Kā vienai audzināt dēlu

mamma un dels1

Kad jūs esat tikai divi, ģimene var būt stipra un pilnvērtīga, ja tajā valda cieņa un mīlestība. Ieradiniet sevi it visā viens otram palīdzēt un daudz ko vērtīgu mācīties darīt kopā. Necenties visiem spēkiem atrast savam bērnam jaunu tēti. Taču noteikti atceries par savu privāto dzīvi. Meklē cienīgu vīrieti, kurš būs gatavs uzņemties tēva lomu.

Kad vīrs aiziet, visai ģimenei mainās dzīve. Kā dēlu izaudzināt par pilnvērtīgu vīrieti, bez reāla piemēra blakus? Kad, pēc aiziešanas paliek vien sievišķā enerģija un ietekme ģimenē, ir ļoti svarīgi izveidot attiecības ar dēlu tā, lai tas netraucētu attīstīt viņa vīrišķo dabu. Tāpēc mammai nāksies uzņemties dubultlomu. Kaut līdz tam brīdim, kad viņas dzīvē parādīsies cienīgs vīrietis, labs piemērs dēlam.

Kā audzināt dēlu bez vīrieša ģimenē

Tēva galvenais uzdevums: iemācīt dēlam:

•    pareizi uzstādīt mērķus un tos sasniegt;
•    pareizu vīrišķīgu kumunikāciju;
•    kā būt īstam vīrietim.

Taču arī māte var tikt galā ar šo uzdevumu. Vienīgais, kas jāievēro, zēns domā citādā veidā. Pilnībā aizstāt tēvu tu viennozīmīgi nespēsi. Un tāpēc īsta sieviete dos iespēju savam dēlam pareizi attīstīt vīrišķās rakstura īpašības.

Pat tad, ja tu viena audzini meitu, šī informācija būs noderīga. Ar meiteni ir vienkāršāk, jo ar viņu jau sākotnēji jums ir daudz kā kopīga.

Māte ar savu bērnu var būt pilnvērtīga ģimene. Taču, lai tas tā būtu, pūles ir jāpieliek. Sabiedrībā ir pieņemts uzskatīt tadas ģimenes par nepilnīgām. Taču mūsdienu pasaulē visi lieliski saprot, ka māte var tikt galā viena. Dažkārt pat labāk, kā kopā ar tēvu. Jo ģimenē pats svarīgākais ir mīlestība un normāla bērnu audzināšana. Tāpēc nav vērts ņemt verā sabiedrības viedokli.

Izrunāsim dažus faktus, kas tev palīdzēs izaudzināt dēlu par cienīgu vīrieti.

  • Brīvība vīrietim ir nepieciešama jebkurā vecumā.

Dod iespēju dēlam pateikt pēdējo vārdu lēmumu pieņemšanā. Tavs uzdevums ir pastāstīt, kādi ir varianti un kādas var būt to sekas. Taču lēmums jāpieņem vīrietim.

Zēnam jau no mazotnes jāiegūst pašam sava dzīves pieredze. Netraucē viņam risināt konflikta situācijas. Ir svarīgi jau no mazotnes iemācīties novertēt cilvēku rīcību un reakcijas. Neviens viņam tajā nepalīdzēs labāk, kā viņš pats.

  • Pareizā motivācija patstāvībai.

Jo agrāk dēls iemācīsies pats sevi apkopt un apkalpot, jo labāk būs viņam un tev. Jau no mazotnes neliedz viņam patstāvīgi darīt elemetāras lietas.

Tikai tā tavs dēls sapratīs, ka tā ir ļoti svarīga prasme. Nerāj viņu, ja kaut kas nesanāk. Tev viņu ir jāatbalsta un jāuzticas viņam. Labāk vienkārši piedāvā pamēģināt velreiz, bet nedari visu viņa vietā.

  • Cietsirdībai mīlošā ģimenē nav vietas.

Atceries, māte nevar zēnam aizstāt tēvu. Tāpēc kļūt par tirānu nav pareizā izvēle. Bērnam vienmēr būs vajadzīgas rūpes, mīlestība un maigums. Protams, ir jābūt noteiktām robežām un ierobežojumiem. Viņam ir jāsaprot, ka viņš ir vīrietis un tāpec viņam ir noteikta atbildība.

  • Dod viņam iespēju palīdzēt un just līdzi.

Ja tavs pavisam mazais dēls ir nolēmis, ka vēlas pagatavot tev tēju, nepretojies. Ļauj viņam to darīt. Ja liegsi, citreiz vairs nepiedāvās. Nepretojies viņa vēlmei just līdzi, rūpēties. Un rādi piemēru.

Esi godīga ar savu dēlu. Ja tev ir skumji, saki to. Pieņem viņa rūpes. Vīrietim ir svarīgi iemācīties izrādīt šīs savas emocijas.

  • Seko saviem vārdiem un darbībām.

Bērns vienmēr jūt mātes emocijas. Ja tu nevari tikt galā ar savu negatīvismu, arī to, kas sakrājies pret vīriešiem, labāk dēla klātbūtnē tās neizrādi. Dēls vienmēr projecēs tavu attieksmi pret vīriešiem, kā attieksmi pret sevi.

Nevajag auklēties ar dēlu un runāt ar viņu pamazināmos vārdos. Ja gribi izaudzināt vīrieti, nevis memmes dēliņu, iemācies paust savu mīlestību un rūpes darbībās, nevis vārdos.

Tavs bērns ir nākamais vīrietis. Runā ar viņu kā ar pieaugušu cilveku. Agri vai vēlu viņš no tevis attālināsies un tas ir normāli.

  • Rādi pareizo piemēŗu.

Zēnam vienmēr vajag redzēt kāda piemēru. Centies izdarīt tā, lai viņam apkārt būtu normāli vīrieši. Pat tad, ja tas būs kaimiņš, kurš labprāt ar jums sarunājas.

Lai tava kontrole pār to, ko viņš lasa un skatās ir neuzstājīga un nemanāma.

Seko tam, ko tu pati lasi, klausies un skaties, lai situācija neizveidotos divdomīga.

  • Cienīgas uzvedības piemēŗs.

Īsta vīrieša uzvedības piemērs var būt ne tikai tēvs vai patēvs. Tas var būt arī vectēvs, kaimiņš, skolotājs, treneris. Dod iespēju dēlam vairāk laika pavadīt ar šiem cilvēkiem.

Kad tu sastapsi cienīgu vīrieti, tāds piemērs būs jūsu pašu mājās. Taču, ja pat tas nenotiks, tad vienalga zēnam jāaug apstākļos, kuros viņam ir iespēja vērot šādus vīriešus.

•    Neliedz dēlam tikties ar viņa tēvu

Jūsu attiecības ar bērna tēvu nekādā gadījumā nedrīkst ietekmēt tēva attiecības ar dēlu. Ja viņš ir adekvāts cilvēks, tavi aizliegumi var izdarīt vairāk ļauna nekā laba. Protams, tu vari bērna tēvam neuzstājīgi atgādināt par to, cik svarīga ir mīlestība tēva un dēla  attiecībās. Taču tu nedrīksti maisīties viņu abu attiecībās.

  • Iepazīsti pasauli kopā ar dēlu.

Dažkārt vienai audzināt dēlu ir ļoti grūti. Šajā jautājumā tev būs vieglāk, ja iepazīsi vīrieša psiholoģiju. Studē šo jautājumu. Iemācies saprast, kas tavam bērnam ir interesanti, kas viņu neinteresē. Kopīgas intereses palīdzēs jūsu attiecībās un arī nākotnē jums vienmēr būs par ko parunāt. Ja pati nesaproti un netiec galā, nekautrējies un meklē speciālistu, kurs tev palīdzēs.

Stipras ģimenes pamats ir mīlestība un cieņa. Iemācieties viens otram palīdzēt un daudz ko vērtīgu mācīties darīt kopā. Necenties visiem spēkiem atrast savam bērnam jaunu tēti. Taču noteikti atceries par savu privāto dzīvi. Meklē cienīgu vīrieti, kurš būs gatavs uzņemties tēva lomu.

Esi pārliecināta, ka ir vīrieši, kuri ir gatavi veidot attiecības ar sievieti, kurai ir bērni. Kad vīrietis sievieti patiešām mīl, vinš pieņems un iemīlēs arī viņas bērnus.

Tava laime ir tikpat svarīga, kā tava bērna laime un audzināšana.

Autors: Alla Piļipjuk
Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

P.S. Arī man ir pieredze vienai audzināt divus dēlus. Tas nebija viegli, ne viss gāja gludi un daudz kas padevās ļoti grūti. Ļoti daudz, ko zinu un saprotu šodien, nezināju un nesapratu tad – pirms 18 gadiem. Tāpēc man šķita, ka kādai sievietei, kura šādā situācijā ir šodien, šeit atradīsies kas vērtīgs. No savas puses vien varu bilst to, ka pilnīgi noteikti, ja vīrietis tevi mīl, viņš mīl arī tavus bērnus. Savukārt, lai tavā dzīvē ienāktu šis cienīgais vīrietis, ir ļoti nopietni jadomā un jāstradā pie tā, lai tu pati būtu gana mīloša, sevi cienoša un saprastu, ko tu vispār vēlies:)

Oho, atkal francūzietes!

gimene7

9 franču strādājošo mammu principi!!!

Visi, kam ir bērni, sapņo par to, lai tie gulētu naktīs, nerīkotu histērijas tad, kad viņiem saka “nē”, pieklājīgi uzvestos sabiedrībā, ar apetīti ēstu ēdienu, ko viņiem dodam. Un, protams, būtu labi, ja visu to darītu patstāvīgi, nevis mammas stingrajā vadībā. Tāpēc, ka mammai laiks doties uz darbu, vai arī viņa jau strādā, vai arī nekad nav pametusi savu darbu.

Amerikāņu rakstniece Pamela Drukermane savā bestsellerā “Franču bērni nespļaudās par ēdienu” ļoti pamatoti ir pierādījusi to, ka franču bērnu audzināšanas metodes lieliski palīdz tikt galā ar lielāko daļu mūsdienu vecāku murgu. Viņa noformulēja 9 svarīgākos francūžu bērnu audzināšanas principus – tieši strādājošajām mammām.

1. noteikums: ideālu mammu nav

Strādājoša mamma vienmēr cenšas aptvert neaptveramo: būt ideāla mamma un vienlaicīgi, veidot veiksmīgu karjeru. Faktiski viņa strādā divās maiņās — ofisā un mājās. Droši vien visām strādājošajām mammām šīs sajūtas ir labi pazīstamas.

Tad, lūk,francūzietēm ir teiciens: “Ideālu mammu nav.” Un nav nekādas vajadzības būt ideālai. Un tā ir svarīgākā un pati galvenā ideja.

Un vēl, neuztveriet bērna bērnību kā maratona startu, kura finišs — bērna iestāšanās universitātē. Arī francūži pilnīgi noteikti vēlas, lai viņu bērni būtu veiksmīgi, taču viņi necenšas vakaros pēc darba piespiest bērnu tūkstošjūdžu soļiem veikt dabīgos attīstības etapus. Piemēram: nemāca lasīt un rakstīt līdz sešu gadu vecumam. Franču mammas uzskata, ka daudz svarīgāk līdz skolai ieaudzināt bērnā tādas prasmes kā: uzmanības koncentrēšana, komunikācija un paškontrole. Pirmkārt, tas neprasa speciāli tam veltītu laiku, bet ir neatņemama audzināšanas sastāvdaļa. Otrkārt: tieši šīs spējas, un ne varēšana trīs gados skaitīt līdz 100 un atpakaļ, izveido pamatīgu bāzi tam, lai bērns būtu veiksmīgs mācībās.

2. noteikums: jums vienmēr jābūt savam ienākumu avotam

Amerikā ir pieņemts ticēt burvju pasakai par brīnišķīgu laulību kā sinonīmu mierīgai, bezrūpīgai dzīvei. Galvenais — veiksmīgi apprecēties un iegūt sev vīru ar stabiliem ienākumiem un tad jau var arī nestrādāt. Francijā tā nav.

Franču mammas ir pārliecinātas, ka sievietēm noteikti ir vajadzīgs savs ienākumu avots. Pat tad, ja viņu laulība ir veiksmīga un vīrs pelna lielu un labu naudu. Ir ļoti svarīgi, lai viņai būtu profesija, darbs un jebkurš stabils ienākumu avots. Savai drošībai. Un viņas uzskata, ka tas ir ļoti svarīgi tieši bērna dēļ.

Francūzietes ļoti ātri pēc dzemdībām dodas darbā, jo viņām skaidri ir jāzin, ka arī tad, ja kas notiks un nāksies bērnu audzināt vienai, viņai būs ienākumi. Šī nostāja ir gluži pragmatiska un taja nav ne pilītes franču romantikas, toties tā ļoti palīdz dzīvot.

3. noteikums: nedrīkst veltīt savu dzīvi tikai bērnam

Mātes rūpes pār bērniem ir lieliska ilustrācija bezgalības principam. Mēs vienmēr centīsimies viņiem palīdzēt. Tas ir tāds labprātīgs, mūžīgs upuris.

Taču franču kultūras pamatā ir ļoti svarīga ideja: jebkuram cilvēkam (īpaši vecākiem) ir vajadzīgs laiks un telpa, kas pieder pašiem.

Pie kam, tas tiek izdalīts ne balstoties uz principu: “kas paliek pāri” un ne: ja es izdarīšu bērniem to un to, tad viņi man un tad varbūt es vēlāk atļaušos sev…. Vai arī: tikai tad, kad es bērnam izdarīšu visu iespējamo, tad es atļaušos sev… Nē, nekadā gadījumā!

Lai ģimenē uzturētu līdzsvaru, ir ļoti svarīgi, lai kāda daļa dzīves būtu tikai jūsējā. Tas var būt darbs, kaut gan – nav obligāti. Tā var būt jebkura jūu aizraušanās, hobijs, tikšanas ar draugiem — vienalga kas, kaut vai orhideju audzēšana. Francūži ir pārliecināti, ka, ja jūs visu savu laiku veltāt bērniem, ja jūsu pasaule griežas tikai ap viņu, tas ir ļoti bīstami pirmkārt pašam bērnam. 

4. noteikums: laiku pa laikam attālinoties no bērna jūs kļūstat arvien labāka māte

Ja bērns pieradīs, ka jūs vienmēr esat viņam blakus, un visu laiku esat iesaistīta it visās viņa darbībās, katru sekundi esat ar viņu, viņš neiemācīsies būt patstāvīgs. Vēl vairāk – viņš neiemācīsies būt uzmanīgs pret citiem cilvēkiem, neiemācīsies ievērot viņu vajadzības, neiemācīsies līdzpārdzīvot.

Ikviena francūiete intuitīvi jūt: laiku pa laikam nedaudz attālinoties no bērna, viņa tam dara tikai labu.

Ir ļoti svarīgi saprast, ka tā nav kaut kāda radikāla pozīcija. Jūs nepiesauc momentā pamest bērnu, aizbraukt uz trīs nedēļām uz spa-kūrortu, nodarboties tikai ar sevi un nedomāt par bērnu. Runa ir par to, ka mierīgi pieņemt domu, ka tad, ja jūs visu savu laiku pavadat ar kādu cilvēku — nav svarīgi, cik ļoti jūs viens otru dievinat, — jūs vienalga agri vai vēlu sāksiet viens otru kaitināt. Un tas nav attiecināms tikai uz mammu, bet arī uz bērnu.

5. noteikums: aizmirstiet par vainas apziņu

Nav nekādas jēgas tam, ka nemitīgi izjūtat vainas apziņu sava bērna priekšā – par to, ka stradājat un neveltat viņam pietiekami daudz laika. Tās ir destruktīvas sajūtas, kas vienalga neko nemainīs. Jums vienalga neatradīsies lieks laiks, ko pavadīt kopā ar bērnu.Galvenais, ko varat darīt – būt pa īstam kopā ar savu bērnu brīvajā laikā – ne vienkārši būt blakus pastaigā, runājot pa telefonu ar draudzeni, bet – būt kopā.

Kad esat darbā, nav nekādas vajadzības visu laiku uztraukties par bērnu. Jūs taču neesat tikai māte, bet arī kolēģe, draudzene, sieva. Vienīgais, ko patiešām esat parādā savam bērnam – būt mierīgai, būt šeit un tagad brīžos, kad esat kopā.

Un vēl, audziniet savos bērnos pacietību, nav vērts domāt, ka tā ir iedzimta īpašība. Francūži pacietību uztver kā muskuli, kuru vajag trenēt, pie kam jau no agra vecuma. Neleciet no galda, ja jūs strādājat,  bet bērns prasa paskatīties, kādu mājiņu no klucīšiem viņš uzcēlis. Maigi paskaidrojiet mazulim, ko jūs darāt un palūdziet nedaudz uzgaidīt. Sākumā viņš varēs nogaidīt dažas sekundes, vēlāk – jau minūtes. Viņš iemācīsies izklaidēt sevi pats un rotaļāties patstāvīgi un pats tiks galā ar savu vilšanos, ka viss nenotiek tā kā viņam gribās un uzreiz.

Šī mācība bērnam ir ļoti svarīga, tā uzskata francūži, jo tikai tā bērns uzzinās, ka viņš nav Visuma centrs un iemācīsies pieaugt.

6. noteikums: nekļūstiet par “mammu – taksi”

Šis noteikums tieši saistīts ar iepriekšējo. Necentieties savu “nebūšanu” klāt savam bērnam aizstāt ar ārkārtīgi lielu daudzumu dažādiem pulciņiem un izklaidēm.

Parīzietes, kad izvēlās ārpusskolas pulciņus saviem bērniem, vienmēr izvērtē, kā tie iespaidos viņu personīgās dzīves kvalitāti!!!!!!!!!!!!!!

Mammu, kura visu dienu vadā savu bērnu no viena pulciņa uz otru, Francijā nekad nenosauks par pašaizliedzīgu. Vēl jo vairāk, ja to darot viņa kaitē savam darbam. Par tadu mamu teiks, ka viņa pilnīgi ir zaudējusi līdzsvara sajūtu. Un arī bērniem šāda veida upurēšanās nav vajadzīga. Protams, bērnam ir ļoti svarīgi iet uz baseinu vai uz mūzikas nodarbībām, vai sportu, taču pilnīgi noteikti ir jāatstāj laiks, ko bērni pavada patstāvīgi savās mājās. Lieka psiholoģiska un fiziska slodze par labu nenāk.

7. noteikums: vecāku attiecībās ir daļa, kurā bērns nepiedalās

Nekad neaizmirstiet, ka ģimenes pamatā ir laulātais pāris.

Vienmēr atrodiet laiku lai pabūtu divatā ar vīru.

Francijā visa vecāku teritorija bērnam pieder tikai pirmos trīs mēnešus. Pēc prezidenta laika analoģijas šis periods saucās “pirmās simts dienas”. Šajā laikā bērns var gulēt vecaku istabā vai pat vecāku gultā. Taču pēc tam, bērnu pieradina gulēt savā gultiņā un savā istabā.

Jūsu guļamistabai jābūt tai vietai, kurā esat divatā un kas pieder tikai jums. Bērni nedrīkst traucēt vecākus, kad vien viņiem iegribās. Bērnam skaidri jāzin — vecākiem ir daļa dzīves, kurā viņš nepiedalās.

8. noteikums: vakars — pieaugušo laiks, viena brīvdiena nedēļā — jūsu «medus brīvdiena»

Vairums franču vecāku izbrīvē sev vienu brīvdienu mēnesī, kad laiks ir tikai diviem vien. Tad tiek atlikti visi darbi, bērni aizsūtīti pie vecākiem vai ar auklītēm. Ne darbs, ne bērni šajās brīvdienās nepiedalās. Vārtieties pa gultu, atpūšaties laukos, brokastojiet ilgi un mierīgi, skatieties kino, dariet visu, ko citās dienās nevarat izdarīt. Un galvenais šajā sakarā neizjūtiet vainas apziņu un sirdsapziņas pārmetumus. Tas ir pilnīgi normāls mīlošu vecāku laika pavadīšanas veids.

Pārēja laikā franču vecāki ļoti stingri skatās, lai bērni laikā ietu gulēt. Pēc vakara pasaciņas vai šūpļa dziesmas vienā un tajā pašā laikā bērnam jābūt gultā. «Pieaugušo laiks» — tā ir cilvēka bāzes nepieciešamība un vecāku tiesības, ja tā vēlaties.

Francūži uzskata, ka laimīgas ģimenes pamats ir laimīgi un mīloši vecaki.

No sirds to paskaidrojiet saviem bērniem un viņi to sapratīs un pieņems.

9. noteikums: jūs esat boss

Iespējams, tas ir pats grūtākais no noteikumiem.

Apzināties un pieņemt to, ka jūs esat boss. Ne – diktators, bet boss.

Tas ir atšķirīgi. Jūs bērniem dodat pietiekami daudz brīvības, tur, kur tas ir iespējams, jūs rēķinaties ar viņu viedokli un vēlmēm, bet lēmumus pieņemat jūs. Atcerieties par to! Jūsu ģimenes piramīdas virsotnē esat tieši jūs. Ne bērni, ne aukles ne jūsu vecāki.

Protams, tas nav viegli, bet bērni labāk attīstās tieši skaidri noteiktās robežās. Viņi jūtas daudz mierīgāki un līdzsvarotāki un drošāki, kad pie kuģa stūres ir pieaugušie. Iemācieties atslēgas momentos pateikt skaidru “nē”. iemācieties stingri pateikt bērniem to, ko jūs tagad darīsiet. Un uzreiz sapratīsiet, kad jums tas izdosies – jūs momentā sajutīsieties kā boss.

http://lady.tut.by

Tulkoja: Ginta FS

P.S. Es ļoti priecājos, ka atradu šo rakstu, jo vēl vakar vakarā, pēc nēsāšanās ar bērniem pa treniņiem un dejām, sapratu to, ka kaut kas nav kārtībā. Pēc tam, runājām ar “meitenēm” par šo “neesmu ideāla mamma, šausmas, ko darīt” – un, re, šodien atbilde tieši laikā. Nomierinaties, meitenes – mammas, viss ar mums ir kārtībā. Vēl tikai piekoriģēt dažus punktus un esam francūziete 😉