Jautājums sev

Šobrīd daudzi vēlas uzzināt: vai tiešam tā ir taisnība, ka neviens nevienam neko nav parādā?
Iespējams, ka ta nav taisnība, taču viss, kas tiek iekasēts no cilvēka pienākuma līmenī, nevis viņa personīgās vajadzības dēļ, diez vai var tikt uzskatīts par patiesu un darītu no sirds. 

Un, ja atkal un atkal mēs saskaramies ar totālu mūsu centienu un vēlmju neatbalstīšanas sienu no to cilvēku puses, ar kuriem mēs cenšamies veidot kaut kādas attiecības, tad jautājums vairs nav viņiem, bet gan mums pašiem: kas mums deva ticību tam, ka šīs attiecības vispār ir iespējamas?

– Jautājums sev: kāpēc es izvēlējos cilvēku, ar kuru mums nav kopīgas valodas, kurš nevēlas dialogu, nevēlas neko apspriest un neinteresējas par manu dzīvi?

– Jautājums sev: vai tikai nav tā, ka viņš mani spoguļo? Iespējams, mūsos sašutumu rada tieši tā reakcija, ar kuru mēs paši esam gana dāsni?

– Jautājums sev: kāpēc man ir tik svarīgi saņemt to, ko man negrib dot? Vai tas nav tāpēc, ka tādējādi mēs varam izjust savu ietekmi uz citiem cilvēkiem, un novērtējam tikai to, kā mums nav?

– Jautājums sev: kāpēc man ir tik grūti cienīt otra “nē” un tik viegli uzstāt uz savu “jā”?

– Jautājums sev: kāpēc es domāju, ka mīlošam cilvēkam obligāti ir jāpiekrīt visam, ko es viņam piedāvāju?

Godīgas un patiešām pārdomātas atbildes, nevis zibenīgi automātiski uzstādījumi, kas sēž galvā kā šabloni, var palīdzēt tikt galā ar jebkuru situāciju.

Piedāvāt. Jebko. Aprunāties, salīgt mieru, noskaidrot situāciju. Piedāvāt, paužot cieņpilnu attieksmi pret otra cilvēka tiesībām padomāt un arī tiesībām atteikt.

Šādā gadījumā attiecības sasniedz veselīgu līmeni vai vismaz kļūst tik caurspīdīgas, ka rodas sapratne: mēs viens otra dzīvē esam nejauši, un tad vislabākais ir iet katram savu ceļu.

© Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Lepnība: vai patiešām Tevī tās nav?

lepnība5
Lai dievs dod bagātam palikt, bet lepnam nē.
(Latviešu sakāmvārds)
Pirms daudziem gadiem man skolotāja teica: “tevī ir tik daudz lepnības, pacenties tikt ar to galā”. Tad īsti nesapratu, ko viņa ar to gribēja teikt, jo man šķita, ka tā nu gan nav taisnība, un manī tās noteikti nav. Šķiet, gadiem ejot, esmu pielikusi daudz pūļu, lai strādājot ar sevi, atbrīvotos no jekuriem ieradumiem, kas varētu liecināt par lepnību manī. Un tomēr, izlasot šo sarakstu, es saprotu, ka priekšā vēl tik daudz darba un tik garš ceļš ejams. Lai varētu sevī ar kaut ko strādāt, ir labi, ja varam šo “kaut ko” atpazīt. Un tāpēc piedāvāju jums šo lepnības pazīmju sarakstu, jo, iespējams, tas palīdzēs jums ieraudzīt sevī ko tādu, ko nevēlējāties redzēt, attiecīgi palīdzēs no tā atbrīvoties.
  1. Nesatricināma pārliecība par to, ka man vienmēr ir taisnība.
  2. Pamācoša noskaņa attiecībā pret citiem (attieksme pret citiem no augšas).
  3. Personīgā svarīguma sajūta.
  4. Sevis un citu pazemošana, noniecināšana (piemēram: “es esmu tāds grēcinieks”)
  5. Doma par to, ka esmu labāks par citiem.
  6. Lielība.
  7. Citu cilvēku nopelnu piesavināšanās.
  8. Oponenta vai konkurenta nostādīšana neērtā situācijā.
  9. Manipulēšana ar citiem cilvēkiem sava labuma gūšanai.
  10. Tieksme kontrolēt situāciju, atsakoties uzņemties atbildību (sūdzēšanās par to, cik viss ir slikti, bet kad piedāvā pārņemt iniciatīvu, tad atrunājas ar to, ka nav laika).
  11. Pastavīga vēlme būt uzmanības centrā.
  12. Augstprātīga attieksme un uzvedība.
  13. Citu cilvēku uzlūkošana no augšas.
  14. Pastavīga steiga un vēlme spoguļoties spogulī.
  15. Izrādīt savu apģērbu un talantus, kas varētu liecināt par turīgumu un pārākumu.
  16. Atteikšanās no palīdzības.
  17. Uzņemties uz sevi vairāk darbus, nekā var izdarīt.
  18. Pārmērīgs darbs, kas izraisa veselības problēmas.
  19. Uzmanības pievēršana sev.
  20. Pļāpīgums un tieksme runāt par savām problēmām.
  21. Tieksme apvainoties.
  22. Pārmērīga jutība vai nejūtīgums.
  23. Pārmērīga aizņemtība ar savu personu.
  24. Domāšana par to, ko citi par mani domā un runā.
  25. Sarežģītu vārdu izmantošana, apzinoties ka citi tos nesaprot.
  26. Sava niecīguma sajūta (esmu tik mazs, melns un vājš, ka neko nevaru izdarīt).
  27. Nepiedošana ne sev, ne citiem.
  28. Atteikšanās mainīties, vai domāt par to, ka vajadzētu mainīties.
  29. Cilvēku sadalīšana pēc “hierarhijas” – kurš labāks, kurš svarīgāks, un pēc tam komunikācija ar tiem, atkarībā no viņu ieņemamā stāvokļa šajā hierarhijā.
  30. Doma par to, ka esi svarīgāks par citiem, jo tu dari svarīgāku darbu kā citi,
  31. Pārņemtība ar darbu un vēlme saņemt atzinību par visu, ko dari.
  32. Kategoriska neuzticēšanās citiem cilvekiem, Dievam u.t.t.
  33. Pārliekas rūpes par to, kādu iespaidu esi atstājis uz citiem cilvēkiem.
  34. Doma par to, ka stāvi augstāk par Likumu un esi īpašs Dieva dēls vai meita.
  35. Elka radīšana sev un citiem.
  36. Savas uzvedības manieres mainīšana artkarībā no tā, ar tu ko runā.
  37. Nepateicība.
  38. “Mazo cilvēku” ignorēšana.
  39. Neuzmanība. Tā saistīta ar to, ka esam vairāk koncentrēti uz sevi un nevis uz izzināmo objektu.
  40. Sava lepnuma un citu problēmu neapzināšanās («man viss kārtībā»).
  41. Sarunā izpaužas saērcināts tonis, īgnums.
  42. Balss pacelšana dusmās un īgnumā.
  43. Doma par to, ka vajadzētu kadu pārmācīt
  44. Runāšana ar cilvēku pazemojošā tonī.
  45. Konflikts ar Dievu.
  46. Nepakļaušanās Dieva gribai. Piemēram, garīgo autoritāšu un zinošu cilvēku kritizēšana.
  47. Sevis necienīšana (darbības, kas izraisa ciešanas).
  48. Nesaprātīgums un neapdomība (nerēķināšanās ar sekām).
  49. Negodīgums pret sevi un citiem.
  50. Nespēja piekrist kompromisam.
  51. Tieksme vienmēr izteikt pēdējo vārdu («Jums ir taisnība, bet…»).
  52. Nevēlēšanās dalīties ar savām zināšanām, lai paliktu situācijas noteicējs un kontrolētājs.
  53. Negodīgums attiecībās ar sevi un citiem cilvēkiem.
  54. Neuzmanība pret savu “iekšējo bērnu”.
  55. Neuzmanība pret savu fizisko ķermeni (tā pastavīga “nodzīšana”)
  56. Doma par to, ka tev pašam viss jādara, jo neviens cits labāk par tevi to neizdarīs.
  57. Doma par nepieciešamību risināt citu problēmas (īpaši kad mūs neviens par to neprasa).
  58. Atgādināšana citiem cilvēkiem par viņu kļūdām.
  59. Aizspriedumainība attiecībā pret cilvēkiem ar citu ādas krāsu un izskatu.
  60. Pārmērīga cieņa pret sevi.
  61. Lepnība par ieņemamo amatu vai sabiedrisko statusu.
  62. Sarkasms. Vēlme pasmieties vai ņirgāties par citiem, aizskart citus. Melnais humors.
Mēs katrs varam šo sarakstu izanalizēt, papildināt un tad pieņemt lēmumu, ko ar to visu darīt..

Lieliska rekomendācija ir aizvietot šīs īpašības ar citām, kas darīs mūs labākus un laimīgākus

  1. Pazemība;
  2. Labestība,
  3. Mīlestība
  4. Līdzjūtība;
  5. Pieticība
  6. Uzticēšanās cilvēkiem;
  7. Godīgums;
  8. Gods;
  9. Sadarbības gars;
  10. Dieva kā Radītāja pieņemšana un godāšana.

Tev IR tiesības…

12356

Psihologi ir izstrādājuši tā saucamās assertīvās (pašapliecinošās) uzvedības modeli. No to viedokļa izriet, ka assertīvā uzvedība – tā ir veselas personības uzvedība.
(Assertiveness – pašpārliecība) Tā ir cilvēka spēja patstāvīgi regulēt paša uzvedību un pašam atbildēt par to.

Ierastajā ikdienas dzīvē cilvēku uzvedības modelis svārstās starp divām galējībām – pasivitāti un agresiju.

Agresors vadās no principa “tu man esi parādā, tāpēc, ka es esmu stiprāks”, upuris savukārt – “tu man esi parādā, jo es esmu vājš un vājos vajag atbalstīt”.

Atšķirībā no šiem diviem komunikācijas tipiem, assertīva uzvedība balstās uz pavisam citiem principiem:

«Es tev neko neesmu parādā un tu man neko neesi parādā, mēs esam partneri.”

Šeit variet izlasīt 10 tā saucamās assertīvās tiesības, kuras piemīt katram no mums, kā arī manipulatīvos aizspriedumus, kas dziļi iesakņojušies cilvēku prātos un bloķē šīs tiesības.

1. Man IR tiesības pašam vērtēt savu uzvedību, domas, emocijas un atbildēt par to sekām.

(Manipulatīvais aizspriedums: es nedrīkstu neatkarīgi un bez ceremonijām vērtēt sevi un savu uzvedību. Patiesībā vērtēt un apspriest mani visos gadījumos nedrīkstu es pats, bet to var darīt tikai kāds gudrāks un autoritatīvāks cilvēks.)

2. Man IR tiesības neatvainoties un nepaskaidrot savu uzvedību.

(Manipulatīvais aizspriedums: par savu uzvedību es atbildu citu cilvēku priekšā, vēlams, lai es viņiem atskaitītos un paskaidrotu visu, ko daru un atvainotos par savu rīcību)

3. Man IR tiesības patstāvīgi apdomāt, vai vispār jebkādā mērā es atbildu par citu cilvēku problēmu risināšanu.

(Manipulatīvais aizspriedums: man ir vairāk saistību pret dažādām instancēm un cilvēkiem nekā pašam pret sevi. Ir vēlams pielāgoties un upurēt savu pašcieņu.)

4. Man IR tiesības mainīt savu viedokli.

(Manipulatīvais aizspriedums: ja gadījumā es esmu izteicis kādu nebūt viedokli, es nedrīkstu to mainīt. Man būtu jāatvainojas un jāatzīst, ka esmu kļūdījies. Tas nozīmētu to, ka esmu nekompetents un nespējīgs lemt.)

5. Man IR tiesības kļūdīties un atbildēt par savām kļūdām.

(Manipulatīvais aizspriedums: es nedrīkstu kļūdīties, bet ja pieļaušu kādu kļūdu, man jājūtās vainīgam. Ir vēlams lai mani un manus lēmumus kāds kontrolētu.)

6. Man IR tiesības pateikt “Es nezinu”.

(Manipulatīvais aizspriedums: vēlams, lai es varētu atbildēt uz jebkuru jautājumu).

7. Man IR tiesības būt neatkarīgam no citu cilvēku labvēlības un no to labas attieksmes pret mani.

(Manipulatīvais aizspriedums: vēlams, lai cilvēki pret mani attiektos labi, lai mani mīlētu, man viņi ir ļoti vajadzīgi.)

8. Man IR tiesības pieņemt neloģiskus lēmumus.

(Manipulatīvais aizspriedums: ir vēlams, lai es ievērotu loģiku, saprātu, racionalitāti un varētu paskaidrot visu, ko es daru. Saprātīgi ir tikai tas, kas ir loģiski).

9. Man IR tiesības pateikt: “Es tevi nesaprotu.”

(Manipulatīvais aizspriedums:man jābūt uzmanīgam un iejūtīgam pret apkārtējo cilvēku vēlmēm, man jāspēj “nolasīt” viņu domas un vēlmes. Gadījumā, ja to nedarīšu, būšu necilvēcīgs un nežēlīgs un neviens mani vairs nemīlēs.)

10. Man IR tiesības pateikt: “Mani tas neinteresē”.

(Manipulatīvais aizspriedums: man jācenšas uzmanīgi un emocionāli attiekties pret visu, kas notiek pasaulē. Droši vien man tas pilnībā neizdosies, taču man jācenšas to izdarīt, cik vien manos spēkos. Pretējā gadījumā es esmu cietsirdīgs un vienaldzīgs cilvēks.)

Autors: Everetts Šostroms “Cilvēks – manipulators”

Avots: http://psylib.org.ua/books/shost01/index.htm

Tulkoja: Ginta FS