Pēkšņi un pavisam nejauši

dominik-vanyi-437899-unsplash

Reiz es nejauši sastapu savu paziņu. Pēdējo reizi bijām tikušies pirms kādiem pieciem gadiem. Un satiku es viņu pavisam negaidīti. Un ļoti nejauši. Un viņš ir tāds paziņa, ar kuru kopā universitātē mēs sēdējām aizmugurēja solā, smējamies un risinājām krustvārdu mīklas. Es biju ļoti priecīga viņu satikt. Ļoti.

Un viņš stāvēja tāds skaists, un lieliski jokoja. Bet man aiz muguras bija smaga un saspringta nedēļa, vēlu gāju gulēt un regulāri neizgulējos. Un, lūk, klausos, kas viņam dzīvē notiek, smaidu un pie sevis domāju: “Kāds es malacis, kāds tomēr malacis!…. ka tomēr šorīt piecēlos agrāk un izmazgāju matus!”

Mūsu dzīvē vispār notiek ļoti daudz kas negaidīts, ļoti daudz visa kā nejauša.

Iedomājies, ja mirklī, kad piedzimstam, mēs katrs saņemtu speciālu aploksni un šo aploksni vajadzētu atvērt savā 18 gadu dzimšanas dienā. Piemēram.

Un šajā dienā kopā sanāk visi draugi un radinieki. Visi sapucējušies un priecīgi. Tu arī. Tētis ar mammu saka runu. Stāsta, ka atceras tevi tādu mazulīti, bet nu pienācis laiks atvērt aploksni. Varbūt pat nedaudz paraudāt. Mamma, pilnīgi noteikti raud.

Tu nopūt svecītes dzimšanas dienas tortē un izvelc no aploksnes vēstuli. Un tajā rakstīts:
2018. gada 12. martā tu satiksi savu nākamo vīru.

2019. gada 15. janvarī tu saņemsi sava sapņu darba piedāvājumu.
2019. gadā tu uzzināsi, ka esi stāvoklī.
Un turpinājumā sarakstīts ļoti daudz šo datumu. Diena, kad tu nopirksi savu pirmo māju. Kad sastapsi savu tuvu draugu. Kad iegādāsies suni. Kad nejauši atradīsi lētas aviobiļetes lidojumam uz savu sapņu zemi. Daudz labu dienu.
Ar sarkanu marķieri tu atzīmē šīs dienas kalendārā un nepacietīgi tas gaidīsi.

Un, lūk, tu vakarā ej gulēt un zini, ka rīt būs tieši TĀ diena. Un tu aizmiedz ar brīnumjaukām priekšnojautām.
No rīta lec kājās un priecīgi skaties pa logu un saki jaunai dienai: “Sveicināta!” Pēc tam nedaudz padejo apakšbiksēs pie spoguļa. Varbūt pat uzdziedi. Tad uzvelc skaistu kleitu un baudi rīta kafiju. Uzkrāso ķiršu krāsas lūpas, pasmaidi sev spogulī, tāpēc, ka šodien viss būs labi. Tu skaidri zini, ka šodien notiks kaut kas brīnišķīgs.

Taču mēs nesaņemam šadu vēstuli ne dzimšanas brīdī, ne kādā cita dienā. Katrā ziņā es tādu neesmu saņēmusi. Un, paldies Dievam. Viss brīnumainais ar mani notiek pēkšņi un negaidīti. Un es nekad iepriekš nezinu, kad un kā.
Tad, lūk.
Kas tad, ja pamostoties no rīta, nolemt, ka šī diena ir šodien? Ka tieši šodien mani gaida kas brīnumains? Kaut arī pagaidām es to droši nezinu. Kas tad, ja šorīt pielekt no gultas priecīgam? Šodien teikt jaunai dienai: “Sveika!” Šodien uzvilkt savu mīļāko apģērbu. Uzkrāsot lūpas ar ķiršu krāsas lūpu krāsu. Pasmaidīt sev spogulī.

Un, ja nu pēkšņi!?
Olga Demidjuk
Avots: Счастливый психолог
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Nedaudz par Laimi

laime321

Ilūzijas ir kļūdaina un mānīga realitātes uztvere. Cilvēks pastavīgi būvē ilūzijas, atsakoties bezkaislīgi paskatīties uz lietām. Tāpēc ir gandrīz vai neiespējami nepieļaut kļūdas, kas sarežģī tā jau mūsu ne vienkāršo dzīvi. Ilūzijas ir iemesls tam, ka mēs strādājam ne tur, kur vēlētos, darām ne to, ko no sirds vēlētos, esam kopā ar cilvēkiem, kuri mums nepatīk, piedalamies konfliktos, nemaz to nevēloties. Vainīgas ir ilūzijas, kuras rada mūsu pašu apziņa.

Visa mūsu dzīve ir piepildīta ilūzijām un vispopulārākā no tām ir Laimes ilūzija. Visi sapņo par laimi, taču formulēt, kas tad ir laime, patiesībā var tikai retais: katram šis formulējums ir savs, jo katrs savu laimi redz savādāku. Lai kļūtu laimīgāki, cilvēki cenšas nopelnīt pēc iespējas vairāk naudas, būt veiksmīgi, uzbūvēt karjeru. Taču visi šie ceļi ir iluzori, jo neviens nevar dot garantiju tam, ka to sasniedzot, cilvēks patiešām būs laimīgs.

Bērni domā, ka būs laimīgi tad, kad pieaugs un būs brīvi no pieaugušajiem. Pieaugušie bieži vien par laimīgāko laiku uzskata savu bērnību: jo tad taču nebija tik daudz pienākumu un problēmu.
Cilvēks sapņo par veiksmīgu karjeru un viņam šķiet, ka būs laimīgs tad, kad kļūs par priekšnieku. Kad mērķis sasniegts, izradās, ka būt priekšniekam ir milzīga atbildība un milzīga morālā un fiziskā slodze, un viņam neatliek ne laika, ne spēka baudīt savu laimi un būt laimīgam

Laime no bagātības tāpat ir ilūzija, jo arī bagātība ir jauni pienākumi un statusa maiņa bieži cilvēku attālina no agrāk tuvajiem cilvēkiem, tā ir atbildības uzņemšanās par savas bagātības pārvaldīšanu utt.

Laimes meklējumos mēs sekojam savām ilūzijām, kas patiesībā tikai aizēno mūsu īsto un patieso laimi.

Laime tas ir iekšējais dvēseles stāvoklis un to nevar izteikt materiālā formā, tāpēc dzīties pēc tas nav nekādas jēgas: vai nu tā ir šeit un tagad vai tas nav vispār.

Un ir interesanti: ja laimes nav šodien, tad KAD?

Savukārt šīs ilūzijas sakne ir tajā, ka cilvēks neprot novērtēt to, kas viņam ir – ar ko jau šajā brīdī viņš ir bagāts un laimīgs. Vairums ievēro tikai to, kas viņiem trūkst. “Tas, kas mums ir, to nesaudzējam. Kad pazaudējam – raudam.”

Autors: Ludmila Andrijevskaja

Un te, 7 kaitīgi ieradumi, kas atņem mums laimi:

1. Pesimisms, paššaustīšana un nosliece “pārāk daudz domāt”.

Kad kaut kas iet ne tā, tu sāc raizēties, domā, kāpēc tas tā notiek, kas vainīgs, kas notiks tālāk? Iespējams, vaino sevi vai citus? Kā var būt laimīgs, ja ir problēmas?
Atzīsti, ka dzīve nav ideāla un tajā viss nevar būt ideāli. Gadās, tā, kā mūsu angliski runājošie planētas kaimiņi saka: shit happens! Kāda jēga sisties ar galvu sienā, meklēt vainīgos un nolādēt savu likteni, ja TAS JAU IR NOTICIS? Izdari secinājumus, bet neuzvelc sevi un nevaino par to, kas JAU ir noticis.

2. Uzskats, ka mums kāds kaut ko ir parādā un tas, kas ir, vienkārši pienākas.

Neatkarīgi no tā, vai tev pieder daudz vai maz, vienmēr atradīsies lietas, par ko vari būt pateicīgs. Pieņemot to, ka visi tavi panākumi, lietas, kas tev pieder, ir pašsaprootami un tā arī pienākas, tu kļūsti ciniskāks un vienaldzīgāks. Materiālās lietas, attiecības ar apkārtējiem cilvekiem, veselība ir samērā trauslas matērijas, kuras tāpat kā ieguvis, vari arī pazaudēt. Tāpēc nevajadzētu aizmirst pateikties sev un Dievam par to, kas tev šobrīd ir.

3. Ieradums sevi salīdzināt ar citiem.

Ieradums sevi uzskatīt par sliktāku nekā citi, reāli saindē dzīvi. Tas bieži vien rodas jau bērnībā, kad vecāki mums saka: visi bērni kā bērni, bet tu….un norāda uz mūsu nepiedienīgo uzvedību. Bieži tas ir sākums zemam pašvērtējumam. Lai tā nenotiktu, ir jāiemācās pieņemt sevi tādu, kāds tu esi, un pastavīgi atzīmēt sev savus plusus un neieciklēties uz sliktajām īpašībām. Ja cilvēks iet izaugsmes ceļu, nebūs nemaz tik grūti tikt ar to galā un pacelt savu pašapziņu.

4. Prokrastinācija.

Vienkārši runājot, tas ir ieradums “visu atlikt uz vēlāku laiku”. Ar laiku neizdarītās lietas “karājas” virs galvas kā Damokla zobens, un jo vairāk tas sakrājas, jo vairāk krītas mūsu produktivitāte. Lai tas nenotiktu, ir jāseko savai pašdisciplīnai, kas ar laiku parvēršas par labu ieradumu. Vari sastadīt svarīgo lietu plānu, galvenais, sākt darīt. Un apbalvot sevi par katru padarīto darbiņu. Ja kaut ko nevēlies darīt, tad labāk nedari vispār, nevis atliec uz vēlaku aliku.

5. Slinkums.

Daudziem laime asociējas ar gulēšanu pludmalē un nodarbošanos ar “neko nedarīšanu”. Protams, šis ir lielisks variants, kā atpūsties pēc labi padarīta darba. Taču interesanti, cik ilgi tu varētu tā vienkārši nogulēt un neko nedarīt?

Diez vai laime atnāk pie tiem, kuri vienkārši grib “neko nedarīt”, jo viena no tās svarīgākajām sastāvdaļām ir iespēja gūt prieku no savām nodarbēm.

6. Ieradums stādīt savu darbu augstāk par attiecībām

Tā ir, šodienas sabiedrībā mītošie stereotipi bieži liek cilvēkiem šādi rīkoties. Bieži vien, dzenoties pēc panākumiem, naudas un karjeras, mēs aizmirstam par savu ģimeni, kaut gan sakām, ka visu to darām viņu dēļ. Laimīgs ir cilvēks, kurš dzīvo līdzsvarā un harmonijā un nebūt neviens neliek izvēlēties: naudu vai ģimeni.

7. Ieradums asociēt laimi ar materiālām lietām.

Un nobeigumā pats graujošākais ieradums, no kura cieš vairums cilvēku Krievijā, Latvijā un citās valstīs un tas ir – cerēt, ka kļūsim laimīgi tad, kad tiks apmierinātas kadas mūsu materiālās vēlmes – jauns televizors, jauna mašīna, jauns telefons. Taču daudzi no mums ir parbaudījuši to, ka laime no jaunas “mantiņas” neilgst pārāk ilgi, katrā gadījumā daudz īsāku brīdi, kā bija ceļš līdz šim mērķim.
Bieži vien, tikai atrodoties grūtās un sarežģītas situācijās, mēs saprotam, ka daudz svarīgāk par visu augstāk minēto ir sava un līdzcilvēku veselība, attiecības ar saviem tuvajiem cilvēkiem, ģimene, draugi, vide. It visas bagātības ir pārejoša vērtība, bet to, kas atrodas mūsos – neviens nespēs atņemt. Mīlestību, prieku, iedvesmu….
Ja šajā brīdī nejūties īpaši laimīgs, paņem kaut vienu no šiem ieradumiem, un sāc strādāt pie tā, lai no tā atbrīvotos. Un redzēsi, Laimes sajūta pamazām tev pietuvosies.

Avots: http://www.econet.ru

Tulkoja: Ginta FS