Mamma vienkārši runā

mamma meita14

Kad cilvēki pirmo reizi ierodas uz konsultāciju, ļoti bieži viņi savus vecākus apraksta kā briesmīgus monstrus, kas dara pāri, izturas cietsirdīgi, neļauj dzīvot, līdz pat šim brīdim kontrolē katru viņu soli un uzspiež savu viedokli. Un uztvere nav atkarīga no tā, cik cilvēkam gadu un kur dzīvo viņa vecāki.

Dažkārt vecāki dzīvo citā pilsētā vai pat jau ir miruši. Iespējams, viņiem ir jau cita ģimene vai viņi dara vēl kaut ko, taču vēl joprojām turpina būt šo cilvēku dzīvēs. Un pietiek vien pietiekami pieaugušam cilvēkam ierasties vecāku mājās vai izdzirdēt pāris mammas pateiktas frāzes pa telefonu, kā viņš parvēršas par aizvainotu bērnu, kurš ir spējīgs vien kliegt un dauzīt durvis. Pazīstami?

Taču, cilvēkam pieaugot, atnāk sapratne par to, ka karš notiek nevis ārpusē, bet iekšā. Un, ja jau reiz tas ir iekšā, tad ar to ir iespējams kaut ko darīt. Atrast citu viedokli pie citiem nozīmīgiem pieaugušiem cilvēkiem. Radīt sevī atbalstu un robežu. Pārspēlēt un uzvarēt savas iekšējās kaujas. Samierināties, atdalīties, padoties, atzīt. Ļoti daudz ko var izdarīt. Galvenais, kas atnāk gala rezultātā ir izvēles brīvība.

Un kaut kādā brīdī cilvēki atklāj, ka viņu vecāki vienkārši runā. Iedomājieties, viņi vienkārši izsaka savu viedokli. Kā arī visi parējie cilvēki. Un, ņemot verā to, ka viņi savādāk neprot, tad izsaka savu viedokli caur spriedumiem, pamācībām, pārmetumiem, uzstājīgiem lūgumiem un tamlīdzīgi. Kā tad viņiem vēl runāt, ja viņi prot tikai tā?

Neskatoties uz formu, tas tāpat ir vienkārši viedoklis. Un mammas “es vienkārši pateicu” vai “es tikai pajautāju” kļūst tieši par parastu jautājumu. Dažkārt forma mainās un kļūst piesardzīgāka vai laipnāka, taču es nedomāju, ka mūsu vecāki mums to ir parādā.

Taču tad, kad mums iekšēji pārādās izvēles brīvība, paliek vieglāk elpot. Un lēmums – darīt vai nedarīt, klausīt vai neklausīt, sekot vai nesekot atnāk no iekšienes. Kā runā par pieaugušiem cilvēkiem?

Pieauguši cilvēki ir spējīgi uz ielas uzvilkt cepuri, neskatoties uz to, ko viņiem iesaka mamma. Bet mamma vienkārši runā. Vai tad viņa vairs neko nedrīkstēs teikt?
Autors: Aglaja Datešidze
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Advertisements

Liec sevi mierā!

liec sevi mierā7

Liec visus mierā, pat sevi, un tev viss būs labi…
Ļauj sev atelpoties…
Ļauj atskatīties savā dzīvē…
Un ļauj to dzīvot…

Mums nekas neizdodas tad, kad mēs cenšamies visus “piedzīt” kaut kādiem saviem noteikumiem un gaidām…
Un no visiem kaut ko mūžīgi vēlamies saņemt…
Visiem kaut ko vēlamies pierādīt…
Mēs steidzamies, salīdzinām, pārdzīvojam svešus sasniegumus, baidāmies atpalikt, sacenšamies…
Un mētājamies pa dzīvi kā nodzīti tarakāni, kuri visus biedē ar savu steigu, nespējot atrast sev vietu…

Bet patiesībā viss taču ir tik godīgi un vienkārši…
Mums dod tieši tik, cik var un grib… un nevajag strīdēties, jo arī mēs paši dodam tieši tik, cik varam un gribam…

Un ir muļķīgi domāt, ka, ja cilvēks var iedot vairāk, tad noteikti jāpiespiež viņam to izdarīt…
Nevajag.
Tāpēc, ka mākslīgi saņemtais tāds mākslīgs arī paliks…

Mums ir viena izvēle – piekrist vai nepiekrist…
Un arī visiem pārējiem ir tieši tāda pati izvēle, mani draugi…
Mēs protam gribēt no dzīves, bet neprotam baudīt praktiski neko no tā, kas mums ir…
Mūs pietiek vien īsam laikam, bet tālāk mēs kļūstam kā bērni, kuri gaida jaunas dāvanas un atrakcijas…

Mēs nevienu neatstājam mierā, un mīlestība saraujas, piekususi no mūžīgās attiecību skaidrošanas un aizvainojumiem…
Bērni attālinās, jo mēs jau sākotnēji viņiem mācām to, ko paši neprotam…
Mīļotie aizgriežas, jo mēs no viņiem gaidām brīnumus, ar kuriem paši skopojamies…
Mēs arī sevi nomocam, atsakoties no savas būtības, un tajā pat laikā, saprotot, cik ļoti tālu esam no komerciāli izveidotā veiksmīga cilvēka ideāla…

Vēlreiz:

Liec sevi mierā!
Liec visus mierā!

Tiecies pēc harmonijas ar sevi, nevis valdīšanas pār citiem…
Iemācies atmosties ar prieku…

Iemācies pamanīt cilvēkos labo, un noteikti runāt par to! Visi trūkumi viņiem tāpat arī bez tevis ir labi zināmi…
Iemācies mīlēt bez dievināšanas – brīvi un augstsirdīgi, nevis tā, lai paliek smacīgi un greizsirdīgi…
Iemācies dzīvot visa veida tīrībā – sākot no domām līdz pat tīriem logiem…
Iemācies domāt no jauna katru brīdi, kad kaut ko dari, nevis automātiski paņemt gatavus šablonus, kas domāti, lai valdītu pār masām, nevis risinātu katra atsevišķa cilvēka individuāli risināmos jautājumus…
Iemācies uzticēties tiem, kurus mīli, un tu uzzināsi, cik ļoti pateicīgs var būt cilvēks, kurš atbrīvots no pazemojošās kontroles…
Uzticies dabai – tas ir vienīgais augstākais spēks, kas eksistē uz šīs planētas…
Vēlies piedzīvot brīnumu – iedēsti zemē sēkliņu…
Gribi patiesu skaistumu – paskaties, kādām dekoracijām daba izrotā sevi katru sezonu…
Gribi spēku – saņem to, uzticies dabai un iemīli savu ķermeni tādu, kādu tā to radījusi…
Dabai ir vienkārši likumi…
Un nelaimīgi mēs kļūstam tieši tad, kad patmīlīgi cenšamies tos sarezģīt.

Autors: Ļiļa Grad
Foto: Pixabay
Tulkoja: Ginta FS