Par mainīgo garastāvokli

Kad man notiek krasas garastāvokļa maiņas, es uzreiz cenšos noskaidrot: kāpēc tas notiek.

Vai tā ir zvaigžņu ietekme? Vai Mēness? Magnētiskās vētras vai zems atmosfēras spiediens? Tas ir paisums vai bēgums? Vai varbūt vulkāniskās aktivitātes?

Nevar taču būt, ka mans garastāvoklis mainās pats no sevis?

Kad man notiek krasas garastāvokļa maiņas, es saprotu, ka esmu šīs mainīgās pasaules daļa. Es esmu kā Mēness. Es esmu kā vētra. Es esmu kā zvaigznes. Es esmu kā okeāns. Es esmu kā vulkāns.

Kad kādam no maniem tuviniekiem gadās krasas garastāvokļa maiņas, tas mani tracina. Kā tā var būt? Nupat man teica, ka viss ir labi, bet jau pēc mirkļa ir pavisam kas cits. Kā cilvēks tik ātri var mainīt savu noskaņojumu?
Var!
Jo arī otrs ir Mēness. Arī otrs ir vētra, okeāns, zvaigznes un vulkāns. Otrs arī ir šīs mainīgās pasaules daļa.

Kad man vai kādam citam notiek šīs garastāvokļa maiņas, es dusmojos, ka, lūk, jau atkal. Un ciešu.
Taču, ko tur daudz ciest? Tas taču ir gluži dabiski un, tikai tā var būt. Paisums un bēgums. Jauns mēness un pilnmēness. Vulkāns guļ un vulkāns mostas. Vētra trako un vētra norimst. Cilvēks sliktā un labā garastāvoklī.

Ko gan tur ciest, ja dabiski var būt tikai tā. Paisums un bēgums. Jauns mēness un pilnmēness. Vulkāns guļ un vulkāns mostas. Vētra trako un vētra norimst. Cilvēks sliktā un labā garastāvoklī.

Kad man notiek krasas garastāvokļa maiņas, es zinu, ka tā nebūs vienmēr.
Kad es redzu, ka kādam citam tā ir, es viņu samīļoju. Jo arī viņš – mēs visi esam tikai maza daļiņa no šīs lielās pasaules.

Jūlija Zinovjeva
Avots: Счастливый психолог
Tulkoja: Ginta Filia Solis