Apziņa būvē attiecības

labklajiba5

“Visi rītdienas ziedi ir šodienas sēklas” (с)

Kāds ir pats apziņas attīstības līmenis, tādas attiecības tiek būvētas. Bērnišķīga apziņa pieaugušā vecumā ir kritiska, trauksmaina, neuzticēšanās un bezpalīdzības pilna. Tā ir kategoriska, slikti saprotas vai strīdās ar realitāti, taču tic ideāliem, liekot tos tālu aiz horizonta.

Vientulības bailes mudina uz atkarīgām attiecībām: emocionālā iemīlēšanās un seksuālā tieksme tiek uztvertas kā mīlestība.

Nepietiekams briedums meklē kā sevi nostiprināt, pabarot, stingri testējot citus, gaidot no tiem kompensāciju: no draugiem, ģimenes, partneriem un dažādiem notikumiem. Nosliece uz drāmu, biežas vilšanās un nedrošas izvēles, kurām trūkst spējas atšķirt saderību no nesaderības, ir iemesli neapmierinātībai ar savu dzīvi.
Nobriedusi apziņa ir mierīga, saprātīga, labi adaptējas realitātē un ir spējīga to ietekmēt. Viens no brieduma kritērijiem ir attīstītas jūtas, nevis zināšanas vai pieķeršanās statusam. Nobriedusi apziņa iziet ārpus normām, pāraugot tās, tā nestrīdās, necīnās, taču necenšas atbilst vispārpieņemtajiem standartiem. Briedums ir pašpietiekams.

Cilvēka attiecības ar realitāti būvējas vispirms jau tādēļ, lai apmierinātu savas vajadzības. Dažāda tipa apziņām būs atšķirīgas vajadzības – šis apstāklis ietekmē vispārpieņemto normu mainību. Tieši tāpēc apstākļi, kas rodas ap dažādiem cilvēkiem, spēlē milzīgu lomu viņu attīstībā, stimulē tos pieņemt jaunus lēmumus, liek kaut ko mainīt savā pasaules uztverē.

Cilvēks aug kopā ar tiem notikumiem, kurus pārdzīvo sava dzīvē. Notikumi piedāvā dažādas lomas, taču vairums apstājas tikai pie divām: būt pasīvam vai aktīvam.

Aktīvā pozīcija ļauj cilvēkam spēlēties ar apstākļiem, lai saņemtu atpakaļsaiti: kā mana iekšējā pasaule ietekmē ārējo. Un reizē ar izvērtēto pieredzi atnāk interesanti secinājumi…

Apstākļiem nav būtiskas nozīmes, svarīga ir TAVA ATTIEKSME pret tiem. Tava attieksme rada tavu pasaules bildīti, caur kuru tu ar tiem sazinies.

Tava attieksme ļoti labi ir redzama tad, kad tu vērtē cilvēkus un notikumus.
Tava attieksme ir jūtama caur tavu garastāvokli un emocijām.
Tava attieksme vienmēŗ ir tavas reakcijās un darbībās: cik ļoti apzināts tu esi, vai arī tev viss notiek pēc inerces.
Tava attieksme ir redzama tavos spriedumos un secinājumos. Tavi vārdi noformē stilu un pieeju visam tam, kam tu pieskaries un centies paust savu attieksmi…
Tava attieksme pret pasauli padara tevi par to, kas tu esi tieši šobrīd.

Pārvērtību fenomens slēpjas ļoti vienkāršā lietā: kad cilvēks maina savu attieksmi, vinš mainās pats.

Tad pasaule ap viņu mainās tā, kā viņš pats to ir spējīgs uztvert…
Pati uztvere atspoguļo satura kvalitāti indivīda pasaules uzskata paletē: vai nu tā ir melnbalta, vai krāsaina; vai nu maziņa izmēros vai ļoti plaša; vai virspusēja, vai arī tai ir dziļums…

Cilvēka pasaules uzskats vai nu dubultojas un ir saistīts ar kaut ko, kam viņš tic vai no kā ir atkarīgs, ko viņš identificē ar sevi. Vai arī tas ir viens vesels, kur galvenais Personāžs ir pats CILVĒKS, bet dažādās zināšanas, pārdzīvojumi, uzkrātā pieredze ir tikai viņa paša radošums.

Un es pats ar šo visu būvēju attiecības: veselā apziņā tās vienmēr ir apzinātas, polarizētā – neapzinātas. Tāpēc atbildība par to, ar ko es pats vēl netieku galā ātri tiek pārnesta uz kādu citu, līdz brīdim, kamēr  atnāk nepieciešamība nomainīt iestrēgušo neapmierinātību, mainot savu attieksmi pret savas dzīves mācībām.

“Pēc apgaismības  tev nebūs problēmu ar pasauli. Savukārt pasaulei būs problēmas ar tevi, jo tu būsi pārstājis to izklaidēt” (с)

Nes sevī labklājības enerģiju…
Necīnies ar trūkumu, deficītu un problēmu…
Nesapņo par pārpasaulīgu bagātību kas nokritusi no debesīm. izej no galējībām. Tās visas ir lomu spēles. Ja ir bailes – tās noteikti pastiprināsies. Ja ir uzticēšanās, tā pievilks visu nepieciešamo.

Ļauj, lai atnāk tieši tik daudz labklājības, cik tev tas ir vajadzīgs, cik tu spēsi apgūt.
Saskaņota apziņa atklāj dzīves meistarības gudrību.

Ļauj labklājībai kalpot sev vislabākajā veidā. Sajūti šīs unikālas enerģijas, tās ir Radīšanas un Radošuma centrs.

Drošība ir tikai manī pašā un Es atļauju SEV jaunas attiecības pašam ar sevi. Mana apziņa pievelk labklājības enerģijas tikai tāpec, ka es to ATĻAUJU!

Autors: Svetlana Orija
Avots: https://5dreal.com
Tulkoja: Ginta FS
Ilustrācija: Inna Belle “Labklājība”

Advertisements

Ieradumi, kas nolemj mūs nabadzībai

nabags

Ļoti bieži nabadzība nav naudas trūkums, bet gan negatīvu ieradumu esamība. Ja cilvēks ar tiem nestrādā un tos nemaina, labklājība nekad neienāks viņa dzīvē. Personības izaugsmes treneris Jevgēņijs Deiņeko stāsta par to, kas notiek tad, kad talantīgi cilvēki atkārto nabadzīgo ieradumus un paši tādi arī kļūst. Pārbaudiet sevi!

12 gadi psihologa praksē ir devuši man iespēju ieraudzīt veselu rindu ieradumu, kas piemīt nabadzīgiem cilvēkiem. Ir interesanti un, vienlaicīgi, skumji vērot, kā cilvēki seko šiem ieradumiem atkal un atkal, un viņu dzīvēs nekas nemainās…

1. ieradums: vienmēr meklēt vainīgos

Nabadzīgs cilvēks nekad neuzņemas atbildību par sevi. Viņš drīzāk apvainos savās neveiksmēs kolēģus, darba devējus vai sistēmu, nekā atzīs savas kļūdas. Nabadzīgais domā tā: “Ja vien ne VIŅI, es jau sen būtu veiksmīgs un turīgs. Man VISI traucē, un es neko nevaru padarīt!”

2. ieradums: “vilkt” laiku

No bērnības daudziem no mums ir iemācīta vecā tautas “gudrība”: “Septiņas reizes nomēri, pirms nogriez”. Laiks iet, bet jūs vēl joprojām mērat, domājat un rezultatā atrodas kāds, daudz uzņēmigāks, kurš nogriež “jūsu” kumosu, un aiznes to. Uzvar tas, kurš nebaidās spert pirmo soli un riskēt, tas, kurš izmanto savas idejas, nevis norok tās savas atmiņas tālākajā stūrī.

Cilvēks ar nabadzīgā domāšanu vienmēr “velk” laiku, bet paša bezdarbību un neuzņēmību “noraksta” uz kādu citu.

3. ieradums: neriskēt

Nabadzīgie neriskē. Viņi dod priekšroku stabilitātei, lai arī tā nenes nepieciešamos ienākumus. Rezultātā, tā arī dzīvo – no algas līdz algai, zem sava iedomātā stabilitātes spārna.

4. ieradums: mācīties bez maksas (vai vispār neko nemācīties)

Tipiskais nabadzīgo pārstāvis pierakstās uz daudziem bezmaksas treniņiem un semināriem, kuru lielāko daļu tā arī nenoklausās. Rezultātā, viņš dzīvo ilūzijā par to, ka mācās, bet patiesībā nekādas izaugsmes nav. Mēs visi zinām, kur atrodas bezmaksas siers… Lai kļūtu par uzņēmēju ir jābūt dzīvai komunikācijai ar savu skolotāju, ja tas ir, un jābūt skaidram darbību plānam, kā sasniegt savu mērķi. Treniņa cena nav tikai nākotnes veiksmes rādītājs, bet gan arī jūsu moticvācijas cena.

5. ieradums: nemaksāt citiem par viņu darbu

Cilvēks ar nabadzīgā domāšanu mīl dzīvot uz citu rēķina. Mūziku, treniņus, filmas u.t.t. viņš par brīvu iegūst internetā. Un viņa filosofija ir iegādāties pēc iespejas vairāk  maksas pakalpojumus vai preces bez maksas.  Un dzīve vienkāršo šo viņa uzdevumu, radot servisus (torentus, pirātu lapas u.t.t.), kurus radījuši tadi paši nabadzīgie nabadzīgajiem. Zogot citu intelektuālo īpašumu, un mānoties, cilvēks turpinās dzīvot nabadzībā.

6. ieradums: žēlot sevi

Ļoti bieži cilvēki savu problēmu sakni redz apstākļos – vai nu tas ir nelabvēlīgs ģeogrāfiskais novietojums, figūras nepilnības, tas, ka piedzimuši nabadzīgā ģimenē, piedzimuši neīstajā laikā, nav bijis iespējas iegūt pienācīgu izglītību, dzīvo nepareizajā valstī u.t.t. Nabadzīga cilveka arsenālā ir desmitiem iemeslu sevi pažēlot, bet kapitālu ar žēlumu nenopelnīsi.

7. ieradums: čīkstēt  un sūdzēties

Nav nekāds noslēpums, ka naudas trūkums ir negatīvu emociju cēlonis. Atšķirībā no nabadzīgā, cilvēks ar bagāta cilvēka domāšanu uztver savu neveiksmi kā nākamo pakāpienu ceļā uz savu mērķi, viņš nav pieradis čīkstēt un sūdzēties par savu likteni. Dažkārt jau gribas pažēloties un izraudāties, taču vieglāk no tā nekļūst, un naudas daudzums maciņā arī nemainās. Tās, ka nebija, tā arī nav.

8. ieradums: domāt par to, ko teiks citi

Veiksmīgs cilvēks novērtē savu individualitāti, un nav atkarīgs no apkārtējo viedokļiem. Nabadzīgs, kā likums, gluži otrādi – lauvas tiesu sava laika tērē, lai uzturētu savu tēlu citu cilvēku acīs. Pie kam, viņš orientējas uz bagātākiem un veiksmīgākiem cilvēkiem, nekā pats. Protams, šī salīdzināšana nav par labu viņam, bet toties dod vēl vairāk iemeslu tam, lai varētu žēloties.

9. ieradums: šķiešanās ar naudu

Nabadzīgam cilvēkam nav savas finansu stratēģijas. Viņa mērķis ir nopelnīt un uzreiz iztērēt. Cilvēks ar bagāta cilvēka domāšanu nopelna un investē (lielu daļu naudas investē arī sevī). Visbiežākā domāšanas kļūda šajā situācijā ir: “Ko es varu investēt, ja man nekā nav?”. Labklājībā dzīvo tie, kuri iemācījušies pareizi rīkoties ar savu nopelnīto naudu.

10 ieradums: tūlītēja izdevīguma meklēšana

Nabadzīgie necenšas mācīties kaut ko jaunu, nestrādā perspektīvā, bet grib saņemt tūlīt, momentā. Tas ir spilgts paterētāju sabiedrības uzvedības modelis. Cilvēks grib visu, un uzreiz, nepieliekot tam pietiekamas pūles. Viņš ir līdzīgs tam zemniekam, kurš ziemā apēd, pavasarī stādāmos, kartupeļus un nedomā par to, ko stādīs pavasarī.

11. ieradums: darīt to, kas nepatīk

Nabadzīgajam vienmēr atradīsies 10 vainīgie, 100 atrunas, 1000 iemeslu, kāpec viņam jādodas uz nīstamo darbu. Viņš dzīvo ar domu par piektdienu, nolād priekšniecību, taču, vienalga, katru pirmdienu, bez iebildumiem soļo uz ofisu. Uzsākt kaut ko savu, vai kaut ko mainīt, viņam nav drosmes. Taču, tā,  neko nemainot, dzīve paiet bez priecīgiem pārsteigumiem, absolūtu vienādi – gadu aiz gada.

12. ieradums: nelietderīgi tērēt savu laiku

Šāds cilvēks bieži uzdot sev jautājumu “kā nosist” savu laiku? Šis uzstādījums būtu jāpārvērš pozitīvajā jaunā uzstādījumā” kā man, pēc iespējas lietderīgāk, izmantot savu laiku”? Gala rezultātā, katrs saņem to, pēc kā tiecas – nabadzīgais “nosit” laiku un savu dzīvi, bagātais – izmanto to lietderīgi, kas atspoguļojas arī materiālajā stāvoklī.

13. ieradums: dzīvot svešu dzīvi

Nabadzīgiem cilvēkiem piemīt vēl viens trūkums – projicēt citu cilvēku dzīvi uz savējo. Neskaitāmi seriāli, raksti dzeltenajā presē, grāmatas par zvaigznēm palīdz stimulēt šo vēlmi. Baudot citu cilvēku piedzīvojumus, viņi dzīvo ilūzijās un savu elku veiksmes paēnā. Un tadā veidā vēlme riskēt un pārkāpt pāri savām bailēm, arvien samazinās.

Šo kaitīgo ieradumu ir daudz vairāk, nekā šeit uzskaitīts, taču šos variet izmantot kā testu tam, lai saprastu, ko nepieciešams savā dzīvē izmainīt. Visu šeit pieminēto, var izmantot kā papildus motivāciju darbībai. Veiksmi jums un labklājību!
Autors: Jevgēņijs Deiņeko
Avots: http://www.transurfing-real.ru
Tulkoja: Ginta FS

Divi ceļi uz laimi

mosties

Pie laimes var nonākt, ejot pa diviem ceļiem.
Pirmais ceļš – ārējais. Iegūstot labāku dzīves vietu, labāku apģērbu, patīkamākus draugus, tā mēs varam zināmā mērā sasniegt laimi un labsajūtu.
Otrais ceļš – garīgās izaugsmes ceļš, un tas palīdz iegūt iekšējo laimes sajūtu.
Tomēr šīs divas pieejas nav līdzvērtīgas.
Ārējā laime bez iekšējās nevar būt pastavīga. Ja dzīve tev rādās tumšās krāsās, ja tavai sirdij kaut kā trūkst, tu nebūsi laimīgs, lai arī ar kādu greznību tu sevi ieskautu. Taču, ja esi sasniedzis iekšējo mieru, tad vari būt laimīgs pat visgrūtākajos apstākļos. Materiālā labklājība pati par sevi dažkārt spēj atrisināt kādu problēmu, taču tās vietā tā radīs citu.  Piemēram, cilvēks var būt bagāts, labi izglītots, ieņemt augstu amatu, bet laime apiet viņu ar līkumu, un, lūk, viņš sāk dzert nomierinošas zāles un lietot alkoholu. Viņam visu laiku kaut kā pietrūkst, viņš vēl joprojām ar kaut ko ir neapmierināts, un atrod glābiņu narkotikās vai pudelē.
No otras puses, mēs satiekam cilvekus, kuriem nav tik daudz naudas, lai par to uztrauktos, un viņi bauda mieru. Mazāk situēti materiālajā ziņā, tādi cilvēki vienalga ir apmierināti un laimīgi. Lūk, ko nozīmē pareizs prāta stāvoklis.
Materiālā labklājība pati par sevi nekad nespēs pilnībā atrisināt cilvēku ciešanu problēmas.
Dalailama
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

Dzīves atslēgas

11144496_1677683359127531_1727553273655874249_n

Atslēgas, kas noderēs, lai analizētu dažādas dzīves situācijas:

1. Ārējais ir analoģisks iekšējam.

2. Līdzīgs pievelk līdzīgu.

3. Sāc pievērst uzmanību tam, kas notiek apkārt un Tevī.

4. Ja kaut ko ieraugi apkārtnē, un tas raisa noteiktas domas un emocijas, tātad tas viss ir Tevī – Tev šajā situācijā ir jāierauga kāda mācība.

5. Ja Tev kaut kas nepatīk citos, tātad tas piemīt arī Tev.

6. Ja Tu no kaut kā vairies, tātad aiz tā slēpjas sāpes vai bailes.

7. Kaut ko darot, esi tajā klātesošs.

8. Nokļūstot kādā situācijā, esi klātesošs tajā, kas notiek. Ja rodas vēlēšanās aizbēgt, ieraugi, kā Tu to dari.

9. Kaut ko izdarot, nevaino sevi, bet izanalizē, kas notika līdz tam, tajā brīdī un pēc tam, ietverot savas domas, jūtas un priekšnojautu, un gūsti mācību no šīs situācijas.

10. Situācijas veido vai pievelk Tavas domas un bloki.

11. Tavi bloki – tas ir tas, ko Tev nepieciešams uzzināt un saprast par šo pasauli.

12. Ja vairākkārt nonāc vienā un tai pašā situācijā vai nemitīgi slimo, tātad šī ir kāda mācību stunda. Kas Tev jāsaprot no šīs situācijas?

13. Tu esi iemesls tam, kas ar Tevi notiek.

14. Nemēģini izmainīt pasauli vai apkārtējos cilvēkus. Maini vispirms sevi! Kad izmainīsi sevi, mainīsies apkārtējie cilvēki un izmainīsies pasaule.

15. Ja Tu saki sev un apkārtējiem, ka jau esi izmainījies, tātad tā ir maska – Tu neesi izmainījies nemaz.

16. Ja Tu saki sev un apkārtējiem, ka Tev kādā dzīves jomā viss ir kārtībā, tātad tur ir pilnīgas jukas. To saka maska. Tieši šeit ir nepieciešams viscītīgāk ieskatīties sevī.

17. Neuzskati, ka Tev dotie padomi un piedāvātā palīdzība ir kā mājiens Taviem trūkumiem un nespējai pašam tikt galā ar uzdevumu.

18. Kad Tev nav kaut kas, ko Tu gribi, tātad vai nu Tu to negribi, vai nu neesi nolēmis to pa īstam iegūt. Lai dabūtu kaut ko noteiktu, apraksti sev skaidri, ko Tu vēlies. Mācies slīpēt domu kristālus!

19. Nekad nedomā par to, ko cilvēki var Tev dot, vai arī ko Tu vēlies no viņiem dabūt. Tā rīkojoties, Tu zaudē savu pievilcību.

20. Aizmirsti par cenšanos būt stipram. Īstais spēks slēpjas mīlestībā un uzmanībā pret sevi un apkārtējiem.

21. Vīrietis kļūst brīvs un spējīgs darboties, kad sieviete, mīlot viņu, atsakās no tā, ka vīrietis viņai pieder.

22. Domā par to, ko vēlies iegūt, nevis par to, ko nevēlies.

23. Pietiekamība nerodas no tā, ka Tev nepatīk dzīvot nepietiekamībā.

24. Tava uzmanība ir kanāls, pa kuru tek enerģija, lai pabarotu domu. Domai seko radošā enerģija.

25. Negatīvās emocijas neatnes to, ko Tu vēlies, bet gan tikai to, ko Tu nevēlies.

26. Sapņi un fantāzijas rāda Tev Tavu potenciālu.

27. Iztēle aizved aiz ierobežojumu robežām un atbrīvo Tavu potenciālu.

28. Ja Tu visu laiku atkārto sev, kāpēc Tev nevar piederēt Tavu sapņu objekts, Tu nekad to neiegūsi. Sāc sev teikt, kāpēc Tu vari iegūt vēlamo.

29. Skaties uz naudu un materiālām lietām nevis no tā aspekta, kā apmierināt savas vajadzības, bet kā uz instrumentu, lai iepazītu sevi, vairāk sevi izpaustu un realizētu savu potenciālu.

30. Fokusējies uz to, ko vēlies iegūt, nevis uz atbrīvošanos no tā, ko nevēlies. Daudzi nezin, ko tieši vēlas, lai arī precīzi zina, ko nevēlas.

31. Ja Tu nevari noticēt kaut kā iespējamībai, Tev tas arī nekad nebūs.

32. Labklājības iegūšana nav tik svarīga kā process tās radīšanai.

33. Iemācies radīt labklājību savā dzīvē – tas ir Tavas izaugsmes process.

34. Tu atnāci šajā pasaulē, lai, gūstot zināmu pieredzi, paplašinātu savu apziņu.

Ani Choying Drolma

Avots: http://econet.ru

No krievu valodas tulkoja Agnese Grase