Tā ir bijis vienmēr…

Dievs3344

Ļoti bieži cilvēki lūgšanas izmanto kā līdzekli, lai kaut ko saņemtu, bet – ne atdotu. No daudziem tūkstošiem ļaužu atradīsies labi, ja viens, kurš patiesi interesējas par Dievu. Pat lielākajai daļāi ticīgo nav šādas intereses. Protams, visi vēlās, lai Dievs viņiem palīdzētu. Tomēr retais domā par to, kā kalpot Viņam.
Cilvēki spriež: “Es dzīvošu, kā gribu, un, ja nu pēkšņi radīsies kādas problēmas, lai Dievs nāk un atbrīvo mani no tām. Lai es atkal varētu darīt visu, kas man patīk. Lai Viņš izdara tā, ka mani neviens neapmānītu, lai es neslimotu, lai es būtu bagāts un lai visi mani ienaidnieki tiktu sodīti”.

Daudzi dievbijīgi cilvēki tic, ka Dievs ir, taču dzīvo tā, it kā Viņa nebūtu. Citiem vārdiem sakot, cilvēki ir pazaudējuši saikni ar Viņu.

Dievs ir labākais no visām dzīvajām būtnēm. Tāpēc, dabiski, ka Viņš tiem ir līderis. Viņš ir priekšā it visā, pat domas ātrums nebūs pietiekams, lai Viņu panāktu. Viņš ir pārāks par cēloņiem un sekām, jo viņš ir visa esošā celonis. Viņa esībai nav nekāda cita iemesla, izņemot Viņu Pašu.

Vai var ar rokām aizsegt sauli? Dieva esība ir neierobežota. Viņu nevar ierobežot neviena no reliģijām, Viņš nepieder nevienai no tautām. Gluži otrādi – visi pieder Viņam. Viņš dod patvērumu visām dzīvām būtnēm, Viņš apgādā visus un katru ar visu dzīvei nepieciešamo. Viņš pazīst katru Dvēseli.

Dievs atbild mums atbilstoši mūsu uzticības pakāpei. Tāpēc nav runa par lūgumiem, ar kuriem mēs vēršamies pie Viņa, bet par mūsu vēlmi pietuvoties Viņam. Viņš nodrošina visus pat bez prasīšanas. Putni un zvēri nelūdzas, bet viņiem ir viss, kas vajadzīgs dzīvei. Tāpēc Dievs nemīl, kad cilvēks uzstāj uz savām egoistiskajām vēlmēm.

Šajā Dieva pasaulē tāpat visa kā ir pietiekami, nepietiek tik viena – mīlestības pret Dievu. Bet tā mums pašiem ir jāiemācās.

Cilvēkam ir jāmācās no citiem. Tas ir katra no mums pienākums, pretējā gadījumā mēs esam nevajadzīgi. Mums ir iespējas kļūt gudriem un iegūt unikālas zināšanas. Mūsu sirds var ietilpināt sevī to, ko prāts nespēj. Kamēr viens spriedelē par to, vai Dievs ir, otrs jau dzīvo pēc Viņa likumiem, bet trešais sarunājas ar Viņu aci pret aci. Tā ir bijis vienmēr. Mums katram ir izvēle.

Autors: Aleksandrs Hakimovs
Tulkoja: Ginta FS

Lūgšana un meditācija Sargeņģelim

sargeņģelis3

Sargeņģeļi uzrunā mūs visu laiku. Viņi ļoti vēlas tikt sadzirdēti, tāpēc ir atsūtījuši meditāciju, kuras laikā
vieglāk savienoties ar savu Sargeņģeli un šo saikni vēl vairāk nostiprināt.

PATEICĪBAS LŪGŠANA SARGEŅĢELIM

Manu mīļo Sargeņģel!
Tu, kas vienmēr esi man līdzās,
Diena vai nakts, vakars vai rīts.
Tu, kura apskāvienos es aizmiegu un arī pamostos.
Tu, kura spārna pieskārienu sajūtu uz sava vaiga.
Tu, kurš paceļ mani lidojumam
un nes uz saviem spārniem cauri visām nedienām,
šķēršļiem un pārbaudījumiem.
Tu, kas atver manas acis
un ļauj paskatīties uz pasauli pavisam citās krāsās.
Tu, kura Gaisma apžilbina jebkuru pretimnācēju.
Tu, kas noslauka manas asaras
un skūpsta manus vaigus.
Tu, kura Mīlestība ir tik neizmērojama.
Es pateicīga Tev bezgalīgi esmu!
Par katru dienu, ko pavadu Tavā aizvējā
un Tavas Mīlestības Gaismā.
Tik vārdos neizsakāma ir šī sajūta,
kas savieno mūs abus.
Vienmēr un visur.
Tik cieši.
Tik tuvu.
Tik blakus
MĒS abi ESAM.

MEDITĀCIJA: SAVIENOŠANĀS AR SARGEŅĢELI

Es saņemu Tevi aiz rokas.
Tu esi man blakus.
Es sajūtu Tavu elpu.
Tu esi man blakus.
Es jūtu Tavu siltumu.
Tu esi man blakus.
Es dzirdu Tavus sirdspukstus.
Tu esi man blakus.
Es sajūtu Tavu Mīlestību.
Tu esi man blakus.
Es paveros Tavās acīs.
Tu esi man blakus.
Es apskauju Tevi!
Tu vienmēr esi man blakus.
Tu vienmēr biji man blakus.
Tu vienmēr būsi man blakus.

Sagatavots pēc tematiskās avīzes “Ezoterikas ceļvedis”