Par mazāko ļaunumu

atlaist10

Patiesībā mēs vienmēr zinām, kā pareizi rīkoties grūtās situācijās. Ko teikt, kurp iet, kā izskatīties un kādus lēmumus pieņemt. Mēs visu to zinām, taču, pat zinot un pieliekot piepūli, mēs darām ne to, ko vajadzētu darīt.
Baramies, kaut gan apzināmies, ka tas ne pie kā laba nenovedīs. Šķiramies, kaut zinām, ka tas ievaino mūsu bērnus. Sakām to, ko domājam, kaut gan tas vēl vairāk saasina situāciju. Nobīstamies un mūkam tur, kur būtu bijis nepieciešams palikt. Nevaram paciest, kaut gan viedi cilvēki paciestu. Atkal un atkal kāpjam uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem, kaut gan gandrīz skaidri zinām, kas notiks tālāk.
Vai arī kāpjam uz jauniem, līdz šim nepazīstamiem grābekļiem, pat nesaprotot, kā tieši tā bojājam sev dzīvi.
Un ļoti bieži nav skaidrs, kas ir labāk: zināt, kā tu to dari un nespēt neko mainīt, vai arī nezināt, kā tu to dari, un mocīties nesapratnē un izmisumā. Un atkal ciest dvēseles mokas no tā, ka zināšanas nepadara mūs prasmīgākus, bet pieredze negarantē veiksmi. Taču mēs neesam dievi. Un pat, zinot ideālo izeju no situācijas, dažkārt viss, ko varam izdarīt – nodarīt sev un apkārtējiem mazāko ļaunumu.
Jā, lai cik skumji tas arī nebūtu, visbiežāk viss, kas iespējams – iziet no situācijas ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem. Nodarīt minimālus postījumus. Samierināties ar to, ka nodarīsi sev un citiem sāpes. Darīt nepatīkamo, zinot, ka, ja to nedarīsi, būs vēl sliktāk. Saprast, ka uzvarētāju šajā situācijā nebūs. Ka  izslavētais “uzvarēja – uzvarēja” nav iespējams. Ka nāksies vien nolīst maliņā un laizīt savas brūces cerībā, ka nākamo reizi būsi gudrāks, pieredzējušāks un neiekritīsi tai pašā slazdā. Bet, ja arī iekritīsi, tad atradīsi kādu skaistu risinājumu.
Mēs patiešām neesam dievi. Un mūsu spējas ir ierobežotas. Un eksistē viedoklis, ka mēs, vienkāršie cilvēki, vienmēr, katru minūti, katru sekundi darām pašu labāko, ko varam, vadoties no esošajiem apstākļiem. Ņemot verā savas šaurās, ierobežotās cilvēciskās iespējas un ierobežoto izpratni. Traumēti ar savu personīgo sāpīgo pieredzi. Savus iekšējos škēršļus pārvaroši. Vēloties tikai to labāko un tiecoties pec tā kā nu protam. Godīgi savos centienos.
Un ir cerība, ka šī tiekšanās un godīgums nākotnē mums atnesīs savus ilgi gaidītos augļus.

Lūk, tāds stāsts.
Aglaja Datešidze
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Advertisements

Par garām palaistām iespējām

vistina

Maza pelēka vistiņa sēdēja pļaviņā blakus savai vistu kūtij un ļoti skuma:
– Ak, kāda es nelaimīga. Gaiļi mani nesaprot, vistas dara pāri. Kūtī tumši, auksti, garlaicīgi.
Un tā viņa sēdēja un cieta. Pēkšņi garām lidoja milzīgs balts putns. Tas izdzirdēja vistiņas vaimanas, nolaidās tai blakus un teica:
– Nepārdzīvo, vistiņ. Gribi, es tev palīdzēšu aizlidot uz brīnišķīgu zemi, kur tu varēsi būt laimīga?
– Nē, – teica pelēkā vistiņa. – Tas nav iespējams – vistas nevar lidot.

– Nu, un? – atbildēja baltais putns. – Es tev iemācīšu.
– Nē, – teica pelēkā vistiņa. – Man ir pārāk maziņi spārni, lai lidotu.
– Nepārdzīvo, – baltais putns mierināja. – Gribi, es tevi uzsēdināšu sev uz muguras un mēs lidosim kopā?
– Nē, – nopūtās pelēkā vistiņa. – Es turp aizlidošu un man nebūs kur dzīvot.
– Nepārdzīvo, – uzmundrināja baltais putns. – Es palīdzēšu tev atrast, kur dzīvot.
– Nē, – teica pelēkā vistiņa. – Ko es tur viena darīšu? Man būs skumji!
– Nepardzīvo, – pasmaidīja baltais putns. Es palīdzēšu tev atrast gailīti.
– Nē, – atbildēja pelēka vistiņa. – Ja nu pēkšņi tas gailītis izrādīsies ļauns un nejauks?
– Nepārdzīvo, – nopūtās baltais putns. – Es iemācīšu tev dzīvot tā, ka savā dzīvē tu satiksi tikai brīnišķīgus gaiļus.
– Nē, – teica pelēkā vistiņa. – Tādu gaiļu pasaulē nav.
– Tad ej pie velna, muļķe! – iesaucās baltais putns, pacēlās spārnos un aizlidoja…

Un mazā pelēkā vistiņa tikai pārliecinājās par to, ka pasaule, kurā viņa dzīvo ir netaisnīga un apkārtējie pret viņu izturas ļoti ļauni.

Avots: @maitribudha
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kad mēs pieņemam lēmumu nebūt kā mūsu vecāki

seit un tagad11

– Piedot tēvam? Kā? Viņš taču bija pieaudzis vecis, es – maziņa, bezpalīdzīga meitenīte! Un tas lops lika man ar plikiem ceļiem stāvēt uz zirņiem!
– Cik tev šobrīd gadu?
– 32! Un es brīnišķīgi saprotu, ka pieaugušam cilvēkam vienmēr ir izvēle, dzert vai nedzert, mīlēt vai ienīst. Sanāk, ka arī viņam bija izvēle, taču viņš izvēlējās mani cietsirdīgi sodīt, un man nospļauties, ka viņa tēvs viņu tieši tāpat sodīja!
– Kā tu uzskati, vai tev ir izvēle?
– Protams! Tāpēc es nekad fiziski neietekmēšu savu bērnu!
– Tā nav gluži izvēle, tā ir aiziešana no pretējā. Tu ienīsti savu tēvu par to, ka viņš tevi sodīja un ej pretējā virzienā, un tāpēc ar savu dēlu rīkojies gluži pretēji, kā tavs tēvs rīkojās ar tevi.
– Neskatoties uz to, es esmu pieaugusi sieviete, un man ir izvēles iespēja.
– Kāpēc tu neizvēlies pārstāt būt apvainota uz savu tēvu?
– Kā jūs to domājat?
– Nu, tev taču ir izvēle!
– Bet tas taču ir pavisam kas cits!!!
– Nē. Tā ir tāda pati izvēles iespēja, taču tu to nedari. Kāpēc?
– Jūs mani iedzināt stūrī!
– Ne jau es. Tavs prāts to izdarīja. Kamēr tu dzīvo prātā: tev nav izvēles, tā ir tikai ilūzija par izvēles iespēju. Ār kādu pildspalvu tu parakstīsi līgumu: zilu vai melnu?”- tas nozīmē, ka izvēles iespēja tev it kā ir, bet tikai pildspalvas krāsas izvēle, bet līgumu tu parakstīsi jebkurā gadījumā.
Saproti?
– Ne gluži. Paskaidrojiet!
– Tev šķiet, ka tavam tēvam bija izvēle. Bet tas tā nav. Viņš rīkojās sava prāta ietvaros. Viņa pasaules redzējumā sods bija gluži dabisks audzināšanas veids, un izvēle vienīgi tajā, kāds un cik liels būs šis sods. Kamēr cilvēks dzīvo sava prāta koridorā – nekādas izvēles nav. Par kādu izvēli var runāt, ja cilvēka dzīvi regulē prāts? Cilvēks un prāts vairumā gadījumu ir vienots vesels. ja vien tikai….
– Vai ir kāda iespēja?
– Protams 🙂 Ja vien tikai cilvēks netiecas pēc apzinātas dzīves. Jo identificējot sevi ar prātu, sanāk sava veida neprāts. Vienkārši cilvēki nezin, ka var dzīvot savādāk. Viņus simtiem gadu ir mācījuši dzīvot tikai ar prātu, tāpēc, ka caur to ir vieglāk ar cilvēku manipulēt.
– Man šķita gluži otrādi, domājošs cilvēks var pats vadīt savu dzīvi.
– Tev tā tikai šķiet. Domājošs cilvēks var vadīt biznesu, bet pa īstam vadīt dzīvi var tikai apzināts cilvēks.
– Kādi nieki!
– Tu sevi uzskati par domājošu cilvēku?
– Protams!
– Tad kāpēc Tu nespēj pārvaldīt savu aizvainojumu pret tēvu? Tev taču dēļ šī aizvainojuma ir tik grūti, tik slikti, bet tu joprojām turi šo rūgtumu. Vai tev nešķiet, ka kaut kādā mērā tas ir neprāts, likt pašam sev ciest?
– Tagad tā šķiet. Kā to mainīt?
– Kad tu dod priekšroku izvēlei paturēt savu aizvainojumu – tu dzīvo pagātnē. Bet kāda gan jēga ciest par izlietu pienu? Sac dzīvot šeit un tagad. Esi klātesošs.  Tava klātesamība ir spējīga tevi sazemēt, lai tevi neplosītu pagātnes aizvainojumi.
– Ko nozīmē būt klātesošam?
– Vēro sevi. Paskaties uz sevi no malas.
Kad tu pēdējo reizi nometi telefona klausuli sarunā ar savu tēvu – atceries, paskaties uz sevi no malas, uz savu seju, žestiem, ieklausies savā kliegšanā. Vai tu pati sev tajā brīdī patīc? Tev patīk skatīties uz sevi – tādu?
– Nē!

Piedošana ir iespējama tikai tad, kad tev kļūst pieejams spēks “tagad”, momentā, kad tu kļusti klātesošs. Un šajā brīdī pagātne zaudē savu varu pār tevi. Tev pārstaj būt vajadzīgs tavs aizvainojums. Un aizvainojums zaudē savu jēgu.

– Vienkārši paskatīties uz sevi no malas mirklī, kad sāc dusmoties un apvainoties?!
– Sāc ar to, un tev iepatiksies!
Avots: facebook
Autors: Alisa Alisa
Paldies Līgai Šīronai par ieteikumu
Tulkoja: Ginta FS

Tu vienmēr esi vajadzīgajā Dzīvei vietā

seit un tagad4

Tava sirds ir salauzta. Tu vairs neesi mājās. Pasaule, kuru tu pazini, brūk. Tu jūti, ka esi pazaudējis kaut ko sev ļoti svarīgu. Dzīve vairs nešķiet taisnīga, laba un pareiza.

Tu noslēdzies uz ilgu laiku. Gribi pārtīt Dzīves lentu atpakaļ “tā, kā viss bija agrāk”, vai arī uz priekšu “kā viss varētu būt”. Tu esi atslēgts no Pasaules, vientuļš un sauc pēc palīdzības…

Stop! Apstājies! Atelsies!

Viss notiek tieši tā, kā tam tieši šobrīd jābūt. Nav nekādas kļūdas!

Visumā nekas nevar “aiziet grīstē”. Dzīve “nepareizi” rit tikai mūsu domās. Izkāp no savas pagātnes un nākotnes  filmas, no laika un telpas, un pagriezies ar seju pret šo svēto mirkli, vienīgo, kas ir…

Atceries par savu klātrbūtni Šeit un Tagad

Sajūti, kā pulsē tavs ķermenis. Kā joņo tava Sirds, kā izplešas un saspiežas krūtis. Sajūti!

Sajūti nevaldāmo Spēku, kas tagad tevi piepilda, atdzīvina un kļūst par tevi.

Sajūti ar kājām Zemi. Zini, ka nākamais solis būs tieši no šejienes, šīs patiesās Zemes vietas.

Atslābsti nākamā soļa neziņā, pirms tas ir sācies. uzticies savai nespējai uzticēties – tieši tagad.

Esi šeit. Jā, šeit! Tava Sirds ir salauzta, tavi sapņi izplēnējuši, taču tu vienmēr atrodies savā vajadzīgajā Dzīvei vietā.

© Džefs Fosters
Tulkoja: Ginta FS

Ja nezini, ko darīt ar savu dzīvi…

sniega suņi3

Emocionālais izsīkums šodien nemaz nav tik reta parādība. Taču spēku izsīkums un šaubas (“Vai es visu daru pareizi savā dzīvē?”, “Kur man tālāk virzīties?”) ir lielisks iemesls tam, lai pārskatītu savas prioritātes. Iespējams, šis raksts palīdzēs saprast, kādā virzienā rīkoties, lai sāktu no savas dzīves gūt labsajūtu un baudu.

Atceros laiku, kad mācījos universitātē. Tad es domāju, ka man jāizvēlas darbs, kuru darot, es būšu laimīga turpmākos 50 gadus, vai pat vairāk. Cik ļoti grūts ir šis uzdevums! Es pat iedomāties to nevarēju!

Realitāte ir tāda, ka nav iespējams pilnīgi noteikti saprast un zināt to, kas atnesīs prieku tev visu mūžu. Tu pat nevari zināt, kas nesīs tev prieku un darīs laimīgu, pēc 5 gadiem. Taču mēs katrs zinām to, kas dara mūs laimīgus šodien – šajā brīdī. Un, ja tava šodienas esošā situācija tevi nomoka, tad noteikti jādodas uz priekšu. Pati dzīves sāls ir tajā, ka mums jāizmēģina dažādas lietas un jāapzinās, ko vēlamies darīt un sasniegt nākotnē.

Un te nu jāatceras dažas, pavisam vienkāršas patiesības:

1. Neviens nevar ieplānot savu nākotni.

Atceries to, ka tu taču nevari zināt, kas tevi sagaida rīt. Dzīve ir pārsteigumu un negaidītu pavēsrienu pilna. Taču, ja tu nodarbojies ar to, kas tev sagādā prieku (un nav svarīgi, vai tas ir darbs vai aizraušanās), tas tavu ceļojumu dzīvē padarīs daudz interesantāku un jautrāku.

2. Var samierināties ar diskomfortu.

Dažkārt kaut kas mūs dzīvē neapmierina. Piemēram, var pietrūkt naudas visam tam, ko vēlamies izmēģināt. Ja tev patiešām kaut ko gribās, nāksies pieciest dažas neērtības mērķa sasniegšanas ceļā. Piemēram: es vēlos savu personīgo suņu pajūgu, lai piedalītos sacensībās, kas notiek Aļaskā. Tā dēļ man nācās atteikties no savas ērtās, tīrās mājas pilsētā un pārcelties uz Aļasku. Mums šeit bieži ir ūdens trūkums un traucējumi elektrības padevē, mūsu būda ir daudz mazāka un neērtāka par iepriekšējo māju. taču mēs nekoncentrējamies uz šo diskomfortu, tāpēc ka dzīvojam brīnumskaistā vietā un es esmu ceļā uz sava mērķa piepildījumu.

3. Dzīve ir mainīga un labāk iemācīties mainīties tai līdzi.

Notiek visādi. Kad man šķita, ka man ir viss, par ko varu sapņot – lielisks darbs un karjeras iespējas, brīnisķīga māja, mani atlaida, es pazaudēju māju. Man palika 40 gadi, un tas viss notika vienas nedēļas laikā. Pēc tam atklājās, ka esmu stāvoklī. Izdevusies nedēļa:) Pāris dienas pavadīju depresijā, guļot uz dīvāna, bet pēc tam man radās plāns un es devos uz Aļasku. Apstākļus var un vajag izmantot savā labā. Katras nepatikšanas – tā ir iespēja paveikt ko nozīmīgāku.

4. Attālināt darbības, nav tā labākā stratēģija.

Mēs mūžīgi nebūsim jauni. Tāda ir patiesība. Ja nesāksi lietderīgi izmantot savu laiku un rīkoties, sasniedzot savus iecerētos mērķus, tu riskē ar iespēju mūža beigās palikt pie sasistas siles. Ja tu patiešām sapņo ko sasniegt, labāk sāc rīkoties tagad. Paši grūtākie ir tieši pirmie soļi, taču labāk tomēr atrauties no interneta un sākt darīt! Tu nepavirzīties ne soli uz priekšu, ja nesāksi darīt, bet tikai turpināsi prātot un sapņot par to, kādas virsotnes varētu sasniegt.

5. Jautājumi tev palīdzēs tikt skaidrībā ar sevi.

Nav nemaz tik slikta ideja, veltīt sev nedaudz laika. Var uzdot sev ļoti svarīgus jautājumus. Saprast sevi. Pameditēt. Sastādīt sarakstu ar lietām, kas tev ir svarīgas un interesē, un ar ko tu varētu nodarboties, ja tev būtu pietiekami daudz naudas un laika. Globāli domāt nav viegli, bet ir svarīgi. Nomierini savu prātu, ar tā mūžīgo “ja”, un pafantazē par šo tēmu.

6. Nevajag mesties ar galvu cilpā.

Ja ir darbs vai nodarbošanās, kurš tev ir interesants un svarīgs, pamēģini nodarboties vēl ar kaut ko, no darba brīvajā laikā. Iespējams, bez samaksas, lai saprastu, vai tiešām tas ir tas, ar ko tu vēlētos arī turpmāk nodarboties. Pat paši drosmīgākie un lielākie sapņi tev nepalīdzēs, ja neņemsi vērā reālo, patieso dzīves pieredzi. Dažkārt šķiet, ka tev ļoti gribas nodarboties ar ko tādu…, bet pamēģinājis, saproti, ka tas nav gluži tas, ko biji iedomājies. Ļoti svarīgi ir izmēģināt, pirms kardināli ko mainīt.

7. Ir svarīgi veidot uzkrājumus.

Ja tev ir vajadzība pārcelties uz citu vietu, vai apmeklēt kādus kursus vai mācības, būs ļoti būtiski piestrādāt kaut kur un piepelnīt kādu lieku naudu. Es ilgus gadus strādaju pie tā, lai mans redaktora portfolio būtu pietiekami apjomīgs tam, lai es varētu sākt strādāt mājās. Un tagad man ir tāda iespēja, rediģēt rakstus, atrodoties savā Aļaskas būdā, saņemt par to naudu, lai dzīvotu un pabarotu savus suņus. Protams, es vēlētos, lai, piedaloties suņu pajūgu sacensībās, es varētu nopelnīt arī naudu, taču pagaidām es tikai veidoju un trenēju savu komandu. Man vēl nav pietiekamas pieredzes sacensībās, taču ir laba rakstnieka reputācija. Tā es nodarbojos ar vienu iemīļoto darbu, lai apmaksātu otru.

8. «Jā!» jaunām iespējām.

Iespēja izmainīt savu dzīvi, var “gulēt” tev tepat – deguna priekšā, bet tu vienkārši vari to neievērot un atbilstoši – arī – palaist vējā. Nepalaid garām savas iespējas. Dažkārt tās parādās it kā neīstajā laikā, taču tu vari to ietekmēt. Tieši tavos spēkos ir atvērt iespējām durvis – vai arī palaist tās tālāk – lai durvis atver kāds cits.

Kad centies saprast, ko darīt ar savu dzīvi, atceries pašu galveno, bezdarbība nav darbība. Svarīgākais ir pieņemt lēmumu un mēģināt, neskatoties uz to, ka dažkārt nebūsi apmierināts ar savu lēmumu un rezultātu. Ļauj sev kļūdīties! Mūža beigās tu nenožēlosi to, ka riskēji un kļūdījies. Bet to, ka nemēģināji un neriskēji vispār, noteikti nožēlosi.

Noliec savu datoru un sāc dzīvot!

Autors:  Michelle Kennedy Hogan

Tulkoja Ginta FS

Atslēgas situācijas analīzei

i-found-the-silence-5__880-680x680

Mūsu dzīvē bieži notiek situācijas, kuras vēlamies saprast un analizēt. Lūk lieliskas Atslēgas, lai to labāk izdarītu!

1. Ārējais ir analogs iekšējam.

2. Līdzīgs pievelk līdzīgu.

3. Sāc pievērst uzmanību tam, kas notiek ap tevi un tevī.

4. Ja kaut kas, ko redzi sev apkārt, izsauc tevī noteiktas domas un emocijas, tātad tas tevī ir un no tā ir jāgūst kāda mācība.

5. Ja tev kaut kas nepatīk citos, tātad tas ir tevī pašā.

6. Ja mēs no kaut kā izvairāmies, tātad aiz tā slēpjas bailes vai sāpes.

7. Kad kaut ko dari, dari to apzināti.

8. Nokļūstot kādā situācijā, centies apzināties to, esi klāt tajā, kas notiek. Ja tev būs vēlēšanās aizbēgt, redzi, kā tu to dari.

9. Veicot kādu darbību, nevaino sevi, bet izanalizē visu, kas notika – tās laikā un pēc tam. Izanalizē domas, sajūtas un nojautas un saproti mācību, ko esi saņēmis.

10. Visas situācijas rada un pievelk domas, kuras tu domā un iekšējie bloki.

11. Mūsu bloki – tas ir tas, kas mums jāiepazīst un jāsaprot šajā dzīvē.

12. Ja tu visu laiku nokļūsti vienā un tajā pašā situācijā, tātad tā ir kāda mācība. Kas tev no tās jāsaprot? Ko tev māca šī situācija? Domā, analizē!

13. Tu esi visa, kas ar tevi notiek iemesls.

14. Necenties mainīt pasauli vai cilvēkus, kas apkārt. Maini sevi. Kad izmainīsies tu, izmainīsies pasaule tev apkārt un cilvēki.

15. Ja tu apkārtējiem saki, ka esi izmainījies, tātad neesi izmainījies – tā ir tikai maska.

16. Ja tu sev un apkārtējiem saki, ka kādā no dzīves jomām tev viss ir pilnīgā kārtībā, tātad tur nekādas kārtības nav. Tā runā maska. Tieši tur ir visciešāk jāielūkojas sevī.

17. Uz padomiem, ko tev dod un piedāvājumiem palīdzēt nevajadzētu skatīties ar aizdomām, vai kā uz aizrādījumiem par taviem trūkumiem vai nespēju tev pašam risināt savus dzīves uzdevumus.

18. Ja tev nav kaut kā, ko tu ļoti vēlies, tas nozīmē, ka patiesībā tev nav nolūka pa īstam to iegūt. Lai saņemtu kaut ko noteiktu, pēc iespējas precīzāk ir jāapraksta tas, ko vēlies. Mācies slīpēt domu kristālu.

19. Nekad nedomā par to, ko cilvēki varētu tev dot, vai ko tu vēlies no tiem iegūt. Ja tomēr tu tā rīkosies, pazaudēsi savu pievilcību.

20. Aizmirsti par centieniem būt stipram. Īstais spēks slēpjas mīlestībā un uzmanībā pret sevi un cilvēkiem apkārt.

21. Vīrietis kļūst brīvs un spējīgs darboties, kad sieviete, viņu mīlot, atsakās no vēlmes valdīt pār viņu.

22. Domā par to, ko vēlies nevis par to, ko nevēlies.

23. Labklājība neatnāk no tā, ka tev nepatīk dzīvot trūkumā.

24. Tava uzmanība ir kanāls pa kuru tek enerģija, kura padzirdīs domu. Aiz domas seko radošā enerģija.

25. Negatīvās emocijas neatnes to, ko tu vēlies, tās atnes tikai to, ko tu nevēlies.

26. Sapņi un fantāzijas parāda tev tavu potenciālu.

27. Iztēle izved ārpus ierobežojumiem un atbrīvo uz āru tavu potenciālu.

28. Ja tu visu laiku sev atkārto, kāpēc nevari iegūt savu sapņu objektu, tu nekad to neiegūsi. Sāc sev stāstīt par to, kāpēc tu vari iegūt to, pēc kā alksti.

29. Naudu un materiālās lietas labāk uzlūko kā instrumentus pašizziņai, pašizteiksmei un sava potenciāla realizācijai nevis kā savu vēlmju apmierinātājus.

30. Fokusējies uz to, ko vēlies, nevis uz to, kā atbrīvoties no nevēlamā. Daudzi nezin, ko īsti viņi vēlas, toties ļoti labi zin, ko nevēlas.

31. Ja tu nespēj noticēt kaut kam -jebkam – tas nozīmē, ka tev tā nekad nebūs.

32. Dzīvot labklājībā nav tik būtiski, cik prast vadīt tās rašānās procesu.

33. Iemācīties savā dzīvē radīt labklājību, ir tavas izaugsmes process un uzdevums.

34. Tu esi atnācis šajā pasaulē paplašināt savu apziņu, iegūstot pieredzi…

Tā IR.

Avots: http://sobiratelzvezd.ru/

DAO mācības

dao

Katru dienu velti laiku kādam no šiem padomiem un pacenties to pielietot dzīvē. Katru reizi, kad iestājas bezcerība un šaubas, izvēlies vienu mācību stundu un tā būs atbilde uz jautājumiem, ko tu sev uzdod. Tos var nolikt sev redzamā vietā, lai atgrieztos pie tiem vēl un vēl.

1. Viss nepārtraukti mainās un neko nevar uzskatīt par pabeigtu. Sava uztvere nepārtraukti ir jāasina, lai par pārmaiņām varētu uzzināt pēc pirmajām to pazīmēm. Neļauj emocijām ņemt virsroku.

2. Jebkurā lietā ir ieslēgts tās pretmets, tāpēc vajadzētu atturēties no jebkuriem spriedumiem.

3. Enerģija, kas caurvij cilvēku, ir Visuma dota. Taču cilvēkam pašam ir tā jāattīsta. Ir jāelpo dziļi, nevajadzētu apmeklēt cilvēku pilnas vietas, kā arī vietas, kurās ir skaļi un nav vēdināts.

4. Iemācies domāt “iņ” un “jaņ” ietvaros. Kolīdz rodas dilemma, centies visu mierīgi apdomāt (iņ), bet, izvēlējies, esi stingrs savos lēmumos (jaņ).

5. Pirms sāc cīnīties ar apstākļiem, iesākumā pamēģini tiem pielāgoties.

6. Dari to, kas jādara, bet neraizējies par rezultātiem. Nedomā ne par ko un koncentrējies uz uzdevumu.

7. Vairies no pārmērībām un meklē zelta vidusceļu.

8. Atceries, ka tavs dzīves mērķis ir pašpilnveidošanās.

9. Pirms sāc darboties, novērtē enerģiju proporcijas. Pārsteidzīgi nemeties uz priekšu: vispirms nesteidzīgi apdomā, kādas varētu būt tavas darbības sekas.

10. Paļaujies uz Dieva likumiem un pieņem to, ko nevari mainīt.

11. Jebkurās lietās saglabā koncentrāciju un mieru. Pacenties “neaplipināties” ar citu cilvēku uzbudinājumu, bet mirkļos, kad uz tevi izdara spiedienu – paliec laipns un nesatricināms.

12. Atceries, visam savs laiks: noteikti attīsti savu pacietību un mākslu nogaidīt.

13. Esi pārliecināts par to, ka aizņem tieši savu vietu un jebkurā izdevīgā momentā trenē savu pieticību.

14. Uzmanīgi seko katram savam vārdam. Netenko, cieni apkārtējo cilvēku uzticēšanos un cieņu.

15. Pamaini savu attieksmi pret veciem ļaudīm. Palīdzēt tam, kurš vecāks par tevi, nenozīmē, darīt labu darbu. Tas nozīmē vienkārši to, ka tu uzvedies kā cilvēks.

16. Ļoti uzmanīgi izvēlies sev draugus.

17. Ierobežo savas vajadzības un esi mierā ar to, kas tev ir. Alkatība ir spējīga attālināt mūs no mums pašiem un likt aizmirst par harmoniju.

18. Pacenties dzīvot vienkāršāk, rūpīgi izvēlies savas izklaides. Nelasi grāmatu tikai tāpēc, ka tā patīk kaimiņam un pamēģini nodzīvot vienu dienu bez mobīlā telefona un televizora.

19. Pastāvīgi trenē savu vērību. Taču atceries – vērot nenozīmē – nosodīt.

20. Iemācies cienīt un mīlēt savu ķermeni, neaizmirsti par to rūpēties. Nevajadzētu izlaist pusdienas un ēst pie datora. Tāpat arī nevajadzētu sevi pārpūlēt sporta zālē – ieklausies savā ķermenī un sāc nodarboties nevis “par spīti”, bet “labad”.

Avots: http://www.uspeh.club/
P.S. Arī, lasot šos padomus, tiem vajadzētu pieiet radoši, jo nekas nav cirsts akmenī. Un tas nenozīmē, ka cilvēks nedrīkst uzstādīt sev mērķus, uzlabot savus dzīves apstākļus, izdarīt savā dzīvē lielākas lietas – mēs katrs esam savā vietā, taču arī vieta var mainīties. Esiet radoši!