Tas ir tik vienkārši, taču tik ļoti svarīgi

Tas ir tik vienkārši – piebremzēt pagriezienā, lai palaistu gājēju. Tad viņa mētelis un tava sirdsapziņa būs tīri.

Tas ir tik vienkārši – bērnam, kurš sasitis eglītes mantiņu, pateikt: “Nekas, mīļais, nebēdā, tas uz laimi!”, nevis pusstundu kliegt tā, it kā viņš būtu sasitis nevis mantiņu bet tavu sirdi.

Tas ir tik vienkārši – piezvanīt mammai un pajautāt: “Sveika, mammīt, kā  tev klājas?”, nevis zvanīt tikai tad, kad kaut ko vajag.

Tas ir tik vienkārši – pēc izrādes piecelties kājās un skaļi aplaudēt. Nebaidies, tavas kājas nenolūzīs no saspringuma. Bet aktieriem tas būs ļoti patīkami. Tavi aplausi ir viņu galvenā balva un barība. Citas nav.

Tas ir tik vienkārši – atstāt pie sevis savu viedokli, paklusēt, ja tu nepiekrīti kaut kam, kas publicēts sociālajos tīklos. Bet to enerģiju, kas kā ūdens aizplūst indīgam komentāram, iztērēt kaut kam radošam.

Tas ir tik vienkārši – būt pateicīgam. Teikt “pateicos” par to, ka tev atbrīvoja vietu, atbildēja uz tavu vēstuli, piekrita kopā ar tevi pavakariņot. Tāpēc, ka, ja godīgi, tev neviens neko nav parādā. Ne vecāki, ne tavi bērni, ne tavi kolēģi, ne draudzene, ne  šveicars, kuram tu sūdzies par to, ka devītajā stāvā pārāk skaļi skan mūzika.

Tas ir tiek vienkārši  – pateikt “NĒ” visam, kas tev nav tuvs. Cilvēkiem, kuri tev nodara sāpes. Cilvēkiem, kuri noliedz tavas vērtības. Garlaicīgām grāmatām. Rupjam taksistam, atrodi citu taksometru, cieni sevi. “Nē” pasaki visam, kas tevi grauj. “Jā”  saki visam, kas tevi dara laimīgu.

Tas ir tik vienkarši – nosūtīt sms “Es tevi mīlu”. Vienkārši tāpat. Bez iemesla. Tāpēc, ka tev ir tik ļoti paveicies, ka ir, kam to nosūtīt.

Tas ir tik vienkārši – pārkāpt noteikumus. Būt smieklīgam. Nogulēt. Aizmigt kinoteātrī. Uzvilkt pašu košāko kleitu pašā drūmākajā dienā. Ēst omleti un griķu putru no svētku servīzes.

– Mammu, – vēlu vakarā bērni man atzīstas. – Mēs tik ļoti vēlētos visi kopā pagulēt uz grīdas. Mēs saprotam, ka tagad nav īstais laiks, un Jarusai šobrīd ir iesnas, un skaidrs, ka ideja nav pārāk spīdoša, taču tik ļoti gribās, lūdzu, atceries to.
– Brīnišķīga ideja, – es saku. – Kāpēc, lai mēs to neizdarītu tieši tagad?! Jo tas taču ir tik vienkārši!

No mazām lietiņām – no tava “paldies”. “Lūdzu””, “nekā briesmīga”, “es tevi mīlu”, “sabučo mani”, “samīļojamies”, “izdarīsim to tieši tagad”, kopā saliekas lielas lietas, īsta laime.

© Jaroslava Gres
Tulkoja: Ginta Filia Solis

DAO mācības

dao

Katru dienu velti laiku kādam no šiem padomiem un pacenties to pielietot dzīvē. Katru reizi, kad iestājas bezcerība un šaubas, izvēlies vienu mācību stundu un tā būs atbilde uz jautājumiem, ko tu sev uzdod. Tos var nolikt sev redzamā vietā, lai atgrieztos pie tiem vēl un vēl.

1. Viss nepārtraukti mainās un neko nevar uzskatīt par pabeigtu. Sava uztvere nepārtraukti ir jāasina, lai par pārmaiņām varētu uzzināt pēc pirmajām to pazīmēm. Neļauj emocijām ņemt virsroku.

2. Jebkurā lietā ir ieslēgts tās pretmets, tāpēc vajadzētu atturēties no jebkuriem spriedumiem.

3. Enerģija, kas caurvij cilvēku, ir Visuma dota. Taču cilvēkam pašam ir tā jāattīsta. Ir jāelpo dziļi, nevajadzētu apmeklēt cilvēku pilnas vietas, kā arī vietas, kurās ir skaļi un nav vēdināts.

4. Iemācies domāt “iņ” un “jaņ” ietvaros. Kolīdz rodas dilemma, centies visu mierīgi apdomāt (iņ), bet, izvēlējies, esi stingrs savos lēmumos (jaņ).

5. Pirms sāc cīnīties ar apstākļiem, iesākumā pamēģini tiem pielāgoties.

6. Dari to, kas jādara, bet neraizējies par rezultātiem. Nedomā ne par ko un koncentrējies uz uzdevumu.

7. Vairies no pārmērībām un meklē zelta vidusceļu.

8. Atceries, ka tavs dzīves mērķis ir pašpilnveidošanās.

9. Pirms sāc darboties, novērtē enerģiju proporcijas. Pārsteidzīgi nemeties uz priekšu: vispirms nesteidzīgi apdomā, kādas varētu būt tavas darbības sekas.

10. Paļaujies uz Dieva likumiem un pieņem to, ko nevari mainīt.

11. Jebkurās lietās saglabā koncentrāciju un mieru. Pacenties “neaplipināties” ar citu cilvēku uzbudinājumu, bet mirkļos, kad uz tevi izdara spiedienu – paliec laipns un nesatricināms.

12. Atceries, visam savs laiks: noteikti attīsti savu pacietību un mākslu nogaidīt.

13. Esi pārliecināts par to, ka aizņem tieši savu vietu un jebkurā izdevīgā momentā trenē savu pieticību.

14. Uzmanīgi seko katram savam vārdam. Netenko, cieni apkārtējo cilvēku uzticēšanos un cieņu.

15. Pamaini savu attieksmi pret veciem ļaudīm. Palīdzēt tam, kurš vecāks par tevi, nenozīmē, darīt labu darbu. Tas nozīmē vienkārši to, ka tu uzvedies kā cilvēks.

16. Ļoti uzmanīgi izvēlies sev draugus.

17. Ierobežo savas vajadzības un esi mierā ar to, kas tev ir. Alkatība ir spējīga attālināt mūs no mums pašiem un likt aizmirst par harmoniju.

18. Pacenties dzīvot vienkāršāk, rūpīgi izvēlies savas izklaides. Nelasi grāmatu tikai tāpēc, ka tā patīk kaimiņam un pamēģini nodzīvot vienu dienu bez mobīlā telefona un televizora.

19. Pastāvīgi trenē savu vērību. Taču atceries – vērot nenozīmē – nosodīt.

20. Iemācies cienīt un mīlēt savu ķermeni, neaizmirsti par to rūpēties. Nevajadzētu izlaist pusdienas un ēst pie datora. Tāpat arī nevajadzētu sevi pārpūlēt sporta zālē – ieklausies savā ķermenī un sāc nodarboties nevis “par spīti”, bet “labad”.

Avots: http://www.uspeh.club/
P.S. Arī, lasot šos padomus, tiem vajadzētu pieiet radoši, jo nekas nav cirsts akmenī. Un tas nenozīmē, ka cilvēks nedrīkst uzstādīt sev mērķus, uzlabot savus dzīves apstākļus, izdarīt savā dzīvē lielākas lietas – mēs katrs esam savā vietā, taču arī vieta var mainīties. Esiet radoši!