Sievietes prāts

sieviete skumst6

Pavēro sevi visas dienas garumā. Periodiski apstājies un sev pajautā: “Kur es esmu?” Kur atrodas tava apziņa, kad tu kaut kur ej, komunicē ar kādu, gatavo, tīri māju vai nodarbojies ar jebko citu?

Vairums sieviešu ievēros, ka viņu apziņa atrodas galvā. Viņas pastāvīgi par kaut ko domā, analizē, plāno, risina kādus jautājumus… Tas nozīmē, ka atrodas vīrišķajā stāvoklī.

Vīrieši dzīvo saprāta kategorijās, ta ir viņu privilēģija – iegūt zināšanas, pieņemt lēmumus, plānot, analizēt, stādīt mērķus utt. Bet sievietēm pastāvīga atrašanās prātā var būt graujoša.

Ja visas dienas garumā tu esi prātā, ar kadu domās sarunājies, strīdies, domā par priekšā stāvošajām lietām, tu pati sev zodz savu spēku. Tas draud ar galvassāpēm, depresijām, bezmiegu, enerģētisko iztukšošanos, pavājinātu imunitāti un sieviešu kaitēm.

Tāpēc, ka tas, kas vīrieti dara stiprāku, sievietei kaitē, tāpat arī otrādi.

Kā rīkoties?

Ir jāsaprot un jāpieņem fakts, ka patiesā sievietes mājvieta ir Sirds. Viņa dzīvo ar Dvēseli, sajūtām, intuīciju, radošumu, atklāsmēm… Tāpēc tad, kad pieķer sevi pie tā, ka apziņa atkal ir prātā, domās ielaid to Sirdī. Atlaid visas nevajadzīgās domas, iztukšo savu prātu, koncentrējies uz savu sirdi – sirds čakru. Ja nākas risināt kādas lietas, darīt kaut kādas darbības, pamēģini to paveikt nevis no prāta, bet Sirds, piepildot savas domas un darbus ar savas Dvēseles enerģiju.

Un tad tavs radošais sievišķais spēks atkal tevi piepildīs gluži dabiskā veidā un tu kļāsi intuitīva, jutīga, atvērta dievišķajai gudrībai…

Tad tev nenāksies risināt problēmas, iedarbinot savus saprāta spēkus, bet šie risinājumi atnāks paši kā atklāsmes, tie atnāks sapņos un dzīve kļūs daudz vieglāka un brīnumu pilna.

Un viss, ar ko tu mijiedarbosies, viss, kam tu pieskarsies, pildīsies ar gaismu, sievišķību un tu kļūsi par tīru Mīlestības, Skaistuma un Gaismas avotu, pārveidojot caur sevi pasauli, dziedinot citu sirdis un nesot pasaulē Harmoniju…

 

Marija Mavela
Avots: Благостная женственность
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Būt laimīgai ir izdevīgi

laime2

Būt laimīgai ir izdevīgi. Jo vairāk tevī ir enerģijas, jo vairāk naudas, jo vairāk laimes, jo vairāk enerģijas.
Plus pie tā visa, laime visu laiku ģenerē arvien priecīgākus un patīkamākus emocionālos stāvokļus.
Tā pievelk tādus pašus priecīgus un laimīgus cilvēkus, kuri ir apmierināti ar savu interesanto dzīvi, kuri vēlas ar tevi padalīties savā laimē, tāpat kā tu – tad, kad esi laimīga.

Laimes stavoklī visas lietas un darbi notiek gaismas ātrumā, sapņi piepildās ātrāk un attiecības dzīvē kļūst daudz vieglākas.
Laimes stāvoklī cilvēkam paaugstinās gan pašvērtējums gan savas vērtības apziņa.
Laimīgi cilvēki grib radīt un rada, viņu iztēle darbojas ar visu tās spēku, un zemapziņa ir spējīga “noķert” no kopējā informatīvā lauka visdažādākās oriģinālas idejas un šīs idejas dzīvē realizējas viegli un nepiespiesti.

Kad sieviete ir laimīga, viņai nav vēlēšanās kontrolēt vīrieti vai attiecības, viņa mīl visu un visus ap sevi un tāpec uzlabojas gan attiecības ar vīrieti, gan ar visiem apkārt esošajiem cilvēkiem.

Laimes stāvoklī ir komfortabli dzīvot.

Tāpēc nākošreiz, pirms pievērsties negatīviem pārdzīvojumiem vai domām, padomā, ko tu atņem sev un pasaulei. Vai tas ir tā vērts? Izdzīvot emocijas, protams, ir svarīgi, taču mēdz būt ieciklēšanās situācijas un stratēģija, kad priekšroka tiek dota negatīvajam (ieradums domāt par slikto).
Un tā vietā, lai ieciklētos uz “kāpēc viņš nezvana” vai “kāpēc man tas neizdodas”, liec akcentu uz to, lai TIEŠI TAGAD kļūtu kaut nedaudz laimīgāka – jebkurā tev pieejamā un zināmajā veidā!
Avots: facebook @arhisomatika
​​​​​​​Foto: pixabay
Tulkoja: Ginta FS

Laimes KODS

laime1111111

Katrā vecumā laimei ir atšķirīga garša.

“Ikviens meklē laimi savā veidā un nav neviena veida, ko varētu nodot citiem.” /Paulu Koelju “Burvja piezīmes”/

Savā bērnībā pēc brauciena uz Ļvovu un aptiekas” Zem melnā ērgļa” apmeklējuma, es izdomāju savu spēli. Virtuvē uz galda saliku zāļu flakonus, majonēzes burciņas un maisīju tajās sodu, etiķi, eļļu, ievārījumu un aspirīna tabletes. Iztēlojos, ka esmu dziedniece, mistiska alķīmiķe, kura rada ilgdzīves, laimes un mīlestības formulu. Es domāju: “Lūk, izdzers cilvēks manu mikstūru un uzreiz viņam uzlabosies garastāvoklis un dzīves tonuss”.

Laimei ir dažāda garša

Pagāja daudzi gadi un es sapratu, ka nekas nesanāks. Neizdosies.
Neredzamajam nav formulas. To nav iespējams iebāzt kāda traukā un pārdot pa mililitram.
To nevar nosvērt, safasēt un lietot trīs reizes dienā pēc ēšanas.
To nevar sadalīt atomos, molekulās un frakcijās.
Uzskrāpēt uz zelta stieņa slepeno kodu un paslēpt tālāk no acīm.
Tas nav parfīms.
Tā nav paradigma.
Ne arī aksioma.
Tas ir stāvoklis.

Mans vectēvs jutās absolūti laimīgs, kad vakaros apsēdās pie karsti sakurinātas krāsns un pina no klūdziņām grozus. Dzēra karstu zālīšu novārījumu un stāstīja pasakas.

Mana tante peldējās laimē, skatoties daiļslidošanu. Viņai priekšā bija šķīvis ar “Vēzīšiem” un viņa, elpu aizturējusi, skatījās kā slido Kļimova un Ponomorenko.

Pēc tam viņai uzdāvināja dokumentālo romānu “Asaras uz ledus”, un viņa, to lasot, raudāja no laimes.

Kaimiņiene piedzīvoja savus priecīgākos dzīves brīžus, kad vīrs atgriezās no makšķerēšanas un pārnesa mājās pilnu maisu ar karpām. Un viņa teica, ka vīram vienmēr pēc makšķerēšanas acīs ir tik daudz prieka un lepnuma, ka viņai taisni vai dejot gribās.

Es biju bezgalīgi laimīga, kad mājās cepa aveņu kūku un mamma nolika malā savus krievu valodas labojamo burtnīcu kalnus, un mēs abas kopā skatījāmies “Visas upes plūst” un ēdām kūku ar tēju.

Ar laiku laime sāka mainīties, tā ieguva pieaugušo skepticismu un pavisam citu skanējumu.

Kaut kur uzradās skaudība, ironija un vēlme pēc kaut kā lielāka.

Sagribējās kleitu kā Sārai Džesikai Pārkerei, sagribējās doties ceļojumā apkārt pasaulei un bildi enkaustikas tehnikā.

Kā teica Peļevins: “Katrā vecumā laimei ir atšķirīga garša”.

Katram laime ir sava un tas, kas vienu padara laimīgu, otru var darīt absolūti nelaimīgu.
Kādam tā ir sīkumos, kādam – globalās lietās.

Vienam – uzcelt ģimenes māju no koka, otram – atrast malku ugunskuram.

Iemācīties klusēt, vai, gluži otrādi, iemācīties runāt.
Vairāk nedzirdēt, vai, gluži otrādi, beidzot izdzirdēt.

Aizbraukt uz salām vai patstāvīgi iziet no mājas.
Pagaršot Pūķa augli (pitaiju), vai pamēģināt dzīves garšu.
Avots: econet.ru
Autors: © Irina Govoruha
Tulkoja: Ginta FS