Kā būt laimīgai attiecībās

Inese Kaspars

Tu jau zini, ka viss, kas ar mums notiek, ir pašu radīts un pilnīgai un pilnvērtīgai attīstībai ļoti nepieciešams. Mūsu dvēseles ir izvēlējušās izdzīvot tieši to pieredzi un tieši tās situācijas, kuras dzīvē rodas.

Cilvēki, kas ir mums apkārt, ir uzņēmušies pildīt konkrētas lomas un palīdz mums iegūt nepieciešamo pieredzi. Un, ja mums ir vajadzīga nepatīkama pieredze, tad diemžēl vai par laimi kāds uzņemas tādu mums sniegt. Gribu Tev palīdzēt sajust, ka tā ir bezgalīga mīlestība, kas liek otrai dvēselei mums sagādāt arī sāpīgu pieredzi. Ja dvēselei šāda pieredze ir nepieciešama, tad ir jābūt kādam, kas mums palīdz izveidot konkrētu situāciju, kurā mēs varētu izbaudīt vai nu lielu laimi un bezgala skaistas emocijas, vai arī tieši pretēji – sāpes, ciešanas, ilgošanos un smagumu.

Katrai dvēselei ir nepieciešama pilnīga pieredze. Pilnīga – tas nozīmē – pilnu spektru sajūtām, emocijām, notikumiem, kā arī izpratni par to, kā ir būt situācijas vienā un otrā pusē. Ja kādā brīdī būsim bijuši upuri, tad pēc laika piedzīvosim situāciju, kurā būsim tirāni. Un tikai šādi, mētājoties no viena grāvja otrā, mēs beidzot iemācāmies nostāties uz ceļa un būt par savas dzīves autoriem. Lai iemantotu šādu stabilitāti, ir jāiziet cauri krietni lielai pieredzei. Un tāpēc varam būt ļoti pateicīgi visiem tiem cilvēkiem, kas ir gatavi iesaistīties mūsu radītajās situācijās. Un, protams, mēs atbildam ar to pašu – spēlējam atbilstošas lomas citu cilvēku dzīvē, lai viņi varētu iziet savas mācības.

Šo mijiedarbību mēs saucam par attiecībām.

Jo tuvākas attiecības, jo atvērtāki esam pret otru cilvēku, jo stiprāk viņš mūs ietekmē. Tā var būt liela laime un liela mīlestība, bet tās var būt arī lielas sāpes un dziļš satricinājums. Jo tuvāk esam cilvēku sev pielaiduši, jo lielāka iespējamība, ka tieši viņš sagādās mums vienu vai otru pieredzi. Kāpēc mums to vajag? Lai dvēsele pilnīgi un visaptveroši attīstītos. Šo kārtību neesam izveidojuši mēs. Tā ir uzbūvēts Visums, un tāda ir Dieva noteikta kārtība. Dvēseles nāk uz Zemes, lai pilnīgotu savu pieredzi. Attiecības palīdz to realizēt.

Attiecības vispār, bet jo īpaši pāra attiecības un ģimenes attiecības, ir tā dzīves joma, kas mūs ietekmē visvairāk. Un tieši tāpēc mēs tik ļoti pēc tām tiecamies un tieši tāpēc esam gatavas tajās ieguldīt daudz spēka un enerģijas.

Ja satiekam cilvēku, kura vibrācijas atbilst mūsējām, kurš mūs ceļ, kuru mēs ceļam, un šajās attiecībās abi kļūst stiprāki, mīļāki un var realizēt savu vislabāko potenciālu, tad šādu cilvēku mēs saucam par savu īsto. Viņš vienkārši ir mums ļoti atbilstošs. Viņš mūs saprot, viņš mūs atbalsta, viņš palīdz mums būt labākām. Savā būtībā mēs katra tiecamies tieši pēc šādām attiecībām.

Bet var gadīties, ka šobrīd pašas vēl neesam tik stabilas un līdzsvarotas un ka mums nepieciešama vēl pilnīgi cita pieredze, kas ir daudz destruktīvāka un sāpīgāka. Tad izvēlamies partneri, kas mums to visu sagādā. Šajā gadījumā var būt divi varianti, kā šī mācība konkrētam cilvēkam beidzas:

– vienā gadījumā šī pieredze dod viedumu un mīļumu, un ir jūtams, ka cilvēks savas rūgtās pieredzes dēļ aug;
– otrā gadījumā cilvēks var noslēgties un nolemt, ka attiecības ir tik sāpīgas, ka labāk būt vienam un mēģināt dzīvi sakārtot bez partnera.

Inese Prisjolkova “Audzēt mīlestību”

 

Nākamo sestdien, 21. martā 12:00 Cēsu Vēstures un mākslas muzejā notiks ļoti vērtīgs un iedvesmojošs praktiskais seminārs “Kā būt laimīgai attiecībās”
Lektore: INESE PRISJOLKOVA
Pieteikties vari šeit:

http://www.pavasarastudija.lv/2020/03/06/ineses-prisjolkovas-seminars-cesis-ka-laimigai-attiecibas-21-03-2020/

Bērnišķīgās pieaugušo attiecības

88438133_2373978099368666_845001422117273600_n

Dažkārt mēs iesaistāmies pieaugušo attiecībās, lai saņemtu to mīlestību, kuru nesaņēmām bērnībā. Un cenšamies bērnišķīgos veidos nopelnīt šo pieaugušo mīlestību.
Ar paklausības un pasivitātes palīdzību, jo labos un ērtos nav pieņemts pamest.
Ar cīņas par varu palīdzību, tāpēc, ka, jo vairāk kontroles ir mūsu rokās, jo lielāka ticamība, ka attiecības tiks izglābtas.
Ar pasīvās agresijas palīdzību, jo atklāti pastāstīt par savām jūtām ir neierasti un bail.
Ar manipulāciju palīdzību, jo tā izturējās pret mums un šis mehānisms lieliski nostrādāja (kaut arī atņēma mums tiesības uz izvēli).
Mēs lienam vai no ādas laukā, lai nopelnītu mīlestību – ejam uz sieviešu kursiem, mācamies iedvesmot, parvēršamies par Dievietēm, Pasaku Fejām un Kārdinātājām.
Tā bērnišķīgi mēs tēlojam jebko, tikai ne sevi. Un attiecības saņemam vairs ne ar mums.
Mēs vēlamies laimi, bet saņemam trauksmi. Bailes, ka, ja izlaidīsim no rokām stūri, mūsu kuģis noteikti uzskries zemūdens klintīm. Aizmirstām jūtām. Salauztai tuvībai. Aukstumam un spriedzei, tāpēc, ka viens solis sāņus un mūs atstās vienas.
Mēs taču zinām, kā tas ir. Mēs atceramies savu vecāku attiecības. Mēs taču dzirdējām, kā mamma raudāja, kad tēva peidžerī atrada ziņas no citām sievietēm. Redzējām, kā vectēvs dzēra un vecmāmiņa skraidīja un meklēja viņu pa svešām garāžām.
Un, kad mums saka, ka var būt arī savādāk, mēs apmulstam. Jo mums šķiet, ka savādāk var būt tikai citiem. Bet mums ar mūsu pagātni un iedzimto toksiskumu, nav nekāda iemesla gaidīt siltumu bez ciešanām.
Tikai censties, cīnīties, iekarot, paciesties, turēt, ciest…. tikai hard-core. Lai ar stangām no otra izvilktu to, kas mums pienācās bērnībā.
Kamēr mums vēl ir spēki, mēs vēl vārāmies šajā katlā, lai arī barojamies no mokām un sāpēm. Bet, kad visi resursi cīņai ir izsmelti, mēs beidzot apstājamies.
Un redzam, ka vairs nav svarīgi, kā tur citiem var būt. Svarīgi ir tas, kā tagad tas ir MAN, – un vairs tā būt nedrīkst.
Un šajā brīdī liktenīga var būt kompetenta palīdzība – to cilvēku padomi, kuri paši izgājuši caur šīm sāpēm un spējuši izaugt savās attiecībās, profesionāls atbalsts un prakses, kas palīdz atjaunot resursus.
Novēlu tev harmoniju attiecībās ar visiem svarīgajiem sev cilvēkiem!

Aglaja Datešidze
Tulkoja: Ginta Filia Solis

P.S. Pēdējo divu gadu mans labākais skolotājs, atbalsts un profesionālā palīdzība ir Inese. Viņas skolas un personīgā izdzīvotā pieredze ir fantastsks palīgs un atbalsts mums – latviešu sievietēm. Tas vienlaikus ir viedums, vieglums, dziļums un neierasti daudz mīļuma un siltuma.
Un tieši tāpēc aicinu citas sievietes tieši uz Ineses semināriem, jo savā dzīvē redzu, kā “darbojas” praksē šīs iegūtās zināšanas.

Ginta

Kad pāra attiecības piemeklē kārtējā krīze

57133828_1305046919633053_770180884207763456_n

Ikvienas attiecības pavada krīzes. Un tā ne vienmēr ir karadarbība, strīdi no rīta līdz vakaram un klusējoši protesti (kaut gan visbiežāk tieši tā arī ir). Dažkārt tas ir stāsts par klusumu pārī, kas padara kurlu, par šaubām, par garlaicību, ļoti pretrunīgas sajūtas attiecībā uz partneri, sevi un galu galā visu dzīvi kopumā.

Tādos brīžos mēs atrodamies krustcelēs: palikt vai aiziet, pamēģināt vēlreiz vai atlaist. Ir vēl trešais variants – griezties pēc palīdzības. Un arī šim ceļam ir daudz sīku atzarojumu: palasīt eksperta sarakstītu grāmatu, pierakstīties pie psihologa (jautājums – vienam vai ar partneri), apmeklēt semināru vai lekciju.

Vissmagākais ir tas, ka visi šie stāsti ir stāsti par izvēli. Nav pareizā ceļa. Tā nav ne loterija, ne spēle uz miljonu. Vienkārši, izvēloties vienu ceļu, tu viennozīmīgi atsakies no otra. Kaut ko noteikti iegūsti, bet kaut ko – zaudē.

Ir krustceles, kas nav katastrofiskas. Kas atļauj iepauzēt, paskatīties uz to no malas, it kā paceļoties virs aiznavas. Un saprast: no kurienes tas nāk, pie kā tas var novest, un kas rezultātā sanāca, un ko tagad ar visu šo dzīvē darīt.

Tāda pauze nepieciešama, lai apzinātos, lai atļautu rasties jaunai atbalsij – kuru no ceļiem izvēlēties.

Ja ir iespēja un spēks, nestrebt karstu, tad labāk to nedarīt. Ja ir instrumenti, ar kuru palīdzību sakārtot dzīvi, palīdzēt kaut ko apjaust, apdomāt, pārveidot, tad grēks tos neizmantot.

Kad mēs runājam par pāra attiecībām, mēs vienmēr runājam par laimes iespējamību. Un katram no mums tā ir savādāka. Kādam tā ir klusā miera osta dzīves vētrās, stiprais plecs, mājīgās mājas, spēka vieta. Kādam tas ir risks, draivs, liesmas un sajūsma, nedaudz šūpoles, bet tādas, kurās šūpojoties nepaliek nelabi. Kādam tā ir brīvība un neatkarība, bet vienlīdz arī kopīgas mājas un kopīgas vienošanās šajā kopīgajā ceļā.

Katrā pārī tas var būt atšķirīgi. Un tāda iespēja rodas jau satikšanās brīdī. Mirklī, kad sākas dialogs un uzmanība. Vai mēs varam arī tālāk būt kopā? Kā rīkoties ar šo situāciju uz “pārkāpuma robežas”?

Atbilde katram būs sava. Bet mēs skaidri zinām, ka tā būs piemērota tieši jums.

Un ļoti liela un svarīga atbilde par sevi un savu dzīvi ir dialogā ar Otru cilvēku.

Autors: Aglaja Datešidze
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Arī pie mums, Latvijā ir vieta, kur šo visu mācīties un pasniedzēja, kuru es iesaku un ieteikšu, kas man pašai lieti noderējusi. Jau trešdien 13. novembrī plkst. 18:00 turpinās Ineses Prisjolkovas semināru cikls “Viņš + Viņa” ar praktisko nodarbību “30 kļūdas, kas grauj mūsu sievišķību”. Patiesībā tas ir špikerītis sievietēm, ko sastādījis vīrietis, lai mēs neiebrauktu grāvī un krīzes situāciju ģimenēs būtu krietni mazāk.
Šajā semināru ciklā var apmeklēt visu ciklu kopumā vai atsevišķas nodarbības.

Ieplāno tam laiku un piesakies ŠEIT

Kā pārprogrammēt savu zemapziņu

zemapziņa666

Katras mūsu darbības pamatā ir mūsu zemapziņa. No zemapziņā esošās informācijas, no pierastiem paņēmieniem, no attieksmes un pārliecības ir atkarīgs kādus uzvedības modeļus izvēlamies. Izrādās pietiek pamainīt šo savu attieksmi, vērtības vai pārliecību, ka situācija var kardināli mainīties.

Praktiskajā seminārā “Zemapziņas pārprogrammēšana” mēs runāsim par to, kā paši radām situācijas, kā dzīvojam savos ideālos un pieķeramies rezultātam, pēc tam paši kļūstot nelaimīgi, ka notiek ne tā, kā bijām sadomājušās.

Piemēram – vīrs mājās neko īpašu nedara un lielākā daļa atbildības, darbu, lēmumu, pienākumu ir uz sievas pleciem. Un sieva tiešām jau sen ir piekususi un sen gribētu būt “azotē”, būt sievišķīga un maiga, bet….nekas nemainās, lai kā mēģinātu mainīt attiecības un kārtot savu attieksmi pret vīru.

Izrādās šai gadījumā nemaz nevajag kārtot attiecības. Šai gadījumā vajag paskatīties, kas notiek pašas zemapziņā un kāda attieksme (jeb zemapziņas programma) visu laiku rada vienu un to pašu situāciju. Var gadīties, ka šai sievietei bija bērnības piemērs no vecākiem, kur mamma darīja lielāko daļu no mājas darbiem, uzņēmās atbildību, vadīja ģimeni. Viņai šis attiecību modelis ir kā vienīgais zemapziņā un savādākas attiecības izveidot nesanāk tikai tāpēc, ka vērtību sistēmā ir nostabilizējusies sievietes loma, kurā sieva dara šādi.

Piedevām – viņa jau grib labu. Viņa grib būt noderīga. Viņa grib, lai visiem viss labi. Viņa grib, lai katrs no savas puses ģimenes labā dara visu vislabāko.

Tikai jautājums – kāpēc tā nenotiek?

Ko darīt? Manīt šo programmu. Mainīt šo vērtību modeli. Mainīt zemapziņā uzkrāto informāciju atbilstoši šodienas vēlmēm un vērtībām.

Cits piemēram – kāda meitene nevar apprecēties. Sen jau “precēšanās laiks” aiz muguras citām draudzenēm ir vīrs un bērni iet skolā, bet pašai nesanāk un nesanāk.

Ko darīt? Izmainīt to zemapziņas programmu, kas veido šādu dzīves modeli.

Cits piemērs – kolēģi neprofesionāli strādā un juristei jāuzņemas kaudzēm darba, labojot pieļautās kļūdas sākot no paviršības terminos, līdz pat komatiem. Tas reāli krīt uz nerviem un palielina slodzi. Tas neļauj nodaļai vai departamentam strādāt produktīvi. Ko darīt? Visus atlaist? Formēt jaunu komandu? Mainīt darbu?

Bet vēl var ieskatīties kura zemapziņas vērtība (programma) pašā veido šo situāciju.

Var gadīties, ka tieši tad, kad visi strādā švakāk, es varu izcelties.

Var gadīties, ka man patīk (ne jau apziņā, bet zemapziņā) šis nokrāmētais galds ar milzu darbiem, jo tieši tad es saskatu savu vērtību un lietderību šai darbā.

Var gadīties, ka tieši tad, kad varu aizrādīt vai pamācīt kolēģus, es pati sajūtu savu profesionālo vērtību.

Var gadīties…

Var gadīties….

Es jau tikai minu. Šī nav situācija, kurā esmu bijusi. Bet tas, ko zinu – ja reiz tas cilvēka dzīvē notiek, tad viņa paša apziņa sadarbojoties ar zemapziņu šo situāciju rada. Piedevām, dara to ar vispozitīvākajiem nolūkiem.

Faktiski ar šo metodi var izmainīt jebko savā dzīvē, neskatoties uz garajiem gadiem nesakārtotajā jomā.

Un tas ir pilnīgi vienalga kāda tēma nepadodas – vai attiecības, vai karjera, vai bērni (slimo, viņu vienkārši nav, vai varbūt ir, bet neklausa un rada milzu problēmas), naudas trūkums, pašapziņas trūkums, nespēja dzīvē iekārtoties, nespēja atrast savu dzīves jēgu un misiju, nodarbošanos vai lietderību.

Katras šādas nesakārtotas jomas pamatā ir zemapziņas pārliecība, ka šādi dzīvot ir vislabāk un pareizāk.

Apziņas līmenī mēs no tā ciešam, bet zemapziņā turpinām ģenerēt vienu un to pašu attieksmes modeli.

Lai to mainītu – ir vienkārši jānonāk pie tā kā es šo visu radu un kā varu izmainīt.

Šajā seminārā tīri praktiski ņemsim katrs šo savu nesakārtoto jomu un ar zemapziņas svētību to mainīsim!

Inese Prisjolkova

Praktiskais seminārs ”Zemapziņas pārprogrammēšana” PIRMDIEN, 7.oktobrī, plkst. 18:00 – 20:30.

Pieteikties vari ŠEIT

Es vēlos būt laimīga sieviete!

sievišķiba seminars

– Ja mēs patiešām apzinātos, cik milzīga vērtība ir sieviete, mēs pilnīgi neko citu nedarītu, kā tikai vairotu savu sievišķību.

– Ja mūsu vīri apzinātos cik milzīgas vērtības ir viņu sievas sievišķība, viņi patiešām neko citu nedarītu, kā vien pūlētos, lai sieva ir sievišķīga un laimīga.

– Ja sabiedrība apzinātos, cik noteicoša kopējai laimei, labklājībai, sasniegumiem un valsts augšupejai ir laimīgas un sievišķīgas sievietes vērtību sistēma, vīrieši censtos nodrošināt pa priekšu tieši to.Un šādi es varētu turpināt vēl ilgi līdz mums pašām rastos jautājums – kā varēja tā notikt, ka mēs aizmirsām par savu sievišķīgo vērtību un sākām iekārot vīrišķību?

– Kurā brīdī (cik gadsimtus atpakaļ) tas sāka mainīties, līdz tagadējā paaudzē mums tiešām rodas sajūta, ka viss jāmaina un jāaudzē no jauna?
– Kurā brīdī mēs pārtraucām atbildīgi pildīt to, kas mūsos no dabas ir ielikts – nest un turēt savu vērtību sistēmu tik augstu, lai ģimenes un sabiedrības kopējās vērtības varētu tām līdzināties?
– Kurā mirklī mums sāka likties, ka vīrieši mūs apspiež vai ierobežo, un mums ir jāķeras pie vadības pults pašām?
– Kurā mirklī šis viss sagriezās?Nu es varu pateikt, ka tad, kad es piedzimu, viss jau bija šādi – nu kaut kā ļoti vienlīdzīgi. Un manas dzīves lielāko daļu sabiedrībā tas tikai tika kultivēts. Sievietes tiešām varēja visu – gan veidot lieliskas karjeras, gan vadīt lielus projektus, gan vadīt vīriešu kolektīvus, gan strādāt smagus darbus. Vienīgi ir jāpaskatās, kas kopumā notika ar vīriešiem, viņu dzīves līmeni, ilgumu, vērtībām?

– Kas notika ar ģimenēm un attiecībām?

– Cik vispār mums ir stabilu ģimeņu un cik šķirtu?

– Un cik ir kopdzīvju, kuras par ģimenēm nemaz nevar nosaukt?

– Vai zināji, ka mūsu sabiedrībā ir daudz reižu vairāk precēto sieviešu kā precētu vīriešu? Zināji? Un vai nerodas jautājums kā tas ir iespējams?

Atbilde ir ļoti vienkārša: sieviete kopdzīvē domā un jūtās kā precējusies, vīrietis kā brīvs cilvēks, kurš vēl nav izdomājis kā būs un vai viņš vispār ir gatavs uzņemties atbildību par ģimeni. (Teiksi, ka ne jau visi. Es piekritīšu. Es runāju par tendenci).

Vai sieviete tā to gribētu?

Lielāko tiesu jau nē. Viņa vienkārši izmaina (pazemina) savu vērtību sistēmu un pakārto to vīrieša skatījumam.

Pēc būtības būtu jābūt otrādi. Sievietes vērtību sistēma ir mēraukla sabiedrībā notiekošajam. Un diemžēl – ja mēs savu vērtību sistēmu samazinām, tad notiek tā, kā …ir ērtāk. Visbiežāk tā kā ir ērtāk tieši vīrietim, jo viņam nav jāuzņemas atbildība. Viņš it kā nav tam gatavs.

Un tā vietā, lai sieviete pateiktu „ja neesi gatavs, palaid to, kurš būs gatavs par mani un ģimeni uzņemties atbildību, aizstāvēt un nodrošināt”, tā vietā viņa jau ir iemīlējusies, pieķērusies, pati uzņēmusies gādāt un rūpēties un lēnām savu vērtības sistēmu pārkārto (pazemina).

Pa to laiku jau ir piedzimis pirmais bērniņš, pieteicies otrais. Viņa ir bezizejā, jo nu jau pierunāt savu vīrieti būt līderim, būt atbildīgam, būt ģimenes galvai, nu jau ir grūti. Piedevām, ja visapkārt sabiedrībā tā notiek un draugu, paziņu un radu ģimenēs ir tāpat, tad vispār liekas, ka …tādi laiki. Te nekas nav jāmaina.

Un tad mēs pēkšņi sākam runāt, cik sievietes ir piekusušas, vīrieši neprot un negrib uzņemties atbildību. Un ko lai tagad dara?

Trakākais tas, ka arī vīrieši nejūtas laimīgi. Jo viņi jau ar zaudē savu vīrišķību, līdera lomu, savu spēku, varēšanu. Viņiem ir jāizdomā veids kā pašiem savās acīs būt stipriem. Šad tad tas ir diezgan degradējoši, ko viņi izdomā.

Bet ko darīt? Kā tagad to visu sakārto tā, lai vīrietis ir vīrišķīgs – lai ir līderis, lai ir pelnītājs, lai ir apgādnieks, lai ir vērtība sievietes acīs. Un lai sieviete ir sievišķīga – laimīga, mīļa, iedvesmojoša, atpūtusies, kaislīga, skaista, noslēpumaina …un pasargāta. Lai viņa tiešām jūtas drošībā.

Tiklīdz esam drošībā, tā varam mainīties, augt, audzēt savu vērtību, jo mums nav bail, ka kāds to izmantos pret mums, apsmies vai noniecinās.

Manuprāt ir jāsāk ar sievietes sievišķo pašapziņu. Ka sievietei vienkārši atkal ir jāsajūt cik fantastiski ir būt sievietei. Mums katrai ir jāsajūt, kā mainās mūsu ģimene, kad mēs izmaināmies. Mums jāierauga kā vīrs izmainās.Uz tikšanos Laimes terapijas seminārā “Sieviete un sievišķība” jau pirmdien, 30. septembrī, plkst. 18:00.

Ar mīļumu, Inese

Autors: INESE PRISJOLKOVA
Pieteikties vari ŠEIT

Mīļā, pārāk daudz spriedzes ķermenī… Pārāk daudz…

sieviete kā upe3

Mīļā, pārāk daudz spriedzes ķermenī… Pārāk daudz…

Tavs ķermenis ir kā kalnu upes gultne. Bet enerģija – ir pati upe, kas skrien no augsta kalna.

Tīra, burbuļojoša un dziedinoša. Un lai šī enerģija pilnvērtīgi un skaisti piepildītu gultni, tavam ķermenim ir jābūt atslābinātam….

Taču tavā ķermenī, mīļā, ir parāk daudz spriedzes! Visas šīs spazmas ir kā milzīgi laukakmeņi, kas aizšķērso ceļu ātrajai upei…
Tavos gurnos dzīvo bailes un kauns. Tavā dzemdē (Yoni) sēž aizvainojums. Tavā trešajā čakrā (Manipura – saules pinumā) – visas tavas nerealizētās vēlmes, sirdī – neizdzīvotās sāpes, vaigu kaulos – neizraudātās asaras… Tavs ķermenis ir kā staigājoša barikāde tavai pašas enerģijai! Tavs ķermenis ir kā stūrgalvīga pretestība pašai dzīvei.

No kurienes gan rasties burbuļojošajai straumei tādā piegaztā krāmiem upes gultnē?

Nē, varenas upes straumei šeit ir pārāk maz vietas. Starp akmeņiem no sen izsīkušās straumes plūst sīkas, mazas urdziņas, un tas ir tava ķermeņa liktenis …

Ieraugi, ka tu pati gadiem ilgi esi cementējusi savu ķermeni, gadiem ilgi spriegojusi to. Ar savām domām un lēmumiem. Neļaujot sev realizēties, skanēt un atsvabināt savas robežas! Cenšoties būt ērtai kādam…. cenšoties nopelnīt vai noturēt mīlestību! Tas ir murgs! Apglabājusi sevi savā ķermenī, kā akmens zārkā, tu nevienam nekļūsi iekarojamāka! Tu vienkārši sevi nogalini dienu no dienas atkal izvēloties par labu kādam…

Mana mīļā!

Ir pienācis laiks izvēlēties SEVI!
Savu ķermeni! Savu enerģiju! Savu spēku!
Lai arī šī izvēle nepatiks tiem, kuri apkārt! Sabiedrībai vai pat vīrietim!

Taču, reiz satikusies pati ar sevi, tu vairs nekad sevi nenodosi!
Tu vairs nevari kraut savā ķermenī svešus viedokļus par sevi, parāda un vainas sajūtu…. Vairs nedrīksti būt ērta un mirusi…
Ir laiks attīrīt upes gultni! Ir pienācis laiks vienkārši DZĪVOT!
Autors: Regīna Žiļajeva
Tulkoja: Ginta Filia Solis

 

14. augustā Pavasara studijā sākas Jauns Ineses Prisjolkovas vadītais visu mūsu čakru diagnostikas un līdzsvarošanas kurss.

Tās būs 8 nodarbības, kuras secīgi izejot būs pilnīga skaidrība par to, kā mums katram pašam sakārtot enerģētiku savos enerģētiskajos centros. Arkārtīgi vērtīgi un svarīgi. Un pēc tam sakārtojas dzīvē daudzas lietas, kas līdz šim nebija iekustināmas. To apliecinās ikviens cilvēks, kurš šo kursu iesācis un pabeidzis.

Lūk, ko par to saka pati tā radītāja Inese Prisjolkova:

Atceros, kad pirmo reizi to vadīju, bija sajūta, ka šīs jaunās zināšanās un atklāsmes ir jāizstāsta visai pasaule. Ka burtiski autobusu pieturā jāiet cilvēkiem klāt un jāsaka, ka viņi nevar tālāk dzīvot, ja šo nezina.

Pa šo laiku ir uzrakstīta grāmata “Septiņas saules”, kuru droši varētu nosaukt par rokasgrāmatu savs enerģijas līdzsvarošanai. Pa šo laiku ir novadītas desmitiem šādas grupas. Un tik un tā šī sajūta, ka tas ir ļoti, ļoti svarīgi, nepamet.

Man patiešām tas liekas vērtīgākais, no visa, ko esmu dzīvē sapratusi – ka nav jācenšas mainīt pasauli. Tā vietā ir jāpaskatās, par ko tas liecina manī, un jāsakārto pašas enerģija.

Vienīgais, ka tiešām jāiemācās saprast kā tad savilkt kopā to, kas notiek dzīvē, ar to, kas savā enerģijā jālīdzsvaro.

Nu, piemēram, gandrīz viss, kas nepieciešams pasaulīgai dzīvei – mīļotais cilvēks, ģimene, bērni, materiālās vērtības, drošība, pamatīgums – tas viss ir atkarīgs no pirmajām trim čakrām. Ja nevar nodibināt ģimeni, visticamāk, nav spēka otrā čakrā un trūkst sazemējuma. Ja nav naudas, vai arī tā ir neregulāra finanšu plūsma – tas pats. Ja ir daudz baiļu un nedrošības (no kara, no bēgļiem, no nākotnes…) – tas būs saistīts ar pirmo un trešo čakru.

Vēl ir diezgan grūti, ja sirdī trūkst mīlestības. Tad esam pārāk kritiskas pret sevi, pret apkārtnotiekošo un spējam iekrist vai nu upura sajūtā, vai tieši otrādi – lepnībā. Tad mums daudz kas krīt uz nerviem un par daudz ko dusmojamies. Ja sirds čakrā nav enerģijas, tad ļoti daudz ko esam spiesti darīt caur Ego. Un Ego jau nežēlo. Tam ir vīrišķa enerģija, kura cīnās kā māk.

Man pašai ir pieredze gan, ka visās čakrās nav spēka un enerģijas ir tik ļoti maz, ka knapi spēju izdzīvot. Tā ir cilvēkiem pēc lieliem zaudējumiem, pēc slimībām, pēc krīzēm, traumām, šķiršanās. Un tad pat nav tik būtiski kurā čakrā ko līdzsvarot – ir vienkārši jāaudzē spēku.

Vislabāk to darīt caur pirmo un ceturto čakru. Būt pie dabas un kontaktā ar zemi vai materiālām (fiziskām) lietām un darboties ar mīļumu, tā vairojot mīlestību. Šādi var dziedināties no jebkurām slimībām. Šādi Luīze Heija palīdzēja cilvēkiem izdziedināties no pilnīgi nedziedināmām slimībām.

Tagad es saprotu, ka šādi mēs varam sakārtot savā dzīvē pilnīgi visu.

Un ir arī bijis tā, ka vajag aktivizēt vai nomierināt kaut ko vienu. Piemēram, pārāk svarīgo Ego. Vai dikti lielu enerģijas plūsmu 6.čakrā, kad ir sajūta, ka pietrūkst realitātes un sāc dzīvot sapņos vai pieņēmumos.

Tad vieglāk ir ļoti specifiski izmainīt enerģiju tikai vienai konkrētai enerģijas saulītei ķermenī. Nu, piemēram, ja cilvēkam trūkst optimisma, vai arī viņš nezina un nesaprot, ko uz priekšu darīt, tad visticamāk, viņam būs nosprostojusies sestā čakra. Un tad tiklīdz to sakārto – tā arī dzīvē viss kļūst redzams un skaidrs.

Vai cits piemērs – ja ļoti grūti izrunāt attiecības, izrunāt situāciju. Nevis, ka negribās, bet tiešām cilvēks nespēj. Nu tad pie vainas būs piektā čakra. To aktivizējot, pēkšņi runāt kļūst viegli.

Pat uzstāties un būt publikas priekšā. Tur gan būs iesaistītas vēl citas čakras, bet princips skaidrs – tiklīdz iemācāmies līdzsvarot un aktivizēt savu enerģiju, tā varam to pielietot visas dzīves garumā.

Tas arī ir šī mūsu čakru līdzsvarošanas kursa mērķis – dot iespēju katram dalībniekam pašam iemācīties, kā sevi dziedināt un kā līdzsvarot savu enerģiju. Un gluži tāpat kā tīrīt zobus, vai mazgāt matus, to vajadzēs darīt regulāri visa mūža garumā vai arī tai periodā, kad kaut kas iet šķērsām.

Vai tas prasa kādu īpašu piepūli? Nē. Tas, ko visu mēs darām ir ikdienā pieejamas un darāmas lietas. Mēs to visu tāpat darām, tikai tagad uzzināsim, kurā brīdī ko pastiprināt, un ko nedarīt, lai dzīve sakārtotos.

Ar mīļumu, Inese

Norises vieta: Rīgā, Lāčplēša ielā 22, 2. stāvs salons E.L Skaistuma Studija
Norises laiks: trešdiena 14. augusts, plkst. 18:00-20:30
Jautājumi vai papildu informācija: pavasarastudija@gmail.com vai pa tālruni 29100714
Pierakstīties vari ŠEIT.

Šī kursa datumi:

Pirmā nodarbība “Diagnosticēšanās un enerģijas testēšana visām 7 čakrām” – 14. augustā

Otrā nodarbība “1. čakras enerģijas līdzsvarošana” – 28. augustā

Trešā nodarbība “2. čakras enerģijas līdzsvarošana” – 11. septembrī

Ceturtā nodarbība “3. čakras enerģijas līdzsvarošana” – 25. septembrī

Piektā nodarbība “4. čakras enerģijas līdzsvarošana” – 9. oktobrī

Sestā nodarbība “5. čakras enerģijas līdzsvarošana” – 23. oktobrī

Septītā nodarbība “6. čakras enerģijas līdzsvarošana” – 6. novembrī

Astotā nodarbība “7. čakras enerģijas līdzsvarošana” – 20. novembrī

Kāpēc ir svarīgi atbrīvoties no aizvainojuma?

aizvainojums66

Sveika, Mīļā!
Kā tev klājas?
Šodien es nolēmu atkal aizskart sāpīgo aizvainojuma tēmu, precīzāk – tā ietekmi uz cilvēku. Par to arī stāsts.
Aizvainojums ir kā smags akmens, kurš sagrauj mūs no iekšienes. Bieži vien tas ir monolīts, kas vienkārši nospiež tā īpašnieku un nedod iespēju tam attīstīties. Ļoti smaga, sarežģīta un nospiedoša emocija.

Ar ko gan tas ir tik bīstams?

Aizvainojums ietekmē personīgo dzīvi, aizvainojums uz tēvu, uz bijušajiem partneriem ļoti bieži traucē sievietei savā dzīvē sastapt cienīgu vīrieti, bet, ja tas arī notiek, tad šis negatīvs ļoti spēcīgi ietekmē šīs attiecības, pasliktina tās, rada skandālus, pretenzijas utt.

Šī paša iemesla dēļ, ja cilvēks ir viegli aizvainojams, viņam ir grūti atrast draugus, tāpēc, ka nevienam nav interesanti klausīties uz sevi vērstās pretenzijās vai saņemt negatīva porciju pat bez vārdiem.

Aizvainojums ir graujoša emocija un tāpēc bieži vien tas ir galvenais ķermeņa slimību iemesls. Pie kam – ļoti smagu slimību.

Piemēram hroniska angīna (tonzilīts) vēsta par to, ka tad, kad tu apvainojies, neizrunā savas sajūtas, aizvainojums iesprūst kaklā.

Kādi var būt aizvainojuma scenāriji?

Sāku studēt šo jautājumu un atradu brīnišķīgus rakstus par šo tēmu gan Luīzei Heijai, gan Oļegam Torsunovam.

Vispārējs neapzināts aizvainojums “Kaut kas mani ēd”, “Indē manu dzīvi”, “Līdz nāvei apnicis”  labdabīgi vai ļaundabīgi audzēji (vēzis). Aizvainojums stimulē gan jau esošo augšanu, gan jaunu rašanos.

Atceries, ko teicu, ka aizvainojums ir kā akmens un aizvainojuma nēsāšana un uzkrāšana: “Mans pacietības mērs ir pilns”, “Mieles palikušas”, “Dvēselei akmens virsū guļ” noved pie tā, ka nierēs veidojas akmeņi.

Manipulatīvais aizvainojums “Sirds lūzt”, “Kā ar nazi sirdī” – noved pie sirds-asinsvadu slimībām (aritmija, stenokardija, infarkts).

Egoisms un nevēlēšanas pieņemt savu partneri tādu, kāds viņš ir: “Es nespēju to sagremot”, “Tu man sēdi jau aknās” rada problēmas kuņģa-zarnu traktā, sieviešu problēmas (fibroma, cista) utt.
Un tagad padomā, vai tev vajag dzīvot ar to?

Tiekot ar to galā Tu izdziedināsies gan ķermeņa gan Dvēseles līmenī.

Nav bloku, ceļš ir brīvs.

Jā, tas nav viegli, strādāt ar sevi un tikt ar to galā, taču tad, kad pamazām tu atbrīvosies no aizvainojuma, tu sajutīsi, cik brīnišķīgi ir dzīvot bez tā!

Autors: Irene Volsh
Tulkoja: Ginta Filia Solis

P.S. Inesei Prisjolkovai ir lielisks seminārs ”Kā atlaist pagātnes aizvainojumus un piepildīt to ar mīlestību”, kurā jau rītvakar, 23. maijā plkst. 18:00 Pavasara studijā mēs praktiski iemācīsimies, kā nevis vienkārši noslāpēt savu aizvainojumu, bet piepildīt to ar mīlestību, kā rezultātā dzīvot kļūs daudz patīkamāk.