Tu un tavas emocijas

11745464_560043750800044_2803706553639495144_n

Visi tavi konflikti un tavs smagums – tie neesi tu, bet gan tava sevis asociēšana ar savām emocijām.

Kā tikko tu pārstāj sevi asociēt ar saviem sasniegumiem un bailēm – novāc savu lepnību un nozīmīgumu – dzīve vairs tev nedos smagas mācību stundas, jo pēc tām vairs nebūs nekādas vajadzības.

Mums dara pāri un apvaino tad, kad mēs esam viegli aizvainojami. Bet tad, ja mēs pieņemam to, kas notiek, mums ir vienalga.

Gribi būt bagāts – novāc savas emocijas. Gribi būt veiksmīgs – godīgi atzīsties un pasaki paldies, kad tevi kritizē vai aprunā.Piemēram, tad, kad man trūkst potenciāla – apkārtējie cilvēki cenšas mani aizvainot, aizķert, pateikt kaut ko sliktu, tādā veidā mani piepildot. Mani padara vēl stiprāku un dod enerģiju tas, ka es viņiem pateicos un neatbildu ar to pašu.

Šī ir veiksmes un bagātības formula. Tāpēc es ar prieku pieņemu kritiku un apvainojumus par to, ko es neesmu darījis un kas neesmu. Reizē ar to, es kļūstu tas, kas es esmu un zinu, ka būs vēl labāk.

Aleksandrs Paļijenko
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tagad eju. Nesu somas. Nikna.

virietis ists

Kāpēc šodien pasaulē daudzi vīrieši ir pārstājuši darīt labas lietas vienkārši tāpat vien?
Kādas sievietes stāsts…

*******

Tagad eju, tumsā, viena uz mājām. Nesu somas. Ne tik daudz smagas, cik lielas. Nopirku produktus, pienu, makaronus, dārzeņus. It kā neko tādu, bet somas pilnas.
Skatos, parkojas mašīna.

Uz priekšu – atpakaļ. Uz priekšu – atpakaļ. Nekādīgi nevar noparkoties savā “kabatiņā” – vietiņa maza, guļamrajonos svētdienu vakaros vietu vienkārši nav.

Man ir liels autovadītāja stāžs. Es ļoti veikli to daru. Taču esmu piekususi. Un vēl šovakar tik daudz lietu jādara. Steidzos. Šobrīd man līdzi nav arī sarkano supermena bikšu, un šobrīd es netaisos glābt pasauli.

Uz priekšu – atpakaļ. Uz priekšu – atpakaļ. Es cenšos neredzēt šos neveiklos manevrus, eju garām, redzu, pie stūres sieviete.

Ohohoo.
Nedaudz pa labi, pa labi, izgriez, ehhh …

Nē, nav mana problēma. Eju garām. Mājās, Oļa, mājās…

Un pēkšņi dzirdu smieklus. Desmit metru attālumā stāv trīs puiši. Rēc pilnā kaklā, filmē savos aifonos, cik neveikli šī sieviete parkojas.

Pieauguši vīrieši. Stāv blakus savai mašīnai, tai durvis vaļā, tātad braukt prot.

Mani pārņem niknums. Un sieviešu solidaritāte alkst pēc taisnības. Es apstājos. Asi pagriežos un pieeju pie mašīnas. Tur pie stūres sēž pavisam jauniņa meitene. Gandrīz vai raud.
Es pieklauvēju viņai pie kapota. Kāp ārā, draudziņ, maināmies vietām, turi somas.

– Es nemīlu šo “kasti”. Tēvs savējo atdeva. Teica: mācies braukt ar šo, pēc tās spēsi vadīt visu, kas kustas… – saka meitene.

– Nečīksti. Tūliņ izdarīsim.

Sēžos pie stūres svešai mašīnai. Salonā smaržo pēc skuju aromatizatora. Mehāniskā ātrumkārba, labi, tiksim skaidrībā.

Izspiežu sajūgu, atlaižu, mašīna raustās, puiši rēc kā negudri. Es to labi dzirdu.

Izgriežu stūri un ar trīs manevru palīdzību nolieku mašīnu parkinga kabatā.
Ideāli, taisni.

Vietas patiešām ir ļoti maz, tāpēc uzmanīgi izlienu no mašīnas, lai nesaskrāpētu durvis blakus stāvošajam auto.

Meitene pateicībā gluži vai rokas bučo un tad metas mani apskaut.

Puiši zviedz aizrīdamies un es domās viņiem rādu vidējo pirkstu. Paņemu somas, pasmaidu un dodos mājās.

Eju garām puišiem, un nevaru nociesties. Pagriežos. Ieskatos.
Oooo, tas taču Ļoļiks no kaimiņu mājas.

No divpadsmitā stāva. Viņam divdesmit četri gadi, apmēram.

Viņš taču ir mūsu vietējais Di Kaprio. Viņā visas vecako klašu meitenes samīlējušās, un meiteņu lauzto siržu zvani iestatīti viņa telefonā.

Ar viņu pat vietējais iecirkņa pilnvarotais bija runājis, jo divas viņa pamestās meitenes bija mēģinājušas viņa dēļ padarīt sev galu. Inspektors pie viņa gāja ne kā oficiāla persona, bet gan kā vecis, un paskaidroja, ka ar meitenēm tā nedrīkst. Toreiz vēl mājā ievācās jauni iedzīvotāji un stiepa kastes ar uzrakstiem : “trauslas lietas” un inspektors, puisim norādot uz kastēm teica: ar sievietēm – tieši tāpat.

Īsāk sakot Ļoļiks – vietējais kazanova. Pats sev šķiet dikti seksīgs un droši vien pēc dušas nevar mierīgi spogulim garām paiet.

Domās es nolieku somas uz asfalta, pieeju viņam klāt, nopūšu čolku nost no pieres, aplaizu lūpas un saku.

– Zini, puis, kas ir sekss? Es esmu pieredzējusi, pieaugusi sieviete, es tev pastāstīšu. Šobrīd es ar tevi runāju visu sieviešu vārdā.

Sekss – tas nav tad, kad tu nomet dvieli no saviem plikajiem gurniem, tici man. Ir spēcīgākas lietas par šiem fizioloģiskajiem procesiem.

Vīrietis nav tukši vārdi un tas, kas biksēs. Tas nav matu griezums no barberšopa, ne arī krosenes no limitētas kolekcijas, ne Lacoste uz krekliņa, ne muzons, kas tricina tava krutā autiņa salonu.

Vīrietis – tā ir rīcība.

Tu redzi sievieti, kura nonākusi sarežģītā situācijā, bet tu ņirdz un applaudē? Uzņem to savā telefonā? Un kas tu par vīrieti pēc kaut kā tāda?

Noparkojies viņas vietā. Klusējot.

Nu un tad, ka ne tava mašīna un ne tava meitene?

Būt vīrietim vajag principā, ne tikai kopā ar savējiem.

Ne tikai ar tiem, kuri var novērtēt.

Palīdzība un rūpes – tie ir vīrieša rīcības vaļi.
Zini, kā matemātikā rēķinām piemēru: pieci rakstām, trīs – prātā.

Lūk, tavu rīcību mēs, sievietes, rakstām, bet visu pārējo paturam prātā.

Palīdzība nav vajadzīga vienmēr, tikai atsevišķos brīžos, tieši tad, kad tā vajadzīga – un tas ir ārkārtīgi vērtīgs talants.

Viņa taču ir pavisam jauniņa meitenīte, viņa neprot noparkoties, tu to lieliski redzi. Vai tad tev grūti palīdzēt?
Noparko viņas mašīnu!

Pavadi, ja ir vēls.

Panes smago somu.

Palīdzi nonest bērnu ratiņus.

Paskaties, kāpec veļas mašīna negriež.

Nomaini ziemas riepas.

Salabo krānus.

Nomaini izdegušo lampiņu kāpņu telpā.

Izdari to, negaidot, kad palūgs.

Gan tā lampiņa, gan tās somas un ratiņi ir tīrs sekss. Saproti?
Tu esi stiprs, tu esi aizstāvis, tu esi tēviņš!

Es nezinu, ko tu tur tādu dari gultā, bet, ja tu dzīvē uzvedīsies tā, kā es saku, tad pēc tam, guļamistabā es pati visu izdarīšu tā, ka tu sajutīsies kā septītajās debesīs, ātrāk, kā paspēsi par to iedomāties.

Es tev visu sieviešu vārdā, kuras tu esi radis izmantot kā našķi savam izlutinātajam ķermenim, pat neiedomādamies, ka tevis ieskrūvētā spuldzītē kopējā kāpņu telpā ir vairāk seksa, kā visās zem tevis elsojošajās sievietēs.

Nu jau vari slēgt ārā Bīberu, čalīt: visas Tavas Britnijas jau ir izaugušas, apprecējušās, piedzemdējušas.

Būt vīrietim gultā, puis – tā ir daba, nevis tavs nopelns.

Bet pirmkārt vīrietim jābūt aiz guļamistabas robežām.

Ja tu neesi vīrietis gultā – tā ir erektīlā disfunkcija, to var izārstēt.

Bet, ja tu neeis vīrietis aiz guļamistabas robežām – lūk, kur ir īsta problēma un to nevar izārstēt.

Bet, ja samīcīti palagi ir tavi trumpji, tad tas ir blefs un es izstājos no spēles, tāpēc, ka šodien erogēnā zona ir galva. Un tas ir tas, ko tu dari ikdienā nevis leibls uz džinsiem.

Bet pagaidām tu vēl tikai esi nopuņķojies bērns, kurš vēl nav īsti izspēlējies ar savu pincīti.

Skrien, ielādē youtubē video : «Баба паркуется, смотреть до конца».

Tieši tas tev šķiet pagalam varonīgi.

Es tā nedaru. Es nerunāju. Es klusējot paeju garām, aizpūšot čolku no pieres un aplaizu lūpas.

Nedrīkst ārstēt un audzināt tad, ja neviens neprasa.

Autors: Olga Saveļjeva
Tulkojums: Ginta Filia Solis
Paldies par ieteikumu Līgai Šīronai 🙂

 

Kāpēc nevajag būt “īstam vīrietim”?

ists virietis1

Vīrietis ir tāds pats cilvēks kā sieviete. Un viņam, tāpat kā sievietei, ir vispārcilvēciskās problēmas: šaubas, bailes, kompleksi, nepārliecinatība, apātija un deprasija.

Bet ir atsevišķas dzīmumu problēmas, kas sastītas ar vīriešu kompleksiem. Mazs “vīrišķais lepnums” , mazs augums, maza maksātspēja. Vīrieti var nomocīt tas, ka viņš neko nav sasniedzis, nav nopelnījis lielu naudu. Piemēram, sieviete bez finansēm, viticamākais, nešaustīs sevi, bet vīrietis – šaustīs.
Vēl vairāk, vīrietis atrodas nemitīgā sāncensībā ar citiem vīriešiem. Tas viņā ir ielikts tīri bioloģiski. Viņš uzskata, ka viņam jābūt gudrākam un stiprākam par citiem. Bet tas tā nav. Tas palielina vīrieša kompleksus un nepārliecinātību par sevi.

Vēl viena tipiska problēma: bērnībā zēniem iedveš domu, ka viss, kas ir saistīts ar jūtām ir nosodāms un slēpjams. Saka: tu taču neesi skuķis, vīrieši neraud, viņi paši risina savas problēmas – un tā tālāk.

Un sekas tam ir tādas, ka vīrieši, daudz retāk kā sievietes, apmeklē psihologus, uzskatot, ka tā ir vājuma pazīme — «Es esmu vecis, es pats tikšu ar to galā». Taču tad, kad jums sāp zobs, jūs ejat pie zobārsta? Vai arī ejat sev nopirkt bormašīnu? Vai, piemēram, ja esat salauzis kāju – jūs taču esat vīrietis, un neiesiet pie ārsta kā “bāba”, lai tas uzliek ģipsi? Paņēmāt dēlīti, piesējat pie kājas, apsējāt ar saiti un labi, gan jau viss saaugs. Es pat nerunāju par citām slimībām, piemēram vīrusu infekcijām, — īsts vecis ņem lāpstu un bliež tieši pa slimībām, un nestaigā kā pēdējā lupata “pa ārstiem”.
Patiesībā vīriešiem ir ne mazāk iemeslu apmeklēt psihologu, kā sievietēm. Arī uz mūsu tiešo ēteru vīrieši zvana mazāk kā sievietes, un retāk lutina mani ar komentāriem. Taču, spriežot pec vēstuļu daudzuma, kuras saņemu, var saprast, ka, neticēsiet, bet vīriešiem arī ir jautājumi psihologam.
Un personīgi es uzskatu, ka tad, kad vīrietis tos risina, vēršoties pie speciālista – tā arī ir patiesā viņa spēka izpausme. Bet, ja viņš dzīvo depresijā vai atkarībā, uzskatot, ka “tas pats atkritīs, jo es taču esmu vecis” – tas ir stāsts par vājumu. Un tas pierāda to, ka jūs apkārtējo viedokli stādāt augstāk par savām vajadzībām. Un es paskaidrošu, kāpēc.

No kurienes rodas «должен»

Vairums vīriešu kompleksu nāk no bērnības. No leģendas, kas vēsta, ka vīrietis neraud, ka vīrietim jādzīvo ar vārdu «должен» pierē iecirstu. Tāda pieeja zēnu audzināšanai rada veselu lērumu psiholoģisko problēmu pieaugušiem vīriešiem. Vecāki ir parūpējušies par fasādi, bet ne par saturu. Mācīt zēnam noklusēt problēmas, sakost zobus un dzīvot tālāk – tas nenozīmē “būt vīrietim”, tas nozīmē “izskatīties kā vīrietim”. Sajūtiet atšķirību?
Rezultātā vairumam vīriešu, izaugot, ir melīgā parādnieka sajūta, un absolūti kļūdains priekšstats par vīrieša uzvedību. Nu un, protams, pilnīga neiespējamība kaut ko šajā sakarā darīt, izņemot sākt dzert vai caurām naktīm spēlēt datorspēles.

Vīrieši, jums nevienam nekas nav jāpierāda. Galu galā, visiem uz mums nospļauties. Visi ir nodarbināti paši ar sevi.
Tad rodas jautājums: kā tad man būt īstam vīrietim? Atbilde ir gluži vienkārša: dzīvo tā, kā vēlies. Pieņem savus patstāvīgos lēmumus un atbildi par tiem. Dari to, kas tev patīk, pelni naudu ar to, kas tev patīk, un neskaties citiem mutē.
Necenties sevi pielāgot sabiedrības stereotipiem.
Bet tad, kad tu dzīvo, skatoties uz citiem, un klausoties citu viedokļos – domājot, vai viņi manī redz vīrieti vai neredz – tā jau ir zema pašapziņa. Tā ir atkarība no citu viedokļiem.

Īstam vīrietim ir gluži vienaldzīgi, ko par viņu domā. Gribi raudāt kinoteātrī? Raudi, lai kaut vai visa zāle skatās. Lūk, tieši tā īsts vīrietis arī uzvedās. Būt stipram un pārliecinātam par sevi vīrietim – tas nozīmē visu, ko vien vēlies, izņemot to, ka censties pec tāda izskatīties. Tas jālemj patstāvīgi, kas tev vajadzīgs, un kā tu vēlies virzīties pa dzīvi.

Tikai bez galējībām!

Kontekstā “dzīvo kā vēlies” daudzi atcerās savus paziņas, teiksim tā, ar pazeminātu sociālo atbildību. Kuri nolēmuši veltīt savu dzīvi dīvānam, nestrādā – vienu vārdu sakot, dzīvo, kā grib. Taču tāds dzīvesveids nav iekšējās brīvības rādītājs, bet gan infantīlisma izpausme. Kad cilvēks tādā veidā eksistē, viņš patiesībā bēg no realitātes, no pašas dzīves. Tā pat nav eksistence, tā ir mūžīgi apspiestās gribas auglis, un neiespejamība izdarīt izvēli. Kad cilvēks nedzīvo, bet eksistē, tas vēsta par to, ka viņš ir dziļi nebrīvs un nespējīgs tikt galā ar realitāti.
Vai vēl viens ļoti izplatīts gadījums – kad veiksmīgs vīrietis pēkšņi slēdz savu uzņēmumu, atdod atslēgas un aizbrauc uz Bali dresēt iguānas. Sanāk, ka viņš visu mūžu kādam kaut ko pierādījis, mužīgi konkurējis, kaut ko tiecies sasniegt un pēkšņi viņam “pielecis”, ka tā vairs nevar, ka vinš arī ir dzīva būtne, un viņam ir tiesības padzīvot kā viņš vēlas.

Un, ziniet ko? Jūs variet savos trīsdesmit, četrdesmit vai piecdesmit gados nebūt boss, nepelnīt miljonus, nebūt kompānijas prezidents vai īpašnieks, jums pat var nebūt sava auto. Bet, ja jūs dzīvojat tā, kā vēlaties jūs, tas jau dara jūs spēcīgāku par citiem.
Autors: Mihails Labkovskis
Tulkoja: Ginta FS

Īsta sieviete – tā esi TU

ista-sieviete

Es stradāju par sieviešus seksologu. Un manā kabinetā ļoti bieži skan šie jautājumi. Kas ir īsta sieviete? Kā kļūt par īstu sievieti? Kā sastapt īstu vīrieti? Kā savu nekur nederīgo vīrieti pārvērst īstā?
Un bezgalīgi tiek cilātas šīs tēmas.
Un līst asaru upes. Par to, ka “es neesmu īsta sieviete un viņš nav īsts vīrietis”

Un es to visu klausos garlaikoti (в древнерусской тоске) un saprotu to, ka lielais bizness kopā ar masu mēdijiem ir saplosījuši mūsu galvas.
Protams, viņiem taču vajag mums pārdot visas tās procedūras, preparātus un pakalpojumus. Lūk arī iedveš mums domu par diviem kiborgiem – par īsto sievieti un īsto vīrieti. Un mūžīgā skrējienā pēc šiem ideāliem mēs “izmetam” tonnām naudas, maksājot par laimes, jaunības, skaistuma un seksualitātes ilūziju.

Paskatīsimies un papētīsim – kas tā ir  – Īsta sieviete?
Viņa, protams, ir jauna. Vecas mums nav vajadzīgas, vecās vajag pa taisno gāzes kamerās, lai nebojā mūsu ideālās pasaules skaisto bildi

Ļoti skaista. Lūpām un krūtīm jābūt lielām, lai uzbudinātu īstos vīriešus un radītu viņos seksuālo iekāri. Ideāla āda. Neideāla mums nav vajadzīga. Diegi un botokss vajadzīgi jau no bērnības, savādāk tā nodevīgā krunka zem acs sabojās īstajam vīrietim visu viņa erekciju Matiem jābūt gariem, bieziem un zīdainiem, lai īstais vīrietis varētu tos vakaros glāstīt kaķa vietā un tā nomierināties. Ģērbties vajag spilgti un izteiksmīgi, lai īstajā vīrietī radītu seksuālo iekāri. Papēži ir obligāti. Lai instagrama fotogrāfijās varētu parādīt visjutekliskākās pozas un īstajiem vīriešiem atkal rastos seksuālā vilkme.

Vai kaut ko aizmirsām???

Aizmirsām, ka īsta sieviete to vien dara kā valdzina, zin n-tos seksa veidus, prot veikt erotisko masāžu ar karstiem mandarīniem, vīnogu kauliņiem un laimes putna spalvām. Viņa seksu grib vienmēr un vienmēr tam ir gatava. Viņai nekad nesāp galva un nekad nav kritisko dienu. Un arī orgasms viņai ir vienmēr. Un seksa laikā viņa bļauj kā neprātīga ziloņmāte un rūc kā ievainota tīģeriene. Un pēc seksa, pat neilga, viņa līdz zemei pateicas savam labdarim (īstajam vīrietim) par to, ka tas viņai dāvājis savu svēto uzmanību.

Īsta sieviete prot ļoti garšīgi gatavot, jo pa vidu seksa mākslas kursiem, viņa ir apmeklējusi arī kulinārijas kursus. Franču virtuve, itāļu un Āzijas. Pēc pusminūtes seksa viņa mundri gatavo savam īstajam vīrietim pāris kulinārijas šedevrus, starplaikos izklaidējot to ar gudrām sarunām

Vai tad jūs varējat iedomāties, ka īsta sieviete ir muļķe? Attopieties!!!!
Īstai sievietei ir kā minimums divas augstākās izglītības. Viena humanitarā – viņa taču ir sieviete. Bet otra – ekonomiskā vai juridiskā, lai palīdzētu īstajam vīrietim biznesā. Viņa taču nav domāta tikai gultai. Viņa taču ir dzīvei. Viņa ir kā karaliene – gan pieniņš, gan sieriņš, gan biezpieniņš. Vieni vienīgi labumui.

Vēl īsta sieviete pati ļoti labi pelna. Kā gan savādāk viņa varēs būt atbalsts savam īstajam vīrietim grūtos laikos?

Un kas vēl ir ļoti svarīgi – īstas sievietes raksturs. Tas ir ideāls. Bez – maita. Viņa ir saprotoša, iejūtīga, labestīga un maiga. Vienmēr atbalsta un iedvesmo. Viņa ir suniski uzticīga, bez nosacījumiem pieņemoša un dievina savu īsto vīrieti. Viņa ies kopā ar viņu caur uguni ūdeni un vara trubām (в огонь, и воду, и медные трубы). Viņa pacieš, klusē un smaida. Nekādu nepatīkamu garastāvokļu, neapmierinātības un, galvenais, nekādu prasību pret īsto vīrieti. Un absolūtā paklausība. Ja viņam vajag mīļāko – jā, lūdzu, seksu trijatā – lūdzu, labi, gadījās bērns kaut kur “malā” – arī labi. Lūk, kāds zelta raksturs ir īstai sievietei!

Neko neaizmirsām? Aizmirsām!
Īsta sieviete pastavīgi mācās – visdažādākajos pašizaugsmes kursos. Drāmas pulciņā, fotostudijā. Viņai taču vienmēr jābūt interesantai, vieglai, jautrai, visdažādākajās jomās attīstītai, ar augstu IQ, EQ. Ja īstajam vīrietim ar viņu kļūs garlaicīgi, viņš sev atradīs citu, labāku īsto sievieti. Tāpēc jākustās ātrāk.. Un, protams, īsta sieviete saprot to, ka vīrietis cītīgi jāpabaro ar savu enerģiju, jo tas taču skaidrs, ka viņa karjeras izaugsme un peļņa ir atkarīga no tā, cik labi viņa to “pabaro” ar enerģiju.

Ja viņš guļ uz dīvāna, dzer alu un neko negrib, tātad slikti “uzkačāja”, tātad vēl pāris kursu jāiziet, lai labāk varētu “kačāt”.
Vai gan būtu jābrīnās par to, ka man pretī sēdošā kliente, kura tik ļoti centusies kļūt par tādu varenu kiborgu, šobrīd pārdzīvo tik briesmīgu neirozi. Viņa taču saprot, ka viņai neizdodas šo visu paveikt kā nākas – tātad viņa ir neveiksminiece, tātad viņa ir slikta. Lūzeris. Nevienam nevajadzīga. Sēž un asaras lej savā vientulībā.

Es cenšos viņai paskaidrot, ka briesmīgo kiborgu laiks sūtīt dillēs. Un, ka viņas vientulības galvenais iemesls ir cenšanās kļūt par ideālu, īsto sievieti.

Un es viņai stāstu par sevi. Man ir briesmīgs raksturs. Liekais svars, ko viņa pati arī redz. Es neprotu gatavot un pat negrasos to mācīties, jo man patīk, ka man mājās atved ātrās uzkodas. Man ir 36 gadi un es ne reizi dzīvē neesmu izmēģinājusi nevienu jaunības “atgriešanas” procedūru. Es vālkāju tikai to, kas man patīk, un tas ir parasts pilsētas apģērbs – džinsi, ērti apavi bez papēža un kāds man patīkams džemperis. Es neprotu “uzkačāt” ar enerģiju nevienu, izņemot savus studentus – man gan tas ir iedzimts, jo jau trešajā paaudzē esmu pedagogs. Es daudz strādāju un tāpēc ļoti bieži man neatliek daudz laika, lai komunicētu ar saviem tuvajiem cilvēkiem. Strādāju es tāpēc, ka tas man ļoti patīk. un, protams, šis darbs man nes ļoti labus ienākumus

Taču es ar to neuzturu savu vīrieti. Gan jau viņš pats kaut kā ar to visu tiek galā. Es neesmu daudzpusīga, es labi pārvaldu tikai savu profesiju, bet daudzās citas jomās esmu pilnīgs “lohs”  Vienu vārdu sakot, es esmu pilnīgs pretstats Īstai sievietei. Bet nezin kāpēc man dzīvojas laimīgi, labsajūtā un ar prieku. Un es jūtos ļoti seksuāla.

Jo seksualitāte ir tas, kā tu dzīvē jūties.

Un es savā dzīvē jūtos ļoti labi.

Un šis “labi” ir mana sajūta, mans stāvoklis, mans mīlas kontakts ar dzīvi un pievelk vīriešus. Es nekad savā dzīvē neesmu cietusi no vīriešu uzmanības trūkuma. Sekss taču ir vienotības un saplūšanas vēlme. Un, protams, ka šo vienotību ikviens vīrietis vēlas ar laimīgu sievieti. Viņš vēlas izkust viņas dvēseliskajā stavoklī un tad ir pilnīgi vienalga, cik krunciņu viņai zem labās acs un cik pumpu uz dibena. Un loģiski, ka viņam negribas tuvību ar nelaimīgu sievieti un negribas izkust viņas ciešanās.

Tāpēc tu vari uzrullēt lūpas cik vien lielas gribi, un vienalga tavā neirozē un ciešanās neviens vīrietis izkust nevēlēsies. un es viņus ļoti labi saprotu… Lūk, te arī rodas: sveicināta vientulība.
Un vienīgais, ko varu rekomendēt, ir pasutīt uz vienu vietu īsto sievieti kopā ar viņas īsto vīrieti.

Esi tāda, kāda vēlies būt, kādai tev patīk būt, kā tev ir komfortabli.

Orientējies tikai uz to, kas tev tā ir kaifīgi. Meklē to darbu, kas tev patīk. Tiecies ar tiem, kuri tev patīk. Dari tikai to, kam piekrīt tava dvēsele un ķermenis. Un tam visam līdzi atnāks fona prieka sajūta. Un dzīve nesīs labsajūtu. Es to saucu par Seksu ar Dzīvi.

Un, ja tu iemācīsies ar to nodarboties, tad nebūs jābrīnās, ka vientulība un ciešanas kļūs par pagātnes murgu.

Es nesaku, ka dzīve kļūs salda kā cukurs. Vienmēr būs pārdzīvojumi un nepatikšanas, taču jebkuros dzīves pagriezienos fonā būs “dzīve tā ir labsajūta”. Un tā ir pavisam cita dzīves kvalitāte. pavisam cita dzīves garša. Un to ir vērts nobaudīt.

Ja tu pati būsi “piesūkusies” ar šo garšu, arī citi cilvēki vēlēsies to pagaršot, caur tevi un pēc tam vēl un vēl…. Man šķiet, ka tā arī ir seksualitāte. Un tā nav atkarīga ne no vecuma, ārienes, miesasbūves, rakstura, ieradumiem, zināšanām, prasmēm un vēl kaut kā konkrēta.

Īsta sieviete nav tas izdomātais glamūrīgais monstrs, kuru laiks aizsūtīt vēstures mēslainē. Īsta sieviete ir kaifīga, garšīga, laimīga, interesanta, vienmēr savā draugu lokā, arī starp vīriešiem, notikumu plūsmā.
Tā esi tu, kad nepakļaujies citu noteiktajiem noteikumiem un neieņem svešas formas. Kad visa tā vietā tu pārliecināti,droši, viegli un ar prieku velc savu dzīves līniju. Kad tu dzīvo tā, kā tev patīk, dari to, ko tu vēlies darīt, saņem labsajūtu no dzīves. Kad tu dzīvo pa īstam, kad tu ar baudu izgaršo dzīvi un automātiski dalies tajā ar apkārtējiem.

Autors: Nastja Mihejeva, psihologs-seksologs, Maskava

Tulkoja: Ginta FS

P.S. Ļoti daudz pati esmu tulkojusi rakstus par to, kā būt Īstai sievietei. Daudz ko darījusi tam, lai dzīve kļutu labāka un es pati – laimīgāka, analizējusi, mācījusies un sapratusi, ka nav vienas receptes. Sapratusi to, ka cauri visiem šiem rakstiem esmu “gājusi” tāpēc, lai gūtu savu pieredzi, saprastu, kā labāk ir man un man tas patīk un es gūstu kaifu no šī ceļa. Tie visi ir cilvēku viedokļi, visi dažādi – tikpat dažādi, cik mēs paši.