Ārpus rāmjiem

Slēpšanās aiz maskām ir kļuvusi par ierastu lietu. Būvēt savu pasauli no gaidām. Dalīt kategorijās pareizi-nepareizi. Balstīties uz prāta spriedumiem par to, kā būtu jābūt. Censties sevi, savu dzīvi un otru cilvēku iebāzt šajos rāmjos. Un, ja pēkšņi kaut kas neiederas šajās idejās un koncepcijās, tad  noniecināt to un izslēgt no savas dzīves.

Cik ļoti mēs esam aizrāvušies ar šo spēli.
Aiz visa šī nav patiesa, dzīva kontakta. Ar sevi, ar citiem.
Maskas, gaidas, koncepcijas un rāmji. Tas der, šis neder, tas atbilst, šis neatbilst.
Bet tajā nav dzīvības. Un prieka tajā nav.
Ir mehānika un dzīves imitācija, kas rada drošības un paredzamības ilūziju.
Jo noņemt maskas ir bail. Un sākt sataustīt sevi šajā visā visiem ir bail. Dzīvu, īstu sevi. Ir ļoti bail ieraudzīt, ka visa paša rokām uzceltā pasaule ir bijusi ilūzija.
Ilūzija, kurā nav mīlestības, kurā nav dzīva kontakta ar savām patiesajām vēlmēm un patieso spēku. 

Ir bail atmosties. Jo tad, ja atmodīsies, sāks brukt ,viss, pie kā tik ļoti turies, tēlojot dzīvi.
Jo tad nāksies kaut ko darīt, iepazīties ar sevi un savu spēku, atcerēties kas tu šeit esi un dēļ kā. Nāksies uzrotīt piedurknes un sākt rakt. Tas nav vienkāršs uzdevums. Taču tas ir pa spēkam. Noņemt visas melīgās maskas, visu neīsto, visus ierobežojumus, atgriezt sev savu spēku un savu dzīvi. 

Vairs necensties kaut ko vai kādu iespiest paša rokām radītā iluzorā pasaules rāmī, bet beidzot sākt redzēt. Kas tu esi. Dzīvs un īsts. Kas ir otrs. Dzīvs un īsts. Ārpus maskām, ārpus koncepcijām, ārpus gaidām, ārpus izdomātajiem rāmjiem un atbilstībām.

Pirmo reizi pa ilgiem laikiem sākt redzēt.
Pa īstam.

Anna Gusak
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Baidās no tiem, kuri pazīst sevi

ērglis8

…jo cilvēkam, kurš pazīst sevi piemīt kāda īpaša harizma, aura, pievilcība un vara, kas var palīdzēt jauniem, dzīvības pilniem cilvēkiem nenonākt tradicionālajā paverdzināšanas stāvoklī. Tāds cilvēks nav paverdzināms un ierobežojams.

Ir ļoti grūti apspiest tādu cilvēku, kurš ir iepazinis sevi – iekšējo. Viņš ir spēks, kas sagrauj esošo kartību. Pūlis nevēlas, ka to traucē, pat tad, ja dzīvo nelaimīgu dzīvi; viņi ir nelaimīgi, taču pieraduši tā dzīvot. Un ikviens, kurš nav nelaimīgs, izskatās kā svešais.

Tāds cilvēks ir lielākais svešinieks pasaulē, un šķiet, ka viņš nepieder nevienam. Viņu neierobežo ne kāda organizācija, ne sabiedrība ne nācija.

Tikai falši cilvēki ir prognozējami. Īsts cilvēks ir pretrunu pilns. Viņš ir absolūti brīvs. Viņš ir tik brīvs, ka var atļauties šodien būt viens, bet rīt – pavisam cits. Tā ir viņa izvēle: ja viņš būs kreisais – tātad kreisais, ja labais – tātad – labais. Viņam neeksistē robežas. Ja viņs vēlēsies ieslīgt sevī, viņš ieslīgs, ja vēlēsies komunicēt ar citiem, tātad komunicēs. Viņš ir brīvs. Viņš var būt vienubrīd introverts, citubrīd ekstraverts – jebkāds. Un viņš pats izvēlas, ko viņam darīt katrā savas dzīves brīdī.

Neatkarīgi no tā, vai viņš ir bagāts vai nabags, nemiernieks patiešām ir imperators, jo viņš pārrāvis sabiedrībā valdošās pārliecinošās attieksmes un viedokļu ķēdi. Viņš ir sevi izveidojis un pieņēmis visas savas varavīksnes krāsas. Viņš izaug no savām tumšajām neapzinātās pagātnes saknēm un audzē spārnus, lai lidotu augstu debesīs. Viņa esības veids ir nemierniecisks nevis tāpec, ka viņš cīnās pret kaut ko, bet tāpēc, ka viņš ir atklājis savu patieso dabu un nolēmis dzīvot saskaņā ar to. Viņa gars ir kā ērglis – zemes sūtnis debesīs.

Nemiernieks aicina mūs būt pietiekami drosmīgiem, lai uzņemtos atbildību par to, kas mēs esam un dzīvot saskaņā ar savu patieso būtību.

OŠO
Tulkoja: Ginta Filia Solis