Par labajiem darbiem

Kādam vīram palūdza nokrāsot laivu.

Viņš atnāca ar savām krāsām un otām un sāka krāsot laivu sarkanā krāsā – tā, ka to bija palūdzis laivas īpašnieks.
Krāsošanas gaitā viņš laivas korpusā ievēroja mazu caurumu, salaboja to un pabeidza darbu. Laivas īpašnieks viņam samaksāja un viņi atvadījās.
Nākamajā dienā laivas īpašnieks atnāca pie krāsotāja un pasniedza vīram čeku par daudz lielāku summu, kā bija samaksājis par krāsošanu. Vīrs izbrīnīts teica: “Kungs, jūs taču man samaksājāt par darbu!”

Tas atbildēja: “Šis nav par krāsošanu, bet gan par laivas salabošanu”

Krāsotājs bija pārsteigts: “Tas taču bija pavisam mazs caurums un nav vērts par tādu nieka darbu maksāt tik lielu naudas summu!”

Bet laivas īpašnieks teica: “Es jums pastāstīšu, kāpēc es to daru. Kad palūdzu jūs nokrāsot laivu, aizmirsu pateikt par to, ka tās korpusā ir caurums. Kad krāsa bija nožuvusi, mani bērni paņēma laivu un devās makšķerēt zivis. Un viņi nezināja par to, ka laiva ir caura. Es tajā brīdī nebiju mājās. Kad atgriezos, ieraudzīju, ka laivas nav un pēkšņi atcerējos par caurumu. Es ne pa jokam pārbijos un tas bija tads atvieglojums, kad ieraudzīju, kā viņi atgriežas sveiki un veseli. Kad apskatīju laivu, ieraudzīju, ka tā ir salabota. Vai tagad jūs saprotat, par ko tā lielā naudas summa? Jūs taču izglābāt manus bērnus. Un man nav pietiekami daudz naudas, lai apmaksātu šo jūsu “nieka” darbu.”

Nav svarīgi kurš, kad un kā palīdz. Turpini palīdzēt, atbalstīt, noslaucīt asaras, uzmanīgi klausīties un labot visas sūces, ko ieraugi. Tu nekad nevari zināt, kam būs vajadzīga tava palīdzība un kurā mirklī Dievs tevi atalgos par to, ka esi kādam palīdzējis un bijis noderīgs. Pa ceļam, iespējams, esi salabojis neskaitāmus “caurumus”, pat neapzinoties, cik daudz dzīvību izglābis….

Avots: МАГИЯ СЛОВА
Foto: Mark Neal
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Cilvēki GRIB darīt kaut ko labu

Bija tāds gadījums.
Vienreiz pēc Dievkalpojuma pie garīdznieka pienāca jauns cilvēks un palūdza atļauju pateikt ziņojumu Dievnamā. Garīdznieks atļāva.
Tad jaunais cilvēks, uztraukdamies, pateica: “Brāļi un māsas, es pēc izglītības esmu matemātiķis, bet strādāju vienā datorfirmā. Tas ir mans maizes darbs. Būtībā, viss, ko es dzīvē zinu – tā ir matemātika. Es vēlos kaut ko izdarīt par labu Dievam, par labu cilvēkiem, bet nespēju neko izdomāt. Tikai, lūk, uz Baznīcu nāku pa Svētdienām. Lai kā būtu, ja kādam no jūsu bērniem ir grūtības ar matemātiku, es nākšu pie jums reizi vai divas nedēļā. Vienārši tāpat, Dievam par godu. Un uzlabošu jūsu bērnu matemātikas zināšanas. Tas ir viss, ko es protu.”

Tūlīt pat uz šo piedāvājumu atsaucās tēti un mammas, tāpēc, ka visiem ir bērni, un puse no šiem bērniem ne bum-bum matemātikā. Kā dziesmā teikts: “ Tētis Vasjam spēcīgs matemātikā, mācās tētis Vasjas vietā visu gadu…”

Nākamajā nedēļā pienāca vairākas sievietes ar piedāvājumiem uzlabot bērnu svešvalodu zināšanas. Viņas pateica, ka arī vēlas kaut ko izdarīt Dieva dēļ.

“Man iepatikās ideja”, saka viena. “Es arī vēlos Dieva dēļ pasniegt nodarbības”, saka cita – “nākšu pie jūsu bērniem, īpaši ja viņi dzīvo vienā rajonā. Varēšu palīdzēt uzlabot zināšanas vācu valodā.”

Pēc tam arī autotransporta īpašnieki sāka piedāvāt savus pakalpojumus, lai atgādātu uz Baznīcu cilvēkus: “Ja kāds no večukiem nāk pie mums uz Baznīcu, ņemiet vērā, ka katru Svētdienu noteiktā laikā es stāvēšu pie noteiktas mājas stūra. Aizgādāšu un atgādāšu jūs no Baznīcas. Es to darīšu Dievam par godu. Matemātiku es nezinu, angļu valodu arī, bet man ir mašīna.”

Vēlāk radās ideja izveidot kladīti, kurā no vienas puses rakstīts “Man ir nepieciešama palīdzība”, bet no otras “Varu palīdzēt”. Un sadaļā “Varu palīdzēt”, piemēram, kāda pensionāre raksta: “ Varu pie sevis izmitināt vienu vai divas studentes par brīvu vai arī par komunālo apmaksu. Ir brīva istaba. Dzīvoju viena.”

Cilvēki GRIB darīt kaut ko labu. Tikai sātans neieredz labus darbus. Šis naids, drausmīgs un ietiepīgs ļaunums pret jebkāda veida labestību un vēlme apslāpēt jebkādu labvēlības liesiņu, kas aizdegusies. Cilvēki ir daudz labāki, nekā viņi ir pēc fakta!

Virspriesteris Andrejs Tkačovs
Paldies Aigaram Vancenko

Kā sauc, tā atskan…

labie darbi

Reiz tēvs ar dēlu devās kalnos. Puika atsita kāju pret akmeni un iekliedzās:
— aaaaaa!!!
Un izbrīnīts izdzirdēja:
— aaaaaa!!!
Puika jautāja:
— Kas tu esi?
Un viņam atbildēja:
— Kas tu esi?
Pārskaities par tādu atbildi, dēls iebļāvās:
— Gļēvulis!
Un viņam atbildēja:
— Gļēvulis!
Puika tēvam jautāja: “Kas notiek?”
Tēvs smaidot teica: “Klausies mani uzmanīgi” un iekliedzās:
— Es tevi cienu!
Un viņam atbildēja:
— Es tevi cienu!
— Tu esi labākais!
Un viņam atbildēja:
— Tu esi labākais!
Puika izbrīnā pavērtu muti vēroja tēvu, bet tas paskaidroja: “Tā saucās “atbalss”, bet patiesībā, tā ir dzīve – tā atdod tev visu, ko tu saki, domā un dari”.
Avots: pritchi.ru
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Nebaidies mīlēt

milet

Kad Tu jūties nelaimīgs un pamests, pacenties kaut ko izdarīt ar mīlestību. Ar mīlestību pasaki kaut vienu vārdu, vienkārši padomā par kādu ar mīlestību. Atver savu sirdi un pacenties tajā atmodināt mīlestību. Lai tas notiktu, ir jāpārstāj citos redzēt tikai trūkumus un kļūdas. Vieni cilvēki var mums patikt – citi, nē. Ir viegli mīlēt tos cilvēkus, kuri mums patīk. Bet mīlēt tuvāko nenozīmē tikai jūsmot par viņu.

Ir grūti jūsmot par slepkavu vai zagli. Bet viņiem var vēlēt labu. Mīlēt savu tuvāko nozīmē vēlēt viņam labu. Mīlestība ir māksla un tā prasa treniņu. Labi ārsti, muzikanti, mākslinieki, sportisti stundām ilgi trenējas, lai pilnveidotu savas prasmes. Tāpat ir arī ar mīlestību. Ja mēs nepieliksim nekādas pūles, lai mīlētu, mēs būsim vientuļi un nelaimīgi.

Nebaidies no ciešanām

Ciešanas neatnāk nejauši. Tā nav atriebība vai sods. Tās tiek mums sūtītas, lai brīdinātu, ka esam nogājuši no pareizā sava ceļa. Ciešanas mums ir vajadzīgas, lai mūs glābtu. Un nevajag cīnīties ar savu glābēju. Pieņemot ciešanas, cilvēks iedarbina savus slēptos spēkus, kas veic milzīgu darbu. Kad mēs esam bagāti, pārsātināti un ļoti apmierināti ar sevi, mēs slīdam pa lietu virspusi. Bet vientulība un skumjas mums liek griezties pie sevis, iekšā, lai tur atrastu patieso bagātību, patieso spēku un patieso atbalstu. Katrs, kurš dzīvē ir paveicis ko nozīmīgu, ir daudz cietis.

Ciešanas ir pārejošas

Kad tavā dzīvē rodas pārbaudījumi, saki sev: “Tie nevar būt mūžīgi”. Šī formula ir ļoti efektīva. Pati doma par to, ka ciešanas ir pārejošas, palīdz tās pārdzīvot. Tu esi nonācis sarežģītā situācijā? Tu pats to veicināji. Tu ļoti neatlaidīgi dzini sevi stūrī. Un tagad arī tev ir jābūt neatlaidīgam, lai izkļūtu no grūtās situācijas. Labajam, tāpat kā ļaunajam, ir vajadzīgs laiks, lai tas izpaustos. Lai arī kādi pārbaudījumi tev tiktu sūtīti, saki sev, ka tas ir tikai uz īsu brīdi, kurš drīz paies un dari to, kas tev jādara – savu darbu.

Skaties augšup

Kad cilvēks piedzīvo grūtības, parasti viņš koncentrējas uz savām neveiksmēm, rūpēm un skumjām. Nav pateicīga nodarbe, nodurt savu skatienu lejup. Jāskatās augšup – tur, kur gaisma, viedums un skaistums. Tas palīdz Dvēselei atrast veidus kā pārvarēt grūtības.

Vienmēr būs rūpes, būs skumjas un, lai tiktu tām pāri, vajag pasargāt sevi. No lietus tu sevi pasargā ar lietussargu, aukstumā biezāk saģērbies, bet grūtībās, skaties augšup, lai sasmeltos gaismu un spēku.

Smaidi

Ja tev ir slikts garastāvoklis, ja tevi kāds sarūgtināja vai aizvainoja, izmanto smaidu. Pat tad, ja tevi neviens neredz, pacenties smaidīt un parādīt sev, ka tu stāvi pāri visām grūtībām. Domā par to, ka tava Dvēsele ir neievainojama un mūžīga. Dāvā sev smaidu, pat tad, ja pašam liksies, ka tas ir samocīts, taču vienalga tas palīdzēs. Kā tikko tu pasmaidīsi, tu jutīsies labāk. Tāda ir mūsu fizioloģija, smaidot nevar domāt sliktas domas. Garastāvoklis uzlabosies un tev būs vieglāk risināt savus risināmos jautājumus. Smaids padarīs patīkamāku gan tavu dienu, gan arī uzlabos garastāvokli citiem. Kad atkal esi saņēmis kartējo dzīves macību stundu, pasmaidi un saki sev: “Viss varēja būt daudz briesmīgāk”.

Proti dalīties savā laimē

Gadās tādas dienas, kad viss ir brīnišķīgi: tu jūties bagāts, laimīgs, vesels. Vai šajos brīžos tu domā par tiem, kuri ir slimi, nabagi un nelaimīgi? Lai laimi saglabātu, ar to vajag dalīties.

Reiz pie manis atnāca divi jauni cilvēki. Es uzreiz sapratu, ka tie ir jaunlaulātie – viņu sejas staroja laimē. Viņi man iedeva lielu naudas summu nabadzīgo cilveku vajadzībām. Es jautāju: “No kurienes jums tik daudz naudas?” Viņi atbildēja: “Mēs apprecējāmies pirms dažām dienām un nolēmām, ka nerīkosim kāzas un neaicināsim viesus, nepirksim kāzu tērpus. Un tāpēc visu naudu, ko šādā veidā mēs ieekonomējām, mēs atdodam jums”. Es lieliski zinu, ko indusiem nozīmē kāzas, un saprotu, cik liels bija viņu upuris. Un es jautāju: “Kāpēc jūs tā darāt?” Zini, ko viņi man atbildēja? “Mes ļoti mīlam viens otru. Mīlestība ir mums nesusi tikai laimi un mēs nolēmām tajā dalīties ar nabadzīgajiem cilvēkiem.”

Par žēlsirdību

Žēlsirdība ir milzīgs spēks, kas savieno un apvieno cilvēkus. Tā palīdz gan tam, kam tā vajadzīga, gan tam, kurš to sniedz. Žēlsirdība vieno stiprāk par asinssaitēm un uzticamu draudzību. Tikai žēlsirdība var patiesi jūsmot par katru dzīvu radību vien tāpēc, ka tas ir Radītāja roku darbs. Iespējams, mums pat dienišķā maize ir mazāk vajadzīga kā mīlestība, žēlsirdība un piedošana.

Par mazajām lietām

Svētais Augustīns teica: “Mazās lietas patiešām ir mazas, bet darīt mazās lietas pēc labākās sirdsapziņas, ir liela lieta”. Labie darbi nebūt nenozīmē tikai materiālu palīdzību. Tas var būt vienkārši smaids, jo smaids ir miermīlības zīme. Pastiepta roka ir mīlestības simbols. Katrs cilvēks vēlas būt mīlēts un mīlēt, zināt, ka viņš kādam ir vajadzīgs, ka kāds viņu var nosaukt par savu.

Bet mums bieži vien pat nepietiek laika paskatīties vienam uz otru. Labestīgs smaids ir milzīga dāvana, līdzjūtība – nenovērtējama dāvana.

Reiz Londonā, ejot pa ielu, es ieraudzīju ļoti labi apģērbtu, bet ārkartīgi drūmu kungu. Viņš izskatījās tik nelaimīgs un vientuļš. Es piegāju viņam klāt un paņēmu viņu aiz rokas. Roka bija pavisam auksta. Es paspiedu viņam roku un jautāju, kā viņam klājas. Viņš paskatījas uz mani un teica: “Ja jūs zinātu, cik sen es neesmu jutis cilvēcisku siltumu”.

Viņa acis iemirdzējās, pleci iztaisnojās. Izrādās, ka cilvēkam nemaz tik daudz nav vajadzīgs, lai dzīvē ienāktu prieks. Bieži vien pietiek ar vienu siltas rokas pieskārienu.

Ceļa vārdi:

– Cilvēki mēdz būt nesaprātīgi, neloģiski un egoistiski. Neskatoties uz to, piedod viņiem.
– Ja tu esi bijis labs, bet cilvēki tevi vaino slēptos egoistiskos nolūkos. Neskatoties uz to, turpini būt labestīgs.
– Ja tu esi kļuvis veiksmīgs, var gadīties, ka pēkšņi tev uzrodas daudz viltus draugu un patiesu ienaidnieku. Neskatoties uz to, centies būt veiksmīgs.
– Ja tu esi godīgs un atklāts, gadīsies, ka cilvēki tevi piemānīs. Neskatoties uz to, esi godīgs un atvērts.
– Tas, ko tu esi būvējis gadiem, var gadīties, ka tiks sagrauts vienā mirklī. Neskatoties uz to, turpini būvēt.
– Var gadīties, ka tad, kad tu būsi laimīgs, kādam tas skaudīs. Neskatoties uz to, esi laimīgs.
– To labo, ko tu šodien izdarīji, cilvēki rīt var aizmirst. Neskatoties uz to, dari labu.
– Dalies ar cilvēkiem it visā labākajā, kas tev ir un tas nekad nebūs pietiekami. Neskatoties uz to, dalies ar visu labāko, kas tev ir. Galu galā, viss, ko tu dari ir vajadzīgs ne jau cilvēkiem, bet tev pašam un Dievam.

Lūdzies kopā un esi vienots ar citiem. Nav nozīmes ne mūsu atšķirībai reliģiozajos uzskatos, ne ādas krāsai, ne nacionalitātei. Visi mēs esam Dieva bērni un cilvēce ir mūsu ģimene. Visi ir pelnījuši mūsu palīdzību un visi mēs esam radīti, lai mīlētu un būtu mīlēti. Materiālajā ziņā tev šajā pasaulē ir viss, bet sirds skumst. Lai tevi neuztrauc tas, kā tev nav. Vienkārši ej un kalpo cilvēkiem – turi viņu rokas savējās un paud savu mīlestību. Ja tu to darīsi, tu mirdzēsi kā bāka.

Māte Terēze
Avots: Благостная женственность
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Gribi ievest kārtību pasaulē, sākumā sakārto savu māju

dao1

Filosofa daoista Haņ Sjaņ Czi dzīves likumi

1. Vienīgais, ko cilvēks vienmēr dara patiesi – maldās. Ja šie maldi raksturīgi visai sabiedrībai un tā palīdz viņam dzīvot, tad ar laiku tas kļūst par ticību. Savukārt, ja ticība zaudē patiesumu, tad tie vairs nav maldi un attiecīgi – arī ne ticība, bet liekulība un krāpšana, kas var tikai sašķelt sabiedrību.

2. Ja tu uzdod jautājumu, tātad zini jau pusi no atbildes.

3. Nepievērs uzmanību tam, kā pret tevi izturas cilvēki – pievērs uzmanību tam, kā tu izturies pret cilvēkiem.

4. Palīdzot slinkiem cilvēkiem, tu palīdzi viņiem uzsēsties sev uz kakla.

5. Nepiedodot kļūdu, tu pats kļūdies.

6. Piedodot zemisku rīcību, tu palīdzi veikt citu zemisku rīcību. Savukārt muļķība vispār neprasa piedošanu. Tā ir kā vējš, kas nav atkarīgs ne no kā. To jāpieņem tādu, kāda tā ir, un aizsargājoties no tās, labāk tajā meklēt labumu.

7. Gribi ievest kārtību pasaulē, sākumā sakārto savu māju.

8. Labestība ir neaizsargāta, tāpēc tā arī eksistē.

9. Gribi būt kā visi – būsi nekas.

10. Ja Tu domā kā visi, tu JAU kļūdies. Visi domā dažādi. Ja tu domā par visiem, tu atkal kļūdies. Katram ir savas problēmas. Domā pa savām, domā savā vietā, bet atceries – nedomājot par citiem vispār, tu vispirms jau nedomā par sevi.

11. Visi cilvēki vairāk par visu grib uzzināt to, ko viņi patiešām vēlas.

12. Vairums sliktu lietu cilvēks dara ne tāpēc, ka viņam tas patīk vai nes kādu labumu, bet gan tāpēc, ka viņam šķiet, ka no viņa to gaida.

13. Labticība vienmēr tiek atalgota, bet tam nav nekāda sakara ar naudu.

14. Zieds ir skaists, kamēr neskarts.

15. Cilvēks var domāt par visu, bet jādara viņam tikai tas, par ko ir pārliecināts.

16. Kā atšķirt stipru cilvēku no vāja? Ja stiprs cilvēks nav apmierināts ar sevi, visas pretenzijas tas vērš savā virzienā, ja vājš – tad – pret citiem cilvēkiem.

17. Viegli kalpot Idejai un Dieviem – jo tie ir daudz vienkāršāki kā dzīvi cilvēki.

18. Viss asais ar laiku zaudē savu asumu un tikai stulbums kļūst arvien stulbāks.

19. Valdnieka gudrību jāvērtē ne pēc tiem milzīgajiem sasniegumiem, kuros viņš bijis līdzdalīgs, bet gan pēc kļūdām, kuras tam izdevies nepieļaut.

20. Gudrs ir ne tas, kas daudz domā par lielām lietām, bet gan tas, kurš maz domā par niekiem.

21. Gan Liels gan Mazs Cilvēks var vienlaicīgi iet uz vienu un to pašu mērķi, bet Mazs Cilvēks iet, lai pie tā apstātos, savukārt – Liels – lai atspertos un dotos tālāk.

22. Kamēr tu runā galīgi ne to, ko domā un klausies ne to, kam tici un dari pavisam ne to, ko vēlies – tad visu šo laiku Dzīvo Ne tu!

Avots: http://econet.ru/
Tulkoja: Ginta FS

Par labestību.

11069864_458398897651100_4499830747679954627_n

Kad es biju maziņš, mani mācīja darīt labus darbus, tie varēja būt mazi, viegli un nemanāmi, taču noteikti – labi: ja ieraugi zemē papīru, pacel un iemet atkritumu urnā, nomazgā traukus, kad esi paēdis, palīdzi vecam cilvēkam pāriet ceļu, saudzē dabu, nepiesārņo to.
Man ļoti patika būt labam.

Reiz, ejot pa ielu, es ieraudzīju savainotu suni – pie pašas ielas. Viņu bija notriekusi mašīna un abas pakaļkājas bija savainotas. Mašīnas brauca ļoti tuvu un es baidījos, ka kāda atkal aizķers viņu un savainos vēl vairāk. Man ļoti gribējās sunim palīdzēt. Es piegāju viņam klāt, lai paceltu un aiznestu drošā vietā. Es prātā jau biju izdomājis, kā aizvedīšu viņu uz slimnīcu, un savainotajām kājām uzliks šuves. Es noliecos, pastiepu roku, sirdij trīcot, lai palīdzētu dzīvniekam. Kā tikko pacēlu suni uz rokām, viņš ņēma un iekoda man.
Mani aizveda uz slimnīcu un sapotēja pret trakumsērgu.

Es ilgu laiku nevarēju saprast, kāpēc suns man iekoda. Vienīgais, ko velējos, palīdzēt viņam, glābt viņa dzīvību. Es negribēju nodarīt ļaunu. Kas tad notika? Es gribēju kļūt par viņa draugu, izārstēt, gribēju izdarīt labu darbu, bet mani aizvainoja un es nesapratu, kāpēc!

Ja kāds nodara ļaunu tam, kurš pret viņu izturas slikti, tas ir saprotams. Bet, kad Tu gribi kādam palīdzēt, bet Tev atbild ar ļaunu, tam nav izskaidrojuma.

Kopš šī notikuma ir pagājuši daudzi gadi un tikai nesen es sapratu, ka ne jau suns man koda, koda viņa rēta, viņa sāpes un bailes – tagad es to brīnišķīgi saprotu.

Kad kādam ir slikti, viņš dvēselē jūtas ievainots un, saņemot mīlestību un labu attieksmi – kož! Taču ne jau viņš, tā kož viņa rēta. Ir jācenšas saprast to, ka bieži cilvēki dvēselē ir ievainoti. Ne vienmēr tad, kad kāds uz Tevi bļauj, netaisnīgi apvaino un kritizē, tas nozīmē, ka cilvēks Tevi neieredz vai nemīl. Varbūt viņš vienkārši ir ievainots, varbūt viņam vienkārsi dvēselē sāp, varbūt viņš vienkārši slikti jūtas un kaut kas slikts notiek viņa dzīvē. Neaizsargājies, nekritizē, neuzbrūc, pacenties saprast, pacenties palīdzēt. Tagad es to saprotu!

Avots: http://www.yogaradio.org.ua

Tulkoja: Ginta FS