Ķermenis, Ego un Dvēsele

Nevajag velti idealizēt garīgumu. Kāpēc gan viss ir iekārtots tā, ka Dvēsele dzīvo tavā ķermenī kaimiņos tavam Ego? Vai tas nav Dieva plāns, vai tā nav Dvēseles izvēle un vienīgais mums zināmais tās esības veids un veids, kā tā izpaužas caur ķermeni un pat caur Ego?
Jā, un vai ir iespējams pretstatīt mūžīgo un bezgalīgo Dvēseli ierobežotajām ķermeņa un ego formām?
Vai absolūto var pretstatīt kaut kam relatīvam?
Dvēsele nenoliedz ķermeni, necīnās pret Ego izpausmēm, tikai padara tos dvēseliskus, piešķirot mūžības jēgu pirmajā acu mirklī gluži ikdienišķām un ātri gaistošām lietām un notikumiem, dodot tiem plašumu un laiku…Ja tā nebūtu, viss esošais ieslīgtu pelēkā banalitātē, pilnībā zaudējot saikni ar Visaugstāko.

Sajust sevī Dvēseli, dzirdēt to, glabāt sevī mūžību un bezgalību, padarīt tās par katra sava esības mirkļa noslēpumaino jēgu, tā nav absolūta dzīves nepieciešamība, kuru mums Radītājs uzspiedis. Tā drīzāk ir Dieva dāvana. Dāvana, kas tiek piedāvāta visiem, taču kuru diemžēl ierauga un pieņem tikai retais.

Tu vari miglā doties uz ziemeļiem, maldoties un pazaudējot pareizo virzienu, katram pretimnācējam jautājot: kur ir ziemeļi? Bet tu vari sekot Polārzvaigznei un nekad nenoklīst no ceļa.

Ir ceļotājs vai ķermenis, ir ceļa mērķis vai Ego un ir vadošā zvaigzne vai Dvēsele. Ja klātesoši ir visi trīs un tie sadarbojas, tad viss notiek maksimāli vienkārši un veiksmīgi. Taču, ja sāksi ceļotājam teikt, ka zvaigzne ir viss, bet viņš nav nekas, ka viņa ceļa mērķis ir apšaubāms vai vēl ļaunāk – pretīgs un grēcīgs, tad neviens nekur neaizies… Vai arī ies, bet nonāks ne tur, kur vajadzēja…
Lūk, kāpēc jebkurā vecumā ir jāmācās: lai tavs ķermenis būtu drošas mājas tavai Dvēselei, lai Ego galvā ir karalis, pat iesaistoties konfliktos ar citiem, lai Tā Kunga ceļi viņu pievelk tāpat kā mīlestība ar visu savu neizdibināmību, jo tad viņam nebūtu skumji un garlaicīgi, taču vienmēr un visur varētu just vēja saviļņojošo smaržu un brīnišķīgo ūdens un dienišķās svaigās maizes garšu.

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Ilustrācija: Lisa Aisato
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kā novecot lēnāk?

VozdEkNC

1. Nopērc velosipēdu.
2. Iemīlies. Nekas tā nedisciplinē ķermeni, kā vēlme patikt.
3. Tievē. Gadiem ejot, cilvēkam ir neizbēgama izvēle – seja vai ķermenis. Ķermeni uzturēt labā formā ir iespējams – seju – daudz grūtāk (ja neskaita plastisko ķirurģiju un kosmetoloģiju).
4. Neēd pēc septiņiem.
5. Neskaud un nemelo.
6. Guli ne mazāk kā 8 stundas (izņemot gadījumus, kas norādīti 13. punktā).
7. Tērē naudu viegli un jautri. Veidot uzkrājumus ir tāda pat vecuma pazīme kā spalvas ausīs.
8. Atpūties. Minimums divas reizes gadā.
9. Esi ziņkārīgs. Cilvēks, kurš interesējas tikai par sevi, ar laiku varēs pastāstīt tikai par savām slimībām.
10. Iemācies priecāties par niekiem, kaut vai par labu laiku, ziedošiem ceriņiem vai nakts lakstīgalu.
11. Nejauc greznību un komfortu ar laimi.
12. Nekad nesaki: “Es baidos”
13. Ja ir iespēja izbraukt skaistā nakts braucienā, brauc. Labāk nogulēt darbu, nekā dzīvi.
14. Esi dāsns.
15. Netici sazvērestības teorijām. Tās vienmēr ir bijušas kļūdainas.
16. Esi vienmēr gatavs kam jaunam. Nav ilgi jādomā un jāpārdomā. Dari. “Galvenais iesaistīties cīņā un tad jau redzēsim”, – teica Napoleons. Jā, labu galu viņš neņēma, toties dzīvoja spilgti!
17. Esi kā putns, dzīvo šodien – ne rītdienai vai ar vakardienu.
18. Nečammājies!
19. Necenties par katru cenu izskatīties jaunāks, kā esi – tas izskatīsies smieklīgi. Taču izskatīties vajag labi un noteikti, sevi vajag kopt.
20. Nežēlojies par dzīvi. Vispār nežēlojies.

UN GALVENAIS:
Ja cilvēkam atņemta humora izjūta – tātad, bija par ko!

Tulkoja: Ginta FS