Ja Tev ir nesaskaņas ar vecākiem

veci_cilveki22

Ja tev, tāpat kā daudziem citiem cilvēkiem ir nesaskaņas ar vecākiem, ja tu turpini dot patvērumu savai aizvainojuma sajūtai par to, ko viņi izdarīja ne tā, vai vispār kaut ko neizdarīja, tad tu turpini ticēt tam, ka it kā tad viņiem bija izvēle un it kā tad viņi varēja rīkoties kaut kā savādāk.

Vienmēr šķiet, ka cilvēkiem ir izvēle, taču tā galīgi nav, tā ir ilūzija. Kamēr vien tavs prāts, kas līdz augšai piebāzts ar nosacījumiem un stereotipiem, pārvalda tavu dzīvi, kamēr vien tu pats esi tavs prāts, kāda gan tev var būt izvēle? Nekāda!

Tu pat blakus nestāvi. Sevis identifikācija ar prātu ir ne pa jokam disfunkcionāla. Tā ir viena no neprāta formām. No šīs slimības cieš gandrīz katrs cilvēks.

Neapmierinātības un aizvainojuma sajūta pazūd tad, tajā brīdī, kad tu to apzinies – šo neapmierinātību un aizvainojumu. Vai tad tu vari apvianoties uz kādu, kurš ir saslimis? Vienīgā noderīgā atbilde te ir līdzi jušana.

Autors: Ekharts Tolle
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Advertisements

Gatavs pārmaiņām

parmainas4

Ja savā dzīvē mēs vēlamies stingri stāvēt uz kājām, tad IR SVARĪGI atteikties no stabilitātes idejas un priekšroku dot mūžīgo pārmaiņu principam!

Pārmaiņām nevajadzētu būt globālām, jo tās visbiežāk noved nevis pie attīstības bet iznīcības. Vēlams, lai dzīvē vienmēr būtu daļiņa jaunrades.

Gatavība ar pateicību pieņemt jaunas mācības un pastāvīgi mainīties – ir labklājības garantija.

Kad esam sasnieguši noteiktu labklājības līmeni, esam veiksmīgi, laimīgi, bieži vien mūs apņem stabilitātes mānija. Mēs gribam, lai tā būtu vienmēr un sākam baidīties no jebkurām pārmaiņām.

Tā rodas bailes: par savu biznesu, par bērnu veselību, par attiecībām, par stāvokli sabiedrībā u.t.t.

Smalkajā plānā – šīs bailes ir vēlme iznīcināt to, no kā baidamies. Bet baidamies no pārmaiņām, jaunām iespējām, stāvokļiem un notikumiem.

Sanāk, ka turoties pie stabilitātes, mēs nonākam pretrunā ar galveno dzīves pamatlikumu – ATTĪSTĪBAS LIKUMU.

Lai atbrīvotu sevi no pastāvīgās spriedzes un bailēm par nākotni, iesākumam vajag patiesi noticēt vienai, visiem zināmai patiesībai: Mīlestība valda pār pasauli.

Jebkuras pārmaiņas mums nes tikai labu un vērstas uz to, lai darītu mūs dzīvesgudrākus un bagātākus.

Pietiek vien pieņemt notiekošo, kā iespēju attīstīties un iespēju spēlēt dzīves spēli, kā dzīve uzreiz kļūst par aizraujošu un interesantu piedzīvojumu!

© Aleksandrs Paļijenko
Tulkoja: Ginta FS