Par krīzēm un emocionālo bankrotu

Par ikvienu pareju jaunā līmenī mēs maksājam ar krīzi. Tā vai citādi. Par savu identitāti mēs maksājam ar kaunu. Par izeju no līdzatkarības mēs maksājam ar šķiršanos. Par piedzimšanu mēs maksājam ar sāpēm. Par tuvību – ar kompromisiem. Par brīvību – ar vientulību. Un tā tālāk.

Ja cilvēks ilgi paliek lomā, kura sen sevi ir izsmēlusi, viņš klusītiņām sāk slīdēt lejup uz sava emocionālā bankrota pusi. Viņam nav vairs ne spēka, ne motivācijas, ne intereses. Tādu cilvēku mums apkārt ir ļoti daudz. Mammas, kuras ar saviem pusaudžiem runā kā ar divgadīgiem berniem. Direktori, kuriem nospļauties uz atskaitēm. Trīsdesmitgadīgas nimfomānes. Mūžīgie studenti – cienījami vīri, patiesības meklētāji ar plikiem dibeniem un vēl virkne citu personāžu.

Jo ilgāk tu uzturies sevi sen izsmēlušā lomā, kura tevi iztukšo, jo vairāk tu kļūsti par to personāžu, kura replikas vienmēr ir paredzamas un visi gājieni sen zināmi. Direktori bankrotē, nimfomānes pavedina, mātes vaino un tā tālāk.

Ko tur daudz sacīt? Galu galā vajadzētu noskaidrot, kāda tad ir morāle. Taču tai nebūs jēgas brīdī, kad tava paša krīze tev stāv deguna galā kā milzīgs tumšūdens ezers, kurā jāienirst pilnībā, nezinot, vai pietiks gaisa lai uznirtu. Jābūt gatavam noslīkt, tā arī ezera dibenu nesasniegušam. Vai arī aizskart to ar savu paša galvu un uznirt otrajā pusē. Būt gatavam tam, ka neesi gatavs.

Cilvēkiem, kuri dodas savā krīzē, ir ilūzija, ka viņi spēs saglabāt savu dzīvi neizmainītu. Tos pašus sakarus, to pašu seju, to pašu līmeni. Taču krīze – tās vienmēr ir pārmaiņas. Pirmkārt tā pārmaiņas, ko ir visgrūtāk mainīt. Pretējā gadījumā tā nebija nekāda krīze.

Agri vai vēlu nāksies tajā ieiet. Ilgi kavējoties krastā, tu vienalga maksā ar savu laiku, saviem spēkiem un gala rezultātā – ar savu dzīvi. Vienalga.

Aglaja Datešidze
Tulkoja: Ginta Filia Solis

JAUNS LĪMENIS, JAUNA DZĪVE

Izeja jaunā līmenī nozīmē ieniršanu dziļumā.
Noietā ceļa pārskatīšanu, rezultātu apkopošanu, secinājumus. Iekšējā stavokļa nomaiņu, domāšanas maiņu.
Tas, kas iepriekšējā līmenī bija ideāli, tālāk vairs nav derīgs. Citi uzdevumi, cits ātrums, cits mērogs. Viss ir cits. 

Lai dotos tālāk, neizbēgami būs jāatklāj visi savi iekšējie ierobežojumi. Visas bailes. Iepriekšējās identitātes zaudējums, bailes no jauna līmeņa. Kustība nezināmajā un neskaidrajā.
Vēl kādu laiku var kustēties pēc iekšējās inerces un iemācītajām iestrādnēm. Taču tālu tā neaizbraukt. Tālāk viss ir savādāk.
Iekšējo stāvokli un domāšanu neietekmē ārējās dekorācijas, viss ir otrādāk – no iekšas uz āru.
Un jo stiprāks iekšējais kodols, jo vieglāk kustēties. Dabiski.
Atbildes un risinājumi ir iekšā. Uzdevums ir tos atklāt un līdz tiem aizsniegties.

Anna Gusak
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Ar ko sākt Pārmaiņas?

183382_189657864407612_4969701_n

Šodien ļoti daudzi cilvēki domā par to, ka laiks kaut ko savā dzīvē mainīt, meklē internetā kādu atbalstu jaunam sākumam un tādās reizēs vietā ir jautājums: ar ko sākt? Piemēram, jau ilgu laiku šķīrusies, vientuļa, darbs neinteresants un zemu apmaksāts, taču aizņem ļoti daudz laika un vēl bērns vienai pašai jāaudzina. Kur izeja no šī – it kā apburtā loka?

Daudzi pieredzes bagāti treneri un personības izaugsmes konsultanti piedāvā ielaist savā dzīvē pārmaiņas, pakāpeniski, ikdienā izpildot pavisam mazus solīšus to virzienā. Kaut vai tāda pavisam vienkārši izpildāma darbība: ja esi labrocis, tad sāc katru rītu ar kreiso roku tīrot zobus, ja kreilis – atbilstoši – ar labo roku. Tiek uzskatīts, ka tas palīdz izrauties no ierastās rutīnas.

Pirmajam solim pretī pārmaiņām jābūt ļoti vienkārši izpildāmam, tūlītējam un tādam, kas aiz sevis atstāj labsajūtu no veiksmīgi paveikta uzdevuma – urā, man izdevās! Tātad pārmaiņu process ir sācies un pakāpeniski tas aptvers visas tavas dzīves sfēras.

Savukārt, daudzi uzskata, ka pārmaiņu ēru jāsāk ar kādu ļoti apjomīgu un lielu lietu un iesākt to vajag no rītdienas, pirmdienas, no pirmā datuma, no jaunā gada. Taču, diemžēl, mūsu smadzenes nesaprot tādu “rītdien” un vēl jo vairāk “jaunā gada”. Toties tās ļoti labi saprot signālus, ko dod ķermenis. Ja visu iepriekšējo dzīvi tu zobu birsti esi turējusi labajā rokā, bet tagad – kreisajā, tātad tas nozīmē, ka tagad viss būs savādāk!

Tādā veidā nopirkt abonementu uz sporta klubu un apsolīt sev no rītdienas jebkuros apstākļos, regulāri to apmeklēt – iesācējam tas būs pārāk daudz un grūti. Visticamāk uzņēmības pietiks vien pāris nodarbībām, un pēc tam abonements tiks nolikts kaut kur tālāk – neredzamā vietā. Labs piemērs ir no komas nupat atmodusies galvenā varone filmā “Nogalināt Billu”, – “kustināt lielo pirkstu” – tas ir pa spēkam katram un lieti noderēs.

Iesākumā pamēģini izmainīt kadu mazu ikdienas dzīves rituālu. Izšķir matos celiņu otrajā pusē. Ej uz darbu pa citu ceļu, kaut tas aizņems 10 minūtes vairāk kā parasti, taču tas nenotiks”autopilotā” un liks tavām smadzenēm atmosties.

Dažkārt šķiet, ka dzīve bezcerīgi ir iesprūdusi. Visi rīti ir vienādi un paiet vienādā steigā. Vairs nav spēka to paciest, gribētos sākt jaunu dzīvi, taču nav redzami nekādi resursi pārmaiņām. It kā vajadzētu psihologa palīdzību, taču lai pie tā aizietu, vajadzīgs laiks un nauda – taču ne viena ne otra nav pietiekoši. Lai parādītos vairāk naudas, būtu jāmaina darbs, bet, kur tadu atrast, ja visu laiku aizņem tagadējais darbs?

Ļoti bieži atbilde uz jautājumu ir pavisam citā vietā – ne tur, kur mēs to meklējam. Ja nesanāk globāli mainīt to, ko vēlamies, pamēģini skudras soļa attālumā, mainīt to, ko vari izmainīt tūliņ pat – tieši tagad.

Ļoti labi te var palīdzēt no jauna iepazīti cilvēki ar mums neierastu skatījumu uz lietām. Piemēram: viena man pazīstama sieviete, šķīrusies vientuļā māmiņa bija sev uzstadījusi stingru mērķi – “satikt pareizo vīrieti līdz jaunajam gadam”, lai būtu ar ko kopā aizbraukt vasaras atvaļinājuma atpūsties. Bet nekādas jēgas no šāda uzstādījuma nebija un ideālais vīrietis nesteidzās – tā krājās aizvainojums un vilšanās sajūta.

Bet pēc tam viņa kaut kā nevilšus “piemirsa” savu programmu un sāka pa 15 minūtēm dienā dzert kafiju ar savu jauno kolēģi, kurai skats uz attiecībām starp vīrieti un sievieti bija pavisam savādāks. Pēc laika viņai izdevās paskatīties uz savu problēmu it kā ar jaunās kolēģes acīm, un izrādījās, ka ideālais vīrietis nekur tālu nav jāmeklē – viņš visu laiku ir bijis tepat – blakām un ir gandrīz jau iemīlējies, tikai viņas iepriekšējais pasaules redzējums neļāva viņai to ieraudzīt. Tagad viņa ir laimīga savā otrajā laulībā.

Otra mana laba paziņa pavisam nejauši atrada sev iemīļoto jauno darbu ar kleitas palīdzību. Reiz veikalā viņa ieraudzīja garu, romatisku ceriņkrāsas kleitu un ļoti sagribēja to iegādāties. Viņa uzreiz saprata, ka tā ir viņas kleita un uzreiz arī sevii tajā ieraudzīja. Mājās pie spoguļa, vēlreiz to pielaikojot, viņa skaidri saprata, ka šī sieviete ceriņkrāsas kleitā pavisam nav grāmatvede. Bet kas tad viņa ir? Labā feja? Nu, gandrīz! Šī sieviete noteikti strādā ar cilvēkiem un ļoti patīk bērniem. Tagad viņa gatavo bērnus skolai, spēlējot ar viņiem aizraujošo matemātiku, un ir ļoti laimīga.

Ja vēlies pārmaiņas, zini, pasaulē tev apkārt ir tik daudz dažādu zīmju, kas skaidri pavēstīs, ko darīt un ko mainīt – tikai jābūt vērīgam, uzmanīgam. Meklē zīmes, norādes, durvju kodus ar visiem iespējamajiem saviem jutekļiem. Pasmaržo jaunas smaržas, vannas putas, garšvielas. Veikalā piemēri apģērbu, kuru agrāk nekad nebūtu valkājusi. Pavadi laiku sarunās ar jauniepazītiem cilvēkiem – iespējams tas ir tieši tas, kas šobrīd tev vajadzīgs. Visas atslēgas no tavas jaunās dzīves tevi gaida. Vienkārši pieslēdz savu uzmanību, pacenties ievērot detaļas, ieklausīties skaņās, sajust smaržas, saredzēt kustības. iespējams šis mazais, pieticīgais priekšmets ir tieši tas, kas atvērs tev tavu jauno ceļu jaunā līmenī?

Autors: Olga Gumanova
Avots: http://www.matrony.ru/
Tulkoja: Ginta FS