Aizvērta sirds – ko tas nozīmē?

anahata-chakra

Aizvērta sirds – tā ir nobloķēta Sirds čakra. Tas ir enerģijas deficīts sirds rajonā. Kad cilvēka sirds ir aizvērta reālam kontaktam ar savām sajūtām un adekvātai mijiedarbībai ar citiem cilvēkiem, tas rada ļoti daudz dažādas negatīvas sekas.

Enerģijas nepietiekamība sirdī un tās sekas

Ja sirds čakrā ir deficīts, enerģijas plūsma, kas iet caur to, ir nopietni ierobežota. Sirds čakra paliek tukša, nospiesta un nelietderīga. Tā ir klasiskā “aizvērtas sirds” izpausme. Tāds cilvēks nesaprot savas jūtas tik ļoti, it kā “vispār neko nejustu”. Tas graujoši ietekmē viņa veselību, attiecības ar sevi un apkārtējiem, kā arī viņa pasaules redzējumu.

Atteikšanas no mīlestības

Tā ir galvenā “deficītnieku” nelaime. To vai citu traumu rezultātā tu esi vīlies mīlestībā. Precīzāk, tajā, ka vispār spēj mīlēt, vai tajā, ka tevi kāds var iemīlēt.

Tajā mirklī bija tik ļoti sāpīgi, ka tu nolēmi – labāk nekā, nekā tā. Tas varēja notikt jau tik agrā bērnībā, ka tu to pat neatceries. Ir tikai aukstums un tukšums krūtīs.

Cilvēki ar deficītu sirds čakrā atrod tam lieliskus attaisnojumus. Piemēram: “Mīlestība ir izdomājums”, “Sekss nav iemesls tam, lai iepazītos”, “Sievietes mīl tikai naudu” u.t.t.

Bailes no dziļām attiecībām un vientulība

Formāli tu vari arī nebūt vientuļš, un it kā tikties ar kādu, vai pat dzīvot kopā. Taču tā būs tikai tāda ārišķīga attiecību izpausme – vai dēļ sociālā statusa, vai seksa dēļ, vai arī kādu citu labumu dēļ. Taču patiesas atklātības, uzticēšanās, sapratnes tādās attiecībās nav.

Cilvēks, kuram sirds čakrā ir deficīts, parasti šajā situācijā cieš (saprotot vai nesaprotot to). Jo vēlme mīlēt un būt mīlētiem mums visiem ir bāzes vajadzība. Ja tā netiek realizēta, ikvienam cilvēkam ir slikti. Taču vairums gadījumu tādi cilvēki šajās nepatīkamajās sajūtās vaino savu partneri un to, ka “īsta mīlestība mēdz būt tikai pasakās”. Ļoti bieži tas noved pie reālas vientulības un pat izolācijas no cilvēkiem.

Aukstums un atsvešinātība

Šo īpašību dēļ cilvēkiem ar nepietiekamu enerģiju sirds čakrā ir ļoti grūti izveidot uzticēšanās pilnas attiecības. Citi var uzskatīt tevi par sausiņu vai aprēķinātāju un egoistu. Dēļ tā, ka nesaproti citu jūtas, tu apzināti vai neapzināti manipulē ar cilvēkiem (īpaši ar tiem, kuriem sirds čakrā ir enerģijas pārpilnība). Iespējams, tas palīdz sasniegt kādus karjeras vai personīgos mērķus, taču nedara tevi laimīgu.

Citu nosodīšana un kritika

Šķiet, ka tavās problēmās vainīgi ir citi. Viņi nepareizi uzvedās un tāpēc ir visas šīs problēmas. Taču tu skaidri zini, kā pareizi jarīkojas.
Ja ievēro sevī ko tādu – tev sirds ir aizvērta.

Neiecietība pret sevi

Diemžēl, citu nosodīšanas cēlonis ir sevis nepieņemšana. Bieži vien ir ļoti grūti sev tajā atzīties. Taču cilvēki ar nepietiekamu enerģiju sirdī, nemīl sevi, rāj un pastāvīgi cenšas pieradīt paši sev un citiem, ka “ir kaut ko vērti”. Tas var palīdzēt karjeras veidošanā, bet atkārtošos, tas nevienu nepadara laimīgu.

Depresija

Tā ir galējā aizvērtas sirds forma. Tu vairs neredzi savai dzīvei jēgu, tev nav uz ko atbalstīties, viss šķiet pelēks un tukšs. Var rasties alkohola atkarība, atkarība no datorspēlēm un citi veidi kā aizbēgt no realitātes.

Hroniski veselības traucējumi

Enerģijas plūsma ir apgrūtināta, tas nozīmē, ka asinis un skābeklis šo zonu nepietiekami bagātina. Tādiem cilvēkiem veselības problēmas saistītas ar “stagnāciju”, “ierobežošanu”, “bremzēšanu”. Tā ir hipertonija (augsts arteriālais spiediens), sirds nepietiekamība, ateroskleroze, infarkta un insulta riski u.t.t. Aukstuma un tukšuma sajūta sirdī. Tādi cilvēki jūtas atsvešināti un vientuļi.
Mūsdienās Aizvērtas Sirds “kaiti” slimo ļoti daudz cilvēku.

Avots: http://www.aum.news

Tāpēc tālākais būs domāts tiem, kuri vēlas kļūt veseli un dzīvot ar Atvērtu Sirdi!

Sirds Čakras atvēršana

čakras1

Bailes, vainas sajūta, greizsirdība, aizvainojums, naids, dusmas un rūgtums nomāc sirdi. Padomā par to, kā tu jūties, kad tevī ir šīs emocijas. Slikti, vai ne? Klātesoša ir ļoti reāla fiziskā reakcija.  Ilgstoša šo emociju krāšana sevī padara tevi nelaimīgu un liek justies nepilnvērtīgam un nespējīgam dāvāt un saņemt mīlestību.

Tas ir iemesls lai atvērtu savu sirds čakru.

Protams, tas prasīs kādu laiku. Cik ilgi, to nevar noteikt, jo katra mūsu situācija ir individuāla. Dziedināšana ir process, kas pilnībā ir atkarīgs no tās piepūles, kuru tu ieliksi šīs situācijas risināšanā. Iemācīties mīlēt sevi un citus – tā ir nenovērtējama un skaista pieredze.

Sirds – dziedināšanas veidi

1. Vizualizācija: laikā, kad tu meditē, vizualizē kā mīloša un dziedinoša gaisma ieplūst tevī caur 7 čakru (galvas augšdaļā – sahasrara) un virzās lejup uz sirdi. Iedomājieties, ka mīlestība un gaisma piepilda katru tavas sirds attālāko stūrīti. Kā tava sirds piepildās ar mīlestību, kā viss negatīvais izplēnē. Tu ieraudzīsi lieliskus rezultātus, ja veiksi šo meditāciju katru dienu – kaut tikai dažas minūtes.

2. Apskāvieni un pieskārieni: Fiziskie pieskārieni palīdz atvērt sirds čakru. Ja tev nav ģimenes, to var palīdzēt realizēt kāds mājdzīvnieks. Tu vari iet uz masāžām un veidot jaukas, draudzīgas attiecības ar cilvēkiem. Tas viss palīdzēs.

3. Atver sevi tuvībai: Daudziem cilvēkiem, kuri baiļu dēļ atsakās no tuvām attiecībām, ir nobloķēta sirds čakra. Viņi baidās, ka pazaudēs brīvību, citi baidās no mīlestības zaudējuma, iespējamības vilties. Viņi vairās kontaktēties ar citiem cilvēkiem un pretējo dzimumu. Taču, lai atvērtu sirds čakru, ir jāļauj sev pieredzēt mīlestības brīnumu.

4. Izmanto afirmācijas: Tās ir spēcīgi vēstījumi zemapziņai: “Es mīlu. Es esmu mīlestības piepildīts. Es esmu tik laimīgs, ka varu dāvāt un saņemt mīlestību…” Izmanto savus personīgos vārdus, lai paustu savu mīlestību!

5. Atmodini līdzcietību caur piedošanu: Tas ir ļoti svarīgi sirds dziedināšanai. Piedošana nenozīmē to, ka tas, ko pateicis kāds vai izdarījis, ir jāuztver kā norma. Piedošana nozīmē tikai to, ka tu atbrīvojies no savām emocionālajām važām un šīm atmiņām. Labestība tev palīdzēs piedot tam, kurš tevi aizvainoja un izdziedinās tavas emocionālās brūces. Atceries, ka, pirmkārt, tev jāpiedod pašam sev!

6. Sūti mīlestību: Kad tu meditē, sūti mīlestību visiem, kurus zini. Cilvēkiem, kurus mīli, nīsti, baidies un no kuriem vairies…. Tiem, kurus tu zini un tiem, kurus kaut reizi esi redzējis… visiem. Tā ir transformācijas dziedinošā meditācija.

7. Izvēlies domu virzienu: Brīdī, kad noķer sevi, domājot negatīvas domas, pasaki sev STOP. Nomaini šo domu nekavējoties! Arī šī pieeja prasa laiku un pacietību, taču tā izstradājas ieradums domāt par sevi  pozitīvi un ar mīlestību!

8. Meditē!
Viena no sirds čakras atvēršanas meditācijām:

Avots: www.shkolamechti.ru

Tulkoja: Ginta FS

Pamēģini 24 stundu laikā pieņemt VISU, kas notiek

meditacija

Pamēģini 24 stundu laikā pieņemt visu, kas notiek. Kāds tevi apvainoja – pieņem to, nekāda veidā  nereaģējot un vēro, kas notiek. Pēkšņi tu sajutīsi enerģijas plūsmu, kuru nekad agrāk neesi jutis. Kad kāds tevi apvaino, parasti tu jūti nogurumu, vājumu, tu zaudē mieru un sāc domāt, kā atriebties. Šis cilvēks tevi uzķēra uz āķa, un tagad tu karājoties, zīmēsi apļus. Dienas, naktis, mēnešus, gadus, tu nespēsi gulēt, tev rādīsies slikti sapņi.

Cilvēki tērē savu dzīvi absolūtām muļķībām, tikai tāpēc, ka kāds viņus apvainojis.

Ieskaties pagātnē, un tu kaut ko atcerēsies. Tu biji pavisam maziņš bērns un skolotājs klasē tevi nosauca par idiotu, un tu vēljoprojām to atceries un turi ļaunu prātu. Tēvs kaut ko pateica…..tavi vecāki jau sen ir to aizmirsuši, un pat tad, ja tu viņiem to atgādināsi, viņi nespēs atcerēties, par ko ir runa. Māte ne tā paskatījās un šī rēta ir saglabājusies vēl līdz šai dienai – atvērta, dzīva, ja kāds tai pieskarsies, tu eksplodēsi. Nepalīdzi šai rētai kļūt lielākai. Neļauj tai aizņemt visu tavu dvēseli. Vērsies pie saknēm un esi viens vesels.

Divdesmit četras stundas – tikai divdesmit četras stundas – lai kas arī notiktu, pacenties nereaģēt, nepretoties.

Tu sajutīsi jaunu enerģijas vilni, kādu nekad agrāk neesi sajutis, jaunu dzīves spēku pieplūdumu, kas nāk no pašām saknēm. Un vajag vien uzzināt un sajust šo garšu, lai tava dzīve izmainītos. Tu smiesies par visām muļķībām, ko esi sadarījis, par visiem aizvainojumiem, reakcijām, atriebību, ar kuriem tu ilgus gaduis esi sevi grāvis un ārdījis

Neviens nevar tevi sagraut, izņemot tevi pašu, neviens nevar tevi izglābt, izņemot tevi pašu.

Autors: OŠO

Tulkoja: Ginta FS

Rīta stundai zelts mutē

rīts

Marks Aurēlijs reiz teica: “Kad tu pamosties no rīta, padomā par to, ka atkal esi saņēmis ļoti vērtīgu privilēģiju būt dzīvam – elpot, domāt, lai atkal baudītu un mīlētu.”
Šajā rakstā apkopots to rīta nodarbju saraksts, kas uzdos labu toni visai nākamajai dienai.

Pameditē.
Meditācija vai pavisam vienkāršs vingrinājums “Dziļa ieelpa-izelpa” palīdzēs tev sākt savu dienu ar miera sajūtu. Tā vietā, lai sāktu rakāties pa telefonu un pārbaudīt rīta e-pastu, velti pāris minūtes vienkāršai pasēdēšanai klusumā.
Dienas garumā mēs cīnamies ar daudziem darbietilpīgiem uzdevumiem un tāpēc ļauj sev sākt dienu uz mierīga viļņa. Piedevām meditācija palīdzēs noskaņoties un tu vieglāk varēsi fokusēties darbiem un sajutīsi spēku pieplūdumu.

Pateicība sev.
Sāc savu dienu ar pateicību par to, ka esi, par to, kas tev ir. Šī prakse iemācīs tev ļoti svarīgu prasmi – būt pateicīgam sev par pat vismazākajām uzvarām 24 stundu garumā. Tā padarīs tevi daudz noturīgāku pret problēmām, kas neglābjami rodas dienas gaitā.

«Ja par vienīgo tavas dzīves lūgšanu kļūs vārds “pateicos”, tad ar to pat pietiks»Meistars Ekharts

“Piemet” prātā, ar ko šodien nodarboties.
Jo agrāk sastādīts tavas dienas plāns, jo efektīvāk tu izmantosi savu laiku.  Problēmas risināsi tad, kad tās radīsies, ja radīsies.
Izdzer vismaz vienu glāzi ūdens.
Tavs ķermenis mostas atūdeņojies, tāpēc ļoti svarīgi no rītiem ir dzert ūdeni. Savā grāmatā “The Body Ecology Diet” dietoloģe Donna Greisa piedāvā cilvēkiem tieši rīta stundās izdzert vismaz pusi no visas dienas ūdens normas. Tas attīrīs organismu no toksīniem, samzinās bada sajūtu un galvassāpju risku visas dienas garumā.

Izpildi stiepšanās vingrinājumus.
Grūti atrast cilvēku, kurš mostās ar vieglumu muskuļos un kaulos. Un nav jau nemaz tik viegli ieradināt sevi veikt rīta vingrošanu. Tomēr pētījumi apliecina to, ka rīta stiepšanās uzlabo lokanību, uzlabo asinsriti un samazina uzkrātā stresa līmeni. Plus visam tam, tu uzlabosi savu stāju.

Paklausies mūziku.
Sākot dienu ar mūzikas klausīšanos, tu saņemsi daudz pozitīvu emociju un labsajūtu, uzlabosi garastavokli un uzlādēsis sevi ar pozitīvu enerģiju, kas būs vajadzīga visai turpmākajai dienai. Kā rāda pētījumi, mūzika spēj paaugstināt kopējo motivāciju un radošumu. Iepriecini sevi!

Uzsmaidi sev.
Sāc savu dienu ar smaidu spogulī. Smaids uzlabo garastāvokli, aktivizē laimes hormonus, pat tad, ja tev nepavisam nav priecīgi. Kad cilvēks smaida, viņam galvā nenāk drūmas domas. Smaids arī apkārtējos cilvēkus noskaņo labvēlīgi un pozitīvi.

Sakārto vidi sev apkārt.
Arī mājas sakārtošana ir savdabīgs meditatīvs process un tīra vide lieliski noskaņo labai dienai un iedvesmo darbiem. Seko tam, lai nekrātos izmētātu drēbju un mantu kaudzes – tās atņem dzīves enerģiju. Un, protams, atgriezties vislabāk ir mājās, kur valda kārtība un tīrība.

Pirmkārt izdari vissmagāko darbu.
Patiesībā šķiet, ka visērtāk sākumā izdarīt sīkās, mazās lietas. Taču, ja no rīta tu atrisināsi pašu smagāko un galveno dienas uzdevumu, tad arī viss pārējais risināsies ātrāk un vieglāk. Tas ir ideāls paņēmiens tiem, kuri mīl atlikt visu uz vēlāku laiku.

Lai brīnišķīga šī diena!

Avots: http://www.econet.ru

Tulkoja: Ginta FS

10 viedi un ļoti vērtīgi Svami Šivanandas citāti

 

saraswatiSvami Šivananda Sarasvati – ārsts, filosofs, dižens jogs, jogas terapijas un vienas no mūsdienu lielākajām jogas skolām dibinātājs. Vienkāršais, neticami laipnais un draudzīgs guru nekad nav devis nosaukumu savai mācībai. Nosaukumu Shivananda Yoga viņa jogas stilam vēlāk piedēvēja viņa skolnieki. Jaunībā šis skolotājs bija ekstremāli stingrs askēts, bet vēlāk viņš lūdza skolniekiem attiekties pret sevi ļoti uzmanīgi un ar lielu rūpību.

Šajā rakstā ir apkopoti 10 citāti no Svami Šivananda grāmatām.

  • Patiesībā pēc būtības šajā pasaulē nav neviena askēta. Katrs grib būt laimīgs. Iegūt laimi. Tiecas pēc laimes. Laime ir Dievs.
  • Visi jūsu laimes un ciešanu stāvokļi debesīs vai ellē ir jūsu domu rezultāts. Agri vai vēlu, šajā vai nākamajā dzīvē, visas Jūsu domas, kuras mitinās Jūsu galvā, realizēsies.  Tāpēc esiet ļoti uzmanīgi ar savām domām.
  • Attīstiet sevī nesalaužamu ticību saviem spēkiem un iespējām.  Ar savu domu spēku Jūs nosakāt savu likteni. Tāpat kā mākonis ir lietus avots, savu domu vadīšana ir nebeidzama uzplaukuma avots.
  • Darba vai nodarbes trūkums nav atpūta.  Atpūta ir nodarbes maiņa. Nenodarbināts prāts vienmēr ir nelaimīgs.  Tā ir paša nelabā darbnīca.
  • Nav iespējams iznīcināt kalnu, bet var iznīcināt kalna ideju.  Lepnums par saviem garīgiem panākumiem vai augstprātība par savu viedumu ir daudz bīstamāka nekā turīga un ietekmīga cilvēka lepnums par dzīvē sasniegto.
  • Katru mēnesi izvēlies vienu pozitīvu īpašību, un turi to savā prātā kā ideālu, kuru vajag sasniegt.  Meditē uz to no rītiem, tikko pēc pamošanās, un vakarā, pirms gulētiešanas.
  • Pārbaudi savu raksturu. Izvēlies kādu no savām nepilnībām, trūkumiem. Nosaki tās pretīpašību. Piemēram, pieņemsim, ka tu ļoti ātri kļūsti dusmīgs, aizkaitināts.   Pretīpašība būs pacietība. Meditē uz to katru rītu dažas minūtes, katru dienu apskatot kādu no tās dažādajiem aspektiem.
  • Regulāri nodarbojies ar pašnovērošanu. Praktizē pašanalīzi katru vakaru pirms gulētiešanas, aptuveni 10 minūtes.  Apsēdies ērtā krēslā, aizver acis. Domā par savām darbībām, labām un sliktām,  kuras dienas laikā esi veicis.  Domā par visām kļūdām, kuras tīši vai netieši esi pieļāvis. Cilvēks, kurš neanalizē savu dzīvi, un kura prāts nav vērst iekšup, nespēj izprast un noteikt pats savas kļūdas.
  • Ir tikai viena kasta – cilvēcība; Ir tikai viena reliģija – mīlestība; Ir tikai viens bauslis – godīgums; Ir tikai viens likums – cēloņu un seku likums; Ir tikai viens Dievs – visuresošs, visvarens, viszinošs kungs; Ir tikai viena valoda – sirds valoda vai klusēšanas valoda;
  • Jūs iestādāt savu rīcību, bet iegūstat ieradumus, ieaudzis ieradums pārvēršas par raksturu. Iestādiet raksturu –iegūsiet likteni

http://www.slowyogalife.com/

Kāpēc sāp dvēsele?

izmisis

Dvēseles sāpes ir viena no patiesākajām zīmēm dzīves ceļā, kas norāda uz to, ka esi izvēlējies ne to ceļu un ej ne tur, kur vajadzētu. Skumju sajūta un dīvaina trauksmaina priekšnojauta nozīmē to, ka cilvēks iet pret savu patieso dabu, pret saviem augstākajiem principiem un patiesajām vērtībām.

Tad kāpēc sāp dvēsele?

Gribu, bet nevaru.

Dvēsele sāp, ja tu kaut ko iekšēji sev neatļauj. Piemēram, izplatīta situācija tieši sievietēm: mums katrai gribās justies brīnumainai, skaistai būtnei, bet saprāts aizliedz. “nē, tu esi resna, kādi tev skaistuma ideāli?!” Vai arī situācija, kad tev ļoti gribās pamest visu un aizbraukt dzīvot, piemēram, uz Taizemi, taču vecāki nedod savu piekrišanu, un tu sev neatļauj pretoties viņu gribai. Šādās situācijās dvēsele ir kā krātiņā – grib izrauties, taču tu neļauj atvērt krātiņa durvis, kaut arī atslēgas glabājas pašas kabatā. Nevajag baidīties būt pašam, upurē to, kas tev svešs un nevajadzīgs – un dvēsele pildīsies ar pateicības un prieka sajūtu.

Negribas, bet vajag

Arī ļoti izplatīta situācija, kad cilvēki dod priekšroku sekot svešiem ideāliem, taču dvēsele lūdz pavisam ko citu. Ļoti bieži mūsu augstākas vērtības nesakrīt ar “sabiedrības morāli”, taču, lai “izdzīvotu”, mēs esam gatavi piekāpties un daram to, ko no mums gaida. Jā, nemanāmi, taču tā dara visi. Taču dvēseli neapmānīsi. Valda viedoklis, ka pakļaujoties tiem, kuri šķiet stiprāki, mēs izveidosim karjeru, kļūsim veiksmīgi, saņemsim atzinību. Taču, kā likums, rezultāts izradās gluži pretējs. Īstu laimi un veiksmi mēs varam sasniegt tikai tad, ja vadāmies no dvēseles sajūtām. Neejiet pret saviem pašiem gaišākajiem principiem, lai arī cik bīstami tas šķistu.

Pasaule nav interesanta

Patiesībā tas ir ļoti rets gadījums, taču bieži tas ir priekšvēstnesis lielam garīgajam lēcienam. Rodas sajūta, ka materiālās lietas nevar atnest laimi, pazūd interese par sasniegumiem, apnīk konkurēt, pazūd jēga skriešanai pēc naudas un statusa. Ņemšanās ap visām šīm neīstajām vērtībām tev šķiet bezjēdzīga un tu vairs nevēlies tajā piedalīties. Sirdī vairs nav palikusi ne alkatība, ne vēlmes, ne skaudība.
Tā reiz atgadījās ar seno Indijas valdnieku Ramu, kas ar šo savu dvēseles sāpi griezās pie gudrā Vāsišthas. Kādu padomu tas viņam deva, vari izlasīt grāmatā “Joga Vashistha”

Kad sāp ne dvēsele, bet ego

Vairums cilvēku jauc savas dvēseles izpausmes ar pašu vienkāršāko ego gaušanos. Sāpes dvēselē – tas ir ļoti smalks signāls, kurš signalizē par to, ka mēs attālinamies no saviem dvēseles ideāliem. Bet ego vienkārši grib bezmaksas žēlumu un mīlestību. Tādos gadījumos nevis sāp dvēsele, bet uzpūstais ego spēlē savas spēlītes.
Aizvainojuma sajūta
Tā nekad nenāk no tīrajiem sirds stūrīšiem. Žēlums pret sevi un apkārtējo vainošana savās ciešanās – nē, tas nav no dvēseles. Tas arī ir no ego.
Trauksmes sajūta
Dvēseles čukstus bieži vien jauc ar parastām rūpēm, kas rodas no negatīvajām domām paša galvā. Raizēties par nākotni un nervozi grauzt nagus – nē, tā nesāp dvēsele, bet tas ir signāls tam, ka laiks sākt kontrolēt savas domas.

Netaisnības sajūta
Dažkārt šķiet, ka pasaule ir netaisna. Un netaisnības sajūta bieži vien pāraug gandrīz vai taisnās dvēseliskās dusmās. “Kāpēc viņi man to nodara?” – kaut kas mūsos kliedz. Un tā atkal nav dvēsele, bet ego.
Garlaicība
Viss apnicis, neko negribas, pasaule rādās garlaicīga un neinteresanta. Un šķiet, ka dvēsele vīst. Taču tev vienkārši ir jāiemācās nospraust sev mērķi un pāragri nenolaist rokas.
Sāpes dvēselē: padomi sirgstošajiem

Nebēdz

Kad cilvēks jūt “dvēselisko vārgumu”, reti kurš viņam pajautās”kāpēc sāp dvēsele?” Parasti dod jau ierastos tautā padomus – tautas receptes no visām kaitēm: “Tu atslābinies, nedomā par to, pārslēdizes uz citu kanālu!” Bet atzīsim, ka tas ir sliktākais padoms no visiem. Patiesībā vispareizāk ir izdarīt glužī pretējo: pameklēt diskomforta iemeslu. Dvēseles sāpes taču ir pārmaiņu priekšvēstnesis!
Esi tikai šeit

Nav labāku zāļu par patreizējo momentu. Atslēdzies no visa, kas nav saistīts ar šo sekundi. Vienkārši – atmet domas, atmet pārdzīvojumus un uzsūc to, kas IR. tad sāk plaukt tavas dvēseles puķe – kā uz delnas atvērsies visas patiesās dvēseles vajadzības. Vienkārši – paliec šeit un tagad. Atgriezies Tagad. (Ta arī ir meditācija)
Uzticies

Tava sirds ir pats precīzākais instruments, ar kura palīdzību izmērīt nodomu tīrību. Ir jāatmet domas, kas izsauc bailes. Dvēseles sāpes var dziedināt tad, ja uzticies Visuma vadošai rokai un izvēlies tos realitātes variantus, kurus tev priekšā saka tava sirds.

 

Autors: Jekaterina Andrejeva

Tulkoja: Ginta FS

Lūgšana un meditācija Sargeņģelim

sargeņģelis3

Sargeņģeļi uzrunā mūs visu laiku. Viņi ļoti vēlas tikt sadzirdēti, tāpēc ir atsūtījuši meditāciju, kuras laikā
vieglāk savienoties ar savu Sargeņģeli un šo saikni vēl vairāk nostiprināt.

PATEICĪBAS LŪGŠANA SARGEŅĢELIM

Manu mīļo Sargeņģel!
Tu, kas vienmēr esi man līdzās,
Diena vai nakts, vakars vai rīts.
Tu, kura apskāvienos es aizmiegu un arī pamostos.
Tu, kura spārna pieskārienu sajūtu uz sava vaiga.
Tu, kurš paceļ mani lidojumam
un nes uz saviem spārniem cauri visām nedienām,
šķēršļiem un pārbaudījumiem.
Tu, kas atver manas acis
un ļauj paskatīties uz pasauli pavisam citās krāsās.
Tu, kura Gaisma apžilbina jebkuru pretimnācēju.
Tu, kas noslauka manas asaras
un skūpsta manus vaigus.
Tu, kura Mīlestība ir tik neizmērojama.
Es pateicīga Tev bezgalīgi esmu!
Par katru dienu, ko pavadu Tavā aizvējā
un Tavas Mīlestības Gaismā.
Tik vārdos neizsakāma ir šī sajūta,
kas savieno mūs abus.
Vienmēr un visur.
Tik cieši.
Tik tuvu.
Tik blakus
MĒS abi ESAM.

MEDITĀCIJA: SAVIENOŠANĀS AR SARGEŅĢELI

Es saņemu Tevi aiz rokas.
Tu esi man blakus.
Es sajūtu Tavu elpu.
Tu esi man blakus.
Es jūtu Tavu siltumu.
Tu esi man blakus.
Es dzirdu Tavus sirdspukstus.
Tu esi man blakus.
Es sajūtu Tavu Mīlestību.
Tu esi man blakus.
Es paveros Tavās acīs.
Tu esi man blakus.
Es apskauju Tevi!
Tu vienmēr esi man blakus.
Tu vienmēr biji man blakus.
Tu vienmēr būsi man blakus.

Sagatavots pēc tematiskās avīzes “Ezoterikas ceļvedis”

Ošo par meditāciju

10404450_874567045916687_6866635115958404613_n

Vairākumam no mums ir mācīts, ka, lai dzīvē gūtu panākumus, mums jāpūlas, jācīnās, jāfokusējas, jākoncentrējas. Šādas pieejas problēma slēpjas tajā, ka, jo vairāk mēs pūlamies, jo vairāk saspringstam. Un, jo lielāka spriedze ir mūsos, jo sliktāki ir mūsu darbības rezultāti. Meditatīvā pieeja nozīmē saprast, ka, lai mēs varētu paveikt labāko, ko spējam, lai sniegtu katram dzīves mirklim to augstāko, ko varam dot,  un lai saņemtu no katra mirkļa labāko, ko tas spēj sniegt, – mums ir jābūt pēc iespējas apzinošākiem. Un, lai apzinātos, mums jābūt atslābinātiem.

Parasti mēs domājam, ka, lai atslābinātos, mums jādodas ārpusē. Meditācija sniedz citu iespēju: doties sevī.

Spriedze, kas pavada moderno dzīvi ir tik liela, ka pasaule vēl nekad nav bijusi tik nemierīga vieta dzīvei. Cilvēki vēl nekad nav bijuši tik saspringti. Šīs tehnikas ir izstrādātas tieši modernā cilvēka prātam – mūsdienīga pieeja, kas piemērota šodienas cilvēkiem.

Piemēram, ja jūs esat ļoti enerģisks cilvēks, kurš nespēj „vienkārši sēdēt”, tad pamēģiniet aktīvās meditācijas. Izpaudiet sevi, cik vien iespējams, un ļaujiet atslābumam sekot pašam no sevis. Varbūt jūsu saspīlēto emociju dēļ jums ir grūti nosēdēt klusējot. Vai arī varbūt jūs vienkārši vēlaties kustēties? Arī tad aktīvās meditācijas ir jums noderīgas.

Prasmi palikt atslābušam savas aktīvās dienas aizņemtībā sauc par „modrību bez pūlēm”- tā ir meditācijas pieredzes būtība. Tādēļ pat tad, ja esat pārliecināts, ka jums galīgi nav laika, ko veltīt meditācijai, jūs atradīsiet daudzas tehnikas, kas var tikt iekļautas dienas ritmā.

Meditācija balstās uz vienkāršu sapratni: tā vietā, lai cīnītos ar tumsu, kas jebkurā gadījumā nav iespējams, pārejiet pie gaismas. Tā vietā, lai cīnītos ar sevi pašu, mēģinātu padarīt sevi labāku, cenšoties dzīvot saskaņā ar citu cilvēku uzskatiem par to, kādiem mums ir jābūt, mēs varam sākt, vienkārši pieņemot sevi tādus, kādi esam tagad.

Tiklīdz mēs pieņemsim to un atslābināsimies, tiklīdz pārtrauksim izlikties par to, kas neesam, tiklīdz pārstāsim pūlēties, lai atstātu iespaidu uz citiem (kuri tāpat pūlas, lai atstātu iespaidu uz mums), tiklīdz mēs vairs neaizsargāsim sevi, neattaisnosim… Tiklīdz mēs pārtrauksim censties noslēpt savus ievainojumus pat no sevis paša, bet tā vietā atklāsim tos gaisam, dziedināšana notiks pati no sevis.

Un meditācijas lielākais paradokss ir tāds, ka tad, kad mēs beidzot iemācāmies mīlēt sevi – īstenībā tikai tad, kad mēs spējam mīlēt sevi, – mēs spējam dalīties šajā mīlestībā ar citiem. Bet vispirms mums jāsāk ar sevi pašu.”

 

„KAS IR MEDITĀCIJA?”

„Meditācija ir ceļojums nezināmajā, lielākais ceļojums, ko var uzsākt cilvēka prāts. Meditācija nozīmē vienkārši būt, nedarot neko – bez rīcības, bez domām, bez emocijām. Jūs vienkārši esat, un tā ir tīra bauda.

No kurienes rodas šī bauda, ja jūs nedarāt neko?

Tā rodas ne no kurienes, vai arī tā rodas no visurienes. Tā rodas bez iemesla, jo viss esošais ir veidots no vielas, ko sauc par prieku.

Kad Jūs nedarāt pilnīgi neko, – ne ar ķermeni, ne prātā, ne jebkurā citā līmenī – kad jebkura aktivitāte ir apstājusies un jūs vienkārši esat, vienkārši turpināt būt – tā ir meditācija. Jūs to nevarat darīt, nevarat  to praktizēt: jums to vajag tikai saprast.

Ik reizi, kad varat atrast laiku, lai vienkārši būtu, pārtrauciet darīt pilnīgi visu. Domāt arī nozīmē kaut ko darīt. Pat ja jūs nedarāt pilnīgi neko uz vienu mirkli, un jūs vienkārši esat savā centrā, pilnīgi atslābinājies – tā ir meditācija. Un, tiklīdz jūs esat uzzinājis, kā tas ir, jūs varat palikt šādā stāvoklī, cik ilgi vien vēlaties; un visbeidzot  varat palikt šādi divdesmit četras stundas diennaktī.

Tiklīdz esat apzinājies, kā jūsu Esība var palikt netraucēta, tad pamazām varat sākt darīt dažādas lietas, uzmanot, lai jūsu Esība netiktu iztraucēta. Tā ir meditācijas otrā daļa – vispirms jūs mācāties, kā vienkārši būt, un tad mācāties, kā darīt nelielus darbus: uzslaucīt grīdu, ieiet dušā, bet joprojām esot centrējies. Tad  varat sākt darīt sarežģītas lietas.

Piemēram, es runāju ar jums, taču mana meditācija nav iztraucēta. Es varu turpināt runāt, bet pašā manis centrā nav ne mazākā vilnīša; tas vienkārši ir kluss, pilnīgi kluss.

Tādējādi meditācija nav pret darbību. Nav tā, ka jums jābēg no dzīves. Tā vienkārši māca jums jaunu veidu, kā dzīvot: jūs kļūstat par ciklona centru.

Jūsu dzīve turpinās, īstenībā tā turpinās pat vēl intensīvāk – ar vairāk prieka, vairāk skaidrības, vairāk vīzijas, vairāk radošuma, – tomēr jūs esat nomaļus, tikai vērotājs kalnā, vienkārši skatoties uz visu, kas ap jums notiek.

Jūs neesat darītājs, jūs esat vērotājs.

Tas ir viss meditācijas noslēpums – ka varat kļūt par vērotāju.

Darbība turpinās savā pašas līmenī, problēmas nav: jūs cērtat malku, smeļat no akas ūdeni. Jūs varat darīt mazus un lielus darbus; nav atļauta tikai viena lieta – jūs nedrīkstat zaudēt savu centrēšanos.

Šai apzinātībai, šim vērīgumam jāpaliek pilnīgi skaidram un netraucētam.

Ir tikai viens solis, un šis solis ir mainīt virzienu, mainīt dimensiju. Mēs vai nu varam fokusēties uz kaut ko ārpus sevis, vai arī mēs varam aizvērt savas acis ārpasaulei un ļaut visai apziņai centrēties uz iekšpusi – un jūs uzzināsiet, jo esat tas, kurš zina, jūs Esat apzināšanās. Jūs nekad neesat to pazaudējis. Jūsu apzināšanās vienkārši nomaldījusies starp tūkstoš un vienu lietu. Novērsiet savu apzināšanos no visa cita un vienkārši ļaujiet tai būt  jūsos, un jūs būsiet nonācis mājās.

Meditācijas pamata būtība, tās gars, ir iemācīties, kā būt lieciniekam.

Ķērc vārna… Jūs klausāties. Ir objekts, un ir subjekts, Bet vai tad Jūs neredzat liecinieku, kurš vēro abus? Ir vārna, ir cilvēks, kurš klausās, un tomēr ir vēl kāds, kurš vēro abus. Tas ir vienkāršs fenomens. Jūs redzat koku: jūs stāvat pie tā, tas tur aug, bet vai tad jūs nevarat atrast vēl kaut ko? To, ka jūs redzat koku, un, ka jūsos ir liecinieks, kurš redz, ka jūs redzat koku.

Vērošana ir meditācija. Nav svarīgi, ko jūs vērojat. Jūs varat vērot kokus, varat vērot upi, mākoņus, varat vērot, kā spēlējas bērni. Vērošana ir meditācija. Nav galvenais, ko jūs vērojat; objekts nav galvenais.

Vērošana, jūsu apzināšanās un modrība – lūk, kas ir meditācija.

Atcerieties vienu lietu: meditācija nozīmē apzināšanos. Lai ko jūs darītu apzinoties, tā būs meditācija. Jautājums nav par darbību, jautājums ir par elementu, ko jūs tai pievienojat. Pastaiga var būt meditācija, ja jūs pastaigājoties esat modrs. Sēdēšana var būt meditācija, ja Jūs sēžat modrs. Klausīšanās putnu dziesmās var būt meditācija, kad jūs klausāties apzinoties. Vienkārša ieklausīšanās jūsu prāta iekšējā troksnī var būt meditācija, ja  esat modrs un vērojošs.

Pirmais solis uz apzināšanos ir būt ļoti vērīgam attiecībā uz savu ķermeni. Pamazām sāciet ievērot katru žestu, katru kustību. Un, kad jūs sākat apzināties, sākas brīnums: daudzas lietas, ko veicāt, vienkārši vairs netiek darītas. Jūsu ķermenis kļūst relaksētāks, saskaņotāks. Dziļš miers sāk gūt virsroku pat jūsu ķermenī, tajā pulsē smalka mūzika.

Tad sāciet apzināties savas domas; to pašu jāpaveic ar domām. Tās ir smalkākas par ķermeni, un, protams, arī bīstamākas. Un, kad jūs apzināsieties savas domas, jūs būsiet pārsteigts par to, kas jūsos notiek. Ja jūs pierakstītu visu, kas jūsos notiek jebkurā mirklī, jūs būtu ļoti pārsteigts. Jūs neticētu, ka tas ir tas, kas jūsos tiešām notiek.

Un pēc desmit minūtēm pārlasiet uzrakstīto – jūs ieraudzīsiet traku prātu! Mēs neapzināmies, tādēļ viss šis trakums turpinās kā zemūdens straume. Tas ietekmē visu, ko darāt, tas ietekmē visu, ko nedarāt; tas ietekmē visu. Un visa tā kopsumma būs jūsu dzīve! Tādēļ šis trakais cilvēks ir jāpārveido. Un apzināšanās brīnums ir, ka jums nav jādara nekas, tikai jāsāk apzināties.

Vērošana pati par sevi pārveido šo trako prātu. Pamazām tas izzūd; pamazām domas sāk virknēties pēc noteiktas sistēmas; tajās vairs nav haosa, tās kļūst kosmiskākas. Un atkal virsroku gūst dziļš miers. Un, kad jūsu ķermenis un prāts būs mierā, jūs redzēsiet, ka tie ir pieskaņojušies viens otram, starp tiem ir tilts. Tagad tie neskrien dažādos virzienos, nejāj uz dažādiem zirgiem. Pirmo reizi ir saskaņa, un šī saskaņa ļoti, ļoti palīdz strādāt pie trešā soļa – trešais solis ir apzināties savas sajūtas, emocijas, noskaņojumu. Tas ir visnetveramākais līmenis, un arī visgrūtākais, bet, ja spējat apzināties savas domas, tad tas ir tikai viens solis uz priekšu. Nedaudz vairāk intensīvas apzināšanās, un jūs sākat atspoguļot savu noskaņojumu, emocijas, sajūtas.

Tiklīdz jūs apzināties visus trīs līmeņus, viss tajos apvienojas vienā fenomenā, Un, kad tas viss ir viens vesels – perfekti darbojas kopā, vibrē kopā, jūs varat sadzirdēt to visu mūziku; tie kļuvuši par orķestri – tad notiek ceturtais, ko nevarat izraisīt ar savu rīcību. Tas notiek pats no sevis. Tā ir dāvana no vienotā veseluma, tas ir atalgojums tiem, kuri paveikuši trīs pirmos līmeņus.

Un šis ceturtais – ir visaugstākās pakāpes apzināšanās, kas atmodina cilvēku. Tā padara cilvēku par budu, par cilvēku, kas atmodies. Un tikai šajā atmodas stāvoklī cilvēks uzzina, kas ir svētlaime. Ķermenis pazīst baudu, prāts pazīst laimi, sirds pazīst prieku, ceturtais pazīst svētlaimi. Svētlaime ir sannyas –meklētājs – mērķis, un apzināšanās ir ceļš uz to.

Ir svarīgi, lai jūs būtu vērojošs, lai neaizmirstu vērot, lai jūs vērotu… vērotu… vērotu. Un lēnām, lēnām, vērotājam kļūstot stiprākam, stabilākam, nesatricināmākam, notiek pārveidošanās. Lietas, ko jūs vērojat, izzūd.

Un tad pirmo reizi vērotājs pats kļūst par vērojamo, novērotājs kļūst par novērojamo.

Jūs esat pārnācis mājās.

Avots: http://www.mysticrose.lv/