PAR ATTĪSTĪBU

Tu nevari izglābt cilvēkus no viņu likteņa, tāpat kā medicīnā tu nevari izārstēt pacientu, ja daba paredzējusi viņam nomirt. Dažkārt vispār ir liels jautājums, vai tu drīksti glābt cilvēku no tā, ko viņam lemts piedzīvot savas tālākās attīstības vārdā.

Tu nevari pasargāt dažus cilvēkus no tā, lai tie nepieļautu briesmīgi muļķīgas kļūdas, jo tās viņiem ir jau asinīs. Ja es tos apstādināšu, viņiem tajā nebūs nekādu nopelnu.

Savas pašcieņas vārdā, savas psiholoģiskās attīstības labā, mums ir vērts sevi pieņemt tādus, kādi esam un pilnā nopietnībā dzīvot mums uzticēto dzīvi. Mums ir nepieciešami mūsu grēki, mūsu kļūdas un mūsu maldi, pretējā gadījumā mums nebūs pietiekami nopietnu iemeslu, kas mudina mūs attīstīties.

Tie, kam lemts sadzirdet, sapratīs, tie, kam nav lemts saprast, nedzirdēs.

Karls Gustavs Jungs
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kad tavai dzīvei ir jēga

Reiz es sarunājos ar pueblo cilts indiāņu ceremoniju meistaru un viņš man pavēstīja ko ļoti interesantu.

Viņš teica: “Jā, mēs esam maza cilts un amerikāņi vēlas iejaukties mūsu reliģiozajā dzīvē. Taču viņiem to nevajadzētu darīt, jo mēs esam Tēva-Saules bērni. Tā, kurš staigā Tur (un norādīja uz Sauli).

Mums katru dienu jāpalīdz tai uzaust virs horizonta un kustēties debess jumā. Un mēs to nedarām sevis dēļ: mēs to darām Amerikai un visai pasaulei. Un, ja šie amerikāņi ar savu missionāru darbību turpinās iejaukties mūsu reliģiozajā dzīvē, tiem nāksies kaut ko ieraudzīt. Pēc desmit gadiem Tēvs-Saule vairs neuzausīs, jo mēs nespēsim tam palīdzēt”. 

Tu, protams, vari teikt, ka tas ir tikai slimas iztēles auglis. It nemaz! Šiem cilvēkiem nav problēmu. Viņiem ir ikdienas dzīve, viņu simboliskā dzīve. Viņi mostas pirms saullēkta ar savas lielās misijas un atbildības sajūtu: viņi ir Saules-Tēva bērni, un viņu ikdienas pienākums ir palīdzēt Tēvam uzaust virs horizonta – ne tikai savam labumam, bet visai pasaulei.

Tev būtu vērts viņus redzēt: tiem piemīt dabiska pilnvērtīga pašcieņa.

Un, kad viņš man teica: “Paskaties uz tiem amerikāņiem. Viņi vienmēr kaut ko meklē. Viņi visu laiku atrodas nemiera stāvoklī. Ko viņi meklē? Nav nekā tāda, ko vajadzētu meklēt!” – es viņu pilnībā sapratu.

Un tā ir tīra patiesība. Paskaties uz viņiem, šiem mūžīgi meklējošiem tūristiem, vienmēr neauglīgā cerībā kaut ko atrast.

Savos ilgajos ceļojumos es esmu saticis ļoti daudzus cilvēkus, kuri visu zemeslodi apbraukājuši pat trīs reizes – nepārtraukti. Vienkārši ceļo un ceļo; ar acīm meklē, cenšas kaut ko saskatīt.

Centrālajā Āfrikā es satiku kādu sievieti, kura viena pati automašīnā bija atbraukusi no Keiptaunas un vēlējās nokļūt Kairā.

“Kam jums tas?” – es jautāju. – Kamdēļ jūs cenšaties to izdarīt?”
Un, ieskatījies viņas acīs es biju šokā – meklējoša un pie sienas piespiesta dzīvnieka acis – meklējumi, mūžīgi meklējumu cerībā uz kaut ko.

Es jautāju: “Ko jūs pasaulē meklējat? Ko jūs gribat? Ko jūs medījat?

“Viņa bija gandrīz vai apsēsta, viņu bija apsēduši dēmoni, kuri it visur tai sekoja. Taču, kāpēc tas notika?
Tāpēc, ka viņa dzīvoja dzīvi, kurai nebija jēgas. Viņas dzīve bija ārkārtīgi banāla, groteski vulgāra, nabadzīga un bezjēdzīga, dzīve, kurā nebija pat pie kā pieķerties. Ja viņu šodien nogalinātu, tad pilnīgi nekas nebūtu noticis, nekas nebūtu pazudis – jo viņa bija nekas!

Ja viņa varētu pateikt: “Es esmu Mēness Meita. Man katru nakti jāpalīdz Mēnesim, manai Mātei, uzaust virs horizonta” – lūk, tas būtu kaut kas! Tad viņa dzīvotu, tad viņas dzīvei būtu jega, jēga visā tās garumā un visas cilvēces labā.

Kad cilvēki jūt, ka dzīvo simbolisku dzīvi, ka ir aktieri dievišķā drāmā, tas pasaulei nes mieru. Tas dod vienīgo jēgu cilvēka dzīvei; viss pārējais ir banāli un to var atmest. Karjera, pēcnācēji – tas viss ir maya (ilūzija) salīdzinājumā ar to, kad tavai dzīvei ir jēga.

Karls Gustavs Jungs
Avots: Счастливый психолог
Bildītē: Taosas pueblas indiānis Aļņa Pēda autors amerikāņu gleznotājs Irvings Kouss (E. Irving Couse), 1909.g.
Tulkoja: GInta Filia Solis

Mans ceļš nav tavs ceļš, tāpēc es nevaru tevi mācīt

celsh4444

Mans ceļš nav tavs ceļš, tāpēc es nevaru tevi mācīt. Ceļš ir mūsos, ne Dievos un – ne mācībās, un – ne likumos. Mūsos ir ceļš, un patiesība, un dzīve.

Nelaimīgs tas, kurš dzīvo ar piemēriem! Dzīvē to nav. Ja tu dzīvo, vadoties no piemēriem, tu dzīvo šo piemēru dzīvi, bet kurš gan dzīvos tavu dzīvi, ja ne tu pats? Dzīvo pats. Ceļa zīmes ir sagāzušās un mūsu priekšā guļ neiezīmēti ceļi. Neesi alkatīgs, aprijot augļus, ko dod svešas zemes. Vai zini, ka tu esi tas auglīgais akrs, kas rada visu vertīgāko pats sev?
Bet kas šodien to zin? Kurš zin ceļu uz mūžam auglīgajām Dvēseles ārēm? Tu meklē ceļu vien redzamajā, tu lasi grāmatas un ieklausies viedokļos. Un kas tajā ir labs? Ir tikai viens ceļš – un tas ir tavs ceļš.
Karls Gustavs Jungs “Sarkanā grāmata”
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

Karls Gustavs Jungs par laimi

laimigs5

Karls Gustavs Jungs bija psihiatrs un analītiskās psiholoģijas skolas dibinātājs. Viņš izstrādāja ekstravertās un introvertās personības, arhetipu un kolektīvās bezapziņas koncepcijas. Nevar aizmirst to, kas veicināja izpratni par cilvēci. Šodien ikvienu cilvēku nodarbina doma par to, kā būt laimīgam, tomēr bieži vien visi pūliņi ir veltīgi, un laimes kā nav, tā nav. Tomēr Jungs uzskata, ka laime ir sasniedzama. Viņš runā par to, ka ir daži noteikumi, kas jāievēro, ja vēlies būt patiesi laimīgs cilvēks.

1. Rūpējies par savu fizisko un psihisko veselību

Veselība ir liela bagātība. Un šī patiesība vienmēr ir modē, jo tā ir universāla. Ja tas, ko tu dari, kaitē tavai veselībai, tu nevarēsi būt laimīgs. Sākotnēji alkoholisms var šķist gluži vai nevainojama lieta, taču, laikam ejot, tas nogremdēs gan tavu veselību gan labklājību. Tas pats ir ar vidi, kurā dzīvojam un cilvēkiem, kuri mums apkārt. Ja tev apkārt ir negativi noskaņoti cilvēki, tad agri vai vēlu šī negatīvā enerģija atspoguļosies tavā veselībā un dzīvē kopumā. Tu pats sāksi justies slikti, kļūsi nervozs un kaprīzs. Tāpēc apzināti izvairies no visa, kas dara tevi nomāktu, un var kaitēt tavai veselībai.

2. Centies uzlabot savas attiecības

Nevienas attiecības pašas par sevi nav ideālas. Un ikvienām attiecībām ir nepieciešams tavs aktīvs darbs. Tāpēc tev jāiemācās cienīt apkārtējos cilvēkus, un ir jāvelta laiks un enerģija tam, lai novērstu savus paša trūkumus.

3. Ieraugi skaistumu sev apkārt

Pirmais solis laimīgai dzīvei, ir pieņemt visu un ieraudzīt labo ap sevi un sevī. Ja tu pastāvīgi kritizē, tu nevarēsi būt laimīgs. iemācīties cilvēkos ieraudzīt labo, iemācīties labo ieraudzīt ikvienā lietā un vietā. Labestības un pateicības prakse darīs tavu dzīves ceļu patiešām piepildītu un laimīgu.

4. Izbaudi savu darbu un dzīvi

Izvēlies to profesiju, kura tevi aizrauj. Ja mīli mākslu, nevajag nodarboties ar matemātiku. ja vēlies būvēt mājas, necenties iegūt zinatnisko grādu socioloģijā. Izvēlies un dari to, ar ko vēlies nodarboties no visas sirds. Katru rītu tūkstošiem cilvēku pamostas un žēlojas par to, ka viņiem nākas sēdēt pie galda, kas nepatīk, darīt darbu, kuru tie ienīst. Nevajag pašam savu dzīvi sarežģīt un apzināti padarīt netīkamu un garlaicīgu.

5. Tici kaut kam

Tev nav obligāti jātic Dieva visvarenībai. Taču tev jātic kaut kam vairāk, nekā tikai pašam sev. Mēs, cilvēki bieži vien viļamies brīžos, kad saskaramies ar problēmām un nabadzību. Ja tu neatradīsi kaut ko, kas tev vajadzīgs ticībai, tev būs ļoti grūti atrast iedvesmu grūtos brīžos. Tai nav obligāti jābūt kādai reliģiskai pārliecībai, taču tas var būt tas, kas dos tev ticību un cerību patiešām grūtos laikos.

Avots: http://www.transurfing-real.ru
Tulkoja: Ginta FS

ĒNA ir spēka un garīgā potenciāla glabātuve

ēna8

Viena no spilgtākajām ĒNAS izpausmēm ir tas aizkaitinājums, kuru mūsos izsauc daži cilvēki. Kad otrā cilvēkā mēs pamanām tās īpašības, kuras reiz sev esam aizlieguši, mūsos pēkšņi dzimst neizskaidrojams niknums, un mēs asociējam ar šo cilvēku visas tās dusmas, ko izjūtam paši pret sevi.

Atsauc atmiņā jebkuru cilvēku, kurš tevi tracina – ieskaties uzmanīgi, un tu viņā ieraudzīsi savu izkropļoto atspulgu. Taču pietiek vien būt mierā ar sevi, kad nekāda atspulga vairs nebūs.

Pieņemot sevi, mēs automātiski mācamies pieņemt visu pasauli tādu, kāda tā ir.

Un vēl, ĒNĀ parasti izrādās tās īpašības, kas kādreiz ir izrādījušās vienkārši nevajadzīgas.
Piemēram, bērns ar lielisku muzikālo dzirdi, vecākiem, kuri nemīl mūziku, tā arī nekad neiemācīsies izmantot savu dzirdi, un gabaliņš Dvēseles, kas saistīts ar šo iedzimto spēju, pazudīs Dvēseles tumsā, un atgādinās par sevi ar neskaidrām skumjām par garām palaistajām iespējām un zudušo ceļu.

ĒNA ir spēka un garīgā potenciāla glabātuve, nevis visa sliktā iemiesojums. ĒNA ir Dvēseles neatņemama sastāvdaļa, ar kuru noteikti vajag iepazīties un sadraudzēties, kuru noteikti vajag pieņemt un iemācīties apzināti izmantot.
Karls Gustavs Jungs
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS