Dzelzs jākaļ, kamēr karsta

agata

Agata Kristi bija nosvinējusi savu četrdesmito dzimšanas dienu, kad viņu bildināja 24 gadīgais Makss Melovans. Viņš bija nepratīgi iemīlējies rakstniecē. Kaut gan tajos laikos 40 gadi sievietei skaitījās diezgan pieklājīgs vecums un vecumu starpība – milzīga.

Agata gribēja būt saprātīga un pakonsultējās ar māsu. Un māsa vēl saprātīgāk atbildēja, ka vajag pagaidīt. Jo Agata ir vecāka, pat ļoti vecāka. Dāma krietnos gados. Tāpēc steigties nevajag, drīzāk vajag pārbaudīt savas un jaunā cilvēka jūtas. Kādus trīs gadiņus pagaidīt – šķirti vienam no otra. Un tad jau viss būs skaidrs: vai tā ir mīlestība vai vienkārši aizraušanās.
Lūk, tad arī Agata pieņēma lēmumu. Viņa māsai asi un vienkārši atbildēja: “Redzi, trīs gadu laikā es vēl vairāk novecošu. Dzīve paiet, laiks tik ātri skrien. Es tomēr precēšos ar Maksi, kamēr viņš to piedāvā. Un kas gan var zināt, ko mums sola nākotne”…
Lūk, tas arī bija saprātīgākais lēmums. Dažkārt, protams, vajag pagaidīt, visu apsvērt. Taču dzīve paiet. Un iespējas paslīd garām. Un vilciens atiet no perona, un tu vari nokavēt, kamēr apdomā, nogaidi un septiņas reizes nomēri…
Bet Agata apprecējās un laimīgi nodzīvoja laulībā ar šo vīru līdz pat sirmam vecumam. Bet, ja būtu gaidījusi, neglābjami novecotu. Un arī jaunais cilvēks varēja piekust gaidīdams – arī tā notiek. Un vispār, pēc tam sākās karš, kuru Agata un Makss brīnumainā kārtā pārcieta un palika dzīvi. Tā kā  bieži vien lēmums negaida. Un dzelzs jākaļ, kamēr karsta, ja tas skar mūsu dzīvi, jūtas un jaunas iespējas. Jo otras iespējas var arī nebūt. Un trīs gadi ir ļoti ilgs laiks cilvēka dzīvē…
Makss un Agata kopā nodzīvoja 45 gadus, kaut arī visi šaubījās par šo laulību veiksmīgu iznākumu. Rakstniecei vīrs vienmēr bija galvenais viņas dzīvē. Pat savu mazdēlu viņa sauca “otrs mīļākais vīrietis manā dzīve”. Taču neskatāmās intervijās par savu laulību, Makss un Agata izvairījās lietot vārdu “mīlestība”, viņi priekšroku deva vārdam “veiksme”, “laimīgs gadījums”. Savā autobiografijā Kristi, rezumējot savu dzīvi, nosauca savu tikšanos ar Maksu Melovanu par galveno savas dzīves notikumu: “Paldies Tev, Dievs, par visu to mīlestību, kas man tika dāvāta”…

Anna Kirjanova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Vētra Viņa rokās

uzticeties Dievam

​​Kāds vīrietis nesen bija apprecējies un devās ar savu jauno sievu mājās. Viņi laivā peldēja pāri ezeram, kad sākās vētra. Vīrietis bija karavīrs. Sieviete ļoti izbijās, jo situācija izskatījās bezcerīga. Laiva bija maza, bet vētra spēcīga, un viņi jebkurā brīdī varēja aiziet bojā. Taču vīrietis sēdēja klusu un mierīgi, tā, it kā nekas nebūtu noticis.

Sieviete drebēja no bailēm un aukstuma, un kādā brīdī jautāja savam vīram, – “Vai tu nebaidies? Šie taču var izrādīties pēdējie mūsu dzīves mirkļi. Izskatās, ka mēs netiksim līdz krastam. Tikai brīnums var mūs glābt. Vai tiešām tevi tas nebiedē? Tu esi jucis? Tu esi no akmens?”

Vīrietis izvilka zobenu, sieviete bija izbrīnīta. Ko viņš dara? Viņš pielika zobenu tuvu sievietes kaklam un jautāja, – “Tu baidies?”

Par spīti trakojošajai vētrai viņa iesmējās, – “Kāpēc lai es baidītos? Ja zobens ir tavās rokās, kāpēc man baidīties? Es taču zinu, ka tu mani mīli un neko sliktu nenodarīsi.”

Viņš iebāza zobenu atpakaļ un teica, – “Te nu arī ir mana atbilde. Es zinu, Dievs mani mīl un viņa rokās ir gan zobens gan vētra. Tāpēc, lai arī kas notiktu, viss būs labi. Ja mēs izdzīvosim – labi, ja neizdzīvosim – arī labi, tāpēc, ka viss ir viņa rokās, bet viņš nevar kaut ko darīt nepareizi.”

Lūk, tāda uzticēšanās mums ir vajadzīga. Tāda dziļa uzticēšanās var transformēt visu mūsu dzīvi! Nekas mazāks to neizdarīs.
Autors nezināms
Tulkoja: Ginta FS

 

Par sievietes sūtību: pietiek nodarboties ar niekiem!

vediskā
Pie manis uz konsultāciju atnāk sieviete ap gadiem 30 – veiksmīga savā karjerā, bet nav precējusies un arī bērnu nav. Tikko kā izšķīrusies ar savu puisi, ar kuru kopā nodzīvojuši 3 gadus, plānojuši precēties. Kā plānojuši? Viņa apmeklējusi dažādus sieviešu treniņus, trenējusi savu “sievišķību”. Visu laiku gaidījusi, kad viņš uzņemsies atbildību par abu attiecībām, gaidījusi, kad viņš viņu bildinās, lai varētu plānot kopīgus bērnus. Tātad, plānojusi un domājusi viņa viena. Izpildījusi dažādus priekšrakstus: klusēt, neapbēdināt, smaidīt, priecāties, nodrošināt mājīgumu, vienmēr, jebkuros apstākļos izrādīt savu apmierinātību. Bet puisim vienkārši bija ērti dzīvot tā, kā viņš dzīvoja. Kāpēc kaut ko mainīt, ja viss jau tā ir labi?

 

Diemžēl tādu klientu man ir daudz. Domāju, citiem kolēģiem – psihologiem, arī. Apmuļķoto sieviešu skaits aug. Un skaidrs, ka lielākā bēda ir tā, ka ģimenes attiecības skolā nemāca. Partnerattiecības – arī. Vairums pieaugušu cilvēku savā dvēselē ir palikuši mazi bērni ar saviem bērnišķīgajiem priekšstatiem par to, kādai jābūt ģimenei. Un turklāt ar nulles zināšanām par to, kas jadara, lai laulība būtu laimīga.

 

vediska sieva1

Sievietes šajā ziņā ir elastīgākas. Tieši viņas meklē ceļus attiecību veidošanā, lasa specializēto literatūru, rakstus, apmeklē treniņus. Un ļoti bieži uzķeras uz plaši reklamētās “vēdiskās sievas” mācības āķa. Nestrīdos, Iespējams, tām meitenēm, kuras no bērnības ir sapņojušas stāvēt pie plīts un audzināt piecus jestrus bērneļus, šis modelis arī der. Iespējams, tas der arī tām, kuras augušas stingri reliģiozās ģimenēs. Tām, kuras jau no bērnības ir augušas līdzīgā vidē. Pārējās, kā minimums, sagaida vilšanās, aizvainojums un dusmas. Vai jūs varat iedomāties, kur paslēpsies iekšējā agresija un neapmierinātība, ja pastavīgi censtīsieties sev aizliegt izteikt vīram to, kas sakrājies uz sirds un kas nomoka? Rodas nepārliecinātība par sevi, nesaprašanās ģimenē, psihosomatiskās saslimšanas.

 

Šodien man facebook jaunumu slejā parādījās raksts par sievietes sūtību. Citāts:
“Nav vērts sievietei pārmēru nodarboties ar mācību un prakšu meklēšanu, pastāvīgi lasīt, lasīt, lasīt, strādāt ar sevi. labāk vienkārši nomierināties, pārstāt savas smadzenes piebāzt ar informāciju, un sākt darīt to, kam jūs patiesi esat domātas – radīt sev apkārt mīlestības auru, dāvāt mīlestību, rūpes, labestību, smaidu. Tas arī ir mūsu garīgais ceļš un tajā arī ir mūsu pašrealizācija un pašizaugsme.”

 

Kas ir cilvēks, kurš nelasa, neattīstās un nestrādā ar sevi?

 

Mani dārgie lasītāji. Slāvu mentalitātē atbildība par harmoniskām attiecībām ģimenē gulstas uz abiem partneriem. Ja sieviete atteiksies no sevis, pastāvīgi iedzenot savas dvēseles tumšākajos stūros savas jūtas, kalpojot savam vīram kā kungam, ticiet man, viņš nesāks uzņemties nekādu atbildību ne par viņu, ne par ģimeni. Kam viņam tas, kad “būda deg un zirgi mūk”? Pati  – pati!

 

Vīrietis uzņemas atbildību tad, kad to vēlas. Kad viņš ir tai gatavs. Kad viņš nebaidās būt blakus spēcīgai sievietei, atļaujot tai darīt to, ko viņa vēlas un uzskata par vajadzīgu. Kad viņš pats ir pietiekami spēcīgs, lai nodibinātu ģimeni un attīstītos visās savas dzīves sfērās. Viņu nevar piespiest kaut ko darīt, kamēr viņš pats to negrib.

 

Harmoniskas attiecības pārī balstās uz savstarpējās uzticēšanās un cieņas.

 

Lūk, četri laimīgas laulības pamatakmeņi:

 

1. Kopējs skats uz dzīvi, līdzīga pasaules uztvere. Savukārt pasaules uzskats būvējas, balstoties uz katra cilvēka personīgajām vērtībām. Necentieties pakārtot savas vērtības otra cilvēka vērtībām. Meklējiet cilvēku ar līdzīgu vērtību sistēmu – attieksmi pret ģimeni, bērnu audzināšanu, draudzību, darbu u.t.t.

 

2. Abu partneru pašpietiekamība. Garīgā, finansiālā, mentālā. No pašpietiekamības rodas cieņa pret partnera personību.

 

3. Seksuālās attiecības, līdzīgas vajadzības seksā – tā kvantitātē un kvalitātē. Vēlme pieskarties partnerim, apskauties, sadoties rokās, sajust otra cilvēka ķermeņa siltumu.

 

4. Prasme runāt vienam ar otru. nebaidīties runāt par savām problēmām un sajūtām. Prast otru uzklausīt ar patiesu interesi, nepārtraucot.

 

Nekādi sieviešu treniņi, kas paaugstina sievišķības līmeni, nepārtaisīs jūsu vīrieti par atbildīgāku, kā viņš ir un jūsu laulību laimīgāku un harmoniskāku.
Pārstājiet nodarboties ar niekiem. ieskatieties patiesībai acīs. esiet pašas! Mīliet sevi!

 

Autors: Ksenija Petrova
Avots: © psy-practice.com
Tulkoja: Ginta FS

Tavs partneris, tavs atspulgs

milestiba10

Dzīve atrod daudz dažādus veidus kā palīdzēt mums pašizpētē un pašrealizācijā. Un viens no tādiem veidiem, par kuru tu noteikti esi dzirdējis…..ir cilvēki mūsu dzīves Ceļā. Īpaši – mūsu partneri. Jā, pareizi, atbilde nav tālu jāmeklē, tā ir blakus.

Viņi ir mūsu atspulgi. Dažādu mūsu rakstura īpašību atspulgi.

Savā dzīvē ar cilvēkiem mēs mijiedarbojamies gan īslaicīgā laika periodā, gan – ilglaicīgā. Ar īslaicīgajām attiecībām viss skaidrs – tie ir cilvēki darbā, uz ielas, sabiedriskajā transportā un citur. Tie ir tie cilvēki, ar kuriem kopā pavadām mazu daļu sava laika un pārāk bieži par viņiem nedomājam. Taču, ja uzmanīgi pavērosim, arī šādas, īslaicīgas tikšanās mums ļoti daudz ko interesantu pastāstīs par mums pašiem.

Pastāvīgas attiecības ar cilvēku nozīmē to, ka ilglaicīgā periodā tiekamies katru dienu, katru nedēļu, regulāri, vai arī – retāk, un tomēr, katrā no šiem gadījumiem saglabājam emocionālu saikni. Kad mēs par viņu domājam, tas izsauc noteiktas emocijas. Ja tās ir pozitīvas, lieliski, bet ja šajā cilvēkā tev kaut kas nepatīk, tas nozīmē, ka arī emocijas ir ne īpaši patīkamas.

Liktenis/Visums/Dzīve (vajadzīgo pasvītrot) sūta pie mums tos cilvēkus, no kuriem mums kaut kas jāiemācās, lai apzinātos, lai kaut ko jaunu atklātu, lai notiktu mūsu personības izaugsme. Un, jo tuvāks mums ir šis cilvēks, jo specīgāk tas mūs emocionāli aizskar, jo lielāka ir viņa loma mūsu Dzīvē.

Un, iespējams, tāds cilvēks visspēcīgāk mums atspoguļo to, par ko mums pirmkārt būtu jāaizdomājas.

Visspēcīgāk un spilgtāk mūs atspoguļo mūsu partneri. Un tie cilvēki, ar kuriem kopā mēs pavadām visvairāk sava laika. Un te nu pati Dzīve ir ielikusi savu ilgtermiņa plānu pašrealizācijā. Mums kaut kas viņos var patikt, vai nepatikt. Iespējams, ar kādu cilvēku mēs nemaz nevēlamies komunicēt, taču Visums ir ideāls. Viss dzīvē notiek ar kādu noteiktu iemeslu. Un ikvienā no cilvēkiem, kurus satiekam, ir daļiņa mūsu pašu.

Tu, iespējams, strīdēsies un man nepiekritīsi, sakot – šis cilvēks ir tāds un šitāds, slikts un vēl sliktāks, un tevī nav nekā no tā, kas tev viņā nepatīk! Starp citu, ir gadsimtiem ilgi pārbaudītas frāzes: “Iemīli savu ienaidnieku kā sevi pašu” un “Cita acī skabargu redzi, savā baļķi neredzi.” Un tālāk tiek piedavāts risinājums: “Sākumā izņem baļķi no savas acs un ieraudzīsi, kā izņemt skabargu no otra acs.”

Līdzīgs pievelk līdzīgu. Tas, kas tev sevī jāizmaina, lai kļūtu labāks, laimīgāks, harmoniskāks…., rezonēs ar otra cilvēka līdzīgu rakstura iezīmi. Un tās pretenzijas, kas tev bija pret citiem cilvēkiem, patiesībā vērsīsies pret tevi. Kādas tās ir?

Pirms lasi tālāk, paņem papīru un pieraksti tas īpašības, kuras tevi tracina citos cilvēkos. Pieraksti, ne – padomā. Ja tevi neapmierina kāda cilvēka kāda rakstura īpašība, tad zemapziņā tu esi neapmierināts ar šo rakstura īpašību sevī, tikai neapzinies to.

Ja runājam par partneriem. Sākumā mēs savā partnerī iemīlamies un atrodam viņā savu labāko atspulgu. Pirmajā laikā mēs domājam par to, cik gan daudz kā laba ir viņā: skaistums, prāts, emocionalitāte, labestība, erudīcija un tamlīdzīgi. Labākās partnera īpašības – tie esam mēs paši, mūsu labākā versija. Pēc tam, pēc kāda laika, sākas pārmetumi – slinkumā, egoismā, naidīgumā, vieglprātībā u.t.t.

Pārsvarā gadījumu esam uzbūvēti tā, ka negribam vispirms paskatīties uz sevi un tikai pēc tam skaļi paust partnerim savu neapmierinātību. Labākais variants nav vienkārši klusēt un uzmest lūpu, bet gan izrunāt ar otru cilvēku visu, kas uz sirds. Godīgums un atklātība ir labu attiecību garants.

Atceries to, ka negatīvais emocionālais “āķis” turpinās būt līdz brīdim, kad abi to “atstradāsiet”.

Piemēram: tu apvaino partneri slinkumā, bet pats esi aktīvs un centīgs darbaholiķis. Tev noteikti gribēsies pateikt, ka tevī šīs īpašības nav, bet viņš gan ir ļoti slinks.

Nesteidzies ar secinājumiem.

Droši vien slinkums tavā dzīvē izpaužas kādā citā jomā un veidā. Iespējams, tu slinko tad, kad vajag pieņēmt lēmumus, vai tad, kad vajag savā dzīvē kaut ko mainīt u.t.t. Vēro sevi un domā pats, bet tas 100% tā ir.

Vai arī, tu apvaino cilvēku rupjībā un pats uzskati, ka esi maiguma un labas audzināšanas kalngals. Nesteidzies arī šeit.

Iespējams rupjība no tavas puses izpaužas tajā, ka neiecietīgi izturies pret kādu cilvēku savā dzīvē un šis kāds no tā ļoti cieš. Pavēro sevi!

Šeit variantu ir tik daudz, ka saprast, kur ir kas, varēsi tikai tu pats – ja gribēsi un, ja tev tas būs svarīgi. Ir ļoti būtiski to slikto īpašību, ko redzi partnerī, identifict sevi un sākt ar to stradāt.

Un tikai tā, atsienot mezglu pēc mezgla, tu sapratīsi:

1. Ka tavi ienaidnieki patiesībā nav tev nekādi ienaidnieki.

2. Ka ar ikvienu cilvēku tu vari atrast kopīgu valodu. Bet tas cilvēks, kurš tevi tracina un ar kuru tu vēlētos pārtraukt attiecības, vienkārši aizies no tavas dzīves, vai kļūs par tavu draugu..

3. Ka lēmums pamest savu partneri, lai pēc tam atrastu kādu labāku, var būt kļūdains, jo ar to nākamo notiks tas pats, jo tevī jau nekas nebūs mainījies, ja tu pats nebūsi sevī atstrādājis sev uzliktos dzīves uzdevumus. Vai ir vērts tērēt savu dzīves laiku, mainot patneri pēc pārtnera, meklējot mistisku sapratni?

4. Ka galvenā gudrība, pie kuras mums visiem nāksies nonākt, iemācīties redzēt un iemīlēt savu partnetri, savus tuvos cilvēkus, tādus, kādi viņi ir. Ir jāiemīl sevi pašu, tad arī vieglāk būs pieņemt nevis savu labāko atspulgu cilvēkā, bet pašu cilvēku – tādu, kāds viņš ir!

Un tad tu ieraudzīsi, cik brīnišķīga un daudzveidīga ir pasaule un, ka, izrādās, dzīvot harmonijā un mierā, netērējot savu enerģiju uz strīdiem un pretenzijām, ir pavisam viegli un reāli iespējams. Un tas ir ļoti vajadzīgi un svarīgi ikvienam no mums!

Autori: Lija Izvoļskaja un Jūlija Poļežajeva

Tulkoja: Ginta FS