Padot roku un dāvāt savu Mīlestību…

padot roku

Mums visiem ir raksturīgi kļūdīties, krist, noklīst no ceļa. Mums nevar mūžīgi būt taisnība un mēs nevaram būt nevainojami perfekti. Kritieni vajadzīgi tāpēc, lai pieredzes ceļā mēs kļūtu dzīvesgudri. Noiet abus ceļus: vieda cilvēka (dzīve, kuru apmirdz dvēseliskā patiesības gaisma, saskaņā ar savu mūžīgo dabu un savu sūtību) un nezinoša cilvēka dzīvi (dzīvi bez Dieva, ciešanās un ilūzijās). Lai salīdzinātu un izdarītu apzinātu izvēli garīgās evolūcijas virzienā.

Un, ja nu kāds no taviem tuvajiem ir kļūdījies, tas nav iemesls ienīst viņu un vainot grēkos.

Taču tas ir iemesls padot viņam roku un dāvāt savu mīlestību. Dot iespēju apzināties kaut ko ļoti svarīgu viņa Dvēselei, un laboties, izaugt un kļūt viedākam.

Dažkārt tikai viena iespēja var glābt cilvēku… Esiet labestīgāki. Mīliet viens otru, neskatoties uz trūkumiem. Mīlestība ir svarīgāka par visu… Un dažkārt Mīlestība nozīmē nejaukties otra cilvēka dzīvē. Bezgalīga ticība viņam un patiesa sirds lūgšana…

Marija Maņiša
Tulkoja: Ginta FS

Dari labu

risunok_art_nebo_oblaka_chelovechek_shar_fonarik_serdce_1920x1245

Neatkarīgi no tā, vai no tevis gaida labu vai negaida – Dari labu.
Neatkarīgi no tā, vai kāds ievēro, ka tu dari labu vai neievēro – Dari labu.
Neatkarīgi no tā, vai tavu labo pieņem vai atraida – Dari labu.
Neatkarīgi no tā, ko tev maksās par tavu labo: ar labu vai ļaunu – Dari labu.
Dari labu un nevienam nejautā atļauju, jo nevienam nav varas pār tavu labu.
Dari labu un nemeklē tā augļus un nejautā, kas tos lieto. Laba sējējs ir tas, kurš nekad negaida ražu un priecājas, kad tā tiek citiem.
Piepildi savu sirdi ar labu pat tad, kad tu atradīsies ļaunuma atvarā; un tad, kad kļūsi par pilienu labestības jūrā.
Dari labu slepenībā, jo tas viegli atradīs ceļu pie tā, kam tas tik ļoti ir vajadzīgs. Slepenībā šo labo ar pateicību pieņems gan draugs gan ienaidnieks, gan labais, gan ļaunais, gan veselais, gan slimais. Slepeni radītais labais gatavo Dvēseli lidojumam uz zvaigznēm.
Ir grūti darīt labu. Laba darīšanas ceļš ir ērkšķains ceļš…
Šalva Amonašvili “Amon Ra”
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Nav laika novecot

alen delon1

Cilvēkam bija 82 gadi. Šķita, ka ir pats īstākais laiks sēdēt savas villas verandā, malkot Chianti un vērot, kā saule grimst okeāna viļņos. Skaisti, nav vārdiem vietas. Vēl jo vairāk, tāpēc, ka nauda to ļāva un ilgie darba gadi ļāva. Tie burtiski kliedza: atpūties, tu esi to pelnījis!!!! Taču viņš sāka savu dienu ar to, ka sēdās mašīnā un pa ceļam iebrauca veikalā dzīvniekiem, sapirkās suņu un kaķu barību, un devās uz dzīvnieku patversmēm, kuras uzturēja villas vietā.

Viņš kopā ar brīvprātīgajiem darīja smagos darbus, atrada un glāba mūsu pamestos dzīvniekus un dienas beigās vairs nejuta ne kāju ne roku. Kā galva atradās uz spilvena, miegs bija klāt momentā. Viņš nezin, ko nozīmē bezmiegs. Viņš nezin, ko nozīmē garlaicība un bezdarbība. Viņam nav laika aizdomāties par dzīves jēgu un gaidīt nāvi.
Viņš katru dienu cer uz nākamo, jo viņu gaida un cer uz viņa labo sirdi. Viņam nav laika mirt. Nāve stāv malā un tēlo, ka neredz viņu, jo tai nav vajadzīgi cilvēki, kuri nebaidās no rītdienas.

Un tik daudzi cilvēki un dzīvnieki lūdzas, lai tā paiet malā, lūk, arī aizmirsa par viņu, jo ir tik daudz dzīvo, kuri viņu atceras un gaida. Šis cilvēks savos gados ir tikpat jauns, kā tad, savos 25, kad staigāja karavīra jakā, lai varētu azotē ziemā sildīt kucēnus un kaķēnus. Viņam nav laika novecot, jo viņa sirds vēl joprojām ir tikpat jauna kā tad.
Un priekš kam viņam vajadzīga villa okeāna malā? Tur taču ir vientulīgi un garlaicīgi, un viņš nav viens.

Viņa ir daudz un rīt viņu atkal gaida darbs un daudz, daudz laimes. Šī cilvēka vārds ir Alēns Delons. Un šogad 8. novembrī viņam palika 83.

Avots: https://trendru.info
Tulkoja: Ginta FS

 

Tas noderēs!

10003362_440971619393828_6574415000771941587_n

Ko vecie, gudrie vīri saka par to, ko vajadzētu paturēt noslēpumā.

1. Pirmais,ko vajadzētu paturēt noslēpumā ir jūsu tālejošie plāni. Paklusējiet, līdz tie būs piepildījušies. Jebkuras mūsu idejas nav ideālas, un tajās ir ļoti daudz nepilnību un vājo vietu, pa kurām ļoti viegli ir “iesist” un visu izpostīt.
2. Otrā lieta, ko rekomendē gudrie, ir nedalīties ar savas labdarības noslēpumiem. Labas lietas mūsu pasaulē ir retums un tieši tāpēc tās jāsaudzē kā dārgumus. Nepārslavējiet sevi par labajiem, paveiktajiem darbiem, jo lepnība nesnauž.
3. Trešais – nevajadzētu plātīties ar savām askēzēm. Nestāstiet pa labi un pa kreisi par saviem ierobežojumiem ēšanā, par diētām, miega režīmu u.t.t. Fiziskā askēze nes labumu tikai tad, kad tā ir vienota ar savu emocionālo sastāvdaļu.
4. Ceturtais, par ko nevajadzētu stāstīt, ir jūsu varoņdarbi un vīrišķība. Kāds saņem ārējos pārbaudījumus, kāds tos izcieš iekšēji. Ārējos cilvēki redz, tāpēc šādi cilvēki saņem apbalvojumus, bet iekšējās cīņas neredz neviens, tāpēc arī apbalvojumus par tiem neviens nesaņem.
5. Piektais – tās ir garīgās zināšanas. Tām ir dažādi līmeņi un tās tiek atklātas atbilstoši apziņas tīrībai. Galvenā patiesības nesēja – iesācēja kļūda ir tā, ka viņš vēlas padalīties pārāk augsta līmeņa zināšanās ar cilvēkiem, kuriem šīs zināšanas ne tikai neatnesīs neko labu, bet – pat pārbiedēs.
6. Sestais, ar ko nevajadzētu dalīties – runāt par konfliktiem, kuri notiek ģimenē un vispār par savu ģimenes dzīvi. Jo mazāk jūs runāsiet par problēmām ģimenē, jo stiprāka tā būs. Strīds ir atbrīvošanās no negatīvās enerģijas, kas uzkrājusies saskarsmes rezultātā.

7. Un septītais – nestāstiet par sliktajiem vārdiem, kurus no kāda esat dzirdējuši. Uz ielas var notraipīt apavus un var notraipīt arī apziņu. Un cilvēks, kurš pārnāk mājās un stāsta visu, ko saklausījies pa ceļam, ne ar ko neatšķiras no cilvēka, kurš, pārnācis mājās, nenovelk apavus.

 

Avots:http://mon-sofia.livejournal.com/

Tāds cilvēks!

habenskii3

Konstantīnu Habenski mēs zinām ka lielisku aktieri, zinām arī to, ka viņš vienmēr ir paticis sievietēm, taču ne visi zin to, ka šis cilvēks savā dzīvē saskāries ar problēmu, kas uz visiem laikiem mainījusi viņa un daudzu cilvēku dzīvi. Un tieši tāpēc šodien mēs Konstantīnu Habenski varam saukt par Cilvēku ar Lielo Burtu.

2007. gadā Konstantīnam un Nastjai piedzima pirmais un vienīgais dēls. Īsi pēc dzemdībām mīļotā sieva saslima ar vēzi. Nevilcinoties un nedomājot, viņš pārdeva savu māju un visus savus honorārus (tajā brīdī viņam bija galvenās lomas filmās “Likteņa ironija 2” un “Admirālis”) viņš atdeva sievas ārstēšanai. Ar to nepietika, nācās ielīst parādos. Šajā cīņā viņš zaudēja – pēc gada sieva nomira.

habenskii7

Un no šī brīža, viņš kopā ar dēlu mitinās pavisam vienkāršā dzīvoklī un visus savus honorārus ziedo labdarībai. Uz šodienu Habenskis  no galvas vēža izglābis 150 bērnus.

2014. gada pavasarī Konstantīns ieradās Kazaņā, lai apciemotu bezcerīgi slimus bērnus un nospēlētu savu labdarībai veltītu pirmizrādi. Nopelnīto naudu viņš atkal ziedoja, lai izglābtu vēl 4 bērnus. Tādi cilvēki ir starp mums. Un nav svarīgi, kādas profesijas vai tautības.

Habensku ģimenes stāstu lasiet:

http://www.liveinternet.ru/users/3166127/post225173416/

Tulkoja; Ginta FS