Mans dēls

mans dēls

«Mans dēls neprot ne lasīt ne kaut ko izgriezt ar šķērēm, taču viņš liek cilvēkiem no laimes apraudāties»
Mūsu ģimenē dāvanas – ir svēta tēma. Mans dēls četros ar pusi gados nenoskaitīs dzejoli angļu valodā, nezin visus alfabēta burtus, neprot uzzīmēt cilvēka seju, toties viņš dāvina dāvanas.
Kad viņš izdzird vārdu “svētki”, viņš interesējas, ko mēs kuram dāvināsim. Kartītes “uztaisi pats”, kūciņas dāvanā, ziedus, jebko.

Kad viņam bija divi gadi, viņu atpazina visos apkārtnes ziedu kioskos. Viņš ar tanka neatlaidību turp vilka savu tēvu un kliedza “puķes mammītei”. Lepnais tētis gaidīja, kamēr bērns izvēlēsies manas mīļākās krizantēmas un lepni par to maksāja. Es staroju, kad ziedu pārdevēji, kuri manu dēlu atpazina, mums plati smaidīja.

Ir paredzēts bērnu “attīstīt”. Vadāt viņu pa muzejiem, speciālām nodarbībām, izstādēm, uz baseinu, jāšanas sportu, vijoļspēles nodarbībām un daiļslidošanu. Mēs laikam neesam no šīs pasaules, mēs dzīvojam bez jāšanas sporta.

Maniem bērniem ir reflekss – kad atskan vārds “viesi”, viņi skatās turp, kur glabājas milti, jo mēs cepam tortes un dāvinām tās.

Dēls neprot rokās noturēt šķēres, tā man saka bernu dārza auzdzinātāja – jūs viņam tās vienkārši nopērciet, lai graiza papīru. Labi, mēs nopirksim kaut desmit šķēres, bet viņš negrib griezt papīru, viņš grib mikseri, tāpēc, ka rīt mēs gaidām ciemos vecmāmiņu un vectētiņu un tas nozīmē, ka viņš gribēs cept cepumus. Man aug puisis, kurš šķībi griež un slikti zīmē, toties prot iemarinēt gaļu. Šausmas.

Droši vien skolā viņš atpaliks visos priekšmetos. Viņs neizrunā dažas skaņas. Viņš savu vārdu raksta no labās uz kreiso pusi – šai sakarā mēs jokojam par ebreju saknēm. Viņš nezin angļu valodu un neprot sašņorēt zābakus. Kāds bezcerīgs ārprāts. Kur te bija mana dežūrburka ar pelniem, ko kaisīt matos.

Taču viņš liek cilvēkiem raudāt aiz laimes. Viņš bez brīdinājuma atnāk uz dārziņu ar puķēm, tāpēc, ka audzinātājas ir labas un viņām steidzīgi vajag ziedus – mammu, ejam ātrāk, lai nenokavētu. Viņš sapucē vecmāmiņu – apkarina ar krellēm, rokassprādzēm un saka vectētiņam: “un tagad tu vari iet dejot ar mūsu skaistuli”. Viņš velk tēti ārā lietū un sniegā, tāpēc, ka mammītei puķes novītušas, kamēr tētis bija komandējumā.

Viņš visus savus pirmos ietaupījumus no krājkasītes investēja jaunas mašīnas iegādē. Nolēma un viss.

Viņš neprot uzrakstīt vārdu “Ignats” uz apsveikuma kartiņas vecmāmiņai, taču pilnīgi skaidri zin, ka pagatavot šo kartiņu ir dzīvībai ļoti svarīgs jautājums.

Un mums šķiet, ka mēs kā vecāki visu darām pareizi.

Angļu valodu viņš iemācīsies. Paspēs. Bet ar mīlestību un maigumu viss nav tik vienkārši.

Darja Ivanovska
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Par Mīlestību un bērnudārziem

dI2WT_MxSWc

Es ne uzreiz izlēmu rakstīt par šo tēmu, jo saprotu, cik ļoti mūsdienu cilvēku galvās ir iesakņojušies stereotipi šajā jautājumā. Šī pasaka par bērnu socializāciju sabiedriskajās iestādēs ir tik ļoti nodrillēta plate, ka ar faktu palīdzību esmu piekususi apgāzt šo tēzi, taču nevarēju mierīgi paiet garām histērijai attiecībā uz aicinājumu saglabāt un pavairot bērnudārzus. Es nerunāšu par to, kas jadara valstij, jo esmu speciālists pavisam cita jomā, vienkārši vēlos vēlreiz atgādināt divas mazas tēzes, pirms rakstīt to, ko vēlējos.

Pirmais. Iedvesmot pašas Vīru apzināties savu atbildību par ģimeni un finansiāli to nodrošināt, palīdzēt viņam formēt pārpilnības redzējumu ir daudz vienkāršāk, kā uz to pašu iedvesmot valsti vai ierēdņus.
Kāpēc sievietēm to ir tik grūti izdarīt? Tāpēc, ka viņām to nemācīja ne bērnudārzos, ne skolās. Viņa zin daudz ko, taču nezin, kā veidot attiecības ar cilvēkiem. No turienes tad arī tik naidpilnas sejas mātēm, kuras tiek intervētas. Bērns uz rokām un māte pilnā kaklā kliedz uz apkārtējiem cilvēkiem (viena tāda reportāža pamudināja mani uzrakstīt šo rakstu. Tajā kāda māte dziļi un no sirds aizsargāja bērnu tiesības uz bērnudārziem, bet ne bērnu tiesības “uz mammu”…). Ko no šīs scēnas savai dzīvei paņems viņas bērns?

Otrais. Darbs un nauda ģimenē nekādā veidā nav saistīti viens ar otru. Ja tu izpildi savu sūtību, tātad esi sapratis, kāpēc dzīvo, un tad mājās vienmēr būs nauda, ja, nē, tad tu un tava ģimene visi rausieties melnās miesās, bet jēgas nebūs nekādas.

Naudu, kas Sievietei pienākas no dabas, vienmēr mājās atnesīs Vīrietis, ja tu viņam uzticēsies. Un, ja uzticēsies Dievam. Bet uzticēties Dievam var tikai garīgas personības, nevis reliģiozas. Tās ir divas absolūti atšķirīgas cilvēku kategorijas. Pirmie pateicas Dievam, otrie kaut ko visu laiku Viņam prasa.
Ja tu sevi pozicionē kā ticīgu cilvēku, tad uzticēšanās Dievam būs tavā apziņā tik ļoti spēcīga, ka tev nekad nebūs baiļu palikt bez maizes rieciena un nebūs šizoidālu noslieču biedēt bērnu ar dzīvi.

Tā, tagad pāriešu pie jautājuma par Mātēm.
Mēs jau noskaidrojām, ka bailes no trūkuma ir tikai bailes. Vai tās piespiež mātem iet stradāt un atstāt savus bērnus citām sievietēm (es vispar nevēlos runāt par beznosacījumu mīlestības kvalifikāciju bērnudārzu pedagogiem). Taču ir tik daudz mammu, kuras finansiāli ir labi nodrošinātas un tomēr atdod savus bērnus bērnudārzos un pieprasa to skaita palielināšanu. Tātad jautājums vispār nav par naudu? Ne arī par ekonomiku? Bet, kur tad ir atbilde? Ģimenē! Vienmēr atbilde ir Ģimenē. Tad kādi ir patiesie iemesli, kāpēc mammas atdod savus bērnus bērnudārzos?

✔ Sieviete tiešām uzskata, ka bērnudārzā viņas bērnam kaut ko iemācīs labāk, kā var iemācīt viņa pati. Viņai neviens nav mācījis, kā nodarboties ar bērnu, kā viņu attīstīt, kā atšķiras zēnu un meiteņu audzināšana. Un rezultātā viņai rodas ilūzija, ka viņa uz to nav spējīga, bet kāda tante bērnudārzā to ir gatava labprātīgi un ar prieku izdarīt! Man jūs jāapbēdina. Nav gatava. Mācību iestādēs audzē priekšmetu pasniedzējus – cilvēkus, kuri māca zināšanu nodošanas metodikas, taču ne jau audzināt jūsu bērnu. Zināšanas bez garīguma jau tika pielietotas praksē – tās bija briesmīgākas lappuses cilvēces vēsturē, kad cilvēki ar augstāko izglītību veica eksperimentus ar citiem cilvēkiem koncentrācijas nometnēs. Garīgs cilvēks uz kaut ko tādu nav spējīgs. Bet cilvēks bez garīguma, bet ar zināšanu bagāžu – vienkārši.

❤ Jūs esat mammas! Tas nozīmē VISAUGSTĀKĀS KLASES PROFESIONĀĻI. Ja Dievs jums uzdāvinājis tādu neticamu laimi kļūt mātei, tātad dos arī visas iespējas palīdzēt savam bērnam būt par Cilvēku. Šodien interneta dzīlēs mēs varam izlasīt miljoniem rakstu par to, kā rotaļāties ar bērnu, kā viņu attīstīt, bet, pats galvenais, kā bez nosacījumiem mīlēt savu bērnu. Bet tam vajadzīgs vispirms pašai piepildīties ar mīlestību.

✔ Sieviete ir iztukšota. Tikai ar Mīlestību piepildīta Sieviete ir spējīga Mīlestību dot bez nosacījumiem, vienkārši tā, kā vienā ļoti labā multfilmā. Bet “tukšs” cilvēks jau ir noguris pēc pirmā bērna piedzimšanas. Viņš savai mammai ir reāli smaga nasta. Emocionali, fiziski, garīgi. Viņa nezin, kā veidot attiecības ar vīru, radiniekiem, un te – vēl bērns. Bet no kā tad atbrīvojas, kad ģimenē ir grūtības? No paša vājakā. Šajā gadījumā – no bērna.

❤ Tāpec es pastāvīgi jaunajām meitenēm, kurām vēl nav ģimeņu, saku – iemācieties būt laimīgas tāpēc vien, ka esat piedzimušas, nevis gaidīt, kad šo laimi jums kāds atnesīs – vecāki, vīrs, radinieki, bērns. Apgūstiet pašcieņu. Tās šodienas meitenēm ir tik maz. Mani ļoti sarūgtina tas, ko redzu. Attiecības, kuras veido meitenes līdz ģimenes radīšanai – vairums no tām nolemtas šķiršanai nākotnē. Diemžēl, to es redzu jau tagad… Tātad – atkal būs pamesti bērni un atkal viņiem veidosies deficīts pasaules redzējums. Lai tas nenotiktu, sāciet jau tagad pašu galveno savas dzīves darbu, kurš saucas “Mīlēt bez nosacījumiem un pirmkārt, iemācīties mīlēt un cienīt sevi!” 

✔ Sieviete vienkārši NE zin (vai negrib zināt), NE redz (vai negrib redzēt) citus piemērus dzīvē. Viņa ir izaugusi tapat kā viņas vecāki, vecmāmiņas, vectētiņi, tie, kuru laikā tika radīti bērnudārzi – ar vienu vienīgu mērķi – atņemt bērnam saikni ar vecākiem, lai viņš pilnībā savu dzīvi veltītu valstij. Cilvēki pazaudēja saikni ar savu dzimtu, ar savām saknēm. Viņi neredz savas mātes, tēvus, viņi kaut kur skrien uz melīgiem mērķiem, rezultātā – uz kapiem, un pat nesaprot, kāpēc un kur skrien. Viņiem pateica: skrien uz pensiju, un viņi noticēja. Bet, lai kaut vai vēlreiz parbaudītu – tas nozīmē pielikt pūles darbā ar sevi. Bet kurš gan to grib? Tās pūles pielikt? Ļoti maz cilvēku. Labāk aiziet uz izaugsmes treniņu, lai iemācītos manipulēt ar cilvēkiem, bet pašam attīstīties – Dievs pasarg!
Ko darīt?

❤ Meklēt literatūrā, filmās, dzīvē citus patiesas laimes un mīlestības piemērus. Atrodiet laimīgu mammu un viņu bērnu stāstus, lai viņu dzīve kļūst par jūsu orientieri, nevis tantes, kura māca tevi dzīvot, bet pati jau divdesmit gadus nekomunicē ar saviem bērniem, jo viņi vienkārši no viņas ir aizmukuši.

✔ Sieviete dzīvo iluzorā stereotipu pasaulē, kur visiem obligāti jāiet caur bērnudārziem, skolām ut.t. tālākai socializācijai. Vienkārši atbildiet uz vienu jautājumu, ja bērnudārzs un skola dod 100% socializācijas zināšanu (bet socializācija ir prasme komunicēt vienam ar otru), tad kāpēc mēs to daudzu gadu garumā neesam iemācījušies? Kāpēc daudzās postpadomju valstīs ir vairāk kā 70% šķirtu laulību un savu bērnu pamesti veci vecāki, tik daudz noziedznieku, dažādu sadzīves slepkavību un narkomānija? Tāpec, ka sievietes strādā, lai maksātu nodokļus par kuriem uzturēt cietumus, narkoloģiskās klīnikas, slimnīcas utt., tā vietā, lai savās mājās radītu mīlestības pilnu atmosfēru, labklājību un līdz ar to dāvātu saviem berniem laimīgu nākotni ĀRPUS augstāk minētajām iestadēm.
Ko darīt?

❤ Saprast vienkāršu patiesību. Tikai tu pats esi spējīgs savam bērnam uzdāvināt pašu vertīgāko. Nav labākas mammas pasaulē. Nav tēvu aizvietotāju. Ja tu neesi kvalificēts vecāks – bērnam nav iespēju iziet no šīs dzīves skolas bez iekšējiem un ārejiem zaudējumiem. Meklējiet variantus. Tie ir. Jūs vienkārši neesat to darījuši. Ja man tas izdevās, kad es viena audzināju bērnu, jums arī izdosies.

Ko var izdarīt Vīrietis, lai Sieviete ar mīlestību MĀJĀS izaudzinātu savus bērnus?

Uzņemties atbildību par savu Ģimeni. Pa īstam. Saprast, ka par šo Sievieti un šiem Bērniem tu esi atbildīgs Dieva priekšā.

Aizsargāt Sievieti. Jebkurā situācijā – Tu esi spēcīgāks. Kaut vai tikai tāpēc, ka Tu esi Vīrietis. Tu esi spējīgs izturēt viņas garastāvokļa maiņas, viņas histērijas, iedzimto nepārliecinātību par sevi un mīlestības trūkumu. Tu esi stiprs. Lūdzies un tu satiksi savu skolotāju, kas palīdzēs grūtības pārvarēt ar viedumu.

Dod viņai pamatu. Atkārto katru dienu viņai to, ka tu viņu mīli, un novērtē katru sekundi, kuru viņa iegulda ģimenē!

Dāvini viņai dāvanas. Jebkuras. Mazas vai lielas – nav svarīgi. Viņai galvenais ir tava uzmanība, atbalsts un sapratne, ka tu viņu mīli un novērtē. Jo vairāk tu “ieguldīsies” savā Sievietē, jo vairāk resursu tev dos Dievs.

Kļūsti par ģimenes LIKUMU! Dari visu, ko māci saviem bērniem!

Formē ģimenes telpu. Pārstāj gandēt savu ķermeni un Dvēseli! Uziacini savās mājās tikai labestīgus un gaišus ļaudis, kuri veicinās gan tavu, gan tavu bērnu un sievas attīstību.

Neļauj savai sievai visu laiku tevi apkalpot. Viņa ģimenē jau tā ļoti daudz dara. Uzdāvini viņai “māmiņdienu” kaut reizi nedēļā, bet pats nodarbojies ar bērniem.  Redzēsi, CIK PATEICĪGA viņa būs.

Saproti, tu esi tuvāk Dievam kā viņa. Palīdzi viņai. Kļūsti par gaismu, kas rādīs ceļu.

Apzinies, ka visu naudu, ko liktens ir lēmis tavai Sievai, mājās atnesīsi Tu, ja viņa būs laimīga ar tevi. Taču, lai tas notiktu, viņai jāiemācās būt laimīgai pašai par sevi! Palīdzi viņai. Palasi grāmatas, kurās ir uzrakstīts, kā to darīt.

Tici man, viss, ko tu dari, ir tavs ieguldījums nākotnē. Tavā. Un Tavas Ģimenes. Paskaties apkārt. KO tu dari un KĀ dari. Ekoloģiski, atbilstoši Dieva likumiem? Vai Tu esi piemērs savam dēlam un aizsargs savai meitai? Kas tu esi un kāds ir tavs mērķis dzīvē? Ja Tu iegūsi savas dzīves jēgu, tava ģimene būs laimīga! Atrodi savu sūtību! Savu Misiju!
Man ļoti daudz ko vēl gribētos pateikt… Sievietes pensijas gados man stāstīja par to, ka visvairāk nožēlo to, ka atdevušas savus bērnus bērnudārzos, pat tad, kad nebija tādas vajadzības. Viņas sevi vaino par to. Taču, ko vairs tur. Nevar atgriezties un visu pārspēlēt. Nevar uzdāvināt bērnam to, kas netika uzdāvināts.

Tāpēc “Mīliet savus bērnus, uzticieties Dievam un būs jums laime un harmonija” Visas izmaiņas pasaulē sākas ar tevi, tā saka gudrie. Ir laiks. Bērni mūs mīl bez nosacījumiem, pienācis laiks mums iemācīties arī viņus mīlēt bez nosacījumiem.
Apzinātu visiem mums dzīvi.
Mīliet un esiet mīlēti!
Nataļja Kovaļova
Avots: благостная женственность
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Galvenie Vīrieša un Sievietes uzdevumi ģimenē

virietis sieviete14

Tomēr interesanti: kāpec tā notiek, ka bieži vien, gadiem ritot, vīrieša un sievietes attiecības ģimenē sāk pasliktināties. Tas nav normāli, ja tās neuzlabojas, tāpēc, ka tad, ja tu kādai dzīves jomai velti savu spēku, laiku un uzmanību, tātad šī joma sāk augt, attīstīties un uzlaboties.

Tad jājautā, kāpēc šīs attiecības starp laulātajiem, tā vietā, lai ar katru gadu kļūtu arvien stiprākas, priecīgākas un laimīgākas, sāk pasliktināties, nest vilšanos un rūgtas mieles, kas rodas no nerealizētām vēlmēm un cerībām?

Ļoti bieži attiecības starp vīrieti un sievieti pasliktinās tāpec, ka mēs nezinām galvenos Vīrieša un Sievietes uzdevumus ģimenes Savienībā, un attiecīgi, mēs tos vai nu nepildām vispār vai arī uzņemamies otra pienākumus, no kā arī rodas nesaprašanās, konflikti, kas bieži vien noved pie šķiršanās.

Galvenie Vīrieša uzdevumi Savienībā:
1. Garīgais ceļš (īstās Mīlestības jēgas izprašana, pašizzināšana un attīstība, atbildība, Sievietes un bērnu aizsargāšana – ģimenes drošības garants);
2. Virzība pa izvēlēto Ceļu (izpratne par to, kur iet un reāli soļi šajā virzienā, prasme vest aiz sevis Sievieti, bērnus, no tā arī izriet Cieņa, Pārliecība par sevi, skaidrība un jūtu kontrole – Līderis);
3. Redzēt Sievietē dievišķās īpašības un spēja paust savu Mīlestību (Sieviete vēlas būt Vīrietim noderīga un viņai ir svarīgi, lai Vīrietis viņā atmodinātu viņas Sievišķo Dabu – Mīlestība);
4. Ģimenes pamatu nodrošināsana (Māja, dārzs, kārtība, materiālais nodrošinājums – Apgādnieks);
5. Iniciatīva laimīgu bērnu dzimšanā;
6. Sievietes un bērnu audzināšana ar savu Piemēru – caur sevis audzināšanu;
7. Vienotības “Vīrietis un Sieviete” sasniegšana (kopīgs radošums, savstarpējs atbalsts, atbalsts it visās lietās).

Galvenie sievietes uzdevumi Savienībā:
1. Mīlestība, rūpes un Iedvesma (apbrīnot Vīrieša vīrišķo dabu, vienmēr sava Vīrietī redzēt Varoni);
2. Uzticība un Atbalsts (vēlme un gatavība sekot savam Vīrietim pa viņa izvēlēto Ceļu, visu viņa lēmumu un veicamo darbu atbalstīšana);
3. Dvēseles un Ķermeņa tīrība (Sieviete Vīrietim ir skaistuma, tīrības un pilnības ideāls);
4. Orientēšanās uz Vīrieša pozitīvajām īpašībām, palīdzība vājāko īpašību stiprināšanā (pieņemt Vīrieti tādu, kāds Viņš ir);
Savstarpējā Sapratne, Uzticēšanās un Mīlestība ir laimīgas ģimenes pamats.
Skan kā lozungs, bet tā ir balta patiesība.

Avots: Благостная женственность
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Irina Hakamada: tev vienmēr ir izvēles iespēja

hakamada333

Irina Hakamada ir ekonomisko zinātņu kandidāte, rakstniece, politiķe, publiciste, personības izaugsmes trenere, kura ir spējusi realizēties gan kā māte, gan kā profesionāle it visā, ko viņa dara. Viņa zin savu vērtību, viņa pazīst savu sarežgīto raksturu un uzskata, ka galvenais šajā dzīvē ir būt laimīgai. Viņas citāti ir vieduma, pieredzes un dziļas jēgas piepildīti.

— «Tas, ko dara sieviete ir nepamanāms. Pamanāms tas kļūst tad, kad viņa to nedara».

— «Ideāli taisna mugura nodrošina mierīgu sejas izteiksmi».

— «Dzīvē ir periodi, kad nekas nenotiek. Nebaidies no tiem. Klusums ir brīnumains laiks, tāpēc, ka tu sāc iet pie sevis».

— «Ja vīrietis nevēlas mainīties, tev ir izvēles iespēja: dzīvot ar viņu tādu, kāds viņš ir, vai arī – pa savam – bez viņa. Nevari izlemt – tātad slikti dzirdi sevi, problēma nav viņā, bet tevī.».

— «Ar ko mēs – sievietes atsķiramies no vīriešiem? Vīrieši uz šo pasauli skatās savām acīm. Viņi būvē karjeru, viņiem ir savas iemīļotās rotaļlietas: mašīnas, datori, un viņiem ir īpaša vieta, kas domāta sievietei. Tomēr, sieviete uz pasauli neskatās savām acīm. Viņa skatās ar vīrieša acīm. Visu dzīvi cenšas vīrietim kaut ko pierādīt, sakot: “Es neesmu ne ar ko sliktāka”. Bet pēc tam žēlojas, ka viss tiek uzkrauts viņai vienai».

— «Līderisms nav vienreizēja akcija. Tas ir dzīves stils».

— «“Lai cik arī ērti tu būtu apsēdies, kāja vienalga notirps. Ir jāizmaina sava poza“. Es domāju, ka tāpat ir arī dzīvē. Pārmaiņas ir brīnišķīgas, pretējā gadījumā tu viss notirpsi. Sēžot vienā pozā, notirpst gan kājas, gan rokas, gan Dvēsle. Maini savu stāvokli».

— «Labākais, ko mēs varam dot saviem bērniem, – iemācīt viņiem mīlēt pašiem sevi».

— «Vārds “krīze”, uzrakstīts ķīniešu valodā sastāv no diviem hieroglifiem, no kuriem viens nozīmē “bīstamība”, bet otrs – “labvēlīga iespēja”».

— «Man nav īsti saprotams, kāpēc, lai vadītu automašīnu, ir nepieciešama izziņa par psihisko veselību, bet pie mums ar nežēlīgu regularitāti valsti tā vienkārši vada cilvēki, kuru klīniskais neprāts ir redzams pat ar neapbruņotu aci?»

— «Vīrietis nedrīkst būt visa sievietes pasaule. Viņam jābūt vienai no šīs pasaules daļām, stāvot kopējā rindā».

— «Dažkārt cilvēks visu mūžu gatavojas savai galvenajai runai. Bet dažkārt galvenā runa nosaka visu tavu dzīvi».

— «Ja nav lēmuma, tas nenozīmē, ka tā vispār nav. Tas nozīmē, ka tev nav spēka to saklausīt».

— «Izklausās banāli, taču virsotnē vienmēr gribās nomirt. Vai nu vientulības dēļ, vai tāpēc, ka nav vairs uz kurieni tiekties…»

— «Liktenis taču ir kā lauva. Ja tu baidies, tas tev uzbruks, bet, ja baiļu nav, tad tas pagriezīsies uz turieni, kur tu vēlies.».

— «Laimes sajūta cilvēkam jāmeklē sevī un nevis tajā, ka citi tevi atzīs».

Autors: Irina Hakamada
Avots: wiolife.ru
Foto: Khakamada Irina @IrinaKhakamada Twitter
Tulkoja: Ginta FS

Laimīgi bērni un laimīgas mammas

9

Laimīgi un veseli bērni ir tie, kuriem ir laimīgas un veselas mammas, kurām ir:
– regulārs sekss
– sava iemīļotā lieta un realizācija
un kuras
– mīl un ir mīlētas
– nav ieciklējušās uz savu mīļoto cilvēku un mīļotais cilvēks nav ieciklējies uz viņām
– atrodas seksualitātē un pieņemšanā, nevis garīgumā
– ātri pārslēdzas
– daudz ceļo
– ir veselīgas “pofigistes”
– un nekad neapvainojas (ja arī apvainojas, tad – ļoti reti)
Aleksandrs Paļijenko
​​​​​​​Tulkoja: Ginta FS