Ielaid sevī Mīlestību un Bailes pazudīs

bailes88888

Bailes neeksistē pašas par sevi. Tās var dzīvot tikai tevī. Reiz kļuvušas par tevi, tavas bailes barojas no tavas uzmanības, tavas enerģijas un īpaši no tavas vēlmes uzvarēt savas bailes.

Tieši tāpēc tu nevarēsi tās uzvarēt. Tu nevarēsi līdz tam brīdim, kamēr tās ir tevī.
Nedzen tās projām, nekaunies par tām, nevēlies tās apslāpēt, savaldīt, iznīcināt. Vienkārši paņem savu pārbijušos ES azotē un pakāpies maliņā no bailēm. Kaut vai tikai par vienu soli. Atdalies no savām bailēm un vēro tās no malas. Šī atkāpšanās no tevis neprasīs nekādu varonību, nekādu piepūli. Vienkārši sajūti savu ES kā kaut ko nošķirtu no bailēm.

Vienkārši nelaid bailes sevī, nedomā par šo baiļu iemesliem un necīnies ar tām. Vienkārši vēro, kā tās kļūst vājākas, nespēcīgākas un pamazām zūd tavu acu priekšā. Atceries, tavas bailes nav iespējamas bez tevis, tāpēc, ka tu pats, un neviens cits, esi vienīgais to iemesls.

Bet mīlestības iemesls ir Dievs. Tāpēc nebaidies sevi asociēt ar Mīlestību. Nebaidies tajā izkust tik lielā mērā, ka beidzot pašam vairs nebūt visu savu baiļu un ciešanu iemeslam.
Ielaid sevī Mīlestību un tā pati tevi piepildīs ar bezgalību, pabaros tevi ar savu burvību un viedo piekrišanu. Tika tā tev atklās patieso šīs nepilnīgās pasaules pilnību.
Autors: Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements

NEpietiekamības bailes

ieksejais berns6

Daudzas no mūsu trauksmēm, īpaši tās, kas sasitītas ar naudu un attiecībām, izriet no divām galvenajām zemapziņas bailēm:
1. “Es neesmu pašpietiekams”
2. “Es arī nākotnē nebūšu pašpietiekams”
Un patiesībā šīs bailes ir vienas – visu baiļu bailes
“Dzīve mani neatbalstīs”

Tev ikvienā dzīves mirklī VISS ir pietiekami!

Katram no mums ir savs iekšējais bērns, kurš zin to, ka viņš (vai viņa) nevar būt sev par vecāku. Viņš nejūtas viens vesels un nezin, kā padarīt sevi vienotu un veselu pēc paša vēlēšanās. Viņam nepietiek spēka papildināt sevi, atbalstīt sevi, apmierināt savas paša vēlmes.
Šis iekšējais bērns balstās uz ārējiem noslēpumainajiem un varenajiem spēkiem, kas ir atbildīgi par viņa eksistenci. Iespējams, tās ir dziļas ķermeniskas atmiņas no bērnības: bailes tikt pamestam, bailes pazaudēt atbalstu, kuru mums sniedz milzīgais un vientuļais Visums

“Es neesmu pašpietiekams un es tāds nekad nebūšu… un es nomiršu”.
Nav nekāds brīnums, ka mēs esam atkarīgi no naudas varas, no īpašuma, no cilvēkiem, no sava pašrealizācijas projekta.

Nav nekāds brīnums, ka dažkārt mēs jūtamies tādi trauksmaini, nemierīgi un mums ir tik nemājīgi pašiem savā ādā.

Mēs bēgam no nāves bailēm un zaudējumiem.
Savā zemapziņā mēs ticam, ka mums jābūt lielākiem, ka mums jāsaņem arvien vairāk un vairāk….lai vienkārši izdzīvotu.

Ja mēs apstāsimies, ja mēs būsim mierā kaut uz mirkli, šis “atbalsts” pazudīs. Mēs nomirsim. Nomirsim psiholoģiski, pat fiziski.

Mēs nespējam atbrīvoties no šīm atmiņām par pamestību, nestabilitāti, nedrošību. Mēs nevaram nogalināt iekšējo bērnu sevī un mēs to nevēlamies.

Taču mēs varam vērsties pie šīm senajām sajūtām ar mīlestību, ar labestību un līdzcietību – tad, kad tās atkal uzrodas. Mēs varam elpot caur bailēm, trauksmi un nepārliecinatību.
Ar interesi mēs varam pievērst uzmanību šīm sevis daļām. Sniegt tām patiesu atbalstu, kuru tās tik ļoti sen gaida. Turēt tās mīlošās un drošās rokās. Lai tās zin, ka viņas tiek atbalstītas.
Ka ir drošībā.
Ka tās nav kļūdas.

Tu esi pašpietiekams un tev viss ir pietiekami ik katrā dzīves mirklī. Šīs “nepietiekamības” bailes vairs nedrīkst valdīt pār tavu dzīvi.

Sajūti, kā tavs vēders paceļas un iekrīt, kad tu ieelpo. Sajūti, kā Zeme tevi tur. Sajūti, kā saule rotājas tavā sejā. Sajūti dzīvas dienas skaņas. Sajūti sava mugurkaula atbalstu. Sajūti, kā pleci atbalsta tavu galvu. Un visi putni, dievi un viņu eņģeļi dzied tev.

Tu dzīvo varena atbalsta ieskauts. Tu dzīvo labklājībā, vienmēr, lai cik arī naudas tev būtu, lai cik ļoti pasaule tevi atzīst vai neatzīst. Tu esi pašpietiekams un tev viss ir pietiekami.

Līdz šim brīdim tavs prāts ir grozījies ap nākotnes vīzijām, bet tagad, draugs, tu esi atgriezies mājās.
© Džefs Fosters
Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta FS