Enerģija, nauda un slimības

Senās Indijas klasiskais uzskats par slimību un invaliditāti ir balstīts uz faktu, ka to uzskata kā samaksu par grēkiem. Pastāv leģenda, ka Senajā Izraēlā bija grāmata, kurā bija rakstīts, par kādu grēku kāda slimība tika dota.

Un ebreji to apraka, lai neviens nezinātu, par kādu grēku tiek dota slimība. Es tikai nesen sapratu, kāpēc. Lai nebūtu nosodījuma un nicinājuma pret slimu cilvēku.

Kristietība pakāpās augstākā izpratnes līmenī, jo tajā bija augstāka mīlestība pret Dievu. Šeit tika atklāta vēl viena patiesība: slimība ir ne tik daudz atmaksa par kļūdām, cik dvēseles sagatavošana lielajiem notikumiem nākotnē.

Neatkarīgi no tā, vai jums tas patīk vai nē, slimība liek jums tiekties pretī Dievam. Tas ir tās mērķis. Un jo vairāk mēs tiecamies pretī Dievam, jo mazāk mēs slimojam.

Es saviem klausītājiem teicu: “Ja muļķim iedod naudu, tas nespēs to pareizi izlietot un pazaudēs. Kāds cilvēks Amerikā loterijā laimēja milzu summu, nekavējoties aizgāja un nopirka sev jaunu Ferrari un jau pēc pusstundas gāja bojā avārijā. Tāpēc muļķiem parasti naudu nedod, viņu pašu labā. Un tas pats arī ir ar enerģiju.

Ja enerģiju iedod cilvēkam, kurš neprot to izmantot, tā viņu nogalinās.

Tas, kurš neprot ierobežot savas vēlmes, pārnest savu instinktu enerģiju uz Dievišķo enerģiju, papildu enerģija padarīs viņu iekārīgu, alkatīgu, ambiciozu, nežēlīgu utt.

Tāpēc cilvēkam ar nepareizu dzīves uztveri un nepareiziem ieradumiem bieži vien ir ļoti minimāla enerģija – tikai tāpēc, lai viņš varētu izdzīvot. Vai arī viņš saslimst, lai pārtrauktu šo nepareizo dzīvesveidu un uzvedību.

Sergejs Lazarevs “Karmas diagnostika”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Par piedošanu un Mīlestību

— Kādi tēli rodas tavā iztēlē, kad tu lasi manas grāmatas?
— Varbūt piedošana.
— Tātad, piedod un būsi vesels un viss būs labi? Tā tev šķiet?
— Bet tie taču ir jūsu vārdi, ka galvenais ir piedot un pieņemt situāciju.
— Bet kādēļ vajag piedot?
— Droši vien tādēļ, lai nebūtu agresijas.
— Un vēl kādēļ?
— Lai saglabātu Mīlestību.Tātad patiesībā galvenais mērķis ir Mīlestība nevis piedošana.
Un piedodam mēs tāpēc, lai savā un otra dvēselē saglabātu Mīlestību. Un arī nosodām tāpēc, lai saglabātu Mīlestību.
Iekšēji mums vienmēr ir jāpiedod, bet ārējā plānā ļoti bieži mēs esam spiesti nosodīt, lai saglabātu to pašu Mīlestību.
Bet nosodījuma mērs ir atkarīgs no cilvēka gatavības mainīties.

Paskaties, ko ar mums dara Dievs.
Tas, kurš iet pie Viņa, izjūt Mīlestību un mainās, atbrīvojas no slimībām un nelaimēm.
Tas, kurš nevēlas mainīties, tiek iznīcināts. Tā uzbūvēts evolūcijas mehānisms: negribi mainīties – slimo, negribi mainīties – mirsti.
Tāpēc sods ļoti bieži ir nepieciešams. Taču tā mērķis ir nevis atriebties, bet palīdzēt cilvēkam mainīties, tāpēc, ka blakus sodam vienmēr jabūt Mīlestībai.

Tad, lūk, ja tavā iztēlē piedošana tiek aizstāta ar Mīlestību, tad tā vietā, lai apspiestu enerģiju sevī, padevīgi pieņemot situāciju, tu mīlēsi un mainīsi apkārtējo pasauli, vienlaikus mainot arī sevi.

Sergejs Lazarevs “Karmas diagnostika” 12. grāmata
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Pārpildītais trauks

trauks udens

Es domāju par to, cik daudz un cik viegli cilvēks zaudē un cik ilgi viņš mokās, ja nesaprot, kā uzbūvēta pasaule un kā pret to attiekties.
Mūsu dvēseles arvien spēcīgāk pielīp Zemei. Mēs arvien biežāk izrunājam vārdu “Dievs”, taču tik maz jūtam, kas tas ir un Kas Viņš ir.
– Mēs pielīpam naudai, – un mūsu bērni un mazbērni zaudē morāli, godu un sirdsapziņu.
– Mēs pielīpam ķermeniskajām un seksuālajām baudām, sarīkojam seksuālo revolūciju, – un rodas AIDS kā šīs tendences bloķētājmehānisms.
– Mēs pielīpam ģimenei, attiecībām – un vairojas nodevība, šķiršanās, strīdi un nelaimīgi bērni.
– Mēs pielīpam komfortam, labklājībai un sabrūk māja, kurā dzīvojam, visas Zemes ekoloģija. Garīgā nepilnība pāriet  fiziskajā, un jebkura ārējā piepūle neatrisina problēmu līdz galam.
Lai kā mēs arī necenstos izglābt ekoloģiju un cilvēci no deģenerācijas un sterilizācijas, bez garīgās harmonijas tā neieies nākamajā dienā, un te nu katra no mums centieni vai nu sagraus vai spēs glābt cilvēci.
Katrs no mums var būt tas piliens, kas glābs Pasauli vai pārpildīs trauku.

Segejs Lazarevs “Karmas diagnostika” 2. grāmata “Tīrā karma”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Pasaule nāk no mīlestības

karma

It visu ļoti vienkārši var izteikt dažās frāzēs:
🌞Vienmēr un visur saglabāt mīlestību pret Dievu un to palielināt.
🌞It visā redzēt un mīlēt Dievu, just augstāko gribu.
🌞Nemeklēt vainīgos.
🌞Pieņemt pasauli un cilvēkus tādus, kādi tie ir.
Pasaule nāk no mīlestības, piepildās ar mīlestību, aiziet mīlestībā un kļūst par mīlestību.

Sergejs Lazarevs “Karmas diagnostika”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kāpēc mans bērns ir pavisam citādāks?

tevs un dels4

Lasītāja vēstule un Sergeja Lazareva atbilde uz to.
≪Mums ir ļoti lielas problēmas ar mūsu dēlu. Visa viņa rīcība un rakstura iezīmes ir gluži pretējas tam, ko mums kā vecākiem gribētos viņā redzēt. Mēs vienmēr esam centušies būt labs piemērs, bet kaut kur, acīmredzot, esam kļūdījušies. Tagad tas ir acīmredzams. Mēs atrodamies pastāvīgā trauksmes stāvoklī. Kā mums to labot? Palīdziet!≫

✧✧✧✧✧✧✧✧

Daudzu vecāku kļūda ir tā, ka viņi ir pārliecināti, ka bērni pārņem viņu ārējo uzvedību un centienus. Vecāki spriež sekojoši: “Es nekad neesmu ne laupījis, ne nogalinājis, ne nolādējis cilvēkus, ne alcis atriebības. Kāpēc mans bērns ir pavisam citādāks?” Tas nozīmē, ka vecāks ir uzvedies morāli un ētiski, bet bērnam šī tendence deģenerējas.

• Tad, lūk: morāle un ētiskums – tā ir uzvedība, kas cilvēku orientē uz mīlestību. Ja vecāki atteicās no mīlestības, bērns atteiksies no morāles. Pieņemsim, cilvēks pastāvīgi bija neapmierināts ar savu likteni un mantisko stāvokli, taču, neskatoties uz to, bija ļoti kārtīgs un godīgs pilsonis. Bet viņa dēls kļūst par bandītu. Un vecākiem ir ļoti grūti pieņemt un saprast to, ka neapmierinātība ar dzīvi un dēls – bandīts ir viena un tā pati laikā izstiepta atteikšanās no Dieva.

Ārēja agresīvas vides nepieņemšana samazina atkarību, pieķeršanos un veicina aktīvu rīcību. Iekšēja nepieņemšana – tā ir atteikšanās no Dieva un Mīlestības. Tas, ko mēs pastāvīgi ārēji darām, kļūst par mūsu iekšējo. Tāpēc cilvēciskajai loģikai jābūt pārtrauktai, bet dievišķajai – nepārtrauktai.

• Tad, lūk: ilga neapmierinātība ar savu likteni, aizvainojumi uz cilvēkiem, apkārtējās pasaules nosodīšana, apātija un neticība sev, bailes un šaubas par savu nākotni, atteikšanās no mīlestības pret vecākiem, atteikšanās no mīlestības pret savu dzīvesbiedru, kurš gribot vai negribot ir nodarījis mums sāpes, – tas viss smalkajā plānā lēnītiņām saēd mūsu dvēseles un bērniem tas kļūst redzams, bet mazbērniem – katastrofāls.

Dvēsele bez mīlestības mirst, taču tas uzreiz nav pamanāms. Tāpēc vislabāk ir sākt savest kartībā savas Dvēseles lietas, negaidot, kad parādīsies ārējās problēmas. Un tad pat pieaugušam dēlam  var strauji izmainīties gan raksturs gan uzvedība.

• Tādos gadījumos es vecākiem paskaidroju: jo spēcīgākas ir jūsu emocijas, jo vērienīgāk tās aiziet nākotnē un atbilstoši – ietekmē pēcnācējus. Pašas spēcīgākās emocijas sākas dzimumobriešanas laikā. Un te nu spēcīgs aizvainojums uz vecākiem, bailes, nevēlēšanās dzīvot pēc tam vēl 10 gadus var pārvērsties milzīgās problēmās.

• Nākamais periods – pirmā mīlestība. Izrādās, ka pat slikta doma, vai mīļotā cilvēka nomelnošana – ir katastrofāla smalkajā plānā. Kā likums, pirmā mīlestība ir nelaimīga un sagādā milzīgas sāpes. Tāpāt kā dzemdībās, caur dvēseles un ķermeņa sāpēm attīrās mūsu mīlestība uz Dievu un mūsu pēcnācēji kļūst dzīvotspējīgi.

Pirmās mīlestības laikā puišiem visbīstamākais ir nosodījums, bet meitenēm – skumjas un nevēlēšanas dzīvot. Nākošais uzliesmojums notiek pirms topošo laulāto iepazīšanās un pirms stāšanās laulībā.
Kur ir frāzes “visas laulības tiek slēgtas debesīs” jēga?
Tas nozīmē, ka smalkajā plānā laulātie jau sen pazīst viens otru un viņiem jau ir kopīgi bērni, kuriem jādzimst. Tāpēc pat pie ārēji blāvām emocijām, topošo laulāto zemapziņā var notikt revolūcija. Un šajā mirklī abpusējas pretenzijas un aizvainojumi ir vēl jo bīstamāki.

Un vēl viens ļoti svarīgs posms ir vecaku uzvedība grūtniecības laikā. Viņu pasaules redzējums, raksturs un uzvedība tiek ielikta ne tikai dvēselē, bet arī fiziskajā ķermenī un bērna gēnos.

Tad, lūk, kad mēs no jauna, it kā ar atpakaļejošu datumu, atmetot cilvēcisko loģiku un tuvinoties Dievišķajai gribai ejam cauri savai dzīvei, mēs varam mainīt mūsu bērnu pagātni un tātad arī viņu nākotni.

Sergejs Lazarevs “Karmas diagnostika” 8. grāmata. Dialogs ar lasītāju.
Tulkoja: Ginta Filia Solis