Pāreja Pārejā

PĀREJA PĀREJĀ

Visi, vairāk vai mazāk, aptveram, ka atrodamies pārejā un, tā kā tā ir ne tikai cilvēku un cilvēces, bet arī planetāra, tad šo pāreju varētu dēvēt par pāreju pāreju. Jāsaka, ka neatkarīgi no tā, kas notiek ārējā pasaulē, katrs cilvēks savas dzīves laikā piedzīvo vairākas pārejas. Tās vidēji notiek ik pa 7-10 gadiem. Visu pāreju vidū gribētu izcelt vienu, kurā mainās dzīves vektors un kurā kopīgi šobrīd atrodamies un pārvaram.

Dzīves pirmā daļa paiet stiprinot savu ego, virzoties vektorā ego-pasaule. Audzējam savu spēku un pārliecību, lai varētu atvienoties no vecāku dominances, egregora un programmām. Tas sākas pusaudžu gados, vienā no pārejām, kad pazūd vecāku autoritāte un ietekme, taču pusaudzība nebeidzas līdz ar ķermeņa nobriešanu, tā pāriet līdz ar psihes nobriešanu.

Dzīves otrajā daļā, kad esam pabaudījuši ārējo pasauli, paspēlējušies ar tās mantiņām, vienā brīdī atnāk sajūta, ka tas viss ir sekli, ka ārējās pasaules spožums ir iluzors. Šīs sajūtas neatnāk ar fanfārām, bet bieži vien ar dziļu vilšanos, depresiju, apātiju, kad turpināt līdzšinējo ceļu paliek apgrūtinoši un tas prasa resursu vairāk nekā tobrīd pieejami. Ja pietiek drosmes un spēka, tad esi gatavs atteikties no visa, kas tev ir, lai iegūtu mieru un skaidrību par to, kas esi, kur esi, kāpēc šeit esi. Ir radusies personības, ego krīze, kurā sākam apzināties, ka nezinām. Pirms tam nezinājām, ka nezinām un viss bija vienkāršāk. Tagad dzīves vējš ir mainījies un nepūš vairs pasaules virzienā, tagad dzīves vektors ir ego-ES. Varētu teikt, ka, ja pirms tam pūta uz āru, tad tagad pūš uz iekšu, bet aptvert, kur ir iekša, kas ir iekšienes koordinātas, sākumā var būt ne tik vienkārši, jo esam nonākuši pie robežas aiz kuras viss ir nezināms.

Tā ir lielā pāreja no āras uz iekšu, inversija. Ar āru varētu apzīmēt apkārtējo materiālo, objektu pasauli, ar iekšu – garīgo pasauli. Izaicināums, lielāks, kā nekad iepriekš. Šo pāreju ir aicināti veikt cilvēki apmēram ap 40 +/- 10 gadi. Aicinājumu šim svētceļojumam saņem visi, bet vai visi ir gatavi tajā doties, sevišķi, ja sabiedrībā valdošās normas, tendences un kopējais vektors ir vērsts uz materiālismu, patērēšanu, nenobriešanu, ķermeņa kultu, mūžīgo ķermeņa jaunību un atbildības neuzņemšanos. Tad ir jāiet pret straumi, jāiet pret meinstrīmu. Tāpēc līdz šim tādu izvēli ir izdarījis retais, tāpēc vieglāk šķita atrast jaunu partneri, nodarbošanos un hobiju un sākt to pašu spēli no sākuma.

Jāsaka, ka laiki, šobrīd strauji un izteikti mainās, jo sabiedrība un cilvēce kopumā piedzīvo šo krīzi, kas skar pusmūžā. Esam saņēmuši uzaicinājumu pieaugt, atvadīties no pusaudzības un spert soli teritorijā, kas līdz šim ir noliegta vai atlikta. Tāpēc šī ir pāreju pāreja, 9. vilnis, kas ir daudz lielāks, lai palīdzētu cilvēkiem, kas to vēlas, veikt šo pāreju. Vilnis noslaucīs visu, kas bijis normāls un iederīgs pusaudzībā, bet nav vairs iederīgs laikā, kas atnācis. Esošā situācija palīdz vieglāk atlaist to, kas šķietami piederējis un iedrošinās ļauties tam, kas ir atnācis. Arī sabiedriskais spiediens palikt normālībā, rāmjos ir mazinājies, arī tas palīdz spert šo nozīmīgo soli sev un planētai.

Arī Zeme briest un kļūst pieaugusi, arī tai ir apnikusi pusaudzība. Cilvēkiem jau patiesībā lielas izvēles nav atlikušas. Zeme, uz kuras staigājam, ir kļuvusi par citu platformu, kurā parazītiskais, egoistiskais, patērējošais vairs nebūs iederīgs. Vai nu mainies kopā ar Zemi, citiem cilvēkiem un Universu vai ļauj devītam vilnim sevi aizskalot, gūt patērēšanas un egoisma pieredzi, kaut kur citur.

Tars Ramats “MANA TAKA”

Mums visiem ir pienācis Apziņas Atmodas laiks

“Karš nesākas ar iebrukumu un nebeidzas ar karadarbības pārtraukšanu. Karš sākas, kad cilvēka prātā un apziņā tiek iesēta šķelšanās ideja. Tas notiek ļoti nemanāmi un gadu desmitiem, pilienu pa pilienam, veido miljoniem cilvēku redzējumu, priekšstatu un pasaules uzskatu.
Šī šķelšanās ideja ir balstīta materiālismā. Materiālisms ir garīgās realitātes un dievišķā principa noraidīšana. Šī ideja atspoguļo negausīgo vēlmi iegūt matēriju (resursus un naudu), vēlmi valdīt, kontrolēt, dominēt, uzkrāt, paturēt pakļautībā un pretendēt uz Dieva lomu agresīvā vai manipulatīvā mēģinājumā virzīt cilvēku dzīvi un gribu saskaņā ar saviem aprēķiniem un plāniem.
Cilvēci tūkstošiem gadu ir virzījusi vēlme ienirt matērijā, ignorējot tās garīgo būtību, tāpēc dabas katastrofas, satricinājumi un kari nāk, lai notiktu Atmoda.
Zivju laikmeta beigas un ieiešana Ūdensvīra laikmetā iezīmējas vienlaicīgi ar spēcīgu apziņas atmošanās vilni un tikpat spēcīgu apziņas aptumšošanās vilni, kas iet paralēli viens otram. Tas noved pie cilvēku dalīšanās nevis pēc tautības, bet pēc vibrāciju līmeņa.
Šobrīd Ukraina un Krievija izdzīvo Sade Sati periodu un šajā periodā notiek abu tautu senās karmas transformācija. Lai pārveidotu šo karmu, ir jāiziet cauri attīrīšanas procesam un jāsasniedz jauns apziņas līmenis.
Kristus apziņa, vienotības apziņa ir tas, kas mums tagad ir vitāli nepieciešams, lai pārvarētu atdalīšanas ilūziju un nodzēstu kara uguni.
Karš ir rādītājs, kas atsedz patiesību un autentiskumu, atklāj mūsu attieksmi pret dzīvi un mūsu iekšējo būtību. Mēs paši nezinām, kas mūsos mīt, kamēr nenonākam ekstremālos apstākļos, kamēr nesasniedzam galējo punktu. Šajā galējā brīdī notiek autopsija un atsedz, kurš kādā apziņas līmenī atrodas, parāda “Kas ir kas un ko katrs elpo.”
Zināms skaits būtņu uz mūsu planētas atrodas dēmoniskā apziņas stāvoklī, spēj radīt manipulatīvus plānus, nežēlīgi graut un postīt, vienlaikus neizjūtot nekādas jūtas. Caur viņiem un viņu rokām uz šīs planētas dažādos periodos tika veikta visa veida vardarbība un iznīcināšana.
Ja dominējošais cilvēku skaits elpotu Mīlestību uz Dzīvi, tad “kara dēmonam”, kas dveš naidu pret dzīvību, nebūtu spēka izpausties. Jo viņa spēki tiek smelti un papildināti caur cilvēku emocijām un jūtām. Tāpēc aicinājums saglabāt iekšējo mieru un neļaut sevi inficēt ar naidu nav vērienīgi vārdi, bet gan konkrēta stratēģija, kas nepieciešama ātrai Gaismas spēku uzvarai.
“Kara dēmons” ir tas, kas mūsos ir iesēts kā atšķirīgu interešu un atšķirīgu pārliecību ideja. Šī ideja gūst spēku mūsu neziņas, savtīguma un patērētāju plēsonīgās un destruktīvās attieksmes pret Dzīvi dziļumos.
Mēs nevaram palikt vecajā šķelšanās paradigmā, jo mēs atkal ieiesim naida spirālē un nodosim negatīvās karmas sēklas nākamajām paaudzēm. Šķelšanās un agresija pastāv cilvēka apziņas līmenī. Mīlestība un vienotība ar visiem ir Kristus Apziņas līmenī.

Mums visiem ir pienācis Apziņas Atmodas laiks. Pamosties un kolektīvi pāriet uz Kristus apziņas līmeni.”

Mēs esam vienoti Dievā 
Mēs esam Vienoti Gaismā 
Mēs esam Vienoti Mīlestībā 

Teksts tulkots no: Indira Ma, Džjotiša skolotājas, Mīlošas būtnes, Ukrainietes šodienas ieraksta fb 

Zīmējums: Compassion / Natoa Rasolonjatovo (Madagaskara)
Paldies Līgai Mellupa

Cilvēces traģēdija – NEPAMATOTAS CERĪBAS

zelta masina

Nesen vācu zinātnieki publicēja interesantu statistiku: pēdējos 50 gados vācieši sākuši dzīvot par 400% bagātāk kā agrāk, bet ar depresiju sirgstošo skaits pieaudzis par 38%.

Henrijs Fords kļuva par bagātāko cilvēku pasaulē, pateicoties reformām automobiļu rūpniecībā. Viņa sasniegumi iedvesmoja daudzus talantīgus uzņēmējus un radās pasaulslaveni brendi: Cadillac, Chevrolet, Buick, Dodge. Jaunas mašīnas burtiski piepildīja Ameriku. Pēc kāda laika pienāca brīdis, kad tirgus bija pārsātināts un automašīnu pārdošana strauji samazinājās.

Un patiesi, kam gan vajadzīgs jauns auto, ja pietiekami labi brauc vecā, jau pierastā? Kāpēc gan tērēt naudu? Saskārušies ar šo problēmu, ģeniālie marketologi izdomāja jaunu, viltīgu gājienu: viņi sāka iedvest veco automašīnu lietotājiem nepilnvērtības sajūtu.
Automašīnu ražotāji sāka katru gadu izlaist arvien jaunus un jaunus auto modeļus. Viņu panākumi iedvesmoja arī citu nozaru ražotājus: apģērba, kosmētikas, apavu u.t.t. Krievi saka: “и понеслась душа в рай”… precīzāk: uz elli.

Jūs noteikti esat ievērojuši, ar kādu ironiju un nicinājumu, pārpucējušies pēc pēdējā modes kliedziena, muļķīgi pusaudži skatās uz bērnu, kura vecāki nevar atļauties iegādāties tādas lietas?
Pievērsiet uzmanību, 2 reizes gadā apģērbu ražotāji rada jaunas kolekcijas. Eksperti, dizaineri bezgalīgi mums atkārto: “Šajā sezonā modē būs olīvzaļā krāsa!” Kāpēc to dara? Protams, lai iedvestu pircējam vēlmi pirkt un palielinātu savu preču noietu. Nauda!!!! Cilvēki, kuri pagājušo sezon nopirka tādu pašu, tikai sarkanas krāsas mēteli, jutīsies diskomfortā.

Transnacionālās korporācijas manipulē ar lētticīgo cilvēku apziņu, ražojot arvien jaunas un jaunas ierīces, apģērbus u.t.t. Reklāmai tie tērē 500 miljardus dolāru gadā. Šīs naudas pietiek lai padarītu cilvēci nelaimīgu. Lai atrisinātu bada problēmu pasaulē, būtu nepieciešami vien 50 miljardi dolāru gadā.

Galvenā problēma ir tā, ka mums pastāvīgi jāizmet labas lietas, jo tās “izgājušas no modes”. Cilvēces traģēdija – NEPAMATOTAS CERĪBAS.

Nopērkot jaunu automašīnu, cilvēks priecājas vien īsu brīdi. Ja viņa draugi nākamajā dienā nopirks “krutāku” mašīnu – šis prieks ilgs tikai dienu.

Daudzi no mums tiecas pēc arvien jaunākām, modernākām lietām un paši to nemanot, kļūst arvien nelaimīgāki. Žurku skrējiens dzīvi pārvērš absolūtā bezjēdzībā.

Laimīgs tas, kurš var mierīgi uz to visu pievērt acis un šajā skrējienā nepiedalīties!!!!