Kas ir Dvēsele

dvesele

Par to, kas ir Dvēsele, ir rakstīts ļoti daudz, pastāvīgi par to strīdās, debatē, tiek rīkotas pat zinātniskās konferences. Taču svarīgākais ir tas, ka šodien vairums progresīvo zinātnieku un cilvēku vispār, ir pārliecināti, ka Dvēsele IR. Jo bez Dvēseles eksistences absolūti viss, pati dzīve un cilvēka eksistence būtu bezjēdzīga.
Ko tad mēs zinām par Dvēseli.

Dvēsele ir Apziņa, cilvēka nemirstīgā daļa, kas attīstās, gūst savu pieredzi, iemiesojoties uz Zemes cilvēka ķermenī un apmācoties Smalkajā pasaulē.

Dvēsele (Apziņa) sastāv no 12 galvenajām čakrām, dubultniekiem (centrālajiem un papildus), informācijas kanāliem, enerģētiskajām plūsmām, smalkajiem ķermeņiem, garīgās būtnes un Dieva dzirksts (katras dvēseliskas radības sirdī).

Dvēseli rada Absolūts ar Dievu palīdzību (Gaismas Hierarhija) no augstākajām un pašām spēcīgākajām un ātrākajām dievišķajām enerģijām apmēram 50000 gadu garumā. Un tā radīta, kā jau Bībelē teikts, pēc Radītāja tēla un līdzības.

Pēc tēla un līdzības nozīmē, ka cilvēka Dvēselē ielikts praktiski neierobežots potenciāls un iespēja nākotnē, izejot Zemes evolūcijas ceļu, pēc tam Kosmosā kļūt pašai par Visuma Radītāju (radīt savas pasaules un būtnes).

Sava augstākā mērķa dēļ Dvēselei ir iespēja kļūt nemirstīgai, kas jau sākotnēji ielikta tās dabā. Taču jāsaka, ka ne katra Dvēsele, izejot evolūcijas ceļu, saņem tādas tiesības. Ja Dvēsele noteiktā etapā nav izvēlējusies Gaismas Ceļu (ieeja Gaismas Hierarhijā un Kalpošana Dievam), bet izvēlas tumšo ceļu (kalpošanu Ļaunumam), un pēc daudzkārtējiem Augstāko Spēku centieniem atgriezt cilvēku uz patiesā ceļa, Dvēsele vienalga izvēlas Ļaunuma ceļu – tai tiek atņemta nemirstība un tā tiek iznīcināta (kad apziņā uzkrājas kritiskais ļaunuma apjoms, iespējas atgriezt un dziedināt Dveseli līdzinās nullei).

Dzīve fiziskajā ķermenī Dvēselei ir nepieciešama ātrākai attīstībai, pateicoties iespējai uzkrāt lielu enerģijas daudzumu (pateicoties fiziskajam ķermenim). Tādā veidā attīstība var paātrināties simtiem reižu.

Ilūzijas, maldi un mīti

1. Dvēseles nav!

Tā nav taisnība! 95% cilvēku, ieskaitot zinātniekus, tic Dvēseles eksistencei. Ir fiksēti desmitiem tūkstoši parādību, kas pierāda Dvēseles esamību, kurus materiālistiskā zinātne nav spējīga pierādīt. Simtiem dvēselisko īpašību, kuras ir cilvēkiem, bet kurām nav vietas fiziskajā ķermenī – ir tiešs apstiprinājums tam, ka Dvēsele eksistē.

2. Dvēsele ir bezformīgs enerģētisks mākonis, kuru nav iespējams kaut kā izmērīt vai noteikt, jo tai nav struktūras!

Muļķības! Absolūti katrai enerģijai ir struktūra. Vēl jo vairāk tā ir cilvēka Dvēselei. Dvēselei ir precīza un ļoti sarežģīta struktūra (enerģētiskā uzbūve), formēšanās un attīstības mehānismi. Dvēsli var uztvert, skaidri redzēt un izpētīt tik pat detalizēti kā cilveka ķermeņa anatomiju (taču Dvēsele savā struktūrā ir daudz sarežģītāka, kā cilvēka ķermenis). Tās izpēte ir nākamais sabiedrības attīstības etaps, lai labāk iepazītu cilvēku.

3. Ka Dvēsele iemiesojas tikai vienu reizi un pēc tam kaut kur neatgriezeniski pazūd, kļūstot bezpersoniska (tā pilnībā izšķīst Visuma enerģijā) u.t.t.

Tas tā nav! Dvēsele nekad nezaudē savu individualitāti (personīgo formu un būtību), pat tad, kad savienojas ar Radītāju (sasniedzot savu garīgo, absolūto attīstības līmeni un augstāk). Katrai Dvēselei ir sava, īpaša individualitāte (sūtība) dota no dzimšanas (no tās radīšanas brīža), un ir sava, jau iepriekš nozīmēta vieta Kosmosā, kur tai būs jāpilda savs uzdevums pēc evolūcijas uz Zemes.

Galvenie Dvēseles raksturlielumi

Dvēsli rada Dievs (Absolūts) pēc sava tēla un līdzības (potenciāli tai ir tāda pati struktūra kā Dieva Dvēselei).

  • Dvēsele ir nemirstīga, neiznīcināma (ja tikai to neiznīcina pats Dievs par kalpošanu Ļaunumam).
  • Dvēsele jau sākotnēji ir tīra un gaiša pēc dabas (radīta no gaišām dievišķajām enerģijām).
  • Cilvēka Dvēselei ir strikta struktūra, kuru var izpētīt un iepazīt.
  • Dvēselei ir praktiski bezgalīgs attīstības potenciāls un iespēja kaut kad kļūt par Visumu Radītāju.
  • Dvēsele ir smalki materiāla, tas nozīmē – fiziski acīm neredzama, bet labi redzama ar astralās redzes palīdzību.
  • Katrai Dvēselei ir sava individualitāte, kura paredz īpašu sūtību, kas ielikts tās radīšanas brīdī.
  • Dvēsele paātrināti attīstās uz Zemes caur fizisko ķermeni, taču var attīstīties arī bez tā Smalkajā pasaulē (daudz lēnāk).
  • Katrai Dvēselei piemīt visas spējas un pārdabiskas spējas, kas jebkad ir piemitušas kaut vienam cilvēkam (kas ir vienā, tas ir katrā).
  • Dvēsele var kļūt tumša un tikt iznīcināta (zaudēt savu nemirstību), ja ilgstošā laika periodā cilvēks uzkrāj ļaunumu (daudzas inkarnācijas pēc kārtas).

Dvēseli var aprakstīt bezgalīgi, šeit pateiktas tikai dažas svarīgas lietas.
Tici savai nemirstīgajai Dvēselei un izdari visu, lai iemācītos to dzirdēt!
​​​​​​​Dari visu savas Dvēseles interesēs un nekad neej pret to!

Autors: Vasilijs Vasiļenko
Avots: http://www.psychology-faq.com
Tulkoja: Ginta FS

Kāpēc attīstītām Dvēselēm ļoti bieži ir problēmas ar materiālo labklājību?

dveseles sapes6

«Pārpilnība nav tas, ko mēs saņemam. Tas ir tas, uz ko mēs sevi noskaņojam»
Dr. Veins Daiers

Attīstītas Dvēseles ir piedzīvojušas ļoti daudzas inkarnācijas uz šīs Zemes un, kā likums, ir izgājušas cauri visam cilvēcisko pardzīvojumu spektram. Laikā, kurā mēs dzīvojam, tās izlemj iemiesoties brīvprātīgo ķermenī, lai palīdzētu attīstīt un dziedināt cilvēci. Lai cik tas paradoksāli neizklausītos, tieši šīs Dvēseles atskārš, ka pārpilnība ir viena no jomām, kas tām padodas visgrūtāk visā viņu fundamentālajā uzskatu un vērtību sistēmā.

Kāpēc materiālā labklājība ir viena no grūtāk risināmajām jomām attīstīto, seno Dvēseļu dzīves ceļā?

Senās Dvēseles nes to dzīvju bagāžu, kurās tās saskārušās gan ar tumsību, nabadzību, gan ļaunprātīgu varas izmantošanu. Vistraumatiskākie šo dzīvju aspekti atstāj rētas Dvēselē, tāpat kā fiziskās traumas atstāj rētas uz ķermeņa. Daudz jaunākas, mazāk attīstītas Dvēseles, daudz vieglāk uztver naudu un mantu divu vienkāršu iemeslu dēļ: viņām ir milzīga interese par materiālo pasauli un tās vērtībām, un viņām ir mazāk šķēršļu, solījumu un iepriekšējo dzīvju karmas, kas varētu traucēt tās dzīvot parpilnībā.

Neskatoties uz to, cik daudz jauna materiālā labklājība jums varētu iemācīt – tas nenozīmē tikai to, cik daudz īpašumu, mašīnu un naudas jums pieder
Daudzi bagāti cilvēki cieš savā personīgajā dzīvē. No savas pieredzes – es labi atceros laiku, kad man bija viss, ko vien varēju vēlēties: lielisks dzīvoklis vienā no prestižākajiem miljonu pilsētas rajoniem, ģimene, stabils darbs, liela alga, kas ļāva to visu apmaksāt, ilgi atvaļinājumi un iespēja apceļot pasauli.

Es atceros, ka viena no manām senajām draudzenēm teica, ka labprāt atdotu ļoti daudz ko, lai varētu dzīvot tā, kā es. Ka mana dzīve ir viņas sapnis. Ar prātu es sapratu, ka viņai ir taisnība, taču tajā pat laikā jutos absolūti nelaimīga ar visu to, kas man bija. Es to visu varētu vienā acumirklī atdot par ko labāku. Ka ir tas “labākais”, es nevarēju pārliecinoši pateikt. Taču biju stingri pārliecināta, ka nevienam no maniem īstajiem “sasniegumiem” nebija nekādas nozīmes.

Labklājība nav vienkārši materiālā veiksme. Taču tajā pat laikā cilvēks nekļūst vairāk vai mazāk garīgs, būdams nabags vai nelaimīgs. Būt bagātam NAV grēks!

Daudzām attīstītām Dvēselēm ir jādziedina savs prāts no nepareiziem priekšstatiem un sociālajām programmām, un jāsaņem skaidrs priekšstats par to, ko patiesībā tām nozīmē labklājība. Senās Dvēseles bieži vien baidās no varas. Tās vēlas spēlēt drošu spēli, izvairoties no varas kārdinājumiem, lai parliecinātos, ka nekad nenodarīs ļaunu citiem un nenodos sevi, tā izvairoties no jaunām traumām. Šīs bailes no varas ir problēma Dvēseles līmenī un visbiežāk cilvēki paši to nesaprot Taču tas arī ir viens no galvenajiem blokiem ceļā uz labklājību.

Kamēr vien nebūs sācies darbs ar šiem blokiem, pat liels skaits afermāciju un pozitīvā domāšana nespēs aizskart mūs tik dziļi, lai būtu pietiekams efekts. Fiziskajā pasaulē šīs bailes no varas var tikt izspēlēts visdažādākajās formās: sākot no dzīves vecāku mājas pagrabā, līdz pat smagām atkarībām un noziedzīgiem nodarījumiem  Solījumi un zvēresti no iepriekšējām dzīvēm ir labs piemērs tam, cik grūti ir sasniegt materiālo labklājību. Ja mums ir bijis daudz iepriekšējo dzīvju, kad esam dzīvojuši kā mūki vai mūķenes, iespējams, tas nozīmē, ka esam devuši nabadzības zvērestu, pat tad, ja paši to neatzīstam. Noteiktā laikā, kad tas varētu būt Dvēselei nepieciešams, mēs, protams, drīkstam izvēlēties vienkāršību un pieticību.

Kā pārvarēt nabadzības iemeslus un atgriezties labklājībā?
Ja mums nākas pastāvīgi cīnīties ar nabadzību, neskatoties uz to, ka paši nemaz to apzināti neesam izvēlējušies, varētu būt, ka mums jāatbrīvo sava Dvēsele no šī nabadzības solījuma. Pēc tam, kad šie solījumi ir atrasti un attīrīti, dzīve fiziskajā pasaulē sāks izlīdzināties.

Iepriekšējo dzīvju zvēresti, solījumi un traumas ļoti bieži senajām Dvēselēm izpaužas kā pašsabotāža. Var būt tāda sajūta, ka pēc katra jauna kāpiena augšup, atkal un atkal tiek noārdīts viss, kas uzcelts ar tik milzīgām pūlēm.

Vēl viena problēma mēdz būt “sazemēšanās” trūkums. Ļoti attīstītas Dvēseles, kā likums, ir ļoti tālu no notiekošā uz Zemes, tām ir daudz enerģijas augšējās čakrās, bet tajā pat laikā, nākas cīnīties ar sadzīvistiskām “šīszemes” problēmām.

Daudzām seno Dvēseļu grupām tas ir pamanāms daudz asāk. Kamdēļ gan pelnīt naudu, iegūt izglītību un dzīvot stabilu dzīvi?

Tas viss šķiet bezjēdzīgi, kad ir tik daudz bagātību garīgajā jomā un neredzamajā pasaulē. Šīm Dvēselēm, kā likums, ir citas intereses un prioritātes, kas absolūti neatbilst tām, kas šodienas materiālajā pasaulē šķiet vertības.

Patiesībā bieži vien ir vērts paskatīties apkārt un pajautāt sev: kāda gan būtu pasaule, ja garīgi augsti attīstītiem cilvēkiem būtu piekļuve lielam daudzumam resursu? Ja viņi varētu sadalīt šos resursus un rīkoties ar tiem sapratīgi arī no garīguma redzes punkta?

Dažkārt viss, kas ir vajadzīgs lai sasniegtu drošu “sazemēšanos”, ir praktizēt būt izlēmīgākam, organizētākam un efektīvākam. Noturība un “sazemētība” prasa lielu iekšējo darbu. Attīstītas Dvēseles ļoti bieži izvēlas inkarnāciju smagos apstākļos, problemātiskās ģimenēs, kara situācijās, cīņā, zaudējumos un mīlestības trūkumā. Tieši tādēļ daudziem no viņiem nav viegli meditēt un saglabāt mieru dzīves vētrās. Šīs mijiedarbības ar cilvēces sāpēm mērķis ir pārvērst to visu mīlestībā un gaismā, taču daudzas senās Dvēseles ir iestrēgušas tieši pašā procesā.

Ģimenes un dzimtas traumas, tādas kā cietsirdīga apiešanās vai īpašuma zaudēšana, ļoti bieži tiek nodotas mantojumā no paaudzes paaudzē. Šīs dziļās rētas stingri tur važās enerģiju un apgrūtina labvēlīgu apstākļu rašanos mīlestībai un priekam.
Tradicionālā terapija un vienkāršota pievilkšanās likuma izmantošana ļoti bieži atnes nelielu atvieglojumu šīm Dvēselēm, taču pēc tam tās atstāj ar vēl lielāku vilšanas un bezcerības sajūtu. Taču, tikko kā mēs aizraksimies dziļāk, tuvāk Dvēselei, un pārveidosim šos blokus pašā saknē, viss dzīvē pakāpeniski nostāsies savas vietās.

Vizualizācijas un lūgšanas ļot bieži strādā labāk kā meditācijas. Dvēseles darbam ir tendence bieži vien būt daudz pārveidojošākam un efektīvākam, kā vecā terāpijas skola.

Atslēga — atzīt savas dziļās problēmas Dvēseles līmenī un sākt darbu tieši šajā līmenī.
Vai jums ir sajūta, ka jūsu problēmas ar naudu ir saistītas ar iepriekšējām dzīvēm? Padalieties savās sajūtās un pardomās.

Avots:: Институт Реинкарнационики

Autors: Inga Nielsena
Tulkoja: GInta FS
(P.S. Es esmu neizpratnē par to, vai piekrist rakstā teiktajam, taču tieši šādas sajūtas man ir un tāpēc priecāšos par jūsu pieredzi un domām šajā jautājumā. Ginta FS)