Kad es pārstāju apvainoties, mani pārstāja apvainot

aizvainojums

Teiksiet: tā nemēdz būt. Kā var neapvainoties, kad aizskarts ir pats jūtīgākais tevī? Ja mēs tiksim skaidrībā ar aizvainojuma rašanās cēloņiem, visticamākais, apvainoties vairs nevajadzēs.

Un, tā, kas gan mūsos sēž tāds, kas neļauj mums piedot? Piedot nozīmē neatstāt Dvēselē nepatīkamas nogulsnes, turpināt brīvi komunicēt ar cilvēku. Vai arī nekomunicēt, ja nevēlies, tajā pat laikā izturēties pret viņu neitrāli, bez aizvainojuma.

— Aizskarta patmīla
Nenovērtēja tā, kā mēs to vēlējāmies, vai vienkārši nepelnīti apvainoja. Bet mēs taču zinām, ka nemaz neesam tik slikti. Lūk, mocām sevi ar domām par pāri darītāju. “Graužam” savu Dvēseli, cenšoties sevi pārliecināt par savu taisnību. Taču vai ir vērts sev pierādīt acīmredzamo? Domāju, ikviens piekritīs domai, ka tā ir bejēdzīga nodarbe. Katrs pats zina savu vērtību. Bet cilvēkam, kurš tevi apvainojis, vari pateikt: “Man žēl, ka tu par mani tā domā.”, “Man ir skumji, ka mēs viens otru nesapratām”. Un noteikti nevajag pazemināt savu pašvērtējumu.

— Lepnība
Pacenties, atmetot savu pārākuma sajūtu, nostāties partnera pusē. Atceries: ne jau lepnībā ir cilvēka spēks, bet viņa augstsirdībā. Apvainotājs, kā likums, pats zin, ka ir sastrēbis karstu.

— Neprasme adekvāti pieņemt faktus, kas attiecas uz tevi
Piemēram, tev saka: “Tu nokavēji darbu. Tu kļūdījies. Tev ir slikts garastāvoklis. Tu pārāk daudz ēd. Tu esi resns”. Tu dusmojies, nevēloties pieņemt to, kas ir. Iemācies pateikt “jā”. Tas pats “jā” attiecas arī uz visiem pārējiem tev adresētajiem pārmetumiem. Kā tu domā, vai dzēlējam būs interesanti turpināt tevi aizskart, ja tu uz visu sev adresēto atbildēsi piekrītoši?

— Neattaisnotas cerības
Nereti mēs no cilvēka gaidām noteiktu rīcību, darbus, vārdus, kas nav viņam raksturīgi – ne atbilstoši viņa audzināšanai, raksturam, takta izjūtai, izglītībai…., apvainojoties, uz to, ka viņš nav izpildījis kaut ko tā, kā mēs vēlējamies. Centies uz visu skatīties objektīvi, neizfantazējot to, kā nav.

— Nepareiza uztvere
Uz dažādiem cilvēkiem viena un tā pati situācija iedarbojas atšķirīgi. Un te nav nozīmes tam, ko kāds ir pateicis vai izdarījis, bet gan tam, kā mēs uz to reaģējām, kā uztveram informāciju. Mierīga uztvere bez aizkaitinājuma – tas ir tikai ikdienas treniņa rezultāts. Un, patiesībā, mēs paši pieņemam lēmumu būt apvainojušies. Cik bieži saka: “Apvainojies uz sevi…”. Grūtās situācijās sev atkārto: “Es sevi mīlu un neapvainošu.”
Un, kad kārtējo reizi tu vēlēsies apvainoties, padomā: vai patiešām ir tik patīkami sevi žēlot un justies upurim. Plēsoņa vienmēr sajūt upuri un uzbrūk tieši tam. Tu taču nevēlies tikt apēsts?! Varbūt tu tomēr esi uzvarētājs – kurš pacēlies pāri situācijai un ir neatkarīgs no apstākļiem!? Kāds gudrais teicis: «Aizvainojums izmaksā dārgi un nesniedz tev nekādu labumu. Piedošana nemaksā neko, bet dāvā brīvību.». Kas labāk?
Zināms, ka aizvainojums ir mūsu Dvēseles stāvoklis. Dvēsele ir aka, no kuras mēs dzeram.
Kādu slāpju veldzēšanas avotu mes izvēlēsimies sev un citiem?
Sargi savu dzīves avotu. Dzīvo ar smaidu un neapvainojies!

© Luīze Heija
Avots: sobiratelzvezd.ru
Foto: pixabay
Tulkojums © Ginta Filia Solis

 

10 lietas, pateicoties kurām, es kļuvu BRĪVA

woman-865021_1920

Atskatoties uz savu dzīvi, es saprotu, ka mans briesmīgākais ienaidnieks bija tieksme būt ideālai.

«Es nerisinu problēmas. Es mainu savu domāšanu. Tad problēmas atrisinās pašas».
Luīze Heija

Es tiku audzināta paaugstinātu gaidu apstākļos, un skolā katru dienu es jutu, ka sacenšos ar citiem un cīnos par to, lai būtu labākā savā klasē.

Kad man bija 10 gadi, es ticēju tam, ka esmu dumja, jo manas smadzenes nespēja saprast fiziku un matemātiku. Es ļoti labi tiku galā ar literatūru, zīmēšanu, svešvalodām, taču tas neskaitījās nekas īpašs tajā austrumeiropas kultūrā, kurā veidojās mana personība.

Daudz vēlāk, kad biju jau pieaugusi, es uzskatīju, ka izskatos ne pārāk labi, neesmu pietiekami skaista, neesmu pietiekami gudra un veiksmīga. Es jutu, ka neesmu brīnišķīga vīrieša mīlestības cienīga, ka manas prasmes un talanti nav pietiekami, lai varētu saņemt pienācīgu algu, ka faktiski es nekas neesmu, un man nav vērts pūlēties pieteikties kārdinošai vakancei.

Šodien mana dzīve izskatās gluži citādi, un es esmu ārkārtīgi pateicīga un priecīga par savu izaugsmi, to, kāda esmu šobrīd. Es mīlu sevi tādu, kāda esmu. Es esmu laimīga savā laulībā. Es nodarbojos ar to, kam biju radīta.

Kā notika tādas pārmaiņas?

Es atceros, kā pēc kādas sapulces darbā es sajutos pilnībā sagrauta un iznīcināta, un sāku meklēt veidus, kā atbrīvoties no stresa un sajusties kaut nedaudz labāk. Kad YouTube es meklēju filmu “The Secret”, nejauši uzdūros kādam citam video, kas aizkustināja mani līdz sirds dziļumiem. Tā bija Luīzes Heijas filma “Tu vari izdziedināt savu dzīvi” («You Can Heal Your Life»).

Šodien es zinu, ka tas nenotika nejauši, skolotājs var iemācīt tikai to, kurš ir gatavs apmācībai. Es biju tik ļoti pārņemta un iedvesmota, skatoties šo filmu, ka nespēju no tās atrauties. Luīzes vārdi bija īsta maģija un katrs atsevišķs vārds trāpīja man tieši sirdī. Beidzot es savās mājās sajutos labi: “Es mīlu un pieņemu sevi tādu, kāda esmu. Es esmu pilnīga, vērtīga un dzīve mani mīl.”

Nākamā gada laikā es atklāju daudzu “apgaismotu” entuziastu darbus – Veina Daiera, Bairones Keitijas, Dona Migela Ruisa, kas mani aizrāva un ļāva baudīt zinības par augsta pašvērtējuma ietekmi uz cilvēka dzīvi.

Šīs mācības man palīdzēja atbrīvoties no vecajiem domāšanas stereotipiem un ierobežotajām pārliecībām, kas ne pārāk labi bija mani ietekmējuši.

Pēc daudziem mēģinājumiem, daudzām pieļautajām kļūdām, kas radās, pielietojot šīs mācības dzīvē, es ieguvu sev pavisam jaunu Brīvības sajūtu. Lūk, ko es izdarīju:

1. Es pārtraucu dzīties pēc pilnības

Es esmu absolūti skaista un skaisti neideāla, un tas ir tas, kas ļauj man būt sev pašai. Pilnība ir ilūzija, tās nav. Es pārtraucu sevi mocīt ar dzīšanos pec ideālā un tiecos pēc “pietiekami laba”. Es esmu iemācījusies pieņemt savas kļūdas un uztvert tās, kā nepieciešamību izaugsmes procesā, un zinu, ka tās dara mani viedāku. Ja es kaut kur ciešu neveiksmi, tas nenozimē, ka esmu neveiksminiece, vienkārši nenodarbojos ar savām lietām. Mēs vai nu vinnējam vai mācamies. Taču mes nekad nezaudējam.

«Soli pa solim tu jutīsies arvien labāk. Tas ir kas līdzīgs slima cilvēka atveseļošanās procesam. Vienkārši dari visu iespējamo jebkuros apstākļos un tu izvairīsies no paššaustīšanas, pašiznīcināšanās un nožēlas». (Dons Migels Ruiss)

2. Es pārtraucu uzskatīt, ka man visu laiku kaut kas ir jādara.

Vēlme nepārtraukti kaut kur rauties nav nekāda pozitīvā iezīme. Es iemācījos ieklausīties savā ķermenī un vairs nejūtu vainas apziņu par to, ka neko nedaru. Es zinu, ka manam ķermenim un Dvēselei ik pa laikam ir nepieciešama atpūta un iespēja “uzpildīties”, un es neuzskatu, ka man kādam kaut kas ir jāpaskaidro.

Es skatos labas filmas, klausos mierīgu mūziku, lasu iemīļotās grāmatas, dziedu, pastaigājos dabā – daru visu, kas ļauj manai sirdij dziedāt.

«Es esmu cilvēks, kas radīts dzīvei, ne – darbam. Nevērtē sevi pēc tā, cik labi tu kaut ko dari. Tu neesi tas pats, kas tavs darbs. Nedomā, ka, ja nav darbu, tad tevis nav». (Veins Daiers)

3. Es pārstāju nodarboties ar paškritiku.

Es pievēršu uzmanību tam, kā pati ar sevi sarunājos. Es sevi neapsaukāju, es cienu sevi. Es pārstāju sev teikt to, ko nebūtu teikusi savam labākajam draugam. Es esmu pašpietiekama un vērtīga.

Es sapratu, ka mēs dzīvē nesaņemam to, ko vēlamies. Mēs saņemam to, kā cienīgi, musuprāt, esam. Lūk, kāpēc sev ir jātic un jāizturas pret sevi, kā pret cilvēku, kurš pelnījis ir visu to labāko, ko vien dzīve var piedāvāt.

«Tu sevi esi kritizējis visu mūžu un tas nav nostrādājis. Pamēģini sevi slavēt un paskaties, kas notiks». (Luīze Heija)

4. Es pārstāju vainot citus.

Tagad es saprotu, ka ik reizi, kad es kādu vainoju, es spēlēju upura lomu.

Vainojot citus par velti iztērētu laiku, naudu, netaisnīgumu mīlestībā, es vienmēŗ domāju par to, kāds bija mans ieguldījums notikušajā. Neviens nevar man neko nodarīt, nevar mani sarūgtināt bez manas apzinātas vai neapzinātas piekrišanas.

Tā vietā es tagad uzņemos atbildību par to, ko jūtu, domāju un kā rīkojos. Es atbildu par savu rīcību un zinu, ka mana nākotne būs manas šodienas izvēles rezultāts. Es esmu tas, kam es ticu un tas viss, kas vēlos būt.

«Visi apvainojumi ir tukša laika tērēšana. Neatkarīgi no tā,  cik lielā mērā vainīgi ir citi, tas tevi neizmainīs. Tu vari  veiksmīgi likt kādam justies vainīgam, taču tas nepalīdzēs tev sevī izmainīt to, kas dara tevi nelaimīgu». (Veins Daiers)

5. Es pārstāju vērtēt citus.

Es zinu to, ka ikviens iet savu ceļu un mans uzdevums ir koncentrēties uz saviem mērķiem.

Es zinu arī to, ka ik reizi, kad vērtēju citus cilvēkus, tā ir mana reakcija uz to, kas uztrauc mani pašu un ir manī. Ja es kādu uzskatu par ne īpaši gudru, tas nozīmē, ka, iespējams, es pati esmu tāda – pretējā gadījumā, kā gan es vispār spētu to ieraudzīt?

«Vainas novelšana uz citiem vai viņu darbības vērtēšana atņem tev iespēju izmainīt sevi; savukārt atbildības uzņemšanās tādu iespēju dod». (Bairone Keitija)

6. Es pārstāju izdarīt pieņēmumus par to, ko citi cilvēki jūt, grib vai domā.

Es neesmu viņi un tāpēc nav nekādu iespēju uzzināt, ko viņi jūt vai domā.

Es pārtraucu savās domās izspēlēt iespējamos scenārijus un ļaut savam saprātam spēlēties ar mani.

Katru reizi, kad sevi pieķeru raizējamies par to, ko citi domā, dara vai runā, es saprotu, ka laiks atgriezties realitātē.

Pateicoties Bairones Keitijas grāmatai “Darbs”, es iemācījos analizēt tās domas, kas mani satrauc un jautāt sev: “Vai tā ir patiesība?” Iespējams, vairums no maniem pieņēmumiem ir kļūdaini. Piemēram, es varu pieņemt, ka kāds mani nemīl, kaut gan patiesībā cilvēkam nav izdevusies diena. Vai arī cilvēks vienkārši kautrējas. Vienmēr ir dažādi.

Brīdī, kad saprotu, ka nevaru uzminēt citu domas, vienkārši tāpēc, ka šis cilvēks nav es, smadzenēs izgaismojas doma, ka es varu rīkoties ar atvērtu sirdi.

«Es atskārtu, ka visu karu un mierizlīgumu manās smadzenēs iemesls bija mani pieņēmumi». (Bairone Keitija)

7. Es pārstāju konkurēt ar citiem cilvēkiem.

Tagad es zinu, ka mana tieksme pēc cīņas bija mana ego izpausme, kuram bija nepieciešama pašpārbaude.

Lai labi justos, nepavisam nav obligāti zināt, ka kāds cits ir zaudējis. Es mīlu harmoniju, sadarbību un abpusēju uzvaru.

Es pārstāju sevi salīdzināt ar citiem. Es izvēlos uz mīlestību, nevis bailēm balstītu savienību ar cilvēkiem, un es ticu uzvarai. Es gribu ticēt un ticu tam, ka mēs dzīvojam labklājīgā Visumā, kur pietiek vietas visam un visiem, ieskaitot mani.

«Mīlestība ir sadarbība nevis konkurence». (Veins Daiers)

8. Es pārstāju būvēt nākotnes laimi.

Es vairs neplānoju savu laimi iedomātā nākotnē, cerībā, ka reiz, kad man būs daudz naudas, darbs, māja, automašīna un veiksme, es būšu laimīga. Es esmu iemācījusies atrast laimi mazajās ikdienas lietās, mazajos dzīves priekos, un es esmu tās vienīgās realitātes apburta, kas šobrīd man nes tik daudz prieka.

Es pārstāju gaidīt brīvdienas, lai sajustos dzīva, jo katra diena man ir dāvana un katrs mirklis ir dārgs un man svarīgs.

Visas dienas garumā es savu uzmanību koncentrēju nevis uz slikto, bet labo, un viss mainās. es esmu pateicīga par visu,  kas notiek man apkārt un par visu, kas man ir: vesels ķermenis un saprāts, mīloša ģimene, daži īsti draugi, darbs, kuru es mīlu un, kam es ticu.

«Es ievēroju, ka Visums mīl pateicību. Jo pateicīgāks tu esi, jo vairāk dzīvē brīnumu notiek». (Luīze Heija)

9. Es pārtraucu raizēties par nākotni.

Es pieņemu to, ka dzīvē ir lietas, kuras es nespēju un nevaru kontrolēt, neatkarīgi no tā, cik daudz pūles es pielikšu. Katru reizi, kad es sevi pieķeru uztraucamies, es saku sev: “Laiks rādīs”.

Ne vienmēr es varu dabūt to, ko vēlos, taču es zinu, ka es saņemu to, kas man ir vajadzīgs.

Es uzticos dzīvei un ticu, ka mes dzīvojam saprātīgā Visumā, kur viss notiek brīnišķigā kartībā. Un dažkārt nākas vienkārši pagaidīt.

«Dzīve ir vienkārša. Viss notiek ar tevi, bet nav atkarīgs no tevis. Viss notiek īstajā laikā, ne par agru, ne par vēlu». (Bairone Keitija)

10. Es vairs necenšos izpatikt.

Man vairs nav vajadzīgs kāda novērtējums vai pieņemšana. Uztraukums par to, ko citi padomās ir velta laika šķiešana. Citi cilvēki uz mani skatās caur savu prizmu un viņu viedokļiem nav nozīmes.

Es pārstāju no citiem gaidīt to, ko pati agrāk nedevu sev: mīlestību, rūpes un uzmanību.

Mīlēt sevi visu, gan ķermeni, gan Dvēseli – tas nav egoisms.

Mani piepilda mīlestība pret sevi un es rūpējos par savām vajadzībām un savas sirds vēlmēm.

Es esmu iemācījusies izdarīt izvēli, domājot par sevi un nevis par to, ka citi varetu vilties manī. Cilvēki paši ir vainīgi tajā, ka nākas vilties, tāpēc, ka gaida, ka es darīšu tā, ka viņi vēlas un atbildīšu viņu vēlmēm.

Teikt “nē” tam, kas nepatīk, ir vispārpieņemta prakse un pazīme tam, ka cilvēks par sevi rūpējas.

Ja man kāds saka “tev jadara”, es nedaru. Es atsaucos tad, kad man pajautā par manām vēlmēm. Manas vēlmes izriet no manis, nevis no citiem cilvēkiem. Es vienmēr izvēlos pati, kam tērēšu savu vērtīgo dzīves laiku. Es zinu, ka mans laiks ir mana dzīve un tas nekad vairs neatgriezīsies.

Mana dzīve pieder man, un man ir tiesības izdarit savas izveles. Dzīvei jābūt dzīvei, ne vienkārši eksistencei, un es izvēlos dzīvi bez attaisnošanās un atvainošanās.

«Neviens neko neizdarīs tavā vietā. Tas, ko runā un dara citi, ir atkarīgs no viņu pašu realitātes, viņu sapņiem. Ja tu neesi atkarīgs no citu viedokļiem un darbībām, tu nekļūsi par nevajadzīgu ciešanu upuri». (Dons Migels Ruiss)

Manas pārvertības nenotika stundas laikā. Tas ir bijis un ir nepārtraukts process, kas prasa pastāvīgu iekšējo darbu. Es visu laiku mācos dzīves skolā un katru dienu man ir iespēja iemācīties ko jaunu. Es zinu, ka man pietiek spēka radīt savu realitāti, kurā piepildīt savus sapņus. Un tāpec es gribu būt pārliecināta, ka savu prātu baroju ar veselīgām domām. Es zinu, ka tas man ir spēcīgs.

Autors: Sara Fabian
Avots: https://lifedeeper.ru
Tulkoja: Ginta FS

 

Zemapziņa tic tam, ko tu saki

balloon-1046693_1920

Nākamo reizi, kad tev sagribēsies kādu kritizēt, pajautā sev, kas izsaucis tādu vēlmi.

Es sapratu, ka vairums cilvēku vienkārši nevēlas klausīties labās ziņas. Viņiem patīk sliktās, jo tās dod iespēju pasūdzēties par dzīvi. Daudzi ir bruņojušies ar veselu arsenālu stāstu ar bēdīgām beigām, kas liek mums domāt, ka vienmēr uzvar ļaunums.

Kādu laiku strādāja viena radiostacija, kas translēja tikai labās ziņas. Tad, lūk, tā bankrotēja….

Kad man atklāja vēzi, es nolēmu beigt tenkot. Sev par lielu izbrīnu, es pēkšņi sapratu, ka man nav ko teikt. Pirms tam, man pietika vien satikt savu draudzeni, kā mēs uz līdzenas vietas sākām aprunāt paziņas. Ar laiku es atklāju, ka eksistē arī cita sarunas forma, kaut gan no šī ieraduma aprunāt, bija ļoti grūti atbrīvoties.

Starp citu, gribu atzīmēt: ja es tenkoju par citiem, tad droši vien arī viņi dara tāpat. Ko sēsi, to pļausi.

Strādājot ar cilvēkiem arvien vairāk un vairāk es patiešām sāku ieklausīties tajā, ko viņi runā. Es sāku atšķirt atsevisķus vārdus, ne tikai kopējo sarunas plūsmu.

Parasti pēc desmit minūšu ilgas sarunas ar jauno klientu, es jau skaidri spēju pateikt, kur ir viņa neveiksmju iemesls. Un tas tikai tāpec, ka es klausos, kādus vārdus viņš lieto.

Es sapratu, KĀ viņi rada jaunas problēmas un sarežģī vecās. Ja tie pārsvarā bija tikai negatīvi un noliedzoši vārdi, tad vari iedomāties, kāds bija viņu iekšējais dialogs. Tā bija negatīvās programmēšanas izpausme, vai, kā es saku “nabadzīgā domāšana”.

Vēlos piedāvāt tev nelielu vingrinājumu.

Noliec blakus telefonam ierakstīšanas ierīci, un katru reizi, kad pacel klausuli, nospied ieraksta pogu. Pēc tam paklausies, kā un par ko tu runā. Visticamākais, pats būsi pārsteigts. Pēc tam tu sāksi klausīties savā balsī, sekot savām intonācijām un, protams, atsekot vārdus, kurus izmanto.

Tu sāksi pret to izturēties apzināti. Kad atklāsi, ka kaut ko esi atkārtojis trīs un vairāk reizes, pieraksti. Tas ir kāda tava uzstādījuma atspoguļojums. Daži uzstādījumi var būt pozitīvi un strādāt tavā labā. taču, iespējams, ir pārītis negatīvo, pie kuriem tu atgriezies atkal un atkal.

Saskaņā ar to, ko es jau iepriekš teicu, es vēlētos parunāt par to spēku, kāds ir mūsu zemapziņai.

Zemapziņai nav sava viedokļa. Tā pieņem visu, ko mēs sakām un veido mūsu likteni atbilstoši mūsu pārliecībām. Tā vienmēr saka “jā”! Mūsu zemapziņa mūs mīl tik ļoti, ka dod mums it visu, ko paprasām ar savu izteikumu palīdzību.

Lai gan, izvēle ir mūsu. Ja mēs izvelamies “nabagas”, “nožēlojamas” domas un priekšstatus, zemapziņa nolemj, ka tas ir tieši tas, kas mums vajadzīgs. Un kamēr mēs neizmainīsim savus vārdus, domas un pārliecības, viss paliks, kā bijis.

Zemapziņa mums piedāvās atbilstošas situācijas.

Mēs vienmēr izdarīsim tieši tās izvēles, jo domu ir miljardiem un visas tās visu laiku atrodas kustībā. Mūsu zemapziņa nespēj atšķirt patiesību no meliem. Mēs taču nevēlamies sevi pazemot. Mēs taču nevēlamies runāt ko līdzīgu “ai, kada es esmu veca muļķe”. Mēs zinām, ka zemapziņa visu burtiski uzķer lidojumā. Un pēc kāda laika mēs tā arī sajutīsimies – kā veca muļķe.

Pasaki kaut ko vairākas reizes, un tas tavā zemapziņā nostiprināsies kā pārliecība.

Zemapziņai nav humora izjūtas. Un ir ļoti svarīgi līdz galam saprast šo domu. Nevajag smieties par sevi un domāt, ka tas paliks nepamanīts. Ja joks tevi kaut nedaudz pazemoja, lai arī centies izlikties jautrs un drosmīgs – zemapziņa to uztvers nopietni.

Es savos semināros neļauju cilvēkiem tā jokot, pazemojot sevi un citus. Nekad nevajag aizvainot cilvēka pašcieņu, lai par ko arī runātu – par nacionalitāti, reliģisko ,piederību, seksu utt. Nesmejies par sevi un neizsaki pazemojošas piezīmes. Tas neko labu nevienam nedos. Nepazemo citus. Zemapziņa nenodala tevi no pārējiem cilvēkiem. Tā tic visam, ko tu par sevi saki.

Nākamreiz, kad tev gribēsies kādu pakritizēt, pajautā sev, kas izsaucis tādu vēlmi. Tu citos redzi tikai to, ko redzi sevī. Tā vietā, lai kritizētu citus cilvēkus, labāk slavē viņus, un jau mēneša laikā tu redzēsi, kādas pārmaiņas notiks.

Mūsu vārdi pauž mūsu attieksmi pret visu. Ievēro, kā runā vientuļi, nelaimīgi, nabadzīgi un slimi cilvēki?

  • Kādus vārdus viņi lieto?
  • Kas viņiem ir taisnība?
  • Ar kādiem vārdiem un izteikumiem viņi sevi apraksta?
  • Ko viņi runā par savu darbu, par savu dzīvi, par savām attiecībām ar cilvēkiem?
  • Ko viņi sagaida no dzīves?
  • Apdomā viņu pašizteiksmes manieri, taču, lūdzu, nevienam nesaki, ka viņa dzīve plūst atbilstoši tam, kā viņš runā. Nesaki to pat saviem draugiem un tuviniekiem – šo informāciju neviens neuztvers. Labāk to izmanto, lai nodibinātu saikni ar sevi. Nodarbojies ar to pastāvīgi, ja vēlies uzlabot savu dzīvi.
  • Ja kaut nedaudz izmainīsi savu runas manieri, tu pievilksi jau pavisam citas dzīves situācijas.

Pieņemsim, tu esi slims cilvēks. Tu tici, ka slimība ir neārstējama un gatavojies nāvei. Tev šķiet, ka dzīve ir cietsirdīgs joks, tāpēc, ka tajā viss darbojas pret tevi. Ko šādā gadījumā tu dari, uzmini!

Tu izvēlies brīvību. Brīvību no saviem negatīvajiem priekšstatiem par dzīvi. Sāc ar afirmācijām, saki sev, ka esi mīlēts, dziedināšanas cienīgs, ka pievelc sev visu, kas vajadzīgs izdziedināšanai fiziskajā līmenī. Notici, ka vēlme atveseļoties un būt veselam ir droša un nekaitīga.

Daudzi cilvēki jūtas drošībā tikai tad, kad ir slimi. Kā likums, viņi pieder to cilvēku kategorijai, kas neprot pateikt “nē”. Vienīgais veids, kā no kaut kā atteikties, viņiem ir frāze: “Es esmu pārāk slims (slima), lai to izdarītu”. Tā ir ideāla atruna.

Es atceros vienu no mana semināra dalībniecēm, kura bija pārcietusi trīs ar onkoloģiju saistītas operācijas. Viņa nespēja pateikt “nē” nevienam. Viņas tēvs bija ārsts, bet viņa – tēta mazā meitiņa, kas paklausīgi izpildīja visus viņa norādījumus. Viņai mute nevērās pateikt “nē”. Uz visiem, viņai adresētajiem lūgumiem, atbilde vienmēr bija “jā”. Bija vajadzīgas četras dienas, lai izvilktu no viņas krūtīm pārliecinošu “nē!”. Kad es to biju panākusi, viņa bija šokā. “Nē! Nē! Nē!” Viņa sajuta šī vārda garšu un iemīlēja to.

Es atklāju, ka daudzas sievietes, kuras cieš no plaušu vēža, nespēj pateikt “nē”. Viņas lutina visus, izņemot sevi. Tādām sievietēm es gribu parekomendēt iemācīties pateikt: “Nē, es negribu to darīt!”
Divus vai trīs mēnešus nepārtraukta “nē!”  uz visām prasībām un piedāvājumiem var atgriezt cilvēku dzīvē. Galvenais, iemācīties sevi saudzēt ar šādu vārdu palīdzību: “Tas ir tas, ko es vēlos. Nē, tas nav tas, ko jūs vēlētos”.

Kad es konsultēju privāti, mani klienti bieži vien strīdējās par savām iespējām. Viņi visu laiku kaut kādā veidā centās pamatot savu neprasmi tikt galā ar problēmām. Ja mēs ticam, ka esam pamiruši un pieņemam to kā faktu, tieši tas arī notiek. Mēs nonākam strupceļā tāpēc, ka musu negatīvie uzstādījumi kļūst par mūsu realitāti. Labāk tā vietā sāksim koncentrēties uz savu iekšējo spēku.

Daudzi man stāsta, ka viņu balss ieraksti ir izglābuši viņiem dzīvību. Es vēlos, lai tu saprastu, ka ne grāmata, ne ieraksti nevar tevi glābt. Maziņš lentas gabaliņš nespēj glābt cilvēka dzīvi. Ir svarīgi tikai tas, kā tu izmanto šo informāciju.

Es varu piedāvāt ļoti daudzas idejas, taču tikai tava reakcija uz tām ir svarīga.

Es piedāvāju tev mēneša vai divu laikā klausīties savas balss ierakstus tikai tāpēc, lai šīs manas domas kļūtu tev ierastas. es neesmu dziedniece un neesmu glābēja.

Vienīgais cilvēks, kurš spējīgs mainīt tavu dzīvi – esi TU PATS.Ko tu vēl vēlies no manis dzirdēt? Es zinu, ka saku to vēl un vēl, taču nebaidos atkārtoties: iemīlēt pašam sevi ir pats galvenais no visa, ko vari izdarīt. Tāpēc, ka, mīlot sevi, tu nespēsi nevienu aizvainot – ne sevi, ne kādu citu.

Es neapvainoju sevi, es neapvainoju tevi – no kurienes rasties karam? Jo vairāk cilvēku iegūs savu iekšējo mieru, jo labāk dzīvosim uz šīs Planētas. Sāksim ceļu uz apzinātību, klausīsiimies, ko sakām sev un citiem. Tad mēs varēsim uzsākt izmaiņas, kas palīdzēs dziedināties mums un mūsu Planētai.

No Luīzes Heijas grāmatas “Izdziedē sevi pats”
Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

Kā iemācīties sevi mīlēt?

milestiba es10

10 veidi, kā iemācīties sevi mīlēt no Luīzes Heijas

Agrā bērnībā bērns iepazīst pasauli, orientējoties pēc vecāku uzvedības modeļa. Luīza Heija uzskata, ka, ja bērns audzis ar vecākiem, kuri ir cietuši, arī viņu dzīvē pavadīs vainas apziņa, arī viņš uz dzīvi skatīsies negatīvi.
Cilvēkam pieaugot, atgriežas vēlēšanās veidot ap sevi savas bērnības emocionālo vidi. Par šo tēmu var strīdēties, var teikt – pareizi, nepareizi, taču fakts paliek fakts – sajūta “kā mājās” pavada mūs visu dzīvi.
Tāpēc bieži vien attiecības atdzimst līdzīgas, kādas tās bija tēvam ar māti.
Šajā sakarībā Luīzei Heijai ir viedoklis, ka ikviena cilvēka attieksmi pret sevi nosaka viņa vecāku attieksme pret viņu bērnībā. Bieži vien, jau pieauguši, mēs sevi strostējam tāpat kā bērnībā to darīja mūsu vecāki un arī mūsu domu gaita bieži vien neatšķiras no tās, kāda tā bija mūsu vecākiem.

Taču ir labā ziņa – to visu mēs varam mainīt!
Jo vairāk cilvēks domās ar mīlestību par labām lietām, dzīve mainīsies un dzīvot kļūs arvien skaistāk un priecīgāk. Tāpēc šeit apskatīsim 10 veidus, kā sākt sevi iemīlēt.

Jums noteikti sanāks!!!!

1. Pārstāj sevi kritizēt.

Neuzskati sevi par sliktu. No tā rodas tikai un vienīgi grūtības. Jūtoties “nepietiekami labam” mēs attaisnojam savu pazemojošo stāvokli un saglabājam to. Tā mēs audzinam sevī sāpes un slimības.
Pārstāj vienreiz par visām reizēm sevi kritizēt.
Tam nav nekādas vajadzības!

2. Pārstāj sevi iebiedēt.

Daudzi cilvēki sevi vienkārši terorizē – ar drūmām domām, iedomājoties situācijas, kas ir daudz drūmākas par tām, kas vispār var notikt un notiek. Tādi cilvēki savas mazās problēmas uzpūš līdz ziloņa izmēram.
Tas taču ir briesmīgi: dzīvot, gaidot pašu briesmīgāko.
Pārstāj sevi terorizēt un biedēt!!!!
Tev tas nav izdevīgi!

3. Ar sevi esi maigs, pacietīgs un iecietīgs.

Kā, jokojot, rakstīja Vorens Arnolds “Dievs, es Tevi lūdzu, dod man pacietību. Un tūliņ!”
Pacietība ir spēcīgs instruments. Lielākā daļa cilvēku cieš no tūlītēju rezultātu gaidām.
Mēs uzvelkamies, stāvot rindās, transporta sastrēgumos. Nepacietība – tā ir nevēlēšanās mācīties.
Mēs vēlamies saņemt zināšanas, nevis apgūstot vielu, nevis sperot vajadzīgos soļus vēlamā mērķa virzienā, bet gan uzreiz – bez piepūles.
Esi pacietīgs!!!!

4. Iemācies būt labs savai apziņai.

Nesodi sevi par negatīvām domām. Nevaino sevi par to slikto, kas bijis dzīvē. No tā smelies tikai mācības, jo pateicoties tam, kas bijis, Tu vari šodien ko jaunu un labu sev iemācīties. Būt labam sev, nozīmē atteikties no apvainojumiem sev, no vainas apziņas un sāpēm.
Nevaino sevi!!!!!

5. Iemācies sevi slavēt.

Kritika dedzina dvēseli, uzslavas atgriež to no pelniem. Lai ko Tu darītu, uzslavē sevi – vienmēr.
Atkārto sev to, ka Tu esi lielisks. Ja Tu pats to iemācīsies, izrādīsies, ka arī citiem ir kas labs, ko Tev teikt!!!
Paslavē sevi!!!!

6. Iemācies vērsties pēc palīdzības pie draugiem.

Lūgums palīdzēt – nav vājuma, bet gan spēka izpausme. Lielākā daļa no mums ir raduši paļauties vienīgi uz sevi un ne par ko nelūdz palīdzību, jo šķiet, ka tas ir slikti. Un tomēr, pamēģini izdarīt to, tā vietā, lai visu darītu viens pats un dusmotos uz sevi par to, ka nekas nesanāk.
Vērsies pēc palīdzības, jo cilvēkiem patīk palīdzēt!
Tā būs labi gan Tev gan viņiem!

7. Mīli savas negatīvās īpašības.

Mums visiem ir gadījies izdarīt nepareizo izvēli. Nav cilvēka, kurš nebūtu kļūdījies. Taču, ja mēs regulāri sevi par to sodīsim, izstrādāsies ļauns stereotips. Ļoti vērtīgs līdzeklis, lai tas nenotiktu, ir HUMORS. Tas palīdz atslābināties un sajust atvieglojumu stresa situācijās. Vairāk skaties komēdijas. Ja cilvēks spēs uz savu dzīvi paskatīties kā uz filmu ar ziepju operas, komēdijas un drāmas elementiem, tātad viņš nav bezcerīgs gadījums un turpmāk viņam viss būs kārtībā.

8. Seko savam ķermenim, rūpējies par to.

Seko tam, ar ko Tu baro savu ķermeni. Mēs esam kļuvuši par konservētas barības faniem, sekojam diētām, ļaujam savus ēšanas paradumus noteikt pārtikas ražotājiem ar savu reklāmu palīdzību. Mums jāmiemācās būt atbildīgiem par to, ko bāžam sev mutē – tādā veidā mēs paužam rūpes par sevi un savu ķermeni.
“Cilvēks ir tas, ko viņš ēd.” (Ludvigs Feierbahs)

9. Strādā ar spoguli.

No rīta pieej pie spoguļa, pasmaidi attēlam tajā un saki: “Es mīlu Tevi, Tu esi pati skaistākā un pievilcīgākā”.
Nodzīvo šo dienu labā garastāvoklī un mīlestībā pret sevi un saviem tuvajiem. Un Tu redzēsi, cik drīz izmainīsies visa Tava dzīve. Piemeklē sev vingrojumu kompleksu, kas Tev patiks un derēs, kuru pildot Tu gūsi prieku un baudu.
Un seko pārmaiņām sevī!

10. Mīli sevi šeit un tagad un negaidi brīdi, kad kļūsi ideāls.

Iemācījies mīlēt sevi, Tu iemācīsies mīlēt un pieņemt arī citus cilvēkus.
Tu neesi nācis šeit, lai izpatiktu kādam vai darītu to, ko vēlas citi.
Tavs mērķis un misija – pašrealizācija, pašizpausme un mīlestības izpausme dziļākajā tās līmenī.
Mīli sevi – tūlīt, šeit un tagad!
Lai Tev veicas sevis iemīlēšanā!

Avots: http://top.thepo.st/
Tulkoja: Ginta FS

Svarīgas un viedas domas

es12

Domas, kuras ir mūsu galvās un vārdi, kurus izrunājam, pastāvīgi formē mūsu pasauli un pieredzi. Daudzi cilvēki ir raduši domāt pārsvarā negatīvas domas, kā rezultātā sabojā sev dzīvi – paši to neapzinoties. Tāpēc, lasot jebkuras no šīm afirmācijām, katru dienu, tas viss, kas tajās uzrakstīts, noteikti pievilksies. Galvenais, ticēt tam, ko saki!
Autore Luīza Heija no grāmatas “Dziedinošais domu spēks”.

Mana dziedināšana jau notiek

Mana gatavība piedot sāk manu dziedināšanu. Es atļauju manas sirds mīlestībai apmazgāt, attīrīt, izdziedināt katru manu ķermeņa daļu. Es zinu, ka esmu izdziedināšanas cienīga(s).

Es uzticos savai iekšējai gudrībai

Kad daru ikdienas darbus, es ieklausos savā iekšējā balsī. Mana intuīcija vienmēr ir manā pusē. Es tai uzticos, tā vienmēr ir manī. Es esmu mierīga(s).

Es esmu gatava(s) piedot

Piedodot sev un citiem cilvēkiem, es atbrīvojos no pagātnes. Piedošana ir praktiski visu problēmu risinājums. Piedošana ir mana dāvana sev. Es piedodu un atbrīvojos.

Es esmu dziļi apmierināta(s) ar visu, ko daru

Katrs mirklis man ir īpašs, jo sekoju saviem aukstākajiem instinktiem un ieklausos savā sirdī. Es esmu mierīga(s) savā pasaulē un savās lietās.

Es uzticos savam dzīves plūdumam

Dzīve plūst rimti un ritmiski, un es esmu tās daļa. Dzīve mani atbalsta un nes man tikai labu un vērtīgu pieredzi. Es ticu tam, ka dzīves plūdums atnesīs man augstāko labumu.

Spēks vienmēr koncentrējas šeit un tagad

Pagātne ir atdota aizmirstībai un tai vairs nav varas pār mani. Es varu kļūt brīva(s) tieši tagad. Šodienas domas rada manu nākotni. Es visu kontrolēju un atgriežu sev savu spēku. Es esmu mierīga(s) un brīva(s).

Es vēlos mainīties

Es vēlos atbrīvoties no vecajām, negatīvajām pārliecībām. Man ceļu šķērso tikai pozitīvas un radošas domas.

Katra mana doma rada manu nākotni

Visums pilnībā atbalsta katru manu domu, kuru es izvēlos un kurai es ticu. Man ir bezgalīgas iespējas izvēlēties savas domas. Es izvēlos līdzsvaru, harmoniju un mieru un tas viss ir manā dzīvē.

Nekādu pārmetumu

Es atbrīvojos no vēlmes kādu vainot, sevi ieskaitot.

Es atlaižu visas gaidas

Es peldu pa dzīvi viegli un ar mīlestību un prieku. Es mīlu sevi. Es zinu, ka ikvienā dzīves pagriezienā mani gaida tikai labais.

Mana dzīve ir spogulis

Cilvēki manā dzīvē patiesībā ir mani atspulgi. Tas dod man iespēju augt un mainīties.

Es esmu lielisks draugs

Es esmu noskaņota(s) uz citu cilvēku jūtām un sajūtām. Es palīdzu un atbalstu savus draugus, kad tas viņiem ir vajadzīgs, vai arī vienkārši uzklausu, kad tas ir vietā.

Brīvība ir manas dievišķās tiesības

Es esmu brīva(s) savā domāšanā un varu izvēlēties tikai labas domas. Es paceļos pāri pagātnes ierobežojumiem un iegūstu brīvību. Tagad es kļūstu par visu to, kam biju radīta(s).

Es atmetu visas bailes un šaubas

Tagad mana izvēle ir atbrīvot sevi no visām graujošajām bailēm un šaubām. Es pieņemu sevi un radu mieru savā sirdī un dvēselē. Es esmu mīlēta(s) un aizsargāta(s).

Mani vada Dievisķais Saprāts

Visa šī diena palīdz man izvēlēties. Dievišķais Saprāts allaž vada mani manu mērķu sasniegšanā. Es esmu mierīga(s).

Es mīlu dzīvi

Manas tiesības no paša dzimšanas brīža – dzīvot pilnu krūti un brīvi. Es dodu dzīvei tieši to, ko vēlos no tās saņemt. Es esmu laimīga(s), ka dzīvoju dzīvi. Es mīlu dzīvi!

Es mīlu savu ķermeni

Es radu mieru savā dvēselē un mans ķermenis atspoguļo manu dvēseles mieru nevainojamas veselības izskatā.

Katru savas pieredzes daļu es pārvēršu iespējā

Katrai problēmai ir risinājums. Visa mana pieredze dod man iespēju mācīties un augt.
Es esmu mierīga(s).

Es esmu mierīga(s)

Dievišķais miers un harmonija mani ieskauj un dzīvo manī. Es sajūtu iecietību, līdzjūtību un mīlestību pret visiem cilvēkiem, sevi ieskaitot.

Es esmu mīlestības cienīga(s)

Man nav jācenšas nopelnīt mīlestību. Es esmu tās cienīga(s), tāpēc, ka esmu. Apkārtējie atspoguļo manu personīgo mīlestību pašai (pašam) pret sevi.

Manas domas ir radošas

Es saku “prom!” katrai negatīvajai domai, kas nāk manā prātā. Nevienam cilvēkam, nevienai vietai, ne lietai nav varas pār mani, tāpēc, ka es pati(s) esmu savu domu radītāja(s) un saimniece(ks). Es pati(s) radu savu realitāti. Un visu, kas ir tajā.

Es dzīvoju mierā ar savu vecumu

Katram vecumam ir savi prieki un pārdzīvojumi. Mans vecums vienmēr ir ideāls šai vietai un laikam manā dzīvē.

Pagātne ir prom uz visiem laikiem

Šī ir jauna diena. Diena, kurā vēl nekad neesmu dzīvojusi(is). Es palieku tagadnē un baudu katru tās mirkli.

Es nevienu neturu

Es atļauju citiem cilvēkiem izjust to, kas svarīgi ir viņiem un es esmu brīva(s) radīt to, kas ir svarīgi man.

Savus vecākus es redzu kā mazus bērnus, kuriem vajadzīga mīlestība

Es jūtu līdz savu vecāku bērnībai. Tagad es zinu, ka izvēlējos tieši viņus tam, kas man bija jāiemācās. Es piedodu un atbrīvoju viņus un atbrīvojos pati(s).

Mana māja ir miera osta

Es ar mīlestību svētīju savu māju. Es ienesu mīlestību katrā tās stūrītī un mana māja man atbild ar mīlestību un mājīgumu. Man šeit ir mierīgi un labi dzīvot.

Kad es dzīvei saku “jā”, tā man atbild ar “jā”

Dzīve atspoguļo katru manu domu. kamēr es saglabāju pozitīvu domāšanu, Dzīve man dod tikai labu pieredzi.

Visa pietiks visiem, mani ieskaitot

Dzīves Okeāns ir pārpilns un dāsns. Visas manas vajadzības un vēlmes piepildās, pirms es spēju to palūgt. Labais nāk pie manis no visurienes, visiem un visa.

Mans darbs pilnībā mani apmierina

Šodien es atdodu visas savas spējas un prasmes tam, ko daru, jo saprotu, ka tad, kad viena pieredze ir beigusies, mani ved pie vēl lielākas savu spēju un talantu realizācijas un jaunas pieredzes.

Mana nākotne ir brīnišķīga

Tagad es dzīvoju bezgalīgā mīlestībā, gaismā un priekā. Viss manā Pasaulē ir labi.

Atveru jaunas dzīves durvis

Es priecājos par to, kas man ir un zinu, ka mani gaida jauna pieredze. Es sagaidu jauno ar atvērtām rokām un sirdi. Es ticu, ka dzīve ir brīnišķīga.

Es paziņoju par savu spēku, un ar mīlestību radu savu personīgo realitāti

Es lūdzu dot man vēl vairāk sapratnes, lai apzināti un ar mīlestību būvētu manu pasauli un pieredzi.

Tagad es sev radu jaunu, brīnišķīgu darbu

Es pilnībā esmu atvērta(s) un pieņemu jaunu, lielisku amatu. Es varu izmantot savus talantus, prasmes un radošumu, strādājot brīnisķīgā vietā, kolektīvā un ar cilvēkiem, kurus mīlu. Es pelnu ļoti labu naudu.

Viss, kam es pieskaros, ir veiksmīgs

Tagad es sev radu jaunu veiksmes izpratni. Es zinu, ka varu būt veiksmīga(s) un mana veiksme būs tāda, kādu es to iedomājos. Es esmu Uzvarētāju pulkā. It visur man paveras brīnišķīgas iespējas. Es pievelku pārpilnību ir visās savas dzīves jomās.

Es esmu atvērta(s) un pieņemu jaunus ienākumu veidus

Tagad es saņemu labumus visdažādākajos veidos – no gaidītiem un negaidītiem avotiem.Es esmu laimīga(s) par to, ka piepildās  manas visdrosmīgākas vēlmes.

Es esmu pelnījusi(is) pašu labāko un pieņemu to šeit un tagad

Manas domas un sajūtas dod man visu nepieciešamo lai baudītu dzīvi, pilnu veiksmes un mīlestības. Es esmu pelnījusi(is) visus labumus jo esmu piedzimusi(is). Es piesaku savas tiesības uz saviem labumiem.

Dzīve ir vienkārša un viegla

Viss, kas man jāzina, ir pieejams man jebkurā mirklī. Es ticu sev un ticu Dzīvei. Viss JAU ir labi.

Es pilnībā atbilstu jebkurai situācijai

Es esmu vienota(s) vesela(s) ar Visuma Gudrību. Es smeļu no tās enerģiju un man ir viegli sevi pasargāt.

Es ar mīlestību klausu sava ķermeņa vēstījumiem

Mans ķermenis vienmēr strādā, lai sasniegtu optimālo, labāko veselību. Mans ķermenis vēlas būt sveiks un vesels. Es sadarbojos ar to un kļūstu vesela(s), spēcīga(s) un perfekta(s).

Es realizēju savas radošās spējas

Mani unikālie talanti un radošās spējas izpaužas visbrīnisķīgākajos veidos. Manas radošās spējas vienmēr atrod pielietojumu.

Es atrodos pozitīvu pārmaiņu procesā

Es atveros visbrīnišķīgākajos veidos. Pie manis atnāk tikai labais. Tagad es izstaroju veselību, laimi, labklājību un dvēseles mieru.

Es pieņemu savu unikalitāti

Nav sacensību un nav salīdzinājumu, mēs visi esam atšķirīgi, radīti, lai būtu atšķirīgi. Es esmu īpaša(s) un pārsteidzoša(s). ES MĪLU SEVI!

Manas attiecības ar citiem cilvēkiem ir harmoniskas

Vienmēr sev apkārt es redzu tikai harmoniju. Es esmu gatava(s) ieguldīt savu darbu šajā harmonijā. Mana dzīve ir PRIEKS.

Es nebaidos ieskatīties sevī

Es mīlu to, ko redzu sevī, neskatoties uz citu cilvēku viedokļiem par mani.

Es izjūtu mīlestību it visur

Mīlestība ir visur un es mīlu un esmu mīlēta(s). Mīloši cilvēki piepilda manu dzīvi un es sajūtu, cik viegli ir paust savu mīlestību pret citiem cilvēkiem.

Mīlēt citus ir viegli, kad pieņemu un mīlu sevi

Mana sirds ir atvērta. Es ļauju mīlestībai viegli plūst. Es mīlu sevi. Es mīlu cilvēkus un cilvēki mīl mani.

Es esmu brīnišķīga(s) un cilvēki mani mīl

Es izstaroju mīlestību un mani mīl. Mīlestība ir visapkārt man un aizsargā mani.

Es mīlu un pieņemu sevi

Es pieņemu visu, ko daru. Es esmu pietiekami laba(s) tāda(s), kāda(s) esmu. Es droši izsaku savu viedokli. Es lūdzu to, ko es vēlos. Es paziņoju par savu spēku.

Es protu pieņemt lēmumus

Es uzticos savai iekšējai gudrībai un viegli pieņemu lēmumus.

Ceļojumu laikā es vienmēr esmu drošībā

Lai kādu transporta veidu es izvēletos, esmu pilnīgā drošībā.

Manas izpratnes līmenis arvien paaugstinās

Katru dienu es lūdzu savam Augstākajam “ES”, dāvāt man iespēju arvien dziļāk izprast dzīvi un pacelties pār viedokļiem un aizspriedumiem.

Tagad es pieņemu savu dzīvesbiedru(i)

Dievisķā Mīlestība tagad mani ved uz mīlestības pilnām partnerattiecībām ar manu dzīvesbiedru(i) un palīdz tās saglabāt.

Drošība pieder man tagad un uz visiem laikiem

Viss, kas man ir un kas esmu, ir drosībā un aizsargāts. Es dzīvoju drošā Pasaulē.

Tagad notiek Pasaules dziedināšanas process

Katru dienu es gara acīm redzu mūsu pasauli mierīgu, izdziedinātu un vienotu. Es redzu katru cilvēku labi pabarotu un nodrošinātu ar dzīvesvietu.

Es mīlu savu ģimeni

Man ir mīloša, harmoniska, laimīga un vesela ģimene un mēs lieliski saprotam viens otru

Mani bērni ir Dievišķā aizsardzībā

Dievišķā Gudrība ir katrā no maniem berniem un viņi ir aizsargāti visur un vienmēr, lai kur tie dotos.

Es mīlu visas Dievisķās Radības

Es viegli un ar mīlestību saprotos ar visām dzīvajām būtnēm, es zinu, ka tie ir pelnījuši manu mīlestību.

Es ar mīlestību izbaudu mana bērna dzimšanu

Bērniņa piedzimšanas brīnums ir normāls, dabisks process un es eju caur to bez spriedzes un ar milestību.

Es mīlu savu bērnu

Mans bērns un es esam saistīti mīlestības saitēm, laimē un mierā. Mēs esam laimīga ģimene.

Mans ķermenis ir lokans

Dziedinošā enerģija pastavīgi plūst katrā no maniem orgāniem un katrā šūnā. Es kustos brīvi, bez piepūles.

Es zinu

Es pastavīgi paplašinu savas zināšanas par sevi, par savu ķermeni un savu dzīvi. Informētība dod man spēku uzņemties atbildību par sevi.

Es mīlu fiziskos vingrinājumus

Fiziskie vingrinājumi man palīdz saglabāt jaunību un veselību. Mani muskuļi mīl kustēties. Es esmu dzīvs cilvēks.

Labklājība ir manas Dievisķās tiesības

Es esmu veiksmes cienīga(s) un pieņemu labklājību un pārpilnību, kas plūst caur manu dzīvi. Es atdodu un pieņemu ar prieku un mīlestību.

Es esmu saistīta(s) ar dievisķo Saprātu

Katru dienu es vēršos pie sevis, savienojoties ar visu Visuma Saprātu. Mani pastavīgi ved un virza, visdažādākajos veidos rūpējoties par manu labklājību un laimi.

Šodien es skatos uz dzīvi ar svaigu skatu

Es esmu gatava(s) redzēt dzīvi jaunā gaismā, citadā gaismā, kā līdz šim, un ievērot to, ko neredzēju agrāk. Jauna Pasaule gaida mani – Jauno Cilvēku.

Es eju vienā solī ar šodienu

Es esmu atvērta(s) jaunajam dzīvē. Es esmu gatava(s) pieņemt jaunas vērtīgas lietas.

Es saglabāju savu ideālo svaru

Mans saprāts un ķermenis atrodas harmoniskā līdzsvarā. Es sasniedzu un saglabāju savu ideālo svaru – viegli un bez piepūles.

Es esmu lieliskā formā

Es ar mīlestību rūpējos par savu ķermeni. Es ēdu veselīgu pārtiku un dzeru veselīgus dzērienus. Mans ķermenis man ar prieku atbild, pastāvīgi saglabājot labu fizisko formu.

Mani dzīvnieki ir veseli un laimīgi

Es ar mīlestību rūpējos par saviem mājdzīvniekiem un viņi ļauj man saprast, kā es varu nodrošināt viņiem labu un laimīgu dzīvi. Mēs kopā esam laimīgi. Es esmu harmonijā ar savu dzīvi.

Viss, ko es iestādu, man izaug

Katrs augs, ko iestādu un, kuru ar mīlestību aprūpēju, uzzied savā lieliskumā. Mājas augi ir laimīgi. Ziedi – brīnisķīgi. Pārpilnībā nobriest garšīgi augļi un dārzeņi. Es esmu harmonijā ar dabu.

Šodien ir brīnišķīga diedināšanas diena

Es nodibinu savu saikni ar Visuma dziedinošo enerģiju, lai dziedinātu sevi un cilvēkus sev apkārt – tos, kuri gatavi dziedināšanai. Es zinu, ka mans Saprāts ir milzīgs dziedinošs spēks.

Es mīlu un cienu sirmgalvjus

Es cienu un mīlu visus sirmgalvjus, jo zinu, ka tie ir gudrības, pieredzes, mīlestības un patiesības avots.

Mana automašīna ir drošs patvērums

Kad es vadu savu automašīnu, es pilnībā esmu aizsargāta(s) un man ir ērti. Es ar prieku svētu visus pārējos autovadītājus, kas ir ceļā.

Mūzika bagātina manu dzīvi

Es piepildu savu dzīvi ar harmonisku, garastāvokli uzlabojošu mūziku, kas bagātina manu ķermeni un dvēseli. Tā mani iedvesmo.

Es zinu, kā nomierināt savas domas

Es esmu pelnījusi(is) atpūtu, mieru, klusumu un es savā dzīvē radu vietu, kur varu saņemt to, kas man vajadzīgs. Es atrodos mierā ar savu vienatni.

Mana āriene atspoguļo manu mīlestību pret sevi

Es katru dienu kopju sevi un valkāju apģērbu, kas atspoguļo manu mīlestību pret sevi. Es esmu skaista(s) kā no iekšpuses tā – ārpusē.

Man pieder viss pasaules laiks

Man ir pietiekami daudz laika katrai lietai, kas jāizdara šodien. Es esmu spēcīga personība, jo es izvēlos dzīvot šeit un tagad. Šeit un tagad viss ir labi!

Es atļauju sev atpūtu no darba

Es plānoju atvaļinājumu, lai dotu atelpu manai dvēselei un ķermenim. Es nepārtērēju savu budžetu un vienmēr lieliski pavadu laiku. Es atgriežos darbā atpūtusies(ies) un mierīga(s).

Es lūdzu palīdzību, kad man to vajag

Man ir viegli palūgt cilvēkiem palīdzību, kad man tā vajadzīga. Es jūtos aizsargāta(s), jo zinu, ka pārmaiņas ir dabīgs Dzīves likums. Es esmu atvērta(s) mīlestībai un cilvēku atbalstam.

Man apkārt ir pozitīvi cilvēki

Mani draugi un tuvinieki izstaro mīlestību un pozitīvu enerģiju un es viņiem atgriežu tos. Es zinu, ka man iespējams, nāksies atbrīvoties no tiem cilvēkiem manā dzīvē, kuri mani neatbalsta.

Autore: Luīza Heija no grāmatas “Dziedinošais domu spēks”.
Avots: transurfing-real.ru

Tulkoja: Ginta FS

Varbūt pienācis laiks iemīlēties…sevī?!

12246897_1086676778039045_3330643947014041374_n

Dažkārt mums pietrūkst iemīlēšanās sajūtas, kas nepieciešama, lai sajustu prieku, sajūsmu un iedvesmu no savas dzīves. Un tad mēs meklējam kādu, kurā iemīlēties. Un atrodam… cilvēku vai darbu, ieslīgstam tajā un izmisīgi cenšamies pa pilītei savākt to, kas piepildīs mūsu dvēseli. Dvēsele patiešām piepildās, taču vienmēr paliek kāds tukšs stūrītis, kāda sena brūce, kas pastāvīgi atgādina par sevi. 

Un lai cik izmisīgi tu necenstos aizpildīt šo tukšumu ar citām lietām un cilvēkiem, nekas nesanāk un viss tikai tāpēc, ka šī mazā dvēseles daļiņa pieder tikai TEV. Šo daļiņu piepildīt var tikai Mīlestība pret sevi, tas ir sākumu sākums. Un tikai tad, kad tas notiks, un tu to piepildīsi, tu varēsi patiesi iemīlēt citus un visu pasauli ar Nobriedušu, Apzinātu un arvien biežāk – Beznosacījuma Mīlestību.

Godīgi atbildi pats sev, cik sen tu sajūsminājies par sevi, apbrīnoji sevi? Savu neatkārtojamo smaidu, izteiksmīgās acis un krunciņas ap tām? Katrā no mums ir kaut kas, kas pelnījis mūsu mīlestību un apbrīnu un nepietiks visas dzīves lai to visu uzskaitītu. Ļauj sev iemīlēties sava atspulgā spogulī, savā iekšējā pasaulē, domās, jūtās, bēdās un priekos, īpatnībās, vajadzībās un vēlmēs.

Ieelpo lēni un dziļi un ar visu ķermeni no pirkstu galiņiem līdz papēžiem sajūti sajūsmu par sevi, piepildies ar prieku, gaismu, mīlestību un, izelpojot, pasakies Visumam par to, kādu tas tevi radījis. Par maigo ādu, skaistajām acīm, spīdīgajiem matiem, ķermeņa aprisēm. Par bagāto iekšējo pasauli, par centieniem, kļūdām, kritieniem un pacēlumiem, par visiem cilvēkiem, kuri atnākuši tavā dzīvē un aizgājuši, par visiem labumiem, kas iegūti un zaudēti, par visu, kas bija ir un būs tavā dzīvē.

Mēs esam tādi, kā par sevi domājam. tad labāk domāt par sevi LABI. Ikviens no mums ir paša gaišākā un labākā cienīgs, tikai vajag tam noticēt. Notici tam un Tava dzīve sāks tevi iepriecināt.

 

Lai tas izdotos vieglāk un vienkāršāk, šeit būs Luīzes Heijas brīnišķīgā tehnika

“Es pieņemu sevī visu”

 

Visa nākamā mēneša garumā pastāvīgi sev saki: “Es pieņemu sevī visu”. Saki to sev 300-400 reizes dienā. Jo vairāk, jo labāk. Lai šī frāze visu laiku būtu ar tevi, kļūtu par tavu lūgsnu. Šī frāze pacels augšup tavā apziņā visu to, kas tai traucē.

Kad tev ienāks prātā kāda negatīva doma, piemēram: “Kā es varu pieņemt sevi, ja esmu tik resna?” vai arī: “Ir muļķīgi domāt, ka kaut kas tāds man palīdzēs!”, zini, ka pienācis laiks sākt kontrolēt savas domas. Pieņem domu tādu, kāda tā ir un atlaid to ar Dievpalīgu. Atvadoties var pateikt: “Es atlaižu tevi ar Dievu un pieņemu sevi”.

Daudzi no jums sāks domāt, ka šis vingrinājums ir muļķīgs un bezjēdzīgs. Lai arī šīs domas mierīgi ieiet cauri tavai apziņai, un tām nav nekādas varas pār tevi, protams, ar nosacījumu, ka tu pats sev tās neizvēlēsies. Tādas domas ir tava pretestība pārmaiņām.

Neskatoties ne uz ko, ir jāturpina. Nepievērs uzmanību tam, ko sacīs citi. Ja tu būsi spējīgs pateikt šo frāzi sev tad, kad kāds darīs to, ko tu neatbalsti, iekšēji tu zināsi, ka atrodies garīgās izaugsmes procesā.
Mūsu domām nav varas pār mums, kamēr vien paši neesam tām pakļāvušies. Pašām domām nav nekādas nozīmes. Mēs un tikai mēs piešķiram tām tādu nozīmi, kādu vēlamies. Savukārt atbrīvošanās no citu viedokļu svarīguma ir daļa sevis pieņemšanas.

Ja es tev pastāvīgi teiktu, ka “tu esi lillā cūka”, tu noteikti vai nu pasmietos vai pateiktu, ka es esmu traka. Tu nekādā gadījumā tam nenoticētu, vai ne? Tad, lūk, ļoti daudz kas no tā, ko mēs sev sakām, ir tikpat nepatiess. Ja ticēt, ka tavas labās īpašības ir proporcionālas tavai figūrai, tas nozīmē, noticēt pilnīgam absurdam.

Ļoti bieži tas, ko mēs uzskatām par savu mīnusu un nepilnību, patiesībā ir mūsu individualitātes atspoguļojums. Tajā ir mūsu unikalitāte. Daba nekad sevi neatkārto. Jau no pašiem pirmsākumiem uz zemes nav bijis divu analogu sniegpārsliņu vai lietus lāšu. Un katra margrietiņa atšķiras no citām.

Mūsu pirkstu nospiedumi ir tikpat dažādi kā mēs paši. Ja esi gatavs pieņemt to, tad pastāvīgi vairs nesalīdzināsi sevi ar citiem. Cenšoties būt līdzīgi citiem, mēs izkaltējam savu dvēseli. Mēs esam nākuši šajā pasaulē lai izpaustu sevi. Es, piemēram, nezināju, kas esmu, līdz nebiju uzsākusi savus garīgos meklējumus dzīvē.

Tā kā sāc dzīt prom domas, kas dara tevi nelaimīgu un sāc darīt lietas, kas tev patīk un dara tevi laimīgu. Un būsi cilvēks, ar kuru tev pašam ir patīkami un ar kuru kopā tu jūties labi!

Luīza Heija

Avots: http://www.cluber.com.ua/

un http://happyphilosophy.ru/

Tulkoja: Ginta FS