
Ir lietas, kuras nav izskaidrojamas.
Lūk, tu ieraugi parkā vientuļu soliņu, apsēdies uz tā. Kur tu sēdīsies – pa vidu? Vai varbūt pašā maliņā? Nē, visdrīzāk tu apsēdīsies tā, ka vienas soliņa daļas attiecība pret otru un attiecība pret tavu ķermeni būs apmēram 1,62.
Gluži parasta lieta, absolūti instinktīva… Apsēžoties uz sola, tu veici “zelta griezumu” (dievišķo proporciju).
Par “zelta griezumu” zināja jau senajā Ēģiptē un Babilonijā, Indijā un Ķīnā. Varenais Pitagors radīja slepenu skolu, kurā tika izmantota “zelta griezuma” mistiskā jēga.
Eiklīds to izmantoja, radot savu ģeometriju, bet Fīdijs – savas nemirstīgās skulptūras. Platons stāstīja, ka Visums ir uzbūvēts, balstoties uz “zelta griezumu”. Bet Aristotelis atklāja “zelta griezuma” atbilstību ētiskajam likumam. Augstāko “zelta griezuma” harmoniju sludinās Leonardo da Vinči un Mikelandželo, jo skaistums un “zelta griezums” ir viens un tas pats. Bet kristiešu mistiķi zīmēs uz savu klosteru sienām “zelta griezuma” pentagrammas, glābjoties no Velna.Turklāt zinātnieki no Pačoli līdz Einšteinam meklēs, bet tā arī neatradīs tās precīzu nozīmi.
Bezgalīgā skaitļu rinda pēc komata – 1,6180339887… Dīvaina, mistiska, neizskaidrojama lieta: šī dievišķā proporcija mistiskā veidā seko visam dzīvajam. Nedzīvā daba nezin, kas tas ir “zelta griezums”. Taču tu noteikti ievērosi šo proporciju gliemežvākos, ziedu formā, vaboļu formās un skaista cilvēka ķermenī. Viss dzīvais un viss skaistais – viss pakļaujas dievišķajam likumam, kura nosaukums ir “zelta griezums”.
Tad, kas tas ir “zelta griezums”?… Kas tā par dievišķo, ideālo kombināciju? Varbūt tas ir skaistuma likums? Vai tomēr mistisks noslēpums? Vai zinātnisks fenomens vai ētisks princips? Atbilde vēl joprojām nav zināma. Precīzāk, ir zināma. “Zelta griezums” ir gan viens, otrs, gan trešais, nevis atsevišķi, bet vienlaicīgi…
Un tajā arī ir lielais noslēpums.
Anhels de Kuatjē
Tulkoja: Ginta Filia Solis





