– Kas attiecas uz matēriju, mēs visu laiku esam kļūdījušies. Tas, ko mēs saucam par matēriju, ir enerģija, kuras vibrācija ir tik ļoti zema, ka tā kļuvusi uztverama ar jutekļiem. Matērija ir gars, kas reducējies līdz redzamības stadijai. Matērija neeksistē.
– Laiks un telpa nav apstākļi, kādos mēs dzīvojam, bet gan veidi, kā mēs domājam. – Fiziskās koncepcijas ir cilvēciskā saprāta brīvi radītas un, lai arī kā mums šķistu, tās nenosaka ārpasaule. – Laiks neeksistē – mēs to izdomājām. Laiks ir tas, ko rāda pulkstenis. Atšķirība starp pagātni, tagadni un nākotni ir tikai spītīgi atkārtota ilūzija. – Es domāju 99 reizes un neko neatrodu. Es pārtraucu domāt, es peldu klusumā, un patiesība nāk pie manis. – Intelekts maz ko var darīt ceļā uz atklājumu. Apziņā notiek lēciens, sauc to par intuīciju vai kā vien vēlies, un risinājums atnāk pie tevis, un tu nezini, kā un kāpēc. – Cilvēks sevi, savas domas un jūtas uztver kā kaut ko izolētu no visa pārējā, sava veida optisku apziņas ilūziju. Šī maldināšana mums ir sava veida cietums, ierobežojot mūs ar personīgām vēlmēm un pieķeršanos dažiem mums tuviem cilvēkiem. Mūsu uzdevums ir atbrīvot sevi no šī cietuma, paplašinot savu līdzjūtības loku, lai aptvertu visas dzīvās būtnes un visu dabu tās skaistumā. – Mūsu nošķirtība vienam no otra ir optiska ilūzija. – Kad kaut kas vibrē, visa Visuma elektroni rezonē ar to. Viss ir savstarpēji saistīts. Cilvēka eksistences lielākā traģēdija ir nošķirtības ilūzija. – Realitāte ir tikai ilūzija, kaut arī ļoti noturīga. – Mēs esam dvēseles, kas valkā svētas bioķīmiskas drēbes, un mūsu ķermeņi ir instrumenti, ar kuriem mūsu dvēsele spēlē savu mūziku. – Kad tu pēti pasaules ietekmīgāko cilvēku, kuri jebkad ir dzīvojuši, dzīves, tu ieraugi vienu pavedienu, kas vijas cauri visu viņu dzīvēm. Pirmkārt, visi viņi dzīvoja saskaņā ar savu garīgo būtību un tikai pēc tam ar savu fizisko “es”. – Senie cilvēki zināja kaut ko tādu, ko mēs, šķiet, esam aizmirsuši. – Jo vairāk es uzzinu par fiziku, jo vairāk mani piesaista metafizika. – Savā garajā mūžā esmu sapratis vienu lietu: visa mūsu zinātne, kas korelē ar realitāti, ir primitīva un bērnišķīga. Mēs joprojām nezinām pat tūkstošdaļu no tā, ko daba mums atklājusi. Pilnīgi iespējams, ka aiz mūsu maņu uztveres ir paslēptas pasaules, par kurām mēs pat nenojaušam. – Es neesmu ateists. Problēma ir pārāk liela mūsu ierobežotajiem prātiem. Mēs esam maza bērna stāvoklī, kurš ienāk milzīgā bibliotēkā, kas piepildīta ar grāmatām daudzās valodās. Bērns zina tikai to, ka kādam šīs grāmatas bija jāuzraksta. – Plaši izplatītais viedoklis par to, ka es esmu ateists, ir milzīga kļūda. Ikviens, kurš šādi interpretē manas zinātniskās teorijas, tās nav sapratis. – Visu, katru sākumu un beigas, nosaka spēki, pār kuriem mums nav kontroles. Tas ir iepriekš noteikts gan kukainim, gan zvaigznei. Cilvēki, dārzeņi vai kosmiskie putekļi – mēs visi dejojam noslēpumainas melodijas pavadījumā, kuru kaut kur tālumā atskaņo kāds neredzams dūdenieks. – Nākotnes reliģija būs kosmiska reliģija. Tā pārsniegs personīgo Dievu un iztiks bez dogmām un teoloģijas. – Enerģiju nevar radīt vai iznīcināt, to var tikai pārnest no vienas formas uz otru. – Viss ir enerģija, un tas ir viss. Saskaņo to realitātes frekvenci, kuru vēlies, un tu nevarēsi nepieņemt šo realitāti. Savādāk nevar būt. Tā nav filozofija. Tā ir fizika. – Es esmu laimīgs, jo man ne no viena neko nevajag. Man nerūp nauda. Rotaslietas, tituli vai atšķirības man neko nenozīmē. Es nealkstu uzslavas. Man neko nevajag. Laimīgs cilvēks ir tik apmierināts ar tagadni, ka viņš pārāk neuztraucas par nākotni. Alberts Einšteins Paldies: Indira Ma Foto: Steve Chai Tulkoja: Ginta Filia Solis
Ir kāda skaņa, kā tevī nepārtraukti dzied tava Dvēsele. Tu vēl tik daudz par sevi nezini! Ļauj man paskaidrot. Lielākā daļa no mums ir aizmirsuši to, ka ir jāieklausās šajā svētajā skaņā – tavā ķermenī un prātā ir tik daudz vietu, kuras ir jāattīra, jo tās nav tavs patiesais ES. Taču kādā brīdī tu domāji citādi. Tu biji aizmirsis, kas īsti ir šie blīvie matērijas punkti. Tu aizmirsi, ka tev jāieklausās savas Dvēseles būtības balsī. Jo tajā ir žēlastība, prieks, spēks un plāns, kuram sekojot tu vari iziet cauri jebkam. Gluži kā delfīna gars, kas peld ūdeņos, tu vari planēt cauri savai dzīvei.
Netici tam, ka tavā ceļā ir šķēršļi. To nav. Tie vienkārši ir nepareizi virzītas personības paliekas, kas šobrīd izšķīst laikā. Tu neesi šī persona. Tu ne pie kā neesi vainīgs. Pat tas, ko tu uztvēri kā savas kļūdas un neveiksmes, bija labākais esamības principu mācību avots. Un tieši tāda bija tava izvēle.
Tu izvēlējies ierasties šeit, lai saprastu, kā patiesībā darbojas katra dimensija. Tu gribēji to uzzināt caur tiešu pieredzi.
Saproti to, ka ja augstākajās dimensijās divām būtnēm ir atšķirīga pieredze un viena vēlas saprast otras pieredzi, tās vienkārši saplūst viena ar otru un otras būtnes pieredze kļūst par viņu pašu.
Šeit uz Zemes viss ir nedaudz savādāk. Tu nepārņem cita pieredzi. Šī pieredze ir tik sadalīta tavā dvēselē, prātā un ķermenī, ka tu nemācies tieši no otra. Kad tu aizmirsti, ka mācies, kad aizmirsti, ka tev klājas labi, kad aizmirsti, ka izvēlies mācīties, tu esi atrodies grūtībās, kuras tev uzspiedis tavs ego. Tu mēģini aizsargāt, dziedināt, attīrīt. Bet tev nav nepieciešama tīrīšana.
Tavs “ES” ir tikai amorfs lauks, kas veidots no viltus personības, kas ir jāattīra un jāizdziedina. Šīs amorfās enerģijas ir atrodamas tavā emocionālajā, mentālajā, fiziskajā, ēteriskajā, astrālajā un garīgajā ķermenī. Bet neviens no šiem ķermeņiem nav tas, kas esi tu. Tie ir tikai mācību līdzekļi.
Jā, ir ļoti svarīgi tos dziedināt. Tad, kad tu patiesi atkal pacelsies, tu neatstāsi aiz sevis neko, kas būtu mazāks par tavu Dievišķo Patiesību un varētu ievilkt tevi atpakaļ reinkarnācijas ciklā. Lūk, uz ko tu tiecies. Tu jau sen sev nospraudi šo mērķi.
Tā kā attīrīšanās ir vienkārši process, kurā ar savu Gaismu (kas ir Patiesība) tiek piepildītas visas tās vietas, kur tava Gaisma ir pārstājusi mirdzēt uz mirkli, uz dienu, uz gadu, uz mūžu, tūkstošiem gadu. Un tā ir tava Gaisma, kas tev jāizstaro uz šīm vietām, un jāatjauno sava Patiesība un jāatbrīvojas no viltus personības. Tie var šķist tikai vārdi bez satura. Bet, tici man, tavi vārdi ietekmē realitāti vairāk, nekā tu domā, it īpaši, ja tu dziļi jūti aiz tiem esošo nodomu. Teiksim kopā: “ES ESMU skaistums, nevainība, tīrība un gudrība, kas ES ESMU. ES ESMU skaistums, nevainība, tīrība un gudrība, kas ES ESMU. Viss pārējais ir viltus personība savā izšķīšanas procesā.”
Lai viss ir viegli un vienkārši.
Elpo ar visu ķermeni. Sajūti to vietu savā sirdī, kas ir apņēmības pilna vairs nekad nešaubīties par sevi. Sajūti to vietu savā sirdī, kas tiecas atrast tavu pamošanos, līdz pat mazākā tava apziņas daļa un tava personība atgriezīsies Patiesības Gaismā. Virzi elpu uz šo vietu, ļauj augt vēlmei pēc atmošanās. Ļauj tai piepildīt tavu sirdi un pārpildīt visu ķermeni. Un nekad neaizmirsti savu Dievišķību un to, ka tev ir jāapzinās visi enerģētiskie aizsprostojumi savā ķermenī, kas nav Gaisma, bet tikai viltus personība, kas gaida labošanu.
Svetlana Dobrovoļska Foto: Monica Turlui Tulkoja: Ginta Filia Solis
Pēdējos gados novērojama sekojoša tendence: cilvēki, kuri aizrāvušies ar savu attīstību, no ļoti daudz kā atsakās. Viņi aiziet pārāk smalkos plānos un tas ievelk, rada atkarību, jo tur tu satiec sev tik ļoti tuvo un mīļo. Tas mums ir vistuvāk, bet tā ir pseidoattīstība, jo šo smalko mēs jau zinām, taču šeit uz Zemes mūsu uzdevums ir iemācīties to visu realizēt blīvajā materiālajā pasaulē, nevis paslēpties “retrītos” un “alās”.
Dodies cilvēkos, tikai dari to bez garīgās un informatīvās lepnības par to, ka tu kaut ko vaiāk zini un it kā ar kaut ko jau esi ticis skaidrībā.
Mēģini un nodarbojies ar to vienkāršo, kas patīk tev pašam un ir nepieciešams arī citiem, neaizveries savā pseidogarīgumā un neattaisno savu dzīvi ar to, ka “viņi tevi nesaprot, nejūt, neklausa”
Nedzīvo ar attaisnojumiem par to, ka tev nekas nav vajadzīgs un nekopē citus, tāpēc, ka tas tāpat izskatās pēc skumjas parodijas. Nemeklē skolotājus ārpusē – atklāj savu skolotāju sevī caur cilvēkiem, kuri apkārt, nevis kādiem autoritatīviem “guru”.
Izmēģini pats visu, ko jūti un esi dzirdējis tieši tā, kā vēlies un tikai tā tu kļūsi par sevis paša meistaru, nevis “informatīvo miskasti” un pastāvīgu padomdevēju tajā, kā citiem pareizi dzīvot. Tāpat neviens klausīties to negrib. Tātad tu pats tikai nozodz savu potenciālu, kļūsti naidīgs un sāc manipulēt ar sevi un visiem, nevis sevi attīsti, dalies un palīdzi citiem.
Kamēr jebkuras zināšanas tu neizlaidīsi caur sevi un savām reālajām darbībām praksē un realizāciju materiālajā pasaulē, kamēr pats nepieredzēsi, kamēr pats neizdarīsi secinājumus – tevi nedzirdēs ne tava būtība, ne citi cilvēki. Neaizraujies ar savu skolotāja un mentora lomu, esi mūžīgais skolnieks
Ir tāds jēdziens kā viedums, kas kā reizi raksturo to, ka prāts tiek lietots pareizi un informācija pielietota realitātē.
Bagāts cilvēks nav ne nauda, ne zelts, pie kura pieķerties. Bagāts ir tas, kurš realizē sev uzticēto dievišķo patenciālu, kuru tas pielieto pēc nepieciešamības.
Materiālā nabadzība rāda to, ka notiek vienpusēja attīstība, notiek spēcīga šūpošanās un cilvēks neprot dzīvot pat sevis dēļ – savas paša dzīves dēļ.
Materiālā nabadzība rāda to, ka cilvēks aizgājis tikai Dvēseles vajadzībās, bet atteicies no Gara, atteicies no tā, ko kopā rada Dvēsele un Gars.
Gars ir Matērijas kustība un apaugļošanās, no kuras dzimst materiālie Labumi, un mēs kā Dieva daļiņas mācāmies materializēt telpu.
Bagātības noraidīšana ir savu tiešo pienākumu noraidīšana, kas ir sevis materializācija un izpausme materiālajā telpā, atteikšanās pilnībā nest sevī Dievu, mūsu būtību un visu to pilnībā izpaust materiālajā.
Mēs esam radīti, lai pāros mācītos vienoties, radītu sev līdzīgos un veselas Pasaules…
Bet to var izdarīt tikai tad, kad Ego nostājas uz ceļiem Dieva priekšā – mēs iemācīsimies to lietot korekti, nevis ļaut, lai tas lieto mūs…. katra sava tuvākā priekšā, kad mēs iemīlēsim savu Ego…, sevis radīto…. pilnībā to atzīsim, lai kāds arī tas būtu… bet nenoliedzot un neatsakoties…
Visi vēl joprojām atceras 2012. gada gaidas, bailes no nezināmā, kataklizmas bailes, ar kurām mūs biedēja… Pāreja notika, bet ne tur, kur to gaidīja… Planēta sāka dzīvot citā dimensijā. 2013. gada janvārī tika stāstīts par eksperimentu, kas ilga 10 gadus, kopš 2003. gada. Kodolzinātnieki strādāja ar ūdeņraža atomu (aka protonu) un vispirms reģistrēja protona daļiņas pulsāciju, pēc tam tā samazinājās, pēc tam atkal kļuva normāla izmēra. Zinātnieki to uzskatīja par kļūdu, citu sastāvdaļu ietekmi no ārpuses, taču galu galā protons ieguva jaunu nozīmi. Tika atklāts, ka protonu daļiņa samazinājās par 4%.
Pasaule pēc kvantu lēciena
Viss ir mainījies – tā ātrums, griešanās, virziens, diametrs. No pirmā acu uzmetiena varētu domāt, ka protons ir mainījies, kāds absurds! Taču tam līdzi “aizbrauca” visa organika, jo tā sastāv no ūdeņraža. Ir izmainījies Matērijas blīvums. (Ļevašovs par Matērijas īpašībām rakstīja, ka mēs pārcelsimies uz citu Telpu, kur būs vairāk gaismas).
Protonam sekoja arī visas pārējās daļiņas, un tas, kas kodolfizikā skaitījās nesatricināms, parādījās pavisam citā formā, svešā. Tā it kā mēs būtu citplanētieši, kas nokļuvuši uz citas Planētas.
Tie likumi, kas bija spēkā līdz 2013. gadam, pēkšņi pārstāja darboties, tāpēc, ka matērijas blīvums bija kļuvis cits.
Šis milzīgais daudzu zinātniskās pasaules laboratoriju darbs lika visas pasaules zinātniekiem apvienoties, aizmirstot visas nesaskaņas. Apmēram 10 vadošie atomfizikas, reaktoru, lāzertehnoloģiju institūti pārbaudīja viens otru, bet visi nonāca pie viena jauna ūdeņraža atoma izmēra. Spriežot pēc 3-dimensiju pasaules likumiem, tas nav iespējams, taču, neskatoties uz to, fizika sāka atklāt savus mērījumus. To apstiprina astrofiziķi ar mūsu Kosmosa daudzdimensionalitātes aprēķiniem.
Mēs dzīvojam citā dimensijā!
Notika Kvantu Pāreja, daļiņa pārcēlās no viena enerģijas līmeņa uz citu enerģijas līmeni, turklāt tā uzvedās kā Neitronu zvaigzne – bija liela, bet kļuva maza. Uzskatiet, ka mēs dzīvojam uz citas planētas, tāpēc visi Likumi sāk darboties savādāk. Zinātnieki ar to saskaras ik uz soļa. Mūsu Likumi – tā ir pagātnes pasaule!
2013. gada janvāris – marts bija bagāti ar radikāliem zinātniskiem atklājumiem astronomijā un astrofizikā, tie bira kā no pārpilnības raga.
Zemes orbītā lido vācu Spicera teleskops, kas ir vairākas reizes precīzāks par slaveno Habla, un tas redzēja ultrasarkano staru Galaktikas (mēs zinām infrasarkano starojumu, bet šeit “ultra”, kas ir jauns fiziskais termins, tas nozīmē vēl dziļāk Matērijā). Tās ir 60 reizes spožākas par parastajām.
Šis bija spontāns atklājums. Spriediet paši, vēl 2012. gada decembrī to nebija, bet 2013. gada janvārī tās uzradās diennakts laikā!
Tā nemēdz būt! Tās vai nu ir, vai to nav…, tātad diennakts laikā notika kaut kas, kas lika Pasaulei izmainīties?
Parastā elektromagnētiskā skala, kas ir parādīta fizikas mācību grāmatās, uzziņu grāmatās, ir palielinājusies par trim oktāvām infrasarkanajā diapazonā un trīs oktāvām ultravioletajā diapazonā. Mums ta ir kļuvusi par sešām oktāvām augstāka. Tā atklājās Matērija, kas neeksistēja līdz 2013. gadam, dažādu iemeslu dēļ tā neizpaudās, un tagad tā izpaužas un fiziskās ierīces var to fiksēt.
Vēl viens atklājums
Līdz 2013. gadam zinātnieki zināja un mūs biedēja ar to, ka Saules sitēma virzās Melnajā caurumā.
Novosibirskas zinātnieki runāja par to, ka mēs virzāmies absolūti nezināmās enerģijās, kuru agrāk nebija un nebija skaidrs, kas tālāk sekos.
Bet tagad šī cauruma vairs nav! Bet šis astrofiziskais objekts ir pazudis. Mūsu galaktikas centrā tagad Melnā cauruma nav.
Zinātnieki pārbijās, šis atklājums tika noslepenots un pēc diviem mēnešiem pēc paziņojuma, tas pazuda no interneta.
Bija tāda interneta vietne “Membrāna”, kurā zinātnieki publicēja savus atklājumus. Tagad šīs vietnes vairs nav. Tā pārtrauca savu eksistenci ar Melno caurumu.:)
Kas tad notika? Izradījās, ka Melnais caurums ir durvis, caur kurām mēs izgājām un durvis aizvērās.
Bet Melnā cauruma vietā uzradās cits Objekts, un arī tas ir jauns zinātnisks atklājums, jau 2014. gadā – Magnitārs. Pulsējoša Zvaigzne, bet ne Pulsārs. Šī Zvaigzne uz visām pusēm izplata šķidru magnētisko lauku. Tā ir kāda substance, kurai pagaidam vēl nosaukuma nav (un tā nav plazma). Tā ir mazas granulas, elementārdaļiņas lielumā un lielākas, piemēram, Zemes izmērā.
Sākumā šo Magnitāru izdzirdēja radiodiapazonā 2014. gada martā un sāka vērot, bet maijā to ieraudzīja. Pēc kosmiskajiem standartiem šis ir kolosāls laiks. Parasti vai nu dzird, vai redz, tas ir, smadzenes bija gatavas uztvert šo informāciju. Tādējādi mēs nokļuvām Smalkā plāna pirmajos stāvos, patiesībā, “Viņpasaulē”, ar ko mēs jūs arī apsveicam! ))
Citas frekvences un cita organika un tam jūs nevajadzētu biedēt, jo mūsu ķermeņi atveras savā ceļā. Bet Magnitārs sāka spīdēt zilā gaismā (līdz 2014. gadam tas nespīdēja).
Vēl 2005. gadā neirofiziologi cilvēka Hipokampā (cilvēka galvas smadzeņu limbiskajā daļā) atklāja apgabalu, kuru dēvē par Gaiši zilo vai Zilo plankumu. Tas zināms jau sen, taču visu laiku tam nepievēŗsa uzmanību, maz kas ir cilvēka smadzenēs…:)
Taču cilvēka smadzenes pašas par sevi ir melnā kaste.
2014. gada vasarā šis Zilais plankums smadzenēs arī sāka spīdēt, visiem. Hipokamps projicējas uz Dzīvības punktu un atbild par cilvēka dzīvi Smalkajā plānā un augstāk. Šī zilā gaisma, ja samiedz aciss, dažkārt ir redzama kā sudrabains nimbs virs galvas. Tas ir jauns organiskais Ķermenis un tas pulsē saskaņā ar Magnitāru. Ta ir vienoita sistēma, kura bāzes ritms ir valsis.
Visuma bāzes ritms arī ir valsis, visdažadākajos izpildījumos, dažādās oktāvās. Oktāva, kurā izpilda valsi Zilais plankums un Magnitārs Galaktikas centrā – darbojas jaunā skalā, kurā iekļautas trīs jaunas oktāvas.
Un sanāk, ka jaunā ūdeņraža enerģētiskias spektrs ir absolūti atšķirīgs no vecā ūdeņraža spektra. Šis ir infrasarkanās krāsas spektrs, kas ir dziļāks par infrasarkano krāsu. Un tieši šis diapazons ir kļuvis vadošais. Mēs dzīvojam un nezinām, ka uztveram pavisam citus enerģētiskos spektrus. Un tas viss tiecas uz cilvēka apziņu.
Ir pienācis laiks, par kuru mums teica, ka dzīvosiet Smalkajā Pasaulē, bet tur visu vada domas, gribi – parbīdi krēslu, gribi – pats pacelies gaisā… Pagaidām mēs vēl neesam nonākuši līdz tādai domu koncentrācijai līdz sevis apzināšanai.
Un līdz ar šo sākās dažādi fenomeni…
Pirmais pamatfenomens ir nimba mirdzums, pirms Pārejas tas bija Zelta (Nimbi visiem Svētajiem ikonās…), un tādi bija tikai Meistariem, jo ap Zemi bija ļoti ciets magnētiskais lauks, kas saturēja mūsu ģenētisko struktūru. Bet tagad šis lauks faktiski ir pārstājis būt ciets, t.i., tas pastāv, bet tas ir pilnīgi atšķirīgs.
Tas ir ļoti mīksts un maigs tajā pat laikā ne mazāk izturīgs, kā zirnekļa tīkls, kas var būt stiprāks par tēraudu.
Lūk, apmēram tāda struktūra ir jaunajam magnētiskajam laukam.
Noteikti jūs visi esat dzirdējuši tadu terminu kā Akaši, tā arī ir Zelta struktūra, kuru sauc Protejs, arī Blavatska to piemin. Tad, lūk, šis Protejs sāk iemiesoties. Tas kļuvis par mūsu jauno nervu sistēmu un tagad tā mums ir piepildīta ar Proteja gaismu.
Mums ir cita nervu sistema, mēs esam pārstājuši redzēt 3-dimensionāli, mums ir citas acis. Pēdējo tūkstošu gadu laikā pirms Pārejas, kā minimums 26 000 gadu, mums visiem acīs bija tā saucamais aklais punkts.
Tas ir redzes nervs, kurš aiziet dziļi galvaskausā un tiek noslēgts ar kādiem proteīna audiem, kā aizbāzni. Šis aklais punkts aizklāja trīs ceturtdaļas mūsu sfēriskās redzes. Mēs neredzam Melno caurumu, un ņemot vēra to, ka smadzenes nivelē dažādas nianses, tad rodas ilūzija, ka mēs redzam visu. Tomēr aklā punkta esamība mums ļāva dzīvot 3-dimensiju telpā, ierobežotā un cietā.
Tas bija Eksperimenta noteikums. Mums bija jāizpēta blīvais Plāns un šo uzdevumu mēs izpildījām.
Tagad mēs esam pargājuši “Viņpasaulē”, mūsu Eksperiments ir veiksmīgi pabeigts un šis aklais punkts acīs sāk izšķīst un zust un tagad mums atveras pieeja daudzdimensionalitātes redzējumam. Tas ir Planetāra mēroga atklājums un to ievērojuši visu valstu zinātnieki.
Ir izmainījies Tīmuss, aizkrūtes dziedzeris, kas pats par sevi ir ļoti sakrāls. To savulaik pieminēja gan Jeļena Blavatska, gan Rērihi. Tagad Tīmusā dzīvo šis pats Protejs. Šeit tas lokalizējas un pēc tam tiek izsmidzināts pa visiem mūsu smalkajiem nervu kanāliem. Saules, mēness meridiāni, viss šeit tiek iedarbināts un arī tie ir kļuvuši citi.
Un arī Proteja imūnpārvalde ir mainījusies, ja agrāk šī imunitātes sistēma bija formāla, tad tagad tā uzpasē katru cilvēka domu un tagad ir tik svarīgi prast domāt! Domāt PIRMS padomāji. Jo piepildās viss un uzreiz, un, galvenais, ir skaidrs, kāpēc…
Nākamā organisma izmaiņa ir Mandeļveida kodols jeb amigdala. Arī tas atrodas Hipokampa rajonā.
Tas pārslēdzas uz apzināto uztveri. Līdz Pārejai tā bija “baiļu māja”, to pārvaldīja limbiskā sistēma. Bet limbiskā sistēma nozīmē “sit un bēdz”, kā dzīvniekiem.
Tagad tas tiek pārrakstīts šūnu mehānisma līmenī. “Sit un bēdz” vietā sāk izpausties esošā mirkļa apzināšanās. SaPrātīgais. Nevis sēdēt un baidīties, domājot: kas tagad būs? Tagad viss notiek pēc kārtas: atnākšu un tikšu skaidrībā. Dzīvot Šeit un Tagad.
Mums nav jāzin, kā to darīt, mūsu jaunā organika to dara pati. Tu nesēdi meditācijā, tu neēd tikai vegānu ēdienu, tu dzīvo kā dzīvojis, bet organika pati mainās. Tas nozīmē, ka tavs Augstākais Es ir devis atļauju esošās situācijas izmaiņām, atļauju mainīt tavu esošo apziņu. Un tev NAV jāzina, kā tas notiek. Lūk arī Dievišķā bezmaksas dāvana (“haļava”. Iepriekš mēs bijām atbildīgi par savu rīcību, bet tagad mēs iemācīsimies būt atbildīgi par savām domām!
Mūsu galvas smadzenēs izšķīst vecās neironu paketes. Kā tas izpaužas sadzīvē?
Vecās neironu paketes – tie ir visi materializētie ieradumi, kuri autopilota līmenī ir iegājušies mūsu asinīs, miesā, viss, ko mēs darām mehāniski (paņemu sērkociņu, uzlieku vārīties ūdeni tējkannā, aizdedzinu gāzes degli….) Viss, pie kā no bērnības esam pieraduši un neapzināmies, taču tas viss ir materializējies, mēs bieži darām un neievērojam – kā.
Tagad iestājas pseido atmiņas zudumi, kas iestājas tad, kad cilvēku neietekmē nekas no ārpuses. Piemēram, es mierīgi sēžu pie mājas uz soliņa un pēkšņi – neko neatceros….
Tas ilgst vien mirkli 3-5 sekundes un atkal tu esi savā dzīvē. Taču tev tiek izslēgtas kādas vecās paketes, vecās zināšanas.
Piemēram: senie bērnības ieradumi, kuri tev vairs nav vajadzīgi, tu esi pieaudzis un situācija vairs neatkārtosies. Enerģētiskajā plānā tie bija smadzeņu struktūrā, tad, lūk, smadzenes atbrīvojas no šiem vecajiem ieradumiem. (Mācījāties staigāt, sēdēt, runāt).
Tagad tas jums vairs nav vajadzīgs, un tas ir milzīgs enerģētiskais slānis. Pseidoaizmiršana – tā atbrīvojas vieta jaunajam. Tas aizpildās ar šo jauno un vajadzīgajā mirklī es vienkārši sāku zināt kaut ko jaunu. Atnāk GaišZināšana.
Līdz Pārejai mums ta nebija, mums bija jāiziet šī Skola, jāiegūst pieredze, jāuzkrāj zināšanas, bet tagad pieredze rodas pati, kā Dāvana.
Līdz noteiktam brīdim tu nezini, kas tev ir, bet rodas situācijas un tu sāc pielietot gatavu pieredzi. Tiek ekonomēts laiks, spēki, ļoti daudz kas…
Un tu situāciju redzi ne no vienas puses, bet uzreiz no vairakām, un redzi nevis ar mērķi nosodīt, bet vienkārši kā informāciju.
Un savai zināšanai pieņemiet, ka tad, kad jums iestājas pseidoaizmiršana vai kaut kas līdzīgs sklerozei, tu to pieņem absolūti mierīgi un zini, ka tā nav slimība, bet Planetārā Pāreja. Un tas ir tikai pirmais posms. Ir izmainījies Laiks, izmainījusies ir Enerģija un izmainījusies ir mūsu uztvere un mēs kļūstam par tām daudzimensionālajām būtnēm, kuras jau sākotnēji bija Augstāko Spēku nolūka plānā.
Ļoti daudz atklājumu ir mūsu domu jomā, piemēŗam, noskaidrota saikne starp depresiju un osteoporozi – tā ir vesela sērija Jeruzālemes universitātes zinātnieku atklājumu. Jo ilgāk cilvēks dzīvo depresijā, jo mīkstāki un trauslāki kļūst viņa kauli.
Mūsu laika raksturojums ir tas, ka jūs paši varat pagatavot sev zāles un tieši to, kas tieši jums vajadzīgs.
Piemēram: paņem pudeli, ielej tajā ūdeni no krāna, vai svēto ūdeni vai jonizēto, jebkuru. Paņem papīra lapu un uzraksti – tās ir manas zāles no depresijas un es ātri atveseļojos.
Uzrakstīji, paliki zem pudeles, bet pudeli noliki gultas galvgalī.
Atceries, ka to visu vajag darīt ar humoru :). No rīta pamosties un izdzer. Ūdens, to darot, maina struktūru. Tādi eksperimenti jau sen ir veikti un izrādījās, ka tā struktūra atkarīga no apziņas un ticības. Viss notiek bērna uztveres līmenī – jo vieglāk tu uztver mūsdienu realitāti, jo ātrāk un labāk viss izdodas.
Vai tu zini, ka smiekli maina apziņu?
Viegli, kā bērnu smiekli palīdz radīšanai, tās ir tās pašas vibrācijas, kas rezonē ar zilo Magnetāru Galaktikas centrā. Pasmieties – tas nozīmē rezonēt ar kosmosu.
Vai esiet ievērojuši, ka uz ielām parādījušies daudz izkrāsoti mīmi? Viņi izsit cilvēkus no to čaulām. Uzsmaidi sev spogulī! Kvantu pārejas mirklī pasaule faktiski sadalījās: tajos, kuriem vajadzīga materiāla evolūcija – dzīvot matērijā, dzīvot vardarbībā, negatīvā (dzert, smēķēt) – viņi aizgāja citā matērijā. Viņi aizgāja savā apziņas līmenī. Mēs ar jums stāvam kā vārtos – ir starp mums tādi un šādi…
Ir tie, kuri izvēlējās citu Ceļu, citu apziņas līmeni, evolūcijas Ceļu.
Tie, kuri aiziet, viņi ir palikuši savas domās, viņiem šis viss ir slima suņa murgi, viņi nedomās, viņiem vieglāk iemest ar granātu, kā domāt…. Viņiem ir citas domas un darbības.
Bet mums ir citas, notiek fizikopsihisks moments – mēs viens otru pārstājam redzēt. Un tas jau ir sācies, ka mēs varam iziet viens otram cauri, neievērojot un nesajūtot ne mazāko diskomfortu.
Tā arī ir Realitātes sadalīšanās – vieni pa labi, otri – pa kreisi.
Tie, kuri izvēlējušies garīgo evolūciju – tie domās, pirms padomās. Sākumā uzkāpt uz grābekļa, iegūt pieredzi.
Kā izmanot šo Dievišķō “haļavu”? Iesākumam – vienkārši to zināt. Uzlādēt ūdeni zāļu vietā. Pret sāpēm kājās vai kārpām. Trauku mazgāšanai. Uzrakstīt uz lapiņas, nolikt zem glāzes ar ūdeni gultas galvgalī un no rīta izdzert.
Tā darīja Čumaks, bet tagad tas visiem ir pa spēkam. Tā ir burvju frāze – manā realitatē viss izdodas (un izrunāt savu vēlmi) viegli un graciozi! Tā nav afirmācija, kas ilgi un daudz jāatkārto – viss darās ātri un viegli, pateici un ej darīt savas lietas.
Galvenais, sajust to, ko runā un iemācīties uzticēties Visumam.
Un sākt ar sadzīvi… pateikt tarakāniem – ar dievu! Manā realitātē tarakānu nav.
To var izmantot attiecības ar bērniem, savai pašsajūtai, attiecībās ar valsts iestādēm, ar transportu, ar informācijas saņemšanu, iegādājoties to, kas vajadzīgs…
Akadēmiķe Valentīna Mironova Tulkoja: Ginta Filia Solis
Man bieži jautā: vai var pilnībā uzticēties tai vai citai garīgajai mācībai? Vai vajag sekot kāda noteikta guru ieteikumiem un padomiem saistībā ar tavu dzīvi?
Zivju laikmets, no kura šobrīd esam izgājuši, bija ilgs – pēdējos 2000 gadus, un tas bija laikmets, kad jāseko līderim. Zemes enerģijas bija smagas, un neskatoties uz to, ka Avots, tāpat kā šobrīd, atrodas katrā no mums, ne katrs alkstošais varēja ar to savienoties. Tikai garīgās autoritātes, ejot grūtu ceļu spēja atklāt sevī saikni ar Avotu. Un šie ļaudis bija ka orientieri, garīgie skolotāji citiem. Viņi kā bākas ar savu klātbūtni, savu sirds starojumu nesa gaismu, lai cilvēce, spēlējot polāro spēli un gūstot pieredzi līdzjūtībā, mīlestībā, nesavtībā, varonībā un visā pārējā, dēļ kā šī spēle tika uzsākta, nenogrimtu cīņā, manipulācijās, velmē pašapliecināties un saglabātu pašu galveno – saikni ar Dvēseli. Un tāpēc šis tandēms skolotājs-skolnieks bija praktiski vienīgais reālais ceļš pie gara.
Tāpat kā viss šajā polāro spēku cīņas un pretestības pasaulē, arī šī sistēma ir sagrozīta, jo akla uzticēšanās autoritātei neizbēgami rada manipulatoru. Radās ļoti daudz viltus skolotāju, par kuriem jau Bībelē tika vēstīts: “No viņu augļiem jūs tos pazīsiet”. Arī tas nebija nejauši. Taču šoreiz stāsts nebūs par to.
Turklāt 8 gadu laikā, sākot ar 2012. gadu, ir noticis intensīvs darbs pie Zemes elektromagnētisko lauku maiņas, lai pārrakstītu šīs realitātes matricu. Rezultātā tika notīrīta telpas viskozitāte, pagātnes inerce un tika iztīrīts milzīgs apjoms uzkrāto izkropļojumu, un sākās paātrināta kustība un katra cilvēka dvēseles izpausme (neatkarīgi no tā, vai viņš to ir izvēlējies, vai nē), lai pieņemtu jaunās mīlestības, vienotības un līdzjūtības frekvences. Zivju laikmetu, kurā cilvēks sekoja piemēram, iedvesmai un stingriem noteikumiem, kas tika doti no ārpuses, nomainīja Ūdensvīra laikmets, kurā tikai sirds spēj sniegt pareizo atbildi: vai es eju pareizā virzienā, vai es pareizi eksistēju?
Un līdz ar to jebkuras autoritātes, skolotāji, guru utt. pārstāj par tādiem būt. Jā, viņi ir, un viņi spēj iedvesmot, atmodināt tevī ticību savam bezgalīgajam sākumam, taču viņu galvenais uzdevums – ir atspoguļot tev tavas Dvēseles gaismu. Bet tavs uzdevums – uzticēties Avota dzirkstij sevī, klausīties un sajust sevi, unikālo Vienotā Visuma Organisma šūniņu.
Es bieži esmu teikusi, un jūs paši man to rakstāt, ka mana vēršanās pie jums ir kā atgadinājums. Tas ir vārdos izteikts atgādinājums par to, ko jūs jau savā Dvēselē jūtat. Es tikai atspoguļoju jums jūsu sirds vibrācijas un jūs labāk dzirdat un iepazīstat sevi.
Ikviens īsts treneris, koučs, psihologs nedos padomus – dari tā, vai nedari tā, – viņš pievērsīs tevi tavam spēkam, tavam kodolam, tavai veseluma sajūtai – palīdzēs tev satikties pašam ar sevi. Tāpēc, ka tikai tu pats vari zināt, kā tev dzīvot, kurp doties, ko izdarīt, ka rīkoties saskaņā ar savu Dvēseles plānu.
Tas nenozīmē, ka vairs nevar klausīties nevienā. Var, tikai ne aizvietot, bet papildināt savas izvēles, nevis akli sekojot kādam, bet saskaņojot katru savu soli ar savu sirdi.
Un šajā sakarā rodas kārtējais jautājums: kā atšķirt ego balsi sevī, viltus rotaļīgā Es balsi no Dvēseles balss? Jāsaka, ka šis jautājums rodas tikai tiem, kuri vēl nav izveidojuši spēcīgu saikni ar savu Dvēseli un nav iemācījušies no iekšpuses to sajust. Šajā gadījumā tev patiešām ir vajadzīgas “bākas”, kas palīdzēstev izlemt. Un tas ir vienkārši.
Ja tevi mulsina kāda sveša viedoklis, ja tu salīdzini sevi ar citiem, ja tavas dzīves motīvs ir bailes un vēlme, lai kāds cits tevi izglābtu, iedotu tev burvju tableti, tad tu izmanto programmatūras komplektu, no kura tavs spēļu ego veidojas šajā pašreizējā dzīvē. Un tas nozīmē nebeidzamu staigāšanu pa spēles labirintiem. Tā kā tu šeit esi dzimis, lai izdarītu SAVAS izvēles, lai iegūtu SAVU pieredzi, nevis sekotu citu padomiem, un vēl jo vairāk – lai staigātu ar kāda cita kājām.
Taču, ja, skatoties vai klausoties noteiktu cilvēku runas, tu jūti spēka un miera pieplūdumu, rodas pārliecība par to, ka tu pats vari risināt savu problēmu – tātad šajā posmā tavas Dvēseles gaisma tiek atspoguļota un nostiprināta precīzi caur šo cilvēku.
Mūsu spēlējošā personība, zemes ego, ir to šablonu un paternu rezultāts, kurus Dvēsele ir izvēlējusies ielikt sevī, lai pārvarētu. Un izvēlējusies nevis “no spīdekļa”, bet gan iepriekšējās pieredzes rezultāta. Tāpat kā jebkurš spēlētājs, kurš nav pārgājis nākamajā līmenī, katra Dvēsele cenšas atrisināt Spēles uzdevumus un iziet no tās kā uzvarētāja. Gara Spēles būtība matērijā ir atcerēties Sevi. Tātad – iegūt brīvību no jebkādiem ierobežojumiem.
Blīvajās pasaulēs, tikai pārvarot ilūziju (ilūziju par atšķirtību, nepatiku, trūkumu utt.), cilvēks sāk koncentrēt uzmanību uz Avotu, uz saikni ar sirdi. Tāpēc visas grūtības, ko cilvēki izjūt savā ego (bailes, neticību sev, necieņu, pārākuma sajūtu utt.) ir spēles momenti, un katram ir savs burvju krellīšu komplekts, no kuriem var izveidot jaunu skaistu rakstu.
Mēs esam raduši identificēt sevi ar savu personību, ar savu prātu: es domāju, es redzu, es zinu, es atceros, es vienmēr esmu tāds, es nekad neesmu tāds… Bet mēs neesam prāts, mēs neesam programmu kopums, kāds ir mūsu ego. Un, kad mēs to apzināmies, apgūstam spēju dzirdēt un saprast savu ķermeni un Dvēseli, mūsu ego kļūst kontrolēts. Saglabājas tam raksturīgās iezīmes – cilvēka temperaments, vārdu krājums, domāšana vai reakcija stresa situācijās, taču stingri nodibinātā saikne ar mūsu mūžīgo daļu ļauj precīzi saskatīt patiesās vērtības. Un mēs iekšēji zinām, ka karjera, cīņa par vietu zem saules, jebkādi patērētāja atribūti ir tikai ilūzija, bet patiesā vērtība slēpjas mirkļa sajūtā šeit un tagad: visvienkāršākajā darbībā, ko veic mūsu ķermenis, rasas pilienā uz lapas, tikko uzlietas tējas aromātā, tava kaķēna gludajā kažokā, bērna acu mirdzumā… Tieši no šī harmoniskā stāvokļa ārējās dzīves atribūti pieskaņojas un sajūsmina mūs!
Man jāsaka, ka uzticēšanās sev nekādā gadījumā nav uzticēšanās impulsam. Kad es attālinājos no domāšanas, man kādu laiku šķita, ka tagad man ir jārīkojas nepārdomāti. Bet nē! Ir jāiemācās sadzirdēt savas dziļākās jūtas, pareizi izmantojot prāta instrumentu.
Un šajā jautājumā mums ļoti palīdz ķermenis. Es nenogurstoši atkārtošu, ka, lai dzirdētu dvēseles balsi, ir jārada harmonija ķermenī. Jo stīvais, izmocītais, saspringtais ķermenis, kas izdzīvo zem “domu maisītāja” spiediena, frekvencē nesakrīt ar Dvēseli. Dvēsele vēlētos pārraidīt impulsu uz sirdi un pēc tam no sirds uz prātu, bet nevar, jo uztvērējs nedarbojas.
Lai sadzirdētu savu ķermeni, ar to regulāri ir jāsatiekas. Ja prāts ir pilnībā uzurpējis tavu dzīvi un ir pieradis, ka visa uzmanība tiek vērsta tikai uz to, tad sākumā tas, protams, pretosies tām darbībām, kas var tevi izdzīt no prāta. Un tu piedzīvosi pašsabotāžu savos mēģinājumos regulāri kustēties, staigāt, elpot, piedzīvot kustību prieku izvēlētajās ķermeņa praksēs… Iespējams, tev pat nāksies pielikt kādu gribas piepūli, lai pārvarētu inerci. Bet pamazām tu iemīlēsi šos brīvības stāvokļus no domām un koncentrēšanos uz ķermeņa sajūtām, tev būs savas iecienītākās prakses, kas ļaus noskaņoties uz sevi. Man, piemēram, ļoti patīk “Iekšējais smaids”, tas palīdz ātri atjaunot saikni ar sevi.
Bērnībā daudziem no mums bija aizliegts klausīties ķermeņa balsī un savās sajūtās, tādējādi atradinot mūs no tā. Mums teica: nav svarīgi, ko tu jūti, galvenais ir domāt. Tomēr tagad ir pienācis laiks atgūt visu sajūtu paleti.
Ikreiz, kad tev vajag saņemt kādas atbildes uz saviem jautājumiem, pirms tos meklēt ārpusē, saskaņo tos ar ķermeni: paliec dabā, sazemējies, elpo, atbrīvojies no domām… Un sapratīsi, ka visas atbildes ir tevī. Un tie, kā likums, nav skaidri norādījumi “dari to”, bet gan zināms impulss, kas saka: “… tas nav vajadzīgs.” Pati ķermeņa fizika var pateikt to priekšā, ar sāpēm ceļgalos, vājumu vai citiem simptomiem, ka tu virzies nepareizā virzienā. Tajā pat laikā prāts var skaitīt “tas ir nepieciešams”, un ķermeņa mudinātie lēmumi var šķist neloģiski, nepamatoti un pat bīstami. Bet tāda ir dzīves pieredze. Katra šāda situācija ir pārbaudījums tam, kā tu spēj pieņemt jaunās frekvences, vai turpini spēlēt ar prātu vai izvēlies ieklausīties sevī. Un katru reizi tavas Dvēseles balss kļūst arvien skaidrāk atšķirama, un prāts beidzot ieņems savu vietu. Atsevišķs stāsts – spilgta pievilkšanās mērķim, viegluma un siltuma pārdzīvojums ķermenī, bet pēc tam, kad prāts ieslēdzas un sāk izvirzīt pretargumentus, ķermenis jau atspoguļo “prāta mokas”.
Uzmanība pret ķermeņa un dvēseles iekšējiem signāliem attiecas ne tikai uz globālām izvēlēm, bet arī uz ikdienas lietām. Kā tev saprast, vai lieta patiešām ir tava, vai nē? Tieši tāpat. Apsēdies mierīgi, elpo un uzdod sev jautājumu: ja tu nebaidītos nesaņemt samaksu par padarīto darbu, vai tu to darītu? Vai tu gribētu to darīt vienkārši tāpat, nevis aiz bailēm, ne peļņas, ne pienākuma apziņas, ne apstākļu dēļ? SAVUS darbus mēs darām iekšējās motivācijas vadīti, mēs vienkārši nevaram tos NEdarīt.Tā kā kritērijs ir vienkāršs: viss, kas tevi piepilda, ir tavs, viss, kas atņem tavus resursus, nav tavs. Pārsteidzoši, kad ļaujam nedarīt “vajadzīgo”, bet veltām laiku Dvēselei vēlamām aktivitātēm, parādās spēks un vēlme darīt “vajadzīgo”.
Katrs no mums ir absolūti unikāls, katram ir sava programma, kā modināt Vienotās Mīlestības Apziņas specifisko šķautņu unikālo mirdzumu, kas mēs visi esam. Aiz katra aklas uzticēšanās ārējai autoritātei mirkļa vienmēr slēpjas kāds labums: galu galā ērtāk un vieglāk ir iet pa ierasto ceļu, nekā bruģēt ceļu cauri neapstrādātai augsnei ar savām kājām.
Tomēr katra Dvēsele vēlas dzīvot savu dzīvi, nevis atkārtot kāda cita dzīvi. Un kompass, kas vada mūs cauri dzīvei, ir mūsos. Tikai tad, kad mēs atbrīvojamies no visas vēlmes atrast ārēju ceļvedi un pagriežamies uz iekšu, mēs iegūstam to pašu Gaismu no iekšpuses, kas norāda mums virzienu, uz kuru iet. Ar sirdi vērs savu uzmanību uz savu dzīvi, un tas piepildīs tevi ar spēku, ceļa skaidrību un bezgalīgu enerģijas avotu.
“Karš nesākas ar iebrukumu un nebeidzas ar karadarbības pārtraukšanu. Karš sākas, kad cilvēka prātā un apziņā tiek iesēta šķelšanās ideja. Tas notiek ļoti nemanāmi un gadu desmitiem, pilienu pa pilienam, veido miljoniem cilvēku redzējumu, priekšstatu un pasaules uzskatu. Šī šķelšanās ideja ir balstīta materiālismā. Materiālisms ir garīgās realitātes un dievišķā principa noraidīšana. Šī ideja atspoguļo negausīgo vēlmi iegūt matēriju (resursus un naudu), vēlmi valdīt, kontrolēt, dominēt, uzkrāt, paturēt pakļautībā un pretendēt uz Dieva lomu agresīvā vai manipulatīvā mēģinājumā virzīt cilvēku dzīvi un gribu saskaņā ar saviem aprēķiniem un plāniem. Cilvēci tūkstošiem gadu ir virzījusi vēlme ienirt matērijā, ignorējot tās garīgo būtību, tāpēc dabas katastrofas, satricinājumi un kari nāk, lai notiktu Atmoda. Zivju laikmeta beigas un ieiešana Ūdensvīra laikmetā iezīmējas vienlaicīgi ar spēcīgu apziņas atmošanās vilni un tikpat spēcīgu apziņas aptumšošanās vilni, kas iet paralēli viens otram. Tas noved pie cilvēku dalīšanās nevis pēc tautības, bet pēc vibrāciju līmeņa. Šobrīd Ukraina un Krievija izdzīvo Sade Sati periodu un šajā periodā notiek abu tautu senās karmas transformācija. Lai pārveidotu šo karmu, ir jāiziet cauri attīrīšanas procesam un jāsasniedz jauns apziņas līmenis. Kristus apziņa, vienotības apziņa ir tas, kas mums tagad ir vitāli nepieciešams, lai pārvarētu atdalīšanas ilūziju un nodzēstu kara uguni. Karš ir rādītājs, kas atsedz patiesību un autentiskumu, atklāj mūsu attieksmi pret dzīvi un mūsu iekšējo būtību. Mēs paši nezinām, kas mūsos mīt, kamēr nenonākam ekstremālos apstākļos, kamēr nesasniedzam galējo punktu. Šajā galējā brīdī notiek autopsija un atsedz, kurš kādā apziņas līmenī atrodas, parāda “Kas ir kas un ko katrs elpo.” Zināms skaits būtņu uz mūsu planētas atrodas dēmoniskā apziņas stāvoklī, spēj radīt manipulatīvus plānus, nežēlīgi graut un postīt, vienlaikus neizjūtot nekādas jūtas. Caur viņiem un viņu rokām uz šīs planētas dažādos periodos tika veikta visa veida vardarbība un iznīcināšana. Ja dominējošais cilvēku skaits elpotu Mīlestību uz Dzīvi, tad “kara dēmonam”, kas dveš naidu pret dzīvību, nebūtu spēka izpausties. Jo viņa spēki tiek smelti un papildināti caur cilvēku emocijām un jūtām. Tāpēc aicinājums saglabāt iekšējo mieru un neļaut sevi inficēt ar naidu nav vērienīgi vārdi, bet gan konkrēta stratēģija, kas nepieciešama ātrai Gaismas spēku uzvarai. “Kara dēmons” ir tas, kas mūsos ir iesēts kā atšķirīgu interešu un atšķirīgu pārliecību ideja. Šī ideja gūst spēku mūsu neziņas, savtīguma un patērētāju plēsonīgās un destruktīvās attieksmes pret Dzīvi dziļumos. Mēs nevaram palikt vecajā šķelšanās paradigmā, jo mēs atkal ieiesim naida spirālē un nodosim negatīvās karmas sēklas nākamajām paaudzēm. Šķelšanās un agresija pastāv cilvēka apziņas līmenī. Mīlestība un vienotība ar visiem ir Kristus Apziņas līmenī.
Mums visiem ir pienācis Apziņas Atmodas laiks. Pamosties un kolektīvi pāriet uz Kristus apziņas līmeni.”
Mēs esam vienoti Dievā Mēs esam Vienoti Gaismā Mēs esam Vienoti Mīlestībā
Ginta Filia Solis 