Vilnis ir tikai TAVS!

Vecums – tas ir tad, kad sliktāk ar veselību, bet labāk ar brīvību….
Tas ir mammas izteiciens un galvenā devīze pēc došanās pensijā…
Kājas klausa sliktāk, toties tās dodas tikai turp, kur viņa grib…

Viņa ir iemācījusies nekur neiet aiz pieklājības vai tāpēc, ka viņu pasauca, bet viņu tas neinteresēja …
Un viņa netaisnojas.
Mierīgi pasaka “nē” un atver kārtējo grāmatu….

Viņa turpina mīlēt apdullinoši dārgas smaržas un jaunas kleitas…
Dažkārt viņai nav garastāvokļa.
Precīzāk, tas ir īpaši slikts.
Un arī to viņa sev atļauj. Agrāk tāpat kā mēs visi, viņa imitēja citu atbalstītu talantu mūžīgi būt “možumiņam”…
“Vectēvs atnāca”, – viņa saka, tomēr noveļot daļu atbildības uz sava vectēva smago raksturu, kuru es zinu tikai pēc vecmāmiņas nostāstiem…
Savādi, bet viņai tas labi padodas – godīgi atzīstot emocionālu lejupslīdi, izdzīvot to, nedzenājot putekļus, negatavojot ēst un pilnībā izslēdzot telefonu.
Bet pēc tam atkal atjaunoties jaunai atpūtušos emociju dejai.

Man šķiet, ka savos septiņdesmit gados viņa ir psiholoģiski daudz veselāka, kā bija piecdesmit…

Viņa ir brīva no jebkuriem aizspriedumiem, no jebkuriem sabiedrībā pieņemtajiem šabloniem, no jebkurām tenkām citiem aiz muguras.
Viņai nosplauties uz tiem.

Viņa savu vientulību mīl tik ļoti, ka ne tikai par to nekad nežēlojas, bet arī ļoti reti ļauj sevi pierunāt kādiem tālākiem izbraucieniem.

Ar viņu runāt ir viena vienīga bauda…
Asa, ironiska un vienmēr lietas kursā…

Man patīk…

Skatoties uz viņu, es skaidri zinu to, KAS sevī jāieaudzina jau tagad, lai pēc tam nebūtu histēriski jālabo sava seja, cenšoties apstādināt jaunību….
Nav iespēju apstādināt to, kas vienalga aizies, lai kā arī tu viltīgi censtos.
Izkopt sevī brīvības sajūtu un prasmi būt ar sevi…
Kad tu proti būt ar sevi, ar tevi vēlas būt visi pārējie…

Un otrādi…

Mani mīļie, dzīvojiet uz sava viļņa un neklausieties, ko saka tie, kuri vēlas nolasīt jums lekciju par to, kā būt uz sveša…

Vilnis ir tikai TAVS!

© Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Ir pienācis laiks atvadīties no bērnu dienu skaistā mētelīša

Saglabāt jaunību ir tik grūti, taču atvadīties no tās – vēl grūtāk. Īpaši skaistiem cilvēkiem tas ir grūti – šķirties no jaunības un lēnītiņām pāriet briedumā.

Es atceros meiteni, kurai bija ļoti skaists mētelītis. Pēc to laiku uzskatiem – vienkārši šiks.
Ar krādziņu no aitas vilnas, bordo krāsā, trapeces formā, bet pogas kā odziņas. Nevienai citai tāda mēteļa nebija. Bija tikai viena problēma: meitenīte auga un sen jau bija izaugusi no šī mētelīša. Piedurknes knapi apsedza elkoņus un mētelis tikai nedaudz piesedza dibenu. Tas bija kļuvis par mazu.

Taču tas bija tik ļoti skaists, ka meitene to turpināja valkāt. Kamēr apbrīnas vietā nesākās zobgalības. Liela meitene mazā metelītī ar podziņām kā odziņām izskatījās tik neveikli.

Ar jaunību ir tieši tas pats. Jaunību saglabāt var visdažādākajos veidos, izmantojot dažādus trikus un pacenšoties. Un sākumā cilvēki sajūsmināsies, taču ar laiku sāksies zobgalības, sākot no ļauna izsmiekla līdz žēlumam. Tad skaistums pārvēršas bezgaumībā un sāk mūs kropļot.

Un tad nākas ar žēlu nopūtu novilkt savu mētelīti. Ko gan citu darīt. Īpaši žēl tos, kam tas bija tik skaists un izsmalcināts. Skaistules žēl.

Bet vēl lielāka nožēla ir par tiem, kuri tā arī nav novilkuši savus mētelīšus. Un vēl joprojām cenšas izstiept tiem piedurknes, piestiķēt kādu drēbes gabalu. Un saslien apkakli, lai noslēptu seju…

Gudrie pārstāj to darīt un pieņem sevi tādus, kādi tie ir – pieaugušus un izmainījušos. Ir pienācis cita skaistuma un apģērba laiks, – mēs taču esam pieauguši. Mēs esam jaunā dzīves posmā. Mēs tagad esam pieauguši zēni un meitenes, – un tas ir jāpieņem. Ir jāatbrīvojas no skumjām par pagātni un jadodas tālāk. Ir jādzīvo labāk un brīvāk kā agrāk – un tas ir pilnībā iespējams, ja vien necenšamies uzstīvēt savu seno bērnu dienu mētelīti, kurš jau sen ir kļuvis par mazu…

Anna Kirjanova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Jaunība saistīta ar to, kā tu dzīvo

jakovlev3

Raksta Vladimirs Jakovļevs:

Pēdējos 5 gados sava projekta «Возраст счастья» ietvaros, es esmu saticies ar desmitiem cilvēku no visas pasaules, katrs no kuriem ir atradis savu veidu, kā saglabāt savu jaunību un dzīvesprieku, neskatoties uz to, ka viņiem jau ir 50-60-70-90 un dažkārt pat 100 gadu.
Šie 6 likumi ir viņu kolektīvās pieredzes analīzes rezultāts.

1. Jaunība nav saistīta ar gadiem.

Jaunība ir saistīta ar to, kā tu dzīvo. Gribi palikt jauns – attīsties!

2. Jauns ir tas, kas aug.

Vecums sākas ar degradāciju. Sākas ar to, ka zaudējam elastību un spēju augt, tam seko degradācija. Ja ir tāda vēlēšanās, novecot var arī 20 gados.

3. Psihe ir svarīgāka par fizisko.

Fiziskais ir svarīgs. Bet psihe ir svarīgāka. Elastības trūkums, pirmkārt, ir psiholoģiskais inertums, nepēja pieņemt jaunas idejas un adaptēties jaunos apstākļos.
Nespēja augt, pirmkārt, ir psihiskā nespēja attīstīties, uzstādīt sev jaunus uzdevumus un risināt tos jaunos veidos.

Mēs nepārstājam būt jauni tāpēc, ka novecojam. Mēs novecojam tāpēc, ka pārstājam būt jauni.

4. Attīstība notiek katru dienu.

Lai kādu problēmu dzīve mums dotu, pacenties netērēt savus spēkus spriedelējumiem par to, cik tas ir netaisnīgi, vai arī cik ļoti tu to neesi pelnījis. Tā vietā labāk pacenties sevī atrast vīrišķību pajautāt sev pašam – kas man jāizmaina, kas sevī jāuzlabo, lai to atrisinātu.

Jaunība ir ATTĪSTĪBA..

5. Pieredze ir smadzeņu tauki.

Pieredze ir milzīga priekšrocība. Bet tikai tajā gadījumā, ja tā tiek pielietota vēl efektīvākai JAUNU uzdevumu risināšanai. No vecā, jau reizi bijušā, atkārtošanas notiek smadzeņu aptaukošanās.

6. Nav attīstības bez kļūdām.

Nebaidies kļūdīties. Kļūdas attīsta. Bet uzvaras un sasniegumi tikai apstiprina jau sasniegto līmeni. Atceries, teicienam “jaunības kļūdas” ir daudz lielāka nozīme, kā tas šķiet sākumā.

Vecums sākas tad, kad beidzas attīstība. Bet attīstība beidzas tad, kad mēs pārstājam kļūdīties!

Avots: http://sobiratelzvezd.ru/

Vladimira Jakovļeva projekts: http://vladimiryakovlev.ru/

Tulkoja: Ginta FS

P.S. Fotogrāfijā angliete Nora Braiere, kura savos 100 gados ar lidmašīnu veic “nāves cilpu”.

37 mācības 37 gadiem

Kaut arī man tūlīt būs 47, šīs psihologa Donas Gluskinas mācību stundas atbilst tam, ko pati esmu sapratusi.
Žēl, protams, ka 37 gados to nesapratu, taču priecājos, ka vispār tāds laiks ir pienācis

638Un, tā!….

Atzīmējot savu kārtējo dzimšanas dienu, Dona aizdomājās par to, ko tad viņai iemācījuši šie 37 nodzīvotie gadi.

«Šodien ir mana trīsdesmit septītā dzimšanas diena. Jāsaka, visi pagājušie gadi ir bijuši ļoti interesanti. Tagad es saprotu, ka visas manas veiksmes, neveiksmes, triumfs un dvēseles sāpes ir izveidojuši mani – tagadējo.
Esmu nogājusi ceļu no mazas kautrīgas meitenītes līdz divdesmitgadīgai aizrautīgai sapņotājai. Šodien, kad man ir 37, esmu kļuvusi par mammu, uzņēmēju, saprotu, kas tad manā dzīvē ir pats galvenais. Turpinot katru dienu iepazīt sevi un palīdzot to izdarīt citiem cilvēkiem, es nolēmu uzrakstīt 37 svarīgas lietas, ko esmu sapratusi šajos 37 gados.
Ceru, šīs mācībstundas noderēs arī Jums!

  1. Laime ir mūsos – iekšpusē. Mēs tērējam pārāk daudz laika, lai iegūtu atbalstu no malas. Un atkal un atkal pārliecinamies, ka ne tur meklējam. Ieskaties sevī!
  2. Esi pateicīgs par VISU!. Par labo, par slikto, par briesmīgo. Dzīve pati par sevi ir brīnišķīga dāvana. Savukārt labsajūta un sāpes – tās neatņemama sastāvdaļa.
  3. Izmaini uztveri un Tava dzīve izmainīsies. Kad jūti bailes, dusmas, aizvainojumu, paskaties uz situāciju no cita rakursa.
  4. Nevar darīt laimīgus visus, paliekot uzticīgam sev. Taču labāk noriskēt un palikt nesaprastam nekā iemīļotam, bet tēlot to, kas neesi.
  5. Pasaule apkārt ir SPOGULIS. To, ko mīlam citos — tas ir atspulgs tam, ko mīlam sevī. To, kas citos mūs neapmierina, vai kaitina — tas ir indikators, kas norāda uz to, kas mums jāizmaina sevī.
  6. Katrs cilvēks mūsu dzīvē parādās ar kādu mērķi. Un tālāk jau mēs paši lemjam, ko mācīsimies no tā un vai vispār mācīsimies.
  7. Tici. Vienkārši saproti, ka pašos smagākajos brīžos, Visums Tevi atbalstīs un viss būs kārtībā.
  8. Neņem visu pārāk pie sirds. Citu cilvēku darbības – ir atspulgs tam, kas notiek viņu dzīvēs. Un, kā likums, ar Tevi tam nav nekāda sakara.
  9. Daba dziedē. Pastaigas svaigā gaisā un skaistas ainavas brīnumainā kārtā spējīgas attīrīt galvu no nevajadzīgajām domām, atgriezt pie dzīvības un uzlabot garastāvokli.
  10. Aizvainoti cilvēki aizvaino cilvēkus. Un vienalga mīli viņus. Kaut gan, neviens Tev neliedz mīlēt tos no attāluma.
  11. Lai izārstētos, ir tas jāizjūt. Noliec savas bailes un vājības tieši savā priekšā un virzi uz tām spilgtu gaismas staru, jo vienīgais veids, kā no tām atbrīvoties, ir iziet cauri tām. Skatīties patiesībai acīs ir sāpīgi. Bet, zvēru, perspektīvā tas ir to vērts.
  12. Perfekcionisms — tā ir ilūzija. Pati, ja tā varētu teikt, sāpīgākā ilūzija. Atslābinies. Tiecies uz pilnību, bet ļauj sev kļūdīties un būt laimīgam, neatkarīgi no rezultāta.
  13. Noņem klapes no acīm. Nekoncentrējies tikai un vienīgi uz sevi. Tu riskē palaist garām dzīves skaistumu un cilvēkus Tev apkārt. Pasaule ir brīnumaina, kad redzi to ar plaši atvērtām acīm.
  14. Svini savas uzvaras. Kārtīgi nosvini un izbaudi katru, pat mazāko savu uzvaru.
  15. Iemācies piedot. Pirmkārt tas vajadzīgs Tev pašam, ne tiem, kas Tevi aizvainoja. Piedodot, Tu iegūsti brīvību un mieru, ko esi pelnījis. Piedod – ātri un viegli.
  16. Mums visiem ir neticama intuīcja. Ja apstāties, pamirt un ieklausīties, var izdzirdēt savas iekšējās gudrības balsi. Klausies savas sirds klusajos čukstos. Tā zin ceļu.
  17. Lai Tava dvēsele dzied! Esi īsts. Uz Zemes nav neviena tāda kā Tu. Esi patiess, dzīvo un elpo pilnu krūti, un ej uz saviem noliktajiem mērķiem.
  18. Mēs visi esam radītāji. Nopietni! Pie noteiktās koncentrācijas, neatlaidības un pacietības iespējams ir viss. Atceries to!
  19. Es izstaroju gaismu! Jā, Tu izstaro gaismu. Mēs visi to izstarojam. Tikai daži met ēnu uz savu paša starojumu. Esi gaismas stars citiem cilvēkiem un parādi tiem ceļu.
  20. Neuztver dzīvi pārāk nopietni! Tāpat neviens no tās neaizies dzīvs. Pasmaidi. Ļauj sev būt muļķīgam. Izmanto mirkli un izklaidējies.
  21. Lai apkārt Tev vienmēr ir cilvēki, kuri Tevi mīl un atbalsta. Un pats mīli un atbalsti viņus. Dzīve ir pārāk īsa kam mazākam.
  22. Virpuļo dzīvē brīvā dejā. Ja Tev ir liels sapnis, seko tam ar visu degsmi, kas Tev ir – taču maigi un ieturot distanci, lai būtu pietiekami lokans un kustīgs, piemērojoties dzīves mainīgajam ritmam.
  23. Jo vairāk atdod, jo vairāk saņem. Dalies ar zināšanām, gudrību, mīlestību, talantiem. Dalies viegli. Un Tu redzēsi, cik daudz brīnišķīga pie Tevis dzīvē atgriezīsies.
  24. Galvenais, neizdāļāt sevi pilnībā. Jo, ja Tava iekšējā krūze taps tukša, Tev vairāk nebūs ko dalīt. Iemācies ievērot līdzsvaru un harmoniju.
  25. Saki “Jā” visam tam, no kā Tev iemirdzas acis. Saki noteiktu “nē” visam tam, kas Tevi neinteresē, vai arī kam Tev nav laika. Laiks – ir pats vērtīgākais resurss, kas mums ir un kas neatjaunojas. Izlieto to sapratīgi.
  26. Dažkārt mēs pāraugam draudzību. Tas nenozīmē, ka mēs vai mūsu draugi esam slikti. Vienkārši, mūsu ceļi šķiras. Saglabā tos savā sirdī, taču, ja tie sāk tevi apvainot vai aizkavēt, pienācis laiks ieturēt distanci vai atlaist draudzību.
  27. Bailes — ļoti labs rādītājs tam, ko mēs patiešām vēlamies un kas mums vajadzīgs šajā dzīvē. Ļauj tām būt kompasam un baudi tos aizraujošos piedzīvojumus, uz kuriem tas Tevi ved.
  28. Pārvarēt savas bailes — ta ir pati vērtīgākā lieta, ko vari sev izdarīt. Ar to pašu Tu sev pierādi, ka Tu vari visu. Tas ir tavas pārliecības par sevi galvenais ģenerators.
  29. Mūsu ķermenis — tas ir transporta līdzeklis, kas ved mūs pretī mūsu sapnim. Mīli un saudzē to, rūpējies par to, ja vēlies justies enerģisks un spēka pārpilns. Nekad neieciklējies. Ārējais izskats ir subjektīvs un ar laiku tā vai citādāk mainās. Justies ērti un komfortabli savā ķermenī – lūk kas ir svarīgākais.
  30. Cik iespējams bieži izrādi saviem tuvākajiem, ka Tu viņus mīli. Tas nemēdz būt pārāk daudz. Tava blakus būšana, mīlestība un patiesas rūpes par viņiem ir labakā dāvana.
  31. Dzīvo tagadnē. Tas ir vienīgais, kas mums šobrīd ir. Mācies no pagātnes kļūdām un atceries priecīgos brīžus no pagātnes, taču neieciklējies uz tiem un neļauj sevi vajāt atmiņām. Sapņo par nākotni, bez fantāzijām, fanātisma un apmātības. Mīli šo momentu.
  32. Dzīve — kāpumu un kritumu virkne. Lai atklātu visu savu potenciālu, Tev vajadzīgs gan viens gan otrs. Vienkārši pieturies un baudi braucienu.
  33. Mēs visi esam liela cilvēciska ģimene. Neviens no mums nav ne labāks ne sliktāks par citiem. Vienkarši kādā noteiktā dzīves posmā, mēs labāk zinām, ko darīt. Nākamajā reizē, tas būs kāds cits.
  34. Esi pateicīgs katru dienu par visu, kas Tev ir. Tādā veidā Tu sev apkārt veido vidi vēl lielākai labklājībai, pievelkot vairāk mīlestības, prieka, veselības un pārpilnības.
  35. Tu neesi Visuma centrs. Kaut arī Tavs Ego bieži vien liek tā domāt. Nav vērts. Paskaties uz pasauli sev apkārt un cilvēkiem un uzzināsi daudz jauna un skaista.
  36. Pasaulei vajadzīgs vairāk mīlestības, gaismas un smieklu.
  37. Tu pats sev esi Guru. Lielāko laiku dzīves cilvēki mums saka, ko darīt, kā dzīvot, kas ir labi, kas slikti, kā kļūt veiksmīgam. Nav visam tam jātic uz vārda. Domā pats. Lauz stereotipus. Kā tikko Tu pārstāj darīt to, ko no Tevis gaida un sāc sekot savai intuīcijai, Tu sajutīsies līdz smiekliem laimīgs.

Vecums – tas ir tikai skaitlis. jo tas lielāks, jo gudrāki, viedāki un pieredzējušāki mēs kļūstam. Tu nekad nebūsi jaunāks, ka esi tagad. Tad baudi šo mirkli! “

Tulkoja: Ginta FS