Tava izmēra cilvēks

Kāda sieviete pateica apbrīnojamu lietu:
“Es sapratu, ka cilvēkam jābūt tava izmēra, lai tev nebūtu jākļūst mazākam lai viņu netracinātu. Un tas ir sarežģīti.
Tas ir tāpat kā dzīvot mājā, kur griesti nedaudz zemāki par tavu augumu, un tu visu laiku jūti diskomfortu, bet ar laiku šis diskomforts kļūst tik jūtams, ka atliek vienīgi iziet no tā, lai nepaliktu uz visiem laikiem ar plecos ierautu galvu”.

Marta Ketro, “Dziesmas par sieviešu nežēlību, vīriešu nodevību un cilvēka vājumu”
Foto: Dương Nhân

Kā sievietē atpazīt «TO ĪSTO»?

veci_cilveki.jpg

Reiz bērnībā es jautāju savam vectētiņam, kā atpazīt, ka sieviete ir “Tā Īstā”. Viņš domīgi braucīja bārdu (mana nopietnība viņu uzjautrināja) un bez jebkāda smaida sejā, skaidri apzinoties paaudžu pieredzes apmaiņas svarīgumu, teica: “Ir jāuzdod sev trīs jautājumi.”

Pirmais: vai viņa ir labestīga?
Saproti, mazais, grēks ir kā lēnas iedarbības inde – nomirt nenomirsi, bet mocīsies visu mūžu. Sievietes dusmas, starp citu, var saukties arī par greizsirdību vai kaprīzēm.

Ejam tālāk… Vai tu gribi, lai viņa kļūst par tavu bērnu māti?
Vienmēr atceries, ka tevī ir ielikta tik spēcīga mīlestība pret tiem, kuri reiz tevi sauks par tēti, ka tu neuzticēsi viņus necienīgai sievietei.

Nu, un pēdējais: vai es spēšu viņai blakus novecot, nekautrējoties no savas nevarības?
Ja vīrietis šo pasauli pamet ātrāk par sievieti, viņai jāatcerās nevis triceklīgs, prātā jucis vecs večuks, bet cilvēks, kuru viņa mīlēja. Ja tu uz visiem trim jautājumiem atbildēsi ar “jā” – bez minstināšanās piedavā viņai savu roku un sirdi.
Tjerri Koens
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Ja zābaki spiež

zabaki mazi

Ja zābaki spiež, vajag nopirkt šķidrumu apavu pastiepšanai, ieziest ar to zābakus, uzvilkt stingru zeķi un šajos zābakos vismaz trīs dienas pastaigāt pa māju.

Pirms un pēc darba staigāt zābakos pa dzīvokli.
Sākumā būs nedaudz sāpīgi, bet pēc tam jau tie būs ievalkājušies.
Varbūt tikai nedaudz zaudējuši formu.
Iespējams, sākumā uzberzīsi tulznas.
Bet pēc trīs dienām jau mierīgi varēsi staigāt pa ielu un šķitīs, ka tie der kā uzlieti!
Bet, ja zābaki ir pārāk lieli, var purngalā iebāzt vati, uzvilkt divus pārus vilnas zeķu, un uzreiz jau doties pastaigā.
Vienkārši, ir nedaudz jāpiepūlas, lai nešļūkātu, un viss!

Lūk, kur pūles jāpieliek – labāk ar nožēlu atteikties no pirkuma.
Neskatoties uz pārdevēja uzstājību un mēģinājumiem pie reizes pārdot arī šķidrumu pastiepšanai, zeķītes, zolītes un vēl kaut ko. Aizbraukt uz citu veikalu un nopirkt tos zābakus, kas der.
Nevajag mocīties.
Nav jēgas rīkot sev spīdzināšanu.

Tāpat ir arī ar attiecībām.
Ja jau no paša sākuma kaut kas uztrauc, pēc tam tas var pārvērsties par mocībām.
Un var pielikt milzum daudz pūļu, izrādīt pacietību, norīvēt Dvēseli līdz pat tulznām – jautājums tikai – dēļ kā?
Pacieties, pieradīsi, pierīvēsies: darbam, cilvēkam, dzīves vietai – pie jeb kā var pierīvēties un pierast.
Taču labāk pacensties atrast to, kas uzreiz būs tieši laikā.
Nevajag sevi mocīt ar neinteresantām sarunām, garlaicīgu filmu, rutinētu un nervozu darbu, attiecībām ar cilvēku, kurš nav “mūsu”…
Varbūt zābaki ir labi. Bet, ne MŪSU.
Autors: Anna Kirjanova
Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta FS