Sieviete un viņas māja

mājīgums sieviete1

Par ko vēsta sievietes nevēlēšanās nodarboties ar mājas sadzīvistiskajām lietām? Hroniska nekārtība, nemazgāti trauki…

Dvēseles dziļumos ir cerība, ka kāds to izdarīs viņas vietā, vai arī visa netīrība pazudīs pati no sevis. Ar to tu savam vīram un tuvākajiem paziņo to, ka tu esi pilnībā bezpalīdzīga un neveiksmīga kā sieva. Taču tā ir tava atbildība. Kārtība mājā ir gluži dabiska nobriedušas sievietes vajadzība.

Mājīga māja – ir sievietes dzīves pamats, uz kura balstās laimīgas un nobriedusas attiecības ar vīrieti, kā arī aug laimīgi bērni. Sieviete, kura sava slinkuma, noguruma vai aizņemtības dēļ nevēlas radīt mājīgumu, patiesībā nav arī spējīga būvēt labas partnerattiecības ar vīrieti.

Māja ir sievietes galvenā radošuma darbnīca, tai jākļūst par spēka un iedvesmas avotu visai ģimenei. Mājīgums un kārtība mājā dod viņai spēku, jo tieši sieviete ir tajā ieinteresēta vairāk par visiem.
Tava māja – tavs spogulis. Tajā atspoguļojas viss, ar ko tu dzīvo, par ko tu domā, ko jūti, kur plūst tava enerģija – ģimenē vai prom no tās.

Ja tavai mājai trūkst vīrieša roku, tātad tu neproti veidot attiecības ar vīrieti, tātad tu neproti ar viņu mijiedarboties kā sieviete. Kaut kādu iemeslu dēļ tu esi nolēmusi paļauties tikai uz sevi un pārņmt kontroli par visu un pastumt vīrieti malā.

Sadzīves problēmu risināšana, pirmkārt, ir tavas partnerattiecības kā sievai ar vīru, tā ir tava kā sievietes esība, tava spēja palūgt palīdzību un pieņemt to. Mājai nevajadzētu būt golgātai un slikta garastāvokļa iemeslam, tā ir tava svētnīca un tas ir tavas Iedvesmas, Maģijas un Brīnumu uzdevums, piepildīt to ar laimīgu enerģētiku.

Kā padarīt māju mājīgu:
Jāsāk ir nevis ar uzkopšanas darbiem, bet domām. Ko es gribu? Kā es gribu dzīvot tālāk? Kā iepriekš, vai…. Pirmkārt, māja ir dzīva, tā sevi tev neuzspieda. Tā ir pamats, uz kura tiek būvēta tava dzīve. Izturies pret māju, kurā tu šodien dzīvo, kā pret dzīvu būtni. Izmainot savu attieksmi pret māju, tu izmainīsi savu dzīvi.

Ikvienu mājas darbu vajadzētu veikt apzināti. Jo tājā ir jāieliek daļa sevis, savas mīlestības. Vai tu gatavo, vai gludini, vai mazgā grīdu. Tikai tā veidojas laba mājas enerģētika – ar mīlestību, nevis ar piespiešanos, slinki un depresīvi. Un te nu ir sievietes spēks – padarīt savu māju enerģētiski pozitīvi uzlādētu, nevis tukšu un aukstu. Sieviete mājā var izdarīt daudz vairāk, kā darbā.

Atceries, kurp jāvirza sava enerģija un sava uzmanība: savā mājā vai no mājas?
Rūpējoties par savu māju, attīrot to, tu piepildi savu dzīvi un savas ģimenes dzīvi ar JĒGU. Izturies pret savu māju ar cieņu un uzmanību. Sajūti to. Šī mijiedarbība sievietei var būt ļoti dziedinoša. Jo māja sievietei ir svēta vieta, tā dod mieru, harmoniju, tāpēc tai nevajadzētu ļaut apaugt ar krāmiem, būt netīrītai, piepildītai ar rupjiem vardiem, lamām, negatīvu un strīdiem. Nepieļauj, lai tava māja būtu nolaista, netīra un nesakopta.

Atceries, ka sievietes nevīžībai ir augsta cena. Tādai mājai nav nākotnes, jo bez sievietes nav mājas.

Tu ne tikai tīri putekļus, bet iekustini enerģētiku, enerģija nedrīkst sastāvēties. Tu nevis vienkārši mazgā logus, bet atver horizontu saviem, vīra un visas ģimenes plāniem un mērķiem.

Sieviete IR pavarda sargātāja. Bet pavards ir ģimenes dzīvība. Nebūs pavarda – nebūs ģimenes. Būs kopādzīvošana un ekonomiskā laulība. Mājas darbi var iegūt pavisam citu jēgu un vairs nešķist tukši un nevajadzīgi.

Saimnieciskajiem darbiem mājās jākļūst par patīkamiem, tiem jāuzlādē un jāpadara, pirmkārt, laimīgu pašu sievieti. Tāpēc, ka pēc tam viņa dalās ar saviem mīļajiem šajā mīlestībā. Kad gludina veļu, jo to lietos viņas mīļie, kad gatavo, kad mazgā grīdas. Un ģimene to noteikti sajutīs. To nevar nesajust.

Un vairs nekad nedari to it kā upurējoties, demonstratīvi, kā ļimstot zem mājas darbu smagās nastas.

Tādās darbībās nav mīlestības un tas nevienam nav vajadzīgs.

Vīrietis var neievērot tavu jauno galdautu, taču viņš noteikti sajutīs tavu enerģiju un ieinteresētību tajā, lai pavards būtu silts.

Atceries sevi, kad biji bērns un kad atskrēji mājās no pastaigas, tev taču nebija svarīgi, kādu galdautu mamma uzklājusi, bet bija svarīgi, ka mājās ir mājīgi un mamma ir mājās. Kādu tas dod laimes sajūtu, kādu drošības un prieka sajūtu. Vīrietis šajā ziņā ir kā bērns: viņš atnāk mājās un viņam ir svarīgi saņemt šo komforta sajūtu, šo mieru, majīgumu, rūpes un pavarda sajūtu.

Sievietei nav jābūt pavārei, vešerienei un grīdu mazgātājai, viņai jābūt SAIMNIECEI. Viņai jāspēj pārvērst savu māju, jāprot spēlēties telpā, kur viss piepildīts viņas labajām domām, vēlmēm un enerģiju. Kur katrs stūrītis dod spēku un dāvā brīnumainu siltuma, gaismas, rūpju un skaistuma sajūtu.

Avots: Благостная женственность
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Advertisements

Paklāj zem kājām tepiķīti

majigums

…Ja krāt, tad uzreiz miljonu. Vai trīs. Vai 50 000 dolārus vai eiro. Ja taisīt rīta rosmi – tad uzreiz apļa treniņu, 300 atspiešanās, divas stundas, vai skriet, bet skriet pa ledu ir bīstami, labāk pa piekrasti, bet tad jābrauc dzīvot uz pilsētu pie jūras. Ja uzkopt māju – tad uzreiz ģenerāltīrīšanu, lai viss spīd un laistās, bez uzkopšanas servisa un vēl logi. Ja no rīta pieceļoties ir auksti, ārā ir ziema un mājās ir nemīlīgi, un pat tā, ka dzīvot negribās, tad jāuztaisa remonts un jāieklāj siltās grīdas.

Pēc maniem novērojumiem, rotaļīgais ikviena uzdevuma globalizācijas process apgriež ar kājām gaisā visas mūsu nodomātās pārmaiņas. Ne idejas, ne vēlmes, bet pārmaiņas.

Ir daži absolūti vienkārši noteikumi tam, lai cilvēks būtu laimīgs. Es tos atklāju pēc pārbraukšanas siltākā klimatā.

– valstīs, kur ir zemi dabas resursi (aukstums, ilga ziema, sliktas ražas) lai katru dienu dzīvotu, ir nepieciešams daudz vairāk spēka un enerģijas resursu; pieļauju, ka šeit dzīvot var tikai cilvēki ar dabas dotiem lieliem iekšējās enerģijas resursiem un augstu izturību. Sezona vienmēr ir lielāka par cilvēku un tāpēc vajadzētu iemācīties to ar cieņu un veselo saprātu pieņemt;

– vidusjūras diēta mūsu ziemām neder; to, kā mēs ēdam veselīgā variantā diktē klimats, nevis instagrams;

– kad tu strādā ar naudas tēmu, pēc speciālajiem treniņiem izrādās, ka tieši tagad cilvēkam sakrāt iespējams nevis 3 miljonus, bet, teiksim, 3 000 vai 13 000 rubļus; un tikai pēc šīs galīgi ne varonīgās atzīšanās pašam sev, paliek vieglāk elpot un tu beidzot pirmo reizi dzīvē sāc kaut ko krāt;

– kad tu globalizē jebkuru uzdevumu, paaugstinās trauksmes līmenis, tu vai nu paliec stīvs, vai tevi pārņem drebuļi. “Antitrauksmes” vebināra dalībnieki atzinās, ka brīdī, kad viņi kaut ko uzsāka ar 1 vai 3 reizēm, nodomāto 20–50 vietā – lai kas tas arī būtu, – viņi beidzot iztika bez trauksmes un stinguma;

– visas pārmaiņas sākas ar pašnovērošanu. Šis mazais solis sagādā vilšanos visiem varoņiem – tas ir tas graudiņš, no kura izaug laimīgas laulības pēc ilgiem vientulības gadiem; īstu draugu loks deklarēto draugu vietā; iemīļotais darbs un pietiekošs naudas daudzums; pavisam cita attieksme pret savu ķermeni un veselību;

– dzīvot savu dzīvi nemaz nav tik viegli, un nav nekādu gatavu shēmu;

– vilšanos sevī pārdzīvo visi; var šajā vilšanās procesā smagi elst, skumt, dusmoties uz sevi, lamāt sevi, izdarīt secinājumus, īdēt, zāģēt sevi. Tomēr labāk nenonākt līdz pašpazemošanai un sevis sodīšanai, tas ir gluži lieki un liek mums justies nevis vienkārši nelaimīgiem, bet pat saindējušamies.

– atcerieties, ka mūsos nav nekādas vainas, tāds ir bijis laiks, un vēsture, daudzi no mums auguši kā varoņi, laikos, kad varonības trūkums tika uzskatīts par ko nievājamu; taču dzīvot savu ikdienas dzīvi, darot savus maziņos darbiņus, ir pati cienījamākā nodarbe, kuru vispār zinu;

– mūsu dzīves ātrums, risināmo uzdevumu daudzums, plāni var un tiem jābūt dažādiem dažādos dzīves ceļa posmos; taču ātrumam un apjomam ir jābūt paceļamam, ne tādam, ka ar to nav iespējams tikt galā, bet normālam. Ir ļoti maz dzīves posmu, kuros ir nepieciešams paaugstināt visus šos parametrus;

– dzīvot normālu dzīvi, ekonomējot spēkus un izturoties pret sevi ar mīļumu un cieņu, nenozīmē būt sliktam vai nelaimīgam, vai mietpilsonim, vai nespējīgam saprast Kandinski, vai klausīties Mocartu; būt labās attiecības ar savu ķermeni un izgulēties, nenozīmē būt negarīgam.

– atbilde uz jautājumu “kā pārstāt mocīties un sākt dzīvot” neatrodas līmenī “kļūšu cits cilvēks un tad gan”, bet gan pietiekami labu brokastu, siltas dūnu jakas ziemā līmenī;

Postpadomju cilvēks mūžīgi cenšas nolaizīt krēmu no Maslova piramīdas virsotnes, taču piramīdai ir ne tikai virsotne, tā visa IR;

– ja jums ir auksti, drēgni, nemīlīgi no rītiem un negribas dzīvot, neuzlieciet sev nepaceļamus uzdevumus “kad beidzot beigsies šī briesmīgā dzīve un sāksies cita, labāka”, bet paklājiet zem kājām tepiķīti un uz krēsla nolieciet siltu, biezu halātu; un vēl ļoti labi ir, ja vakarā ir sagatavota silta tēja termosā”.
Jūlija Rubļova
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkojums: Ginta Filia Solis

 

Ielaid savās mājās Hygge

hygge34

Dānija stabili ieņem pirmās vietas laimīgāko valstu sarakstos.
Mums šķiet, ka viņi kaut ko zin…

Hygge, kuru mēs tik uzstājīgi vēlamies iemitināt pie tevis mājās, ir spēja novērtēt ikdienas dzīves labsajūtu, priecāties par šo mirkli, būt šeit un tagad. Šis vārds nāk no Dānijas.

Ja paskatāmies tālāk atpakaļ vēsturē, vārdam Hygge ir norvēģu izcelsme “labklājība, mājīgums”, bet dāņi to pieņēma 19.gs. sākumā. Šī vārda nozīmi ir grūti definēt. Taču cilvēki zin, ka tas apzīmē īpašu atmosfēru un laimes sajūtu. Plašākā pasaulē šis vārds kļuva pazīstams līdz ar Meika Vikinga grāmatu “Mazā Hygge grāmata”. Latviešu valodā to izdevis apgāds Zvaigzne ABC. Un anotacijā ir teikts:
“Dānija esot laimīgākā valsts pasaulē. To var izskaidrot tikai ar vienu: Hygge.
Huga? Hjug? Hige? Nav nozīmes, kā izrunā hygge. Galvenais ir to baudīt.

Jūs pazīsiet hygge, tiklīdz to sajutīsiet.
Hygge notiek brīdī, kad ieritināties uz dīvāna līdzās mīļam cilvēkam vai omulīgi čilojat kopā ar draugiem. Hygge ir saulaini rīti ar zilām debesīm, silta gaisma, pikniks vasarā un karstvīns ziemā… un hygge ir izjūta, ko var iemācīties!

Kurš gan vēl labāk par Meiku Vikingu (Meik Wiking) varētu jūs iepazīstināt ar labsajūtas un omulības pamatiem? Meiks ir Kopenhāgenas Laimes pētniecības institūta vadītājs, kurš gadiem ilgi pētījis dāņu dzīves burvību. Meika brīnišķīgā, iedvesmojošā grāmata jums palīdzēs justies pavisam hyggelig”.

Ja vēlies dziļāk izpētīt un iepazīt šo dāņu fenomenu, dodies uz Dāniju! Tur tev noteikti sarīkos speciālas hygge-tūres pa parkiem, kafejnīcām, ielām. Hygge neprasa milzīgus kapitālieguldījumus.

Jo vairāk spožuma un greznības, jo mazāk hygge. Hygge nozīmē iemācīties baudīt to, kas ir NEmateriāls. Šampanietis un austeres var izteikt daudz ko, taču noteikti ne hygge.

Mēs varam radīt Hygge.
Ja tēja – tad tēja ar medu, ja cepumi – tad cepumi ar garšīgu glazūru, ja ragū, tad noteikti ar kādu īpašu garšvielu. Tā ir šķipsniņa brīnuma, ar kuru var apkaisīt katru savu kustību.

Paguli klusumā, ieklausies kā pret palodzi sitas lietus lāses, kā vējš svilpo gar mājas stūri un čaukst rudens lapas, pacenties sadzirdēt, kā tās atraujas no kokiem un aizlido.
Ieelpo svaigo, dzestro rudens gaisu. Ieelpo Hygge.

Nakts negaiss tricina sienas – iemācies to baudīt, jo tu taču esi mājās – mājīgumā un drošībā.

Iekurini krāsni, uzcep garšīgas kanēļmaizītes un tavu māju piepildīs burvīgs aromāts. Ieslēdz siltu mūziku, uzvelc siltas zeķītes un apsedzies ar siltu, pūkainu plediņu. Bet pirms tam uzvāri sev garšīgu tēju no dažādām zālītēm, pieliec citrona sķēlīti ielej to skaistā keramikas krūzē.

Paseko taktilajam kontaktam – nobrauc ar roku pa veco koka galdu, pieliec to aukstam marmoram, vai kājas iemērc uzkarsušās smiltīs…

Degošas sveces

Sveces ir neatņemama Hygge atribūts. Tulkojot no dāņu valodas, cilvēks, kurš sabojā labsajūtu ir “tas, kurš nopūš sveces”. Tā kā labāk nodzēs gaismu un iededz sveces. Dānijā to sauc par “dzīvo uguni”. Un 28% dāņu sveces dedzina katru dienu. Bet trešdaļa dāņu, vienā piegājienā iededz vismaz 5 sveces.

Tu taču atceries, šo saukli, kas pirms kādiem 5 gadiem klejoja visos sociālajos tīklos:

“Dedziet sveces, dzeriet vīnu, ēdiet no skaistiem traukiem, nekrājiet krāmus, valkājiet skaistu veļu un nekad negaidiet īpašu gadījumu!”

Iespējams autors bija pabijis Dānijā.

Apmēŗam pusi no gada Dānijā līst. Neskatoties uz to, dāņi atzīti par laimīgākajiem pasaules iedzīvotājiem. Tātad viņi paši izvēlas, kāda būs viņu attieksme pret apstākļiem. Un savas mājās rada mājīgumu un siltumu. Arī spuldzes viņiem izstaro dzintarkrāsas gaismu.

Tavs stūrītis

Hyggekrog – ir kluss stūrītis virtuvē vai viesistabā, kur var mājīgi pavadīt laiku. Danijā tā ir praktiski ikvienā mājā. Tev būs vajadzīga plata palodze, uz kuras var sakrāmēt spilvenus vai pledus, tēja, grāmata un laiks sev.

Septiņi no desmit dāņiem uzskata, ka Hygge visbiežāk rodas mājās. Un atbildība katram pašam – vai tu to radīsi? Bez savas mājīgās vietiņas, hygge ir kamīns, koka vintāžas piederumi, grāmatas pledi, spilveni, taustei patīkamas lietas, keramika, porcelāns.

Lai tev vienmēr ir pa rokai “hygge ātrā palīdzība”: sveces, nedaudz garšīgas šokolādes, mīļās tējas, grāmata, filma, seriāls, džems, siltas vilnas zeķītes, svīteris, skaists blociņš, mūzika, fotoalbūms, kuru tev patīk šķirstīt.

Vide, cilvēki

Ir pienācis laiks sabalansēt savu darba dzīvi ar privāto.
Viena no dāņu receptēm Hygge ir tikšanas ar draugiem. Pēc statistikas 78% dāņu vismaz reizi nedēļā satiekas ar draugiem, ģimeni vai kolēģiem ārpus darba. Apmēram 60% dāņu uzskata, ka labākā kompānija, lai būtu īsts Hygge ir trīs, četri cilvēki. Tu nomierinies, notiek enerģijas apmaiņa. Ir ļoti svarīgi, kāda ir šī tava kompānija, tev nav tajā jābūt galvenajam.

Tā cilvēki rada sev kopējas atmiņas. Uzdāvini draudzenei biļetes uz džeza koncertu, aizejiet uz to kopā. Izdomā savas tradīcijas. Piemēram, katru pirmo mēneša svētdienu ejiet uz kino, bet pēdējā vasaras dienā – sagaidiet saullēktu.

Labi paēst

Laimi nevar nopirkt, bet var nopirkt gardu kūciņu, un tas ir gandrīz viens un tas pats.
Katrā gadījumā, tā uzskata mūsu smadzenes.
Tā kā Hygge un Veselīgs Dzīvesveids ļoti labi sader kopā.
Taču ņem vērā: pieēsties līdz sliktai dūšai nav vairs nekāda Hygge.

Galvenais ēst pagatavošanas procesā nav tehnika un tehnoloģijas, bet gan tā mīlestība, ko tu ieliec šajā procesā ar katru savu kustību. Tev nekur nav jāsteidzas – baudi procesu.

Darīt

Lūk, mazās lietiņas, kas var tavu ikdienu papildināt ar vairāk Hygge:

– galda spēles

– uzaicini draugus kopā papildināt pieliekamo. Lai katrs atnes kadus mājās pagatavotus gardumus: ievārījumus, sālījumus, sēnes, gurķīšus. Pienāks laiks un jūs kopā to visu ar gardu muti apēdīsiet, skatoties interesantu kino, iemīļoto seriālu.

– pasēdi pie ugunskura

– paskaties kino āra kinoteātrī
– apmaiņas vakars ar draugiem, kad jūs samainīsieties ar lietām, kuras vairs nelietojat

– izbraucieni ar velosipēdiem

– pikniki skaistās vietās (paņem līdzi mājas gatavoto limonādi, pīrādziņus, augļus, maizi, sieru un plediņus)
– uzvāri ievarījumu.
Lai Tev un Tavējiem mīļš HYGGE! 🙂

HYGGE_kolaza
Avots: https://clutch.ua
Tulkoja: Ginta FS

 

Mūsu bērni – vissvarīgākie viesi

11
Ir neierasti runāt par viesmīlību attiecībās starp vecākiem un bērniem. Tomēr pašos kristietības pamatprincipos ir ielikts tas, ka bērni nav mūsu īpašums, kuru pārvaldām, bet dāvana, kas jālolo un jāsaudzē. Bērni ir vissvarīgākie viesi. Viņi ienāk mūsu mājās, prasa mūsu uzmanību, paliek ar mums uz kādu brīdi, un pēc tam pamet mūs, lai ietu savu ceļu.
Bērni ir tie paši svešinieki, kas mums jāiepazīst. Viņiem ir sava pasaule, savs ritms, sava labestības un ļaunuma ietilpība. Viņus nevar izskaidrot, paskatoties uz vecākiem. Nav jau nekāds brīnums, ka daudzi vecāki par saviem bērniem saka: “Kādi viņi visi atšķirīgi, Skatoties uz viņiem, mēs varam tikai brīnīties.” Tēvam un mātei bieži vien labāk kā draugiem ir redzams, cik ļoti viņu bērni atškiras no viņiem pašiem un viens no otra. Bērnos ir kādi apslēptie dārgumi, kāda ķīla, kas jāatklāj pasaulei, audzinot viņus viesmīlīgā mājā. Ir vajadzīgs ielikt ļoti daudz laika un pacietības, lai mazais svešinieks patiešām sajustos mājās.
Nav nekāds brīnums, ka vecakiem nākas iemācīties mīlēt savus bērnus. Mēdz gadīties, ka tēvam vai mātei nākas atzīt, ka viņi nejūt īpašu pieķeršanos savam bērnam, ka vinš viņiem ir svešs.
Tā notiek ne tāpēc, ka bērns ir negribēts, bet tāpēc, ka mīlestība nerodas automātiski. Tā izriet no attiecībām, kam jāaug un jāattīstās. Var teikt, ka mīlestība starp vecākiem un bērniem kļūst pilnīga tad, kad tie ir spējīgi ieraudzīt viens otrā brāļus – vienas cilvēku dzimtas locekļus. Tad vecumu atsķirība, spējas un uzvedība pazūd, salīdzinājumā ar to, kas tos vieno.
Ko tad vecāki var dot saviem bērniem? Mājas – to vietu, kur tos pieņem, kur tiem ir iespēja augt un iemācīties to, kas ir labs un kas ļauns.Tā ir vieta, kur bez bailēm var uzdot jebkurus jautājumus un iepazīt dzīvi visos tās veidolos, nebaidoties būt atstumtam. Tā ir vieta, kur bērnam iemācīties klausīties savā sirdī un iegūt to iekšējo brīvību, kas ļaus viņam, pametot savas vecāku mājas, doties uz priekšu. Viesmīlīgas mājas – tā ir telpa, kur vecāki un bērni atklāj viens otru, atver viens otram savus talantus, kur tie kļūst par brāļiem un atbalsta viens otru ne tajā vieglākajā dzīves ceļā.
Apziņa, ka bērni ir mūsu viesi, dod atvieglojumu, jo daudzi vecāki cieš, izjūtot vainas apziņu savu bērnu priekšā, domājot, ka nes atbildību par grūtībām viņu dzīvē.
Kad dēls vai meita izvēlas saviem vecākiem svešu dzīvesveidu, rodas mokoši jautājumi: “Ko mēs izdarījām ne tā? Kas bija jādara savādāk, lai novērstu to, kas notiek?” Tomēr bērni nav marionetes, kurus jāvada, un – ne dzīvnieki, kurus var izdresēt. Viņi nav īpašums, par kuriem mums jāatbild, bet gan viesi, kurus priecīgi jāsagaida.
Vecāku grūtības slēpjas tajā, ka bērni jāizaudzina tādā brīvībā, kas ļaus viņiem nostāties uz kājām – fiziski, intelektuāli un garīgi, un doties savu ceļu. Vecākiem vienmēr būs kardinājums pielipt saviem lolojumiem, izmantot viņus savu vajadzību apmierināšanai, vai paturēt viņus savā tuvumā, liekot noprast, ka tie viņiem ir pateicību parādā. Protams, ir ļoti grūti tā vienkārši palaist savu bērnu pasaulē, pēc tik ilgiem mīlestības un darba gadiem, kurus esam ielikuši viņu audzināšanā. Taču, ja atgādināsim sev, ka bērni ir tikai viesi, kuriem ir sava dzīve, ar kuru mēs nedrīkstam manipulēt, mums būs vieglāk viņus pavadīt ar mieru un svētību.
Labs saimnieks ne tikai ar godu sagaidīs savus viesus, rūpējoties par viņiem, bet arī viegli atlaidīs brīdī, kad tiem būs vajadzība iet.
Autors: Henrijs Nouvens “Izpratne. Trīs posmi garīgajā dzīvē”
Tulkoja: Ginta FS

Patiesā Romance

larisa

Skandalozā krievu aktrise Larisa Guzejeva ir precējusies trīs reizes, mēs viņu vislabāk atminamies filmā “Cietsirdīgā romance” un tagad popularitāti viņa ieguvusi Krievijas TV šovā “Давай поженимся”. 

Pirmo reizi viņa apprecējās ar filmas “Sāncenses” uzņemšanas laukumā sastapto režisora asistentu Iļju, kurš izrādījās narkomāns. Larisa centās palīdzēt vīram atbrīvoties no šī netikuma, taču tas nebija iespējams, pāris izšķīrās un pēc laika Iļja nomira no narkotiku pārdozēšanas. Pārdzīvotais stress un arī karjeras sabrukums darīja savu un aktrisei sākas problēmas ar alkoholu. Pateicoties savam spēcīgajam raksturam, viņa šo atkarību pārvarēja un kļuva par pirmo publisko personu, kas sabiedrības līmenī pacēla problēmu par sieviešu alkoholismu.

Par otro Larisas vīru kļuva gruzīnu izcelsmes filmu redaktors Kaha Tolodrava, ar kuru laulībā piedzima viņas dēls Grigorijs. Lai arī Kaha ir inteliģents cilvēks, atšķirīgās mentalitātes un dzīves uztvere sagrāva arī šo laulību. Savu sievietes laimi viņa atrada laulībā ar savu trešo vīru un meitas Olgas tēvu Krievijas viesnīcu asociācijas prezidentu Igoru Buharovu.

Neapšaubāmi viņa ir ļoti sievišķīga, kaut arī asa un bieži vien sarkastiska. Šeit daži trāpīgi Larisas Guzejevas citāti:

  • Vīrieši neprot nolasīt mūsu vēlmes. Mēs varam cik tik uziet staigāt piepūtušās, ar “uzrullētu lūpu” un dusmoties. Vienkārši ir jāpieiet un jāpasaka, ko vēlies: tas vai nu būs vai nebūs.
  • Nezvaniet saviem vīriešiem pa 48 reizēm dienā. Nerakstiet viņiem debīlas SMS, kā jums māca glancētie žurnāli. Nelieciet viņiem kabatās muļķīgas zīmītes. Ja vīrietis daudz strādā, neko citu kā aizkaitinājumu tās neizsauks. Vīrietim nepieciešams mājīgums, kas viņu sagaida mājās. Viņš visu dienu ir strādājis, lai nopelnītu naudu, meklējis, kur vēl piestrādāt, lai naudas būtu vairāk un varētu jums nopirkt dāvanu 8tajā martā. Pažēlojiet viņu! Redziet, ka viņš pēc darba atlaidies dīvānā pie televizora ar pulti rokā – apsedziet viņu, palieciet spilventiņu un neesiet maita, neaizrādiet, ka viņš krāc un neļauj jums dzīvot!
  • Atcerieties: ja sieviete ir brīnišķīga, ja vīrietis no viņas ir kā bez prāta, viņš ēdīs gan pārsālītu kāpostu zupu, gan nepievērsīs uzmanību nekārtīgi izmētātām mantām.
  • Pagātni nedrīkst stiept sev līdzi tagadējā dzīvē. Ja izšķīrāties, tad izšķīrāties. Kāda draudzība var būt starp bijušajiem mīlniekiem? Tas sagādā mocības tagadējam partnerim. Kad vēlies atgriezt cilvēku, tu esi gatava uz jebkuriem noteikumiem. Bet ilgi tā neviens neizturēs. Vajag veidot attiecības, strādāt pie tām un stingri atrunāt savstarpējās pretenzijas.
  • Es neuzskatu, ka vīrieti jāuztver kā izdzīvošanas līdzekli, ka viņš ir mūžīgs sievietes parādnieks. Viņš taču kādai ir dēls, kādai – brālis un viņam arī ir vajadzīgs maigums un rūpes.
  • No skopa vīrieša ir jāmūk uzreiz, Meitenes, brīnumi nenotiek. Skopu vīrieti nav iespējams pāraudzināt. ja viņš tāds ir, viņš būs skops gan emocijās gan maigumā.
  • Patiesa mīlestība ir tad, kad neprātīga kaislība pāraug maigā mīlestībā. Lūk, ieraudzīji tu vīrieti, sirds salēcās, kamols kaklā, acis deg, nelaba dūša, tu zaudē samaņu. Gribas, lai viņš vienmēr būtu blakus, savādāk nomirsi. Šī neprātīgā kaislība pāriet aptuveni pēc gada, bet pēc tam tu saproti, ka vēlies kopā ar šo cilvēku novecot un dzemdēt viņam bērnus.
  • Vīrieši šobrīd ir pasākuši necienīgi izturēties pret sievieti. Un pelnīti! Nevienā citā valstī jaunas meitenes nestaigā kažokos, apkarinājušās ar dārglietām, nestaigā pa restorāniem un nedzīvojas dārgos kūrortos. Bet jūs, jaunās meitenes, vēlaties uzreiz apprecēties ar bagātu vīru un dzīvot kā pensionāres Rietumos. Kāpēc jūs nevēlaties dzīvot jaunas sievietes dzīvi: attīstīties kopā ar savu vīru, audzināt viņa bērnus, bet vēlaties milzīgas mājas, dārgas dāvanas? Tas nav pareizi.
  • Gandrīz visas sievietes fantazē. Vīrietim pat galvā neiešaujas tas, ko mēs esam safantazējušās – par rokas un sirds lūgšanu, kāzām un kopīgu dzīvi.
  • Dzīvei laulībā nav nekāda sakara ar zilonīšiem un aromātiskajiem kociņiem. Mums jāiemīl sadzīve, parastā ikdienas dzīve, tad mēs būsim laimīgas. Mīlēt vakaros kopā pavakariņot, brīvdienās kopā ar vīru slēpot, dzemdēt bērnus, kopā ar viņiem gatavot skolas darbus. Iemācieties par darbu domāt aiz mājas sliekšņa un nepārcilājiet savas problēmas mājās, nemokiet ģimeni. Vīriešiem nepatīk, kad viņiem sūdzās – īpaši par darbu. Viņiem atbilde ir viena “Ar savu darbu galā tiec pati” vai arī “Tad nestrādā!”Avots:http://mirkrasoty.life/
    Tulkoja Ginta FS