tā ir nepastāvīgs trigeris, un tu nekad nezini, kurā brīdī tā tevi aizsniegs.
  6. Sākumā pieradini sevi pie parastiem rituāliem.
    Sāc ar jauninājumiem, kas prasa vien dažas minūtes dienā un tev patīk (piemēram, ieradināt sevi ievērot veselīgu dzīvesveidu var sākt ar ieradumu no rītiem dzert svaigi spiestu sulu). Vienkārši rituāli trenē prasmi sekot saviem ieradumiem un uzticēties sev.
  7. Uzticēšanās sev.
    Ja cilvēks ko apsola un neizpilda, kā tev šķiet, vai zūd uzticēšanās viņam? Laikam jau jā. Bet, ja cilvēks vienmēr tur doto vārdu, vai pieaug uzticēšanās viņam? Tāpat ir ar solījumiem sev. Ja nosolījies sev neēst pēc 18:00, bet regulāri pārkāp šo solījumu un pieēdies uz nakti, uzticēšanās sev kūst no dienas dienā. Un gluži pretēji, jo biežāk tu sev pierādi, ka esi spējīgs turēt sev doto vārdu, jo augstāka “pašuzticēšanās” un ticība tam, ka vari ieviest sev jaunus ieradumus un, ka viss sanāks.
  8. Ūdens akmeni grauž.
    Mēs gribam visu uzreiz. Tāpēc jo bieži cilvēki, gribēdami sasniegt ātru rezultātu, ievieš savā ikdienā uzreiz 10 jaunus ieradumus, cerot, ka tādā veidā viņu dzīve izmainīsies ātrāk. Taču gala rezultātā, viņi nespēj kontrolēt visus jaunievedumus un “norāvušies” vienā, pamet arī visus pārējos. Labāk mainīt visu pa mazam gabaliņam, pa solītim, nesteidzoties, bet pēc laika tu redzēsi, ka pie lielām globālām izmaiņām tevi aizveduši tieši šie – mazie solīši.
  9. Nav svarīgi, ko mainīsi pirmkārt.
    Dzīve nav sprints. Tā ir maratons. Atceries par to tad, kad lauzīsi galvu domājot par dilemmu – skriet no rītiem vai atmest smēķēšanu. Patiesībā nav svarīgi, ar kuru no ieradumiem sākt. Gala rezultātā tu tiksi līdz katrai no tām. Bet sākt vajadzētu ar to, pret kuru ir mazāka pretestība.
  10. Enerģija un miegs.
    Pirmais ir tieši proporcionāls otrajam. Ja tu neizgulies, tev nav pietiekami daudz enerģijas, lai sekotu saviem ikdienas rituāliem. Jo vairāk tu nogursti, jo biežāk “haltūrēsi” (man šodien bija pārāk smaga diena – tātad šodien var nemācīties jaunos svešvārdiņus).
  11. Parastās kārtības krišana = “noraušanās”
    Visbiežāk cilvēki “noraujas” no ieradumu pildīšanas tieši brīvdienu, svētku dienu vai atvaļinājumu laikā, tad, kad ierodas viesi. Tad, kad tiek nojaukts ierastais dienas režīms. Tas saistīts vai nu ar to, ka trigeris, kurš piestartē ieradumu nenostrādā (piemēram, tu esi pieradis meditēt pēc rīta kafijas, bet ciemos, kur atrodies, cilvēki no rīta lieto tēju), vai arī, ka režīma maiņas dēļ nav spēka vai laika ieradumam sekot (atvaļinājuma laikā esat apstaigājis 17 dažādus ekskursiju objektus un vai tad pēc tādas slodzes vēl vajag atspiesties vai taisīt presīti).
  12. Brīdināts, tātad – apbruņots.
    Cits visbiežākais iemesls, kāpēc cilvēks pārtrauc izpildīt iekdienas ieradumus, ir nespēja prognozēt grūtības, kas radīsies ceļā uz izmaiņām. Piemēram: tu esi nolēmis ēst mazāk saldumus un ej ciemos. It kā jau būtu jāsaprot, ka uz galda būs ļoti daudz kārdinājumu un tāpēc vajadzētu parūpēties par ēdienu īpaši sev. Pretējā gadījumā “noraušanās” ir garantēta.
  13. Sekot savām domām.
    Mēs visi sarunājamies paši ar sevi. Tas notiek neapzināti un tas ir normāli. Slikti, ja tev galvā mutuļo sliktas domas: “es nevarēšu”, “tas ir pārāk grūti”, “kāpēc es pats sevi ierobežoju?” u.t.t. Seko tam, ko tu runā pie sevis, un pieķēris sevi pie paniskiem garastāvokļiem, dzen tos projām.
  14. Skaties saknē un neej pēkšņu iegribu pavadā.
    Nākošo reizi, kad tev gribēsies uzpīpēt vai pieēsties uz nakti, vai aizmirst par treniņu, pacenties ne uzreiz ķerties pie šķiltavām vai ledusskapja roktura. Apstājies un padomā, kas ierosināja šo vēlmi? Vai tiešām tā ir tik stipra, kā tu domā? Paņēmis pauzi un parakājies sevī, tu sapratīsi, ka nemaz tik traki nav un nav nemaz tik grūti pretoties kārdinājumam.
  15. Motivācija.
    Salīdzini: “es neēdu treknu, lai nomestu lieko svaru” un “es neēdu treknu, lai kļūtu tievāks un nodzīvotu skaistu dzīvi”. Kurš no šiem motīviem ir stiprāks? Ja cilvēks vienkārši grib notievēt (un viņam nav nekādas problēmas personīgajā dzīvē vai karjerā), viņam būs grūti sekot ieradumiem, kas saistīti ar diētu. Taču, ja viņš zin, ka no tā ir atkarīga viņa veselība un ilgmūžība, motivācija būs daudz spēcīgāka. Noformulē pareizi savu motivāciju un pieraksti to uz papīra. Izlasi katru reizi, kad kārdinājums sāk uzmākties!
  16. Atpakaļsaite.
    Kas ir vienkāršāk: vāļāties uz dīvāna televizora priekšā vai nodarboties ar sportu? Protams, ka pirmais. Jo šī nodarbe cilvēkā izsauc pozitīvu atspulgu. Tātad, lai veiksmīgi sekotu saviem ieradumiem, ir jāparūpējas par to, lai tam būtu pozitīva atpakaļsaite. Tam palīdzēs atbildības sajūta. Piemēram: uzaicini draugu kopā paskriet (nozīmēji tikšanos – uzņēmies saistības). Pie kam tu saņemsi patīkamu “blakni” – komunikāciju ar draugu un kā sekas – lielisku atpakaļsaiti no ieraduma izpildīšanas.
  17. Sacensības – progresa katalizators.
    Ļauj sevi citiem paķert uz “vai vari”. Vai vari veselu nedēļu neēst cukuru, vai vari nedēļu no vietas sportot trenažieru zālē? Metot kādam izaicinājumu (patiesībā tas ir izaicinājums pašam sev), vienkāršāk ir sekot saviem ieradumiem. Vēl bez tā, sacensības lieliski stimulē pozitīvu atpakaļsaiti.
  18. Nekādu atrunu.
    “No viena pīrādziņa jau nekas slikts nenotiks” – ja tu sekosi loģikai “tikai vienu reizīti un vairāk – nekad”, tu praktiski kapitulēsi savu vājību priekšā. Pēc reizītes nāks nākamā, tad – trešā, ceturtā u.t.t. Atļaujot izņēmumus, tu formē domāšanu, ka atrunas tas ir normāli (taču ne katru dienu, vai ne?) un patiesībā grauj uzticēšanos sev (skat. 7. punktu.).
  19. Ieradums nav sods, bet – apbalvojums.
    Jaunu ieradumu veidošanu nevajadzētu uztvert kā smagu darbu.Ja pret treniņiem tava attieksme būs kā pret sodu, saņemsi negatīvu atpakaļsaiti un ilgi pacietības nepietiks. Taču, ja atradīsi šajā nodarbē prieku un labsajūtu (piemēram sports, kas tev patiešām patīk), atpakaļsaite būs pozitīva. izmaini savu attieksmi pret ieradumiem. Tie taču patiešām ir apbalvojums, ne – sods.
  20. Jo vairāk jaunu ieradumu vienlaicīgi, jo lielāka iespēja kapitulēt.
    Veic eksperimentu – pamēģini vienlaicīgi ieviest sev 5 jaunus ieradumus un paskaties, cik ilgi tu noturēsies? Sekot vienam rituālam ir daudz vienkāršāk kā 5 uzreiz. Racionāli sakoncentrējies uz vienu un, kad tas būs kļuvis automātisks, sāc nākošo.
  21. Traucējumi ir neizbēgami.
    Kā jau ar visu jauno – no sākuma ir entuziasms, jauns ieradums tevi iedvesmo, bet agri vai vēlu paškontrole atslābst. Tev nav jādomā par ieradumu 24 stundas diennaktī, par to jāatceras reizi dienā. Novirzes no mērķa ir neizbēgamas, taču tas nenozīmē, ka, ja esi vairākas reizes izlaidis treniņu, tev jāpamet sports vispār. Pārskati savu motivāciju un fokusējies uz savu mērķi.
  22. Raksti blogu vai dienasgrāmatu.
    Publicitāte lieliski disciplinē. Ja blogā vai sociālajos tīklos tu skaļi paziņosi, ka esi “uzsēdies uz diētas” un apsolīsi katras pārnedēļas ievietot savas bildes ar rezultātiem un savu jauno svaru, tevī pamodīsies atbildības sajūta. galu galā, kam tad gribās draugu un paziņu lokā krist ar seju dubļos?
  23. Mācies no kļūdām.
    Kritumi ir neizbēgami (skat. 21. punktu), un no tiem jāprot iegūt mācības. Katrs cilvēks ir individualitāte un tas, kas der vienam, ne vienmēr der citiem. Ja nepamēģināsi, neuzzināsi, kādas metodes ir tev efektīvākās. Kļūdas ir veids, kā mēs iepazīstam sevi un kļūdoties mēs par sevi nemitīgi uzzinām ko jaunu, tātad – kļūstam labāki.
  24. Attieksme nosaka rezultatu.
    Kā jau teicu, “noraujas” visi. Jautājums vien tāds, ko kurš dara pēc tam? Visbiežāk, ciešot neveiksmi, cilvēki sāk sevi šaustīt. Tas ir normāli. taču bieži vien vainas apziņa traucē saņemt un izprast mācību (skat. 23. punktu) un virzīties tālāk. Atceries: cilvēki, kuri veiksmīgi maina savus ieradumus, nav tie, kuri nekad nekļūdās, bet gan tie, kuri sevī atrod spēkus turpināt mainīt savu dzīvi.
  25. Pielāgoties vai nomirt.
    Ieradumi māca pielāgoties un pielāgot. Aizmirsti izpildīt vienu vai otru rituālu? Padomā, kas ir ne tā? Nepatīk tā izpildījums? Padomā, kāpēc nepatīk?  Un novērs šo nepatikas cēloni. Galvā rosās domas-parazīti (“kam man tas viss?”) , Atbrīvojies no tām un turpini.
  26. Apbruņojies ar atbalstu.
    Pie kā tu ej, kad tev ir grūti? Kā viedoklis tev ir svarīgs? Tieši šo cilvēku atbalsts tev ir vajadzīgs. Sieva, vīrs, labākais draugs, draudzene, darba kolēģis, skolotājs – kādam noteikti brīdī, kad tu grasīsies padoties un visus “pasūtīt”, jāpasaka: “Turies! Tev viss izdosies! Es ticu tev!”
  27. Neierobežo sevi
    Ļoti bieži dzirdam, ka cilvēki saka: ” Es nevaru atteikties no cukura!”, “Es nevaru dzīvot bez gaļas.” Un viņi patiešām nevar… kamēr turpina tā domāt. Patiesībā nav nekā tāda, ko tu NEvari. Taču, ja turpināsi domāt, ka no saldumiem ir atkarīga tava dzīve, tu patiešām nespēsi atteikties no tiem.
  28. Atmosfēra tev apkārt.
    Tai jāpalīdz tev. Nolēmi atteikties no saldumiem? Nepērc tos. Un palūdz tuvākajiem arī to nedarīt. Palūdz draugiem nesmēķēt tavā klātbūtnē, ja esi atteicies no smēķēšanas. Tev jāizveido tāda vide, kas palīdzēs mainīties.
  29. Minimizē “starta barjeras”.
    Neļauj sev prokrastinēt. Gatavojoties skrējienam, var domāt par to, cik grūti būs, cik daudz laika tas aizņems, cik auksti būs… Bet var aizšņorēt botas un skriet. Atbrīvojies no mentālajām barjerām. Lai meditētu, vajag vienkārši ieņemt ērtu pozu; lai rakstītu, atvērt lapu.
  30. Plāno piespiedus pārtraukumus.
    Mēdz gadīties situācijas, kad nav iespējams sekot savam plānam. Piemēram: tu dodies atvaļinājumā uz laukiem, kur nav baseina, uz kuru ikdienā esi pieradis un centies iet pēdējā mēneša laikā. Ok. Taču tev tas nav jāpieņem kā piespiedus iemesls, lai pamestu peldēšanu. Nospraud konkrētu datumu, kad atgriezīsies pie šī ieraduma. Un atgriezies pie tā, kad būs pienācis šis datums.
  31. Ieradumi ir atkarīgi no situācijas.
    Kā jau teicu, ieradumu izpildīšanu palaiž trigeri, kuri biezi vien ir atkarīgi no apkārtējās vides. Dzīve ir kustīga un dinamiska. Ja tavs trigeris jogas nodarbībām ir duša, tad telefona zvans pēc dušas, gluži nelaikā var izsist tevi no sliedēm, pārslēgt uz citām lietām. Tam jābūt gatavam.

  32. Labāks ir ienaidnieks labajam.
    Lai cik tas šķistu paradoksāli, sliktie ieradumi ļoti bieži mums ir nepieciešami. Kādam cigarete ir līdzeklis, kā noņemt stresu un, ja atsakāmies no šī “antidepresanta”, iespējams, kļūstam neiecietīgi pret tuviniekiem. Un tāpēc ir svarīgi zināt, kāds ir cēlonis šim sliktajam ieradumam un tas palīdzēs atrast veselīgāku tam alternatīvu.

  33. Esi labestīgāks pret sevi.
    Dusmoties uz sevi, sevi vainot, kad kaut kas nesanāk kā iedomāts – tas nepalīdz. Vispār nepalīdz. Tāpēc labāk paslavē sevi – pat par mikrosasniegumiem un regulāri sev atgādini, ka ej pa diezgan ērkšķainu ceļu, un centies kļūt arvien labāks, un tas nemaz nav tik vienkārši.

  34. Perfekcionisms ir naidnieks.
    Ļoti bieži cilvēki vēlas kļūt ideāli, taču pilnība un ideālisms ir sprungulis progresa ritenī. Ja tu saproti, ka neseko vienam vai otram ieradumam, tāpēc, ka tam nav ideālu apstākļu (nemeditē, jo nav piemērotas mūzikas), aizmirsti par perfekcionismu un vienkārši izdari, kas jādara. kaut bez mūzikas. Labāk maz, nekā – nekas.

  35. Tandēms.
    Divatā (ar draugu vai kolēģi) ir daudz vienkāršāk sākt kādas pārmaiņas un pieturēties pie jaunajiem ieradumiem. Tā, ja nu esi nolēmis sākt kādu diētu, piedāvā to darīt arī draudzenei vai dzīvesbiedram. Tu būsi pārsteigts, cik labi būs rezultāti.

  36. Ieradumu mainīšana ir lielisks pašiepazīšanas veids.
    Ieradumi ir ne tikai instruments tam, lai mainītu dzīvi, bet arī lielisks instruments sevis iepazīšanai. Strādājot pie kāda ieraduma nostiprināšanas savā dzīvē, tu daudz ko jaunu uzzināsi par sevi. Kas tevi motivē, cik esi racionāls, kādas iekšējās un ārējās balvas vislabāk uz tevi strādā u.t.t. Tikai dažu mēnešu laikā, mainot ieradumus, tu par sevi uzzināsi vismaz 10 reizes vairāk, kā uzzināji pēdējos 10 gados. Tāpēc ieradumus mainīt ir ļoti veselīgi, noderīgi un nepieciešami, neatkarīgi no tā, vai tas tev izdosies vai nē.Avots: http://lifehacker.ru/
    No krievu valodas tulkoju pati, taču neesmu profesionāls tulks, tāpēc, pārpublicējot, variet minēt manu vārdu, lai pēkšņi kads jums nepārmestu neprofesionalitāti 😉

47 lietas, 40 gados!

kleita

Pazīstamā personības attīstības un biznesa trenere Andrea Reizere nesen nosvinēja savu 40 gadu dzimšanas dienu. Viņa teic, ka pēdējos 10 gados uzzinājusi daudz vairāk kā iepriekšejos 30.

Varbūt arī jums noder viņas padomi?

  1. Tas ir normāli, ka tu neko nesaproti no mākslas. Nebaidies tajā atzīties.
  2. Netērē savu laiku, uztraucoties un pārdzīvojot par lietām, kas neatrodas tavā kontroles zonā. Vienkārši atlaid tās.
  3. Viss, ko Tu redzi, atkarīgs no tā, kā Tu skaties.
  4. Pārstāj salīdzināt savu dzīvi ar citu cilvēku dzīvēm. Tūlīt! Nekavējoties!
  5. Klausies tos, kas patiešām ir klausīšanās vērti un cienīgi. Patiešām klausies! Tas ir viens no vērtīgākajiem padomiem, ko varu dot.
  6. Tas ir brīnišķīgi – savākt kopā senos draugus, kurus sen neesam redzējuši. Tā ir viena no lieliskākajām lietām dzīvē.
  7. Rīts reti kad ir labs, ja pirms tam bijusi laba nakts.
  8. Ja uz lielveikalu aiziesi nemazgātiem matiem un bez meikapa – nekas traks nenotiks.
  9. Pieredze paliek atmiņā, lietas – nē.
  10. Pārliecība par sevi – tas ir ļoti skaisti.
  11. Smejies! Tas ir to vērts!
  12. Kamēr vieni cilvēki turpinās tevi pārsteigt ar sava stulbuma dziļumu un skopumu, citi parādīs tev virsotnes tajā, kas skar labestību un līdzcietību. Turpini ticēt cilvēkiem!
  13. Netērē savu dzīvi, turpinot cerēt un gaidīt. Dari!
  14. Ja tu pastāvīgi gaidi, ka kāds uzdāvinās tev prieku, tad nekad neiemācīsies priecāties vienatnē.
  15. Apvainoties nav vērts.
  16. Tev nekad nebūs iemesls nožēlot nodzīvoto dienu, ja tajā būsi iepriecinājis kaut vienu cilvēku.
  17. “Lūdzu” un “Pateicos” ir tie divi vārdi, kuriem vienmēr būs vērtība un jēga.
  18. Dod pavēli aizvērties tai mazajai, trokšņainajai balstiņai tavā galvā, kura tev traucē koncentrēties. Tas strādā!
  19. Ēdienam ofisā nav nozīmes. Arī tabulām un sapulcēm nav nozīmes. Nozīme ir pašai kompānijai, kurā tu strādā.
  20. Būt super-aizņemtam – tas vēl nenozīmē būt godīgam, nozīmīgam, populāram vai veiksmīgam. Patiesībā labāk būt veselam nekā aizņemtam.
  21. Neskatoties uz visām tavām domām un aizdomām, tev nav ne mazākās jausmas, kas notiek aiz citu cilvēku durvīm.
  22. Gandrīz visi mūsu sliktie darbi un rūgtās vilšanās notiek tikai aiz greizsirdības.
  23. Ja kaut kas dara tevi laimīgu, tas nenozīmē, ka tas var padarīt laimīgu arī citu cilvēku.
  24. Ne vienmēr tavās nelaimēs kāds ir vainīgs. Biežāk skaties spogulī.
  25. Tu vari nepiekrist kāda viedoklim vai spriedumam, taču tas nenozīmē, ka šiem cilvēkiem nav taisnība. Nekad nestrīdies par politiku, reliģiju un mīlestību.
  26. Draudzība laika gaitā mainās. dažkārt tā izbeidzas. Un tas ir normāli.
  27. Krēms PRET iedegumu ir labākais Tavs vasaras draugs.
  28. Pārstāj poetizēt un romantizēt pagātni. Pārstāj fantazēt par to, kā Tev būs nākotnē. Sajūti dzīves garšu tieši šobrīd. Izdari tā, lai katrai dienai un mirklim būtu nozīme.
  29. Pārskati senās fotogrāfijas. Tas nomierina dvēseli.
  30. Dažkārt tev ir jādara kaut kas tikai tāpēc, ka tas ir pareizi. Ne vienmēr tas ir ērti. Biežāk tas ir neērti. Taču gandrīz vienmēr tas ir to vērts.
  31. Ne vienmēr strīda laikā tev jāstāv klusu un jāpacieš. Dažkārt asa saruna ir daudz labāk kā neizteikti aizvainojumi un neizpratne.
  32. Dažiem notikumiem vienkārši nav jānotiek. Jo ātrāk to sapratīsi un atteiksies no melīgām gaidām, jo labāk.
  33. Ja kāds nevar atrast savas problēmas risinājumu, bet tev tas šķiet acīmredzams, tad, visticamāk, viņš jau centās tādā veidā to risināt, bet tas nenostradāja.
  34. Labs nakts miegs – tā ir Dieva dāvana, kas var izmainīt visu.
  35. Cilvēki tērēs savu laiku tevis dēļ, ja esi viņiem svarīgs. Ja tas nenotiek, tātad tu pārvērtēji savu svarīgumu.
  36. Dažkārt ir jāuzņemas grūtības. Mīlestības, miera un harmonijas vārdā.
  37. Neļauj sev dusmoties uz citiem cilvēkiem. Izrādi vairāk līdzcietības.
  38. Pārstāj uztraukties par to, kas neattiecas uz lietu tieši šobrīd. Pietiek tērēt savu enerģiju uz lietām, kas nav atkarīgas no tevis.
  39. Pieņem un priecājies par visām pārmaiņām savā dzīvē
  40. Būt laipnam un patiesi smaidīt – ir divas pavisam atsķirīgas lietas.
  41. Klusums – labākais veids kā atkopties un atveseļoties.
  42. Ķeries pie lietas. Lielas problēmas sadali mazos, izpildāmos darbiņos. Viss sanāks.
  43. Dzīve – tas ir tas, kas notiek tikmēr, kamēr tu gaidi nākamo lielo varoņdarbu vai izrāvienu. Tev jāiemācās sajust katra diena.
  44. Ja sakoncentrēsies uz to, kas tev sanāk labi, viss notiks daudz labāk un ātrāk.
  45. Visam, kas notiek, ir savi iemesli. Dažkārt tos neredzam uzreiz, taču tie ir.
  46. Nestādi pārāk lielus un ambiciozus mērķus. Labāk sakoncentrējies uz sev optimālo dzīvesveidu. Turi acis un prātu atvērtus.
  47. Vīrišķīgi uzņemies riskus. Izmanto visas iespējas. Tāpēc, ka, iespējams, tās vairs nekad neparādīsies atkal.

Avots: http://happyphilosophy.ru/

Tulkoja: Ginta FS