Neesmu gatavs maksāt

iluzijas7

Pagaidām es redzu divus galvenos šķēršļus tam, kāpēc mēs nesaņemam to, ko vēlamies. Pat ne tā. Drīzāk: lai būtu tie, kas esam. Un tad pie manis atnāks tas, kas man vajadzīgs.

Ko tu gribi?
Naudu, bērnu, savu biznesu, apprecēties, suni, Ferrari u.t.t.

Ja ir ieradums darīt vienu, bet saukt to citā vardā, ir liela iespējamība netrāpīt mērķī.

Piemērs.
Kāds vīrietis tos brīžus, kad mīlējas ar sievu sauc par “sportu”. Par ko tas liecina. Par to, ka viņš cenšas neredzēt notiekošo. Nezināmu iemeslu dēļ, viņš negrib sev atzīties tajā, ko patiesībā dara. Notiek nomaiņa=procesa noniecināšana. Svarīgākais jautājums nav tas, kāpēc viņam ir bail uzņemties atbildību par notiekošo – par to, ka viņš nodarbojas ar seksu un nevis sporto. Pats galvenais ir tas, ka cilvēks nedzīvo, bet it kā spēlējas, lai tik nesaskartos ar sev nepatīkamo realitāti.

Vēl viens piemērs.
Ja cilvēks paziņo, ka vēlas māju, taču patiesībā ar to domā, ka viņam vajadzīga “drošība”, nevis betona vai koka kastīte, tad šo kastīti viņš nekādā gadījumā nesaņems. Arī drošību ne.
Kāpēc ir tik ļoti bail atskaņot savas patiesās vēlmes? Tāpēc, ka tad, ja viņš nesaņems TO svarīgo, nāksies ciest. Bet kam gan patīk ciest?. Vairums cilvēku cenšas izvairīties no sāpēm un nepatīkamiem pārdzīvojumiem.

Ja cilvēks vēlas naudu, bet ar to domā iespēju dzīvot atsevišķi no vecākiem un brīvību, tad nekādu naudu un brīvību viņš nesaņems. Un, kad es jautāju klientam, cik, konkrēti, naudas tev vajag, visbiežāk es nevaru saņemt striktu atbildi. Ja naudu tu redzi kā glābiņu no trauksmes un skumjām – tā neatnāks. Nauda nāk uz konkrētām lietām – man jāzin, kam man tā vajadzīga, ko es ar to darīšu, kas man ar to jāapmaksā, un kā es to konkrēti terēšu.Es atcerējos franču filmu “Vienkārši kopā”:
“Mēs satiekamies, mēs esam pāris, mēs esam vīrs un sieva, mēs mīlam viens otru, mēs draudzējamies, mēs esam mīļākie…. vai arī “mēs vienkārši esam kopā”. Vai sakrīt tas, kā tu TO NOSAUC ar to, KAS IR. Ja vīrietim un sievietei ir seksuālās attiecības, tad saukt tās par draudzību nozīmē jēdzienu aizstāšanu. Tad es varu šajās attiecībās saņemt to, ko saņemu un neuzņemties par to nekādu atbildību.

Diemžēl skaitītājs ir ieslēgts, neskatoties uz mūsu viltībām. Un agri vai vēlu uzsprāgs. Protams, es varu to bumbu, uz kuras sēžu, nosaukt par ļoti smagu balonu, taču manam ķermenim no šiem vārdiem vieglāk nepaliks.

Sev melot vienmēr izmaksā ļoti dārgi.

Protams, ieskatīties acīs patiesībai bieži vien ir ļoti sāpīgi. Un ļoti sāpīgi ir sev atzīties, ka stāvu uz plosta nevis lainera, un ar tādu nevar un ir bīstami doties ceļojumā apkārt pasaulei.

Autors: Maša Moškovska
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements

Par komforta zonu, ciešanām un ieradumiem

ciešanas3212

Kāpēc cilvēks pastāvīgi cieš? Atbilde ir vienkārša – viņš grib ciest.
Es, protams, runāju par ciešanām “uz līdzenas vietas”. Kurš meklē, tas vienmēr atradīs. Vēl jo vairāk, tāds cilvēks, kuram prasme ciest ir attīstīta jau no bērnības un ieslēdzas automātiski.
Ir ļoti svarīgi atbildēt uz jautājumu, kāpēc tāds cilvēks grib ciest?

Te ir vērts atgriezties pie jautājuma par komforta zonu.
Šis termins ir diezgan plaši izplatīts, taču daudzi to saprot nepareizi, un te vainojams ir vārdiņš “komforts”. Pēc idejas tas nozīmē ērtības, kaut ko labu un patīkamu.

Kaut gan patiesībā, vārdu salikums “komforta zona” apzīmē situāciju, kura tev ir ierasta un kurā tu zini, kā rīkoties. Un tas nenozīmē, ka komforta zonā noteikti ir ērti un patīkami, drīzāk – gluži pretēji.

Filmās par karu ļoti bieži ir redzama tāda epizode: cilvēki tik ļoti pierod pie kara trokšņa – šāvieniem un sprādzieniem, ka trauksmi izsauc ne tik daudz kara troksnis, cik brīži, kad iestājas klusums. Klusums ir tik neierasts un sola nezināmas nepatikšanas. Cilvēkiem šajos apstākļos kauja ir ierastāk un komfortablāk par klusumu.

Ja cilvēks ir audzis smagos apstākļos, saskāries ar presingu no vecāku puses, ir bijusi agresīva vide, viņš ir juties nevienam nevajadzīgs, nemīlēts un pārdzīvojis vēl dažādus nepatīkamus momentus, tad ar laiku viņam šie pārdzīvojumi un ciešanas kļūst par normu. Viņš ir pieradis pārdzīvot. Viņam ir “labi” brīžos, kad ir “slikti”, un ne jau tāpēc, ka viņam patiešām ir labi, bet tāpēc, ka tā ir pierasti. Tā ir viņa komforta zona.

Ikviens cilvēks tiecas uz to, kas viņam ir ierasts un saprotams, uz savu “komforta zonu”. Ja komforta zona ir ciešanas, tad viņš noteikti atradīs veidu kā ciest. Un viņš meklē dažādus veidus kā nonākt ierastajā vidē.

Līdztekus viņš izvairās no situācijām, kurās viņam varētu būt patiesi labi, komfortabli un patīkami. Kāpēc?

Tāpēc, ka “īstais labi” atrodas ārpus komforta zonas.

Kad cilvēkam ir patiesi labi, vinš nezin, ko ar šo “labi” iesākt, viņš vienkārši pie tā nav pieradis. Tas izraisa trauksmi un spriedzi, kas pakāpeniski pieaug. Reāli komfortabls stāvoklis ir tik neierasts, tik nesaprotams, un nav skaidrs, ko ar to iesākt. Trauksme rada domas par to, ka tas viss nenotiek tāpat vien, ka reiz tas tomēr beigsies, un atkal viņu piemeklēs kada liksta.

Un kā izvairīties no kaut kā nezināma slikta? Gluži vienkārša formula: lai nenotiktu nekas nezināmi slikts, vajag lai notiktu kaut kas ierasti slikts – tas, pie kā tu esi pieradis, zini, kā tādā situācijā rīkoties, kā justies – tas ir lieliski atstrādāts un labi ieeļļots mehānisms.

Tālāk jau ieslēdzas individuālie iestatījumi, kas palīdz atgriezties savā ierastajā komforta zonā:
1. Var atcerēties bērnības aizvainojumus.
Kāpēc cilvēks nevēlas atlaist pagātni? Tāpēc, ka vienmēr ir iespēja to atcerēties un “aizripināties” savās ierastajās ciešanās. Viņš jautās: kā man atlaist pagātni, taču patiesībā viņš to nemaz nevēlas atlaist, jo viņam tas ir ļoti svarīgs faktors, kas ļauj atrasties tur, kur ir ērti – savā komforta zonā.

2. Var organizēt savu dzīvi tā, lai pastāvīgi izjustu ciešanas.
Piemēram: piespiest bērnam darīt to, ko viņš nevēlas, lai izpilda vienmuļu neinteresantu darbu. Viņš pārdzīvoja, sajutās nelaimīgs un šis stāvoklis kļuva par tik neatņemamu viņa dzīves sastāvdaļu, ka tad, kad viņš ir jau pieaudzis, viņš pats atrod sev monotonu, neinteresantu, zemi apmaksātu rutīnas darbu. Šis darbs nenes ne garīgu, ne morālu, ne materiālu labmu, taču ļauj uzturēt ierasto emocionālo stāvokli. Protams, periodiski cilvēks meklēs izeju no šīs situācijas, taču vienalga atgriezīsies tur, kur viņam ir ērti, savā komforta zonā. Kaut gan objektīvi skatoties – iespējas izmainīt situāciju ir katram.

3. Var atrast partneri, kurš uzņemsies “ciešanu ģeneratora” lomu – tas ļaus ilgstoši atrasties savā komforta zonā. Šajā gadījumā tie partneri, kuri nav gatavi uzņemties sadista lomu, ir absolūti neinteresanti. Nav skaidrs, ko ar tādiem darīt.

4. Ir vēl viens lielisks variants – nodarboties ar paššaustīšanu.
Pieķerties kādam maznozīmīgam sīkumam, pēc tam iegremdēties atmiņās un – lūk, viņa – tava mīļā komforta zona – pārdzīvojumi un ciešanas!

Cilvēki atrod milzum daudz veidu, kā ciest. Ir svarīgi saprast šo mehānismu un iemācīties to kontrolēt. Te lieti noder tāds instruments, kā dienasgrāmata retrospektīvajai analīzei. Bet “cietējiem” (ja viņi vēlas ko mainīt) ir jasaprot, ka viss, uz ko viņi tiecas savā apziņā – tuvas attiecības, interesants, radošs darbs, patīkama komunikācija, iekšējais miers – tas viss atrodas ārpus komforta zonas. Savukārt zemapziņa cenšas ievilkt atpakaļ ierastajās ciešanās.
Tāpēc, to saprotot, ir ļoti svarīgi pārstāt gūt baudu no ciešanām un iemācīties gūt labsajūtu no intereses, prieka un tuvības.
Objektīvi – vairumam cilvēku nav iemeslu ciešanām.
Subjektīvi – nevajag meklēt šos iemeslus.

Autors: digitall-angell
Avots: https://rodoswet.ru
Tulkoja: Ginta FS

Ieradumi, kas nolemj mūs nabadzībai

nabags

Ļoti bieži nabadzība nav naudas trūkums, bet gan negatīvu ieradumu esamība. Ja cilvēks ar tiem nestrādā un tos nemaina, labklājība nekad neienāks viņa dzīvē. Personības izaugsmes treneris Jevgēņijs Deiņeko stāsta par to, kas notiek tad, kad talantīgi cilvēki atkārto nabadzīgo ieradumus un paši tādi arī kļūst. Pārbaudiet sevi!

12 gadi psihologa praksē ir devuši man iespēju ieraudzīt veselu rindu ieradumu, kas piemīt nabadzīgiem cilvēkiem. Ir interesanti un, vienlaicīgi, skumji vērot, kā cilvēki seko šiem ieradumiem atkal un atkal, un viņu dzīvēs nekas nemainās…

1. ieradums: vienmēr meklēt vainīgos

Nabadzīgs cilvēks nekad neuzņemas atbildību par sevi. Viņš drīzāk apvainos savās neveiksmēs kolēģus, darba devējus vai sistēmu, nekā atzīs savas kļūdas. Nabadzīgais domā tā: “Ja vien ne VIŅI, es jau sen būtu veiksmīgs un turīgs. Man VISI traucē, un es neko nevaru padarīt!”

2. ieradums: “vilkt” laiku

No bērnības daudziem no mums ir iemācīta vecā tautas “gudrība”: “Septiņas reizes nomēri, pirms nogriez”. Laiks iet, bet jūs vēl joprojām mērat, domājat un rezultatā atrodas kāds, daudz uzņēmigāks, kurš nogriež “jūsu” kumosu, un aiznes to. Uzvar tas, kurš nebaidās spert pirmo soli un riskēt, tas, kurš izmanto savas idejas, nevis norok tās savas atmiņas tālākajā stūrī.

Cilvēks ar nabadzīgā domāšanu vienmēr “velk” laiku, bet paša bezdarbību un neuzņēmību “noraksta” uz kādu citu.

3. ieradums: neriskēt

Nabadzīgie neriskē. Viņi dod priekšroku stabilitātei, lai arī tā nenes nepieciešamos ienākumus. Rezultātā, tā arī dzīvo – no algas līdz algai, zem sava iedomātā stabilitātes spārna.

4. ieradums: mācīties bez maksas (vai vispār neko nemācīties)

Tipiskais nabadzīgo pārstāvis pierakstās uz daudziem bezmaksas treniņiem un semināriem, kuru lielāko daļu tā arī nenoklausās. Rezultātā, viņš dzīvo ilūzijā par to, ka mācās, bet patiesībā nekādas izaugsmes nav. Mēs visi zinām, kur atrodas bezmaksas siers… Lai kļūtu par uzņēmēju ir jābūt dzīvai komunikācijai ar savu skolotāju, ja tas ir, un jābūt skaidram darbību plānam, kā sasniegt savu mērķi. Treniņa cena nav tikai nākotnes veiksmes rādītājs, bet gan arī jūsu moticvācijas cena.

5. ieradums: nemaksāt citiem par viņu darbu

Cilvēks ar nabadzīgā domāšanu mīl dzīvot uz citu rēķina. Mūziku, treniņus, filmas u.t.t. viņš par brīvu iegūst internetā. Un viņa filosofija ir iegādāties pēc iespejas vairāk  maksas pakalpojumus vai preces bez maksas.  Un dzīve vienkāršo šo viņa uzdevumu, radot servisus (torentus, pirātu lapas u.t.t.), kurus radījuši tadi paši nabadzīgie nabadzīgajiem. Zogot citu intelektuālo īpašumu, un mānoties, cilvēks turpinās dzīvot nabadzībā.

6. ieradums: žēlot sevi

Ļoti bieži cilvēki savu problēmu sakni redz apstākļos – vai nu tas ir nelabvēlīgs ģeogrāfiskais novietojums, figūras nepilnības, tas, ka piedzimuši nabadzīgā ģimenē, piedzimuši neīstajā laikā, nav bijis iespējas iegūt pienācīgu izglītību, dzīvo nepareizajā valstī u.t.t. Nabadzīga cilveka arsenālā ir desmitiem iemeslu sevi pažēlot, bet kapitālu ar žēlumu nenopelnīsi.

7. ieradums: čīkstēt  un sūdzēties

Nav nekāds noslēpums, ka naudas trūkums ir negatīvu emociju cēlonis. Atšķirībā no nabadzīgā, cilvēks ar bagāta cilvēka domāšanu uztver savu neveiksmi kā nākamo pakāpienu ceļā uz savu mērķi, viņš nav pieradis čīkstēt un sūdzēties par savu likteni. Dažkārt jau gribas pažēloties un izraudāties, taču vieglāk no tā nekļūst, un naudas daudzums maciņā arī nemainās. Tās, ka nebija, tā arī nav.

8. ieradums: domāt par to, ko teiks citi

Veiksmīgs cilvēks novērtē savu individualitāti, un nav atkarīgs no apkārtējo viedokļiem. Nabadzīgs, kā likums, gluži otrādi – lauvas tiesu sava laika tērē, lai uzturētu savu tēlu citu cilvēku acīs. Pie kam, viņš orientējas uz bagātākiem un veiksmīgākiem cilvēkiem, nekā pats. Protams, šī salīdzināšana nav par labu viņam, bet toties dod vēl vairāk iemeslu tam, lai varētu žēloties.

9. ieradums: šķiešanās ar naudu

Nabadzīgam cilvēkam nav savas finansu stratēģijas. Viņa mērķis ir nopelnīt un uzreiz iztērēt. Cilvēks ar bagāta cilvēka domāšanu nopelna un investē (lielu daļu naudas investē arī sevī). Visbiežākā domāšanas kļūda šajā situācijā ir: “Ko es varu investēt, ja man nekā nav?”. Labklājībā dzīvo tie, kuri iemācījušies pareizi rīkoties ar savu nopelnīto naudu.

10 ieradums: tūlītēja izdevīguma meklēšana

Nabadzīgie necenšas mācīties kaut ko jaunu, nestrādā perspektīvā, bet grib saņemt tūlīt, momentā. Tas ir spilgts paterētāju sabiedrības uzvedības modelis. Cilvēks grib visu, un uzreiz, nepieliekot tam pietiekamas pūles. Viņš ir līdzīgs tam zemniekam, kurš ziemā apēd, pavasarī stādāmos, kartupeļus un nedomā par to, ko stādīs pavasarī.

11. ieradums: darīt to, kas nepatīk

Nabadzīgajam vienmēr atradīsies 10 vainīgie, 100 atrunas, 1000 iemeslu, kāpec viņam jādodas uz nīstamo darbu. Viņš dzīvo ar domu par piektdienu, nolād priekšniecību, taču, vienalga, katru pirmdienu, bez iebildumiem soļo uz ofisu. Uzsākt kaut ko savu, vai kaut ko mainīt, viņam nav drosmes. Taču, tā,  neko nemainot, dzīve paiet bez priecīgiem pārsteigumiem, absolūtu vienādi – gadu aiz gada.

12. ieradums: nelietderīgi tērēt savu laiku

Šāds cilvēks bieži uzdot sev jautājumu “kā nosist” savu laiku? Šis uzstādījums būtu jāpārvērš pozitīvajā jaunā uzstādījumā” kā man, pēc iespējas lietderīgāk, izmantot savu laiku”? Gala rezultātā, katrs saņem to, pēc kā tiecas – nabadzīgais “nosit” laiku un savu dzīvi, bagātais – izmanto to lietderīgi, kas atspoguļojas arī materiālajā stāvoklī.

13. ieradums: dzīvot svešu dzīvi

Nabadzīgiem cilvēkiem piemīt vēl viens trūkums – projicēt citu cilvēku dzīvi uz savējo. Neskaitāmi seriāli, raksti dzeltenajā presē, grāmatas par zvaigznēm palīdz stimulēt šo vēlmi. Baudot citu cilvēku piedzīvojumus, viņi dzīvo ilūzijās un savu elku veiksmes paēnā. Un tadā veidā vēlme riskēt un pārkāpt pāri savām bailēm, arvien samazinās.

Šo kaitīgo ieradumu ir daudz vairāk, nekā šeit uzskaitīts, taču šos variet izmantot kā testu tam, lai saprastu, ko nepieciešams savā dzīvē izmainīt. Visu šeit pieminēto, var izmantot kā papildus motivāciju darbībai. Veiksmi jums un labklājību!
Autors: Jevgēņijs Deiņeko
Avots: http://www.transurfing-real.ru
Tulkoja: Ginta FS

Kā dzīvot priekā un veselībā

Andrej Voron

Ikvienam ilgdzīvotājam ir sava dzīves gudrība, kas izgājusi laika un pieredzes pārbaudi. Tieši tāpēc šī pieredze mums ikvienam var ļoti noderēt, ja arī mēs vēlamies nodzīvot garu, skaistu un veselīgu mūžu. Šie būs citāti no grāmatas: «Многие лета. Благие лета. Заповеди 104-летнего мудреца Андрея Ворона для долгой и радостной жизни». Viedi, vienkārši, patiesi un neapstrīdami. Protams, ne visus tos mēs varēsim ievērot, jo dzīvojam sarežģītā pasaulē. Un tomēr…
1. Iemācies ap sevi redzēt visu dzīvo un priecāties par visu – zāli, kokiem, putniem, dzīvniekiem, zemi, debesīm. Ieskaties tajos ar labestības pilnām acīm un uzmanīgu sirdi – un atklāsies tev tādas zināšanas, kuras neatradīsi grāmatās. Un ieraudzīsi tajās sevi – mierīgu un atdzimušu.

2. Ieradini sevi kaut dažas minūtes jebkurā laikā basām kājām pastāvēt uz zemes. Dod ķermenim zemi, kamēr tā pati to nav pasaukusi.

3. Meklē iespēju pabūt pie ūdens. Tas noņems nogurumu un attīrīs domas.

4. Kur vien vari, dzer tīru ūdeni, negaidot slāpes. Tās ir pirmās zāles. Lai kur arī mani dzīve aizveda, es vienmēr meklēju aku, avotu. Nedzer saldu un sāļu (minerālūdeni) ūdeni no pudelēm. Pirmais saēdīs aknas, otrais – aizdambēs asinsvadus.

5. Katru dienu ēd dārzeņus. Barojoši ir tie dārzeņi, kurus sasildījusi un piepildījusi saule. Pirmajā vietā ir bietes, nav pasaulē labākas barības par to. Pēc tam pupiņas, ķirbis, ogas, burkāni, tomāti, pipari, spināti, salāti, āboli, vīnogas, plūmes.

6. Gaļu, ja vēlies, vari ēst. Bet – reti. Neēd cūkgaļu. Ne vienu vien cilvēku tā aizsūtījusi uz to sauli. Taču plāna speķa šķēle derēs. Necep to. nevajag uzturā lietot gumiju.

7. Slikts ēdiens ir desa, cepti kartupeļi, cepumi, saldumi, konservi, marinādes. Mans ēdiens ir graudaugi, pupiņas un zaļumi. Plēsējs saēdies gaļu kļūst slinks, knapi kust. Bet zirgs, saēdies auzas, visu dienu vezumu velk. Siseņi pārtiek no zāles un tāpēc tiem ir spēks lidot.

8. Labāk ēst pa saujiņai, bet bieži. Lai mazāk ēstu, es dzeru daudz ūdens un kompotus, ēdu rupju barību un svaigus dārzeņus. No ceturtdienas vakara līdz piektdienas vakaram es neko neēdu, dzeru tikai ūdeni.

9. Gavēnis ir lielākā dāvana. Nekas nespēj labāk mani atjaunot. Kauli kļūst viegli – kā putnam. Bet sirds priecīga kā jaunam puisim. Ar katru lielo gavēni es kļūstu par pāris gadiem jaunāks.

10. Saule lec un riet – tieši tev. Darbi vedas pēc saullēkta. Pieradīsi pie tā un būsi stiprs miesā un garā. Bet smadzenes labāk atpūšas un kļūst gaišākas vakara miegā. Tā rīkojas mūki un karavīri. Un tad viņiem ir spēks kalpot.

11. Ir labi dienvidū pusstundu pagulēt, lai asinis atsvaidzinātu seju un galvu. Nav labi gulēt pēc tam, kad esi paēdis, jo tad asinis kļūst biezas un tauki uzkrājas asinsvados.

12. Mazāk sēdi, bet guli, cik labpatīkas.

13. Centies vairāk būt svaigā gaisā. Ieradinies dzīvot vēsās telpās. Galvenais, lai kājas un rokas būtu siltumā, toties galva – vēsumā. Ķermenis noveco karstumā. Usūrijas mežos es pazinu kādu vecu ķīnieti, kurš vienmēr staigāja vatētā apģērbā, toties savu būdu gandrīz nekad nekurināja.

14. Vāju, salstošu ķermeni stiprini ar zālītēm. Saujiņu zālītes, ogas, lapiņas, aveņu, jāņogu, zemeņu zariņus aplej ar karstu ūdeni un dzer visu dienu. Tādā veidā ziemā tev būs jūtams labums.

15. Neaizmirsti par riekstiem. Rieksti ir līdzīgi mūsu smadzenēm. Tajos ir spēks smadzenēm. Ir labi katru dienu lietot karotīti riekstu eļļas.

16. Ar cilvēkiem esi labestīgs un uzmanīgs. No katra, pat no tukšākā, tu daudz ko vari iemācīties. Nepadari cilvēkus ne par naidniekiem, ne draugiem. Tad arī tev nebūs nekādu raižu.

17. Tas, kas tev būs lemts, to tu arī saņemsi. Tikai iemācies pacietīgi gaidīt. To, kas tev nepienākas, to arī gaidīt nav jēgas. Lai dvēsele ir viegla.

18. Netici aizspriedumiem, zvaigžņu tulkiem, nezīlē. turi dvēseli tīru.

19. Kad dvēselei slikti, vajag daudz staigāt. Labāk staigāt pa laukiem, mežiem, pie ūdeņiem. Ūdens aiznesīs skumjas. Taču atceries, labākās zāles dvēselei ir gavēnis, lūgšanas un fizisks darbs.

20. Vairāk kusties. Akmens, kurš ripo, nekad neapaugs ar sūnām. Nepatikšanas mūs tur pie zemes, nevairies no tām, taču arī neļauj tām uzkundzēties tev. Nekad nebaidies sākt mācīties ko jaunu – tā tu atjaunosies.

21. Es nekad dzīvē neesmu bijis kūrortā un nevienu svētdienu neesmu nogulējis tāpat vien. Mana atpūta ir darbību maiņa. Nervi atpūšas, kad rokas strādā. Ķermenis uzkrāj spēkus, kad galva stradā.

22. Neprasi maz. Prasi daudz. Un saņemsi vairāk nekā maz.

23. Necenties no visa gūt izdevīgumu, bet centies, lai pats esi noderīgs. Vīnogulāji, kas nenes ražu, izžūst.

24. Neesi zobgalis un izsmējējs, taču esi jautrs.

25. Nepārēdies. Badīgs zvērs ir viltīgāks un patiesāks kā paēdušais. Ar saujiņu dateļu un glāzi vīna, romiešu leģionāri ar pilnu uzkabi, skrēja 20 kilometrus, un ielauzās pretinieka rindās, un pusi dienas cīnījās bez atelpas. Bet parpilnībā un izvirtībā slīgstošā Romas impērija krita.

26. Pēc vakariņām es vēl pusstundu pastaigājos pa dārzu.

27. Kad ēd, neudzer. Nedzer ne pirms, ne pēc ēšanas.

28. Lai nebūtu bērns jāvadā pa ārstiem, atdod viņu Mātes Dabas gādībā. No mazām dienām iemāci viņam staigāt ar basām kājām pa zemi. Tā ir labākā norūdīšanās. Apdega bērns saulē – nekas traks nenotiks, iekoda lapsene vai skudra – arī labi, sadzēla nātres, izpeldējās aukstā ūdenī, sadūras ar ērkšķiem, apēda dārzā ko netīru – tātad norūdījās pret slimībām, kļuva stiprāks miesā un garā.

29. Kad tu griez dārzeņus ar nazi, tie zaudē zemes spēku. Labāk tos ēst un varīt veselus. Sīpols ir divreiz vērtīgāks, ja to saspiež ar rokām vai ar koka dēlīti.

30. Nav obligāti jādzer veikalā pirkta tēja. Man vislabākā tēja ir ar karstu ūdeni aplieti bumbierkoka jaunie zariņi. Tāda tēja ir ļoti veselīga un garšīga. Tā izvada no organisma sāļus un lieko ūdeni, noņem sāpes un locītavu iekaisumu. bet kafija, tēja, saldie dzērieni un alus grauj sirdi.

31. Ja esi piekusis, ir parādījies nogurums, vājums, slimīgums, vienkārši ļauj organismam atpūsties. lai vienkāršāks kļūst tavs ēdiens. Tad labāk katru dienu ēst kaut ko vienu. Nākamajā dienā kaut ko otru un tā, kaut veselu nedēļu no vietas.

32. Vēlies ilgi būt jauns un ilgi dzīvot? Reizi nedēļā sev noorganizē riekstu-ābolu dienu. No rīta sagatavo 8 ābolus un 8 riekstus. Ik katras 2 stundas apēd vienu ābolu un vienu riekstu. Lai dienas garumā kuņģis būtu nodarbināts.

33. Kad jūti, ka tavs organisms ātri nogurst, ka tevi viss tracina un viss krīt no rokām, tas nozīmē, ka divas trīs reizes dienā vajag apēst burkānu. Tā atjaunojas spēki.

34. Silto ēdienu es gatavoju tikai 1-2 ēdienreizēm. Ēdienam jābūt svaigam.

35. Lai nesaaukstētos, nemazgājies ar karstu ūdeni, ēd katru dienu riekstus un ķiplokus, staigā basām kājām pa grīdu, kas piebārstīta ar kukurūzu un daudz guli.

36. Kad pienāk ogu sezona, vari neēst neko citu, kā tikai ogas. katru dienu kaut krūzīti. Ja zvaigznes ir debesu acis, tad ogas ir zemes acis. Nav starp viņām svarīgākās un nesvarīgākās. Katra dos tev veselību un spēku – sākot no ķiršiem līdz arbūzam.

37. Glabā sevī iekšējo prieka sajūtu un prieku par dzīvi.

38. Atrodi laiku klusēšanai, mieram, dvēseliskām sarunām ar sevi.

39. Lai tev sirds pasaka priekšā to, kas labi un kas slikti.

40. Nepārdzīvo to, ko par tevi domā un runā citi. Esi tu pats sev tiesnesis – tīrībā un cieņā.

41. Nedusmojies uz cilvēkiem. Nenosodi tos. Katrs cilvēks, kam tu esi piedevis, vairos tavu mīlestību pašam pret sevi.

42. Ja tava sirds ir mīlestības pilna, tajā bailēm nav vietas.

43. Nesacenties ne ar vienu. Katram savs. Labāk piekāpties.

44. Nabags nav tas, kam ir maz, bet tas, kam mūžīgi nepietiek.

45. Nekad nekliedz uz bērniem un neper tos. Jo savādāk viņi izaugs par vergiem.

46. Nestrīdies. Katram sava taisnība un aizvainojums.

47. Nepamāci cilvēkus, kā viņiem dzīvot un ko darīt. Es nekad nepamācu, vien dodu padomu, kad man to jautā.

48. Neuzskati sevi par visgudrāko un visgodīgāko, labāku par citiem.

49. Necenties būt citiem piemērs. Meklē piemēru savā tuvumā.

50. Veselīgam miegam ir dziedinošs spēks. taču mums katru dienu tas jānopelna – strādājot un piepūloties.

7 labumi

Kāds ārsts vēlējās uzzināt, kas man dod tik ilgu mūžu. Es padomāju un uz papīra lapas uzrakstīju 7 labumus.
1. Mērens uzturs,
2. Pastavīgs, mērens fizisks darbs, ieradums daudz staigāt.
3. Tīrs ūdens un gaiss.
4. Saule.
5. Paškontrole un atturīgums.
6. Atpūta.
7. Ticība.

7 galvenās lietas, kas jāiemācās:

1. Atrast prieku savā dzīvē. Prieku par katru tev dāvāto dzīves minūti.
2. Nest prieku citiem. Būt cilvēciskam.
3. Piedot. Vienmēr, visiem un sev – tai skaitā
4. Nožēlot savus grēkus, un censties negrēkot, atbrīvoties no kļūdām..
5. Smieties. Sejā un dvēselē (neuztvert sevi un cilvēkus parāk nopietni).
6. Elpot. Brīvi, dziļi un ar baudu.
7. Gulēt. Tik cik gribās, un, ar baudu.

7 lieliskākie ēdieni

(Tie mums ir Dieva dāvāti ne tikai kā labākais ēdiens, bet arī kā zāles)
1. Bietes.
2. Gurķi un sīpoli.
3. Rūgušpiens.
4. Zivis.
5. Putra (griķu,kukurūzas, pupiņu, prosas).
6. Ābols.
7. Ogas un rieksti.

7 lieliskākie dzērieni

1. Avota ūdens.
2. Zaļā tēja.
3. Vīnogu sula (vīns).
4. Tēja no lapām, zariņiem un ogulāju ziediem.
5. Kvass.
6. Kompots.
7. Kāpostu sula.

Ja tev priekšā stāv grūta izvēle vai grūts lēmums, ar vieglu sirdi vakarā sev uzdod jautājumu, un no rīta, kad pamodīsies, būs tev atbilde. Tā arī būs!

Ja nezini, ko darīt, dari vismaz kaut ko, ko vari.

Ja baidies darīt, nedari. Bet, ja dari, nebaidies.

«Muļķīga», bezjēdzīga un tukša darba nemēdz būt.

Ja nezini, kā rīkoties, rīkojies kā sirds liek, bet ievēro mēra sajūtu.

Ne viss pakļaujas prātam. Bet viss pakļaujas neatlaidībai.

Un tev nav nekā neiespējama, kamēr vien dzīvo un esi brīvībā.

Avots: http://www.wiolife.ru
Tulkoja: Ginta FS

Vienkāršs ikrīta ieradums, kas palīdzēs atrisināt jebkuru problēmu

ieradums1
Jūsu zemapziņa zin visas atbildes uz visiem jautājumiem. Bet kā tās “izvilkt” apziņas līmenī?
Vienkāršs ikrīta ieradums, kas palīdzēs sadzirdēt, ko saka priekšā zemapziņa, un attīstīt radošu pieeju uzdevumu risināšanā.

 

Jūsu zemapziņa pastāvīgi strādā, gan, kad jūs guļat, gan tad, kad esat nomodā.
Napoleons Hills (amerikāņu rakstnieks, veiksmes grāmatu autors)

 

Zemapziņa nekad neatpūšas, tā pastavīgi ir nomodā, jo kontrolē jūsu sirds ritmu, asins cirkulāciju un gremošanu. Tā regulē dzīvei svarīgos procesus un jūsu organisma funkcijas un zin atbildes uz visiem jautājumiem.
Tas, kas notiek zemapziņā, izpaužas arī apziņā. Citiem vārdiem sakot, tas, kas notiek iekšā zemapziņā, noteikti ar laiku kļūs par jūsu realitāti.
Jūsu mērķis ir novirzīt zemapziņu tās problēmas risināšanas virzienā, kura jūs uztrauc. Un, lūk, vienkāršs vingrinājums, kas palīdzēs to izdarīt.

 

10 minūtes pirms miega

 

Nekad neaizmiedziet bez jautājuma zemapziņai.
Tomass Edisons (amerikāņu izgudrotājs un uzņēmējs)

 

Šī prakse ir kopēja daudziem veiksmīgiem cilvēkiem visā pasaulē – likt zemapziņai strādāt miega laikā.
Jums būs vajadzīgas tikai dažas minūtes pirms miega, lai pameditētu vai pierakstītu jautājumus, atbildes uz kuriem jūs vēlaties saņemt.
Sastādiet to jautājumu sarakstu, kas jūs interesē. Jo precīzāk noformulēsiet šos jautājumus, jo precīzāka būs atbilde. Kamēr jūs gulēsiet, zemapziņa strādās un meklēs atbildi uz tiem.

 

10 minūtes pēc pamošanās

 

Pētījumi apstiprina to, ka pieres daivas smadzeņu garoza ir aktīvāka un spējīga atrast radošus risinājumus tieši pēc pamošanās. Jūsu zemapziņa strādāja visu laiku, kamēr jūs gulējāt, radot konteksta un īslaicīgas saites, bet radošums rodas no saitēm starp dažādām smadzeņu daļām.

 

Nesenā intervijā ar amerikāņu šahistu un taidzicjuaņ meistaru Džošu Vaickinu tika runāts par šo rīta ieradumu – izmantot zemapziņu, lai atrastu negaidītus risinājumus un saites.
Atšķirībā no 80% cilvēku, vecumā no 18 līdz 44 gadiem, kuri, no rīta pamostosties, jau pirmajās 15 minūtēs pārbauda savus viedtālruņus, Vaickins apsēžas klusā vietā, meditē un pieraksta domas savā dienasgrāmatā.
Tā vietā, lai koncentrētos uz to, kas notiek ārpusē, kā to dara lielākā daļā cilvēku, kuri pārbauda paziņojumus savās mobilajās ierīcēs, viņš koncentrējas uz iekšējo. Tā viņš iegūst skaidrību, spēju mācīties, radošumu – stāvokli, kuru viņš nosauc par “kristalizēto intelektu”.

 

Ja neesat raduši pierakstīt savas pārdomas, šī domu pierakstīšana varētu jums šķist sarežģīta. Principā, pietiks, ja pierakstīsiet savas domas tikai attiecībā uz konkrēto problēmu.
Tagad aplūkosim pieprasījumu, kuru jūs nosūtat savai zemapziņai pirms miega.
Atcerieties visus jautājumus, kuri jūs interesē. Domājiet par tiem un pierakstiet to, kas jānoskaidro. Pēc tam dodieties pie miera.
No rīta pirmais, kas jāizdara, jāpieraksta viss, kas ienāk prātā, attiecināmais uz problēmu, kura jūs uztrauc. Tā jūs varēsiet atrast atbildes uz jebkuriem jautājumiem – kā atrisināt svarīgu darba jautājumu, kā kļūt par labiem vecākiem, kā kļūt par labāko dzīvesbiedru, ar ko iepazīties, kā uzlabot attiecības.
Protams, nāksies patrenēties, lai iegūtu šīs iemaņas. Taču ar laiku jums būs vieglāk saņemt atbildes no savas zemapziņas un atrast tajā radošus risinājumus un uzticēties savai intuīcijai.

 

Noslēgumā

 

Cilvēks nevar mainīt apstākļus, bet viņš var mainīt savas domas un tadā veidā kvalitatīvi uzlabot apstākļus.
Džeimss Allens (britu rakstnieks un dzejnieks)
Jūsu domas ir jūsu dzīves, kuru jūs katru dienu paši veidojat, plāns.
Kad mācaties pārvaldīt savas domas, apzināti un neapzināti, jūs radat apstākļus, kas neizbēgami padarīs jūsu mērķus sasniedzamus.
Jūs esat savas mūžības radītāji.
Šis vienkāršais ieradums palīdzēs jums apzināties, ko jus vēlaties sasniegt un kā velaties to sasniegt.
Tulkoja: Ginta FS

Jaungada apņemšanās: kā uzvarēt?

ieradumi

Kādreiz tā nebija. Manā laikā neviens nekādas JG apņemšanās nerakstīja. Cilvēki lēja laimītes, ēda, dzēra un skatījās TV, vēlēja citiem laimi. Tagad mūsu dzīvē ir ienākušas daudzas jaunas tradīcijas. Mums ir jauni dievi – Jūķubs un Feisbuks, mēs svinam Halovīnus un Valentīndienas. Mūsu dzīvē stingri ir ienākušas jaungada apņemšanās.

Ko tad mēs cilvēcīgi apņemamies? 90% ir par svara korekciju un sportisko aktivitāšu uzsākšanu un nelabo ieradumu atmešanu. Janvārī sporta klubi piedzīvo bumu. Tas ilgst aptuveni 2 nedēļas. Tad var novērot, kā fitnesa trenerīšu fizionomijas savelkas vāji maskētos smīniņos, uzlūkojot jaunieradušos censoņas. Jaunajiem sporta mīļotājiem nekad mugurā nebūs savalkātas un samazgātas sporta formas. Gluži pretēji! Tās ir kā no veikala plaukta. Spīdīgas un glamūrīgas. Tātad, riepas nomešanas un regulārās sportošanas apņemšanās darbojas 7-14 dienas.

Apņemšanās nepīpēt izbeidzas pēc 72 stundām, kad nikotīna iztrūkuma lauziens uzņem maksimālos apgriezienus. “Nekad vairs nedzeršu” apņemšanās izčākst pret 01. janvāra vakaru. Mēs vēl apņemamies nespēlēt datorpēles, ir brīnumainas ieceres par veselīgu uzturu, miega režīmu utt.

Ir otrs apņemšanās plasts, daudz mazāks: pabeigt maģistrus, doktorus, bakalaurus, uzrakstīt grāmatas, sarakstīt mūža skaņdarbus, iemācīties spēlēt klavieres / ģitāru, apgūt angļu valodu utt., utjpr… un tas viss bieži vien nestrādā. Jautājums – kāpēc?

Atbilde ir gluži vienkārša – trūkst enerģijas. Mēs uz brītiņu it kā iedegamies, sasolam sev un citiem, ka tagad viss būs… un nesanāk. Un tad ir pārmetumi sev, kurus mēs mēģinam notušēt savā apziņā.

Un bikini sezona pienāk bez mūsu iecerētās ideālās formas. Pīpējam kā pīpējuši, ēdam, ko ēduši, maģistri, doktori un svešvalodas tiek pārceltas par gadu.

Ko darīt? Kas notiek?

Jebkurām šādām izmaiņām ir vajadzīga pamatīga psihiskā enerģija. Ar gribasspēku bieži vien nepietiek. Pie izmaiņām vienmēr iestājas brīdis, kad vecie paradumi mūs ļoti intensīvi vilina atgriezties ierastajā režīmā un, diemžēl, vecā dzīve praktiski neprasa lieku enerģiju. Mēs viegli atkrītam atpakaļ ierastajās lietās.

Lai apņemšanās piepildītos, ir jāievēro daži būtiski noteikumi.

Noteikums Nr. 1.
Nestāstīt un neplātīties citiem, ka es 100 punkti nometīšu riepu, nepīpēšu, skriešu maratonus, pabeigšu maģistrus utt. Ir ļoti neieteicams plātīties! Mums tā jau nav daudz enerģijas un plātoties mēs tikai to zaudējam.

Noteikums Nr. 2.
Nerunāt par savām iecerēm ar skeptiskiem cilvēkiem. Viņi ar savu skaudību un nicināšanu jūsu labos nodomus saindēs. Viņi to tik vien gaida, lai jums neizdotos, jo tad viņi paši jutīsies mierīgi. Skeptiski, toksiski cilvēki jūtas labi, kad citiem neiet.

Noteikums Nr. 3.
Atrast domu biedrus.
Šis noteikums par domubiedriem ir varbūt pats būtiskākais! Kopā mēs spējam savienot mūsu enerģijas lielā spēkā. Mēs varam viens otru atbalstīt un tad notiek brīnums. Mums izdodas uzvarēt! Jūsu domubiedru grupas cilvēki noturēs jūs uz trases, kad pienāks vājuma brīdis. Un tas noteikti pienāks. Tieši šī vājuma brīža uzvarēšana (un vājuma brīži var būt vairāki) dod milzīgu enerģijas lādiņu nākamajām uzvarām. Un galējā uzvara ir tad un tikai tad, kad jaunais mūsu dzīvē jau ir kā nostabilizējusies norma un mēs esam ar to mierā.

Lai iet reklāma! Pareklamēšu Spoguļotājus, kur darbs notiek nelielās grupās: 3-5 cilvēki. Šīs grupiņas bez dzīvajām tikšanās reizēm izveido arī savas domu biedru grupas internetā un spēj viens otram operatīvi iedot atbalstu, kad to visvairāk vajag. Un jūs zināsiet, kad atnāk slinkums iet uz sportu vai ļoti gribās kādu savu veco ieradumu, ka jūsu grupas biedri pārdzīvos par jums, jo ļoti ir vēlējušies jūs atbalstīt. Un jūs sajutīsiet šo grupas atbalstu un sajutīsiet savu spēku un jums izdosies uzvarēt! Protams, derīgas ir jebkuras atbalsta grupas, Spoguļotājos vienkārši ir jau atstrādāta laba atbalsta sistēma, kas ir daudzkārt pārbaudīta.

Lai ir lielisks 2017. gads! Droši skatīsimies nākotnē un veidosim savus apņemšanās sarakstus! Būsim skaisti, būsim enerģijas pilni, būsim veselīgi un būsim laimīgi un priecīgi! Skaistu šo svētku laiku un laimīgu Jauno Gadu!

Andis Geste

P.S. Jaunā gada priekšvakarā TV Inese Prisjolkova stāstīja par 100 dienu grupām, kuras tiek veidotas, lai cilvēkiem vieglāk būtu pildīt savas apņemšanās. Man un maniem domubiedriem šāda 100 dienu grupa ir jau vairāk kā divus gadus un šī kopība patiešām strādā un palīdz ikvienam no tās dalībniekiem veidot sev labāku dzīvi. Dažkārt mēs to dēvējam par savu īpašo “psihoterapiju” Ja kādu no jums tas interesē, rakstiet privāti, vietas pietiks visiem, kuri patiešām vēlas kaut ko mainīt:
(gincisst@gmail.com)
Veiksmīgu šo gadu!

Ginta FS

Labas ziņas, sliktas ziņas…

zinas

Ziņas prātam ir kā cukurs ķermenim

Mēs esam tik labi informēti un tomēr zinām tik maz. Kādēļ tā? Tādēļ, ka pirms 200 gadiem tika izdomāta indīga zināšanu ieguves forma – ziņas. Ir pienācis laiks apzināt kaitīgo ziņu iedarbību un pieņemt mērus, lai pasargātu sevi no briesmām.

Pēc savas būtības esam kā alu cilvēki ieģērbti kostīmos un kleitās. Mūsu smadzenes ir piemērotas medīšanai un vākšanai, dzīvošanai nelielās grupās un izdzīvošanai ierobežotā pārtikas un informācijas daudzumā. Šodien mūsu smadzenes un ķermeņi dzīvo pasaulē, kurai nemaz nav pielāgoti. Tas noved pie lieliem riskiem un bīstamas rīcības.

Pēdējās desmitgadēs daži veiksmīgākie no mums ir apzinājušies dzīves briesmas ēdiena pārpilnības apstākļos (aptaukošanās, diabēts) un ir sākuši mainīt savu diētu. Tomēr vairākums pat nevar iedomāties, ka ziņas smadzenēm ir kā cukurs ķermenim. Ziņas var viegli norīt. Mūs baro ar vienkāršas informācijas maziem kumosiem, kas neskar mūsu dzīvi un neprasa prāta piepūli. Tāpēc mēs gandrīz nemaz nejūtam sāta sajūtu. Atšķirībā no grāmatu lasīšanas un gariem rakstiem, kas prasa prāta piepūli, mēs varam uzsūkt bezgalīgi daudz spilgtu ziņu, kas ir tikpat spožas kā mazas konfektes mūsu prātam.

Šodien esam sasnieguši informācijas pārmērību tieši tāpat, kā sasniedzām ēdiena pārmērību pirms 20 gadiem. Mēs sākam saprast, ka ziņas var būt toksiskas un speram pirmos soļus pretī informācijas diētai.

Šis ir mans mēģinājums izgaismot ziņu negatīvo pusi un rekomendēt iespējamos veidus, lai ar to cīnītos. Dzīvojot gadu bez ziņām, varu ieraudzīt un aprakstīt šīs brīvības rezultātu: mazāk novēršanās, vairāk laika, mazāk nervozitātes, dziļākas domas, vairāk atklājumu. To nav viegli izdarīt, bet tas noteikti ir tā vērts.

Tālāk minēti iemesli, kādēļ būtu vērts atteikties no ziņām.

 

1. iemesls: ziņas mūs sistemātiski maldina

Ziņas neparāda reālo ainu par pasauli. Vispirms mūsu smadzenes pievērš uzmanību vizuālai, liela mēroga, sensacionālai, skandalozai un skaļai informācijai stāstu veidā. Smadzenes savās ierobežotajās spējās ne īpaši pamana garos, abstraktos, lēnos un sarežģītos zināšanu gabaliņus.

Ko dara TV kanāli un avīzes? Tās fokusējas uz spilgtiem vizuāliem attēliem. Galvenā ir bilde, pat ja tā slēpj daudz svarīgākas, bet garlaicīgas ziņas. Tā tiek noķerta mūsu uzmanība, un tā darbojas biznesa modelis. Mūsu smadzenēm patīk garšīgi stāsti, kurus var viegli norīt.

Pateicoties mediju pūlēm, prātā izveidojas absolūti nepareiza risku karte:

– Terorisms ir pārvērtēts, bet hroniskais stress – nenovērtēts;

– Lehman Brothers bankrots ir pārvērtēts, bet finanšu disciplīna – nenovērtēta;

– Kosmonauti ir pārvērtēti, bet medmāsas – nenovērtētas;

– Britnija Spīrsa ir pārvērtēta, bet klimata izmaiņu ziņojums – nenovērtēts;

– Aviokatastrofas ir pārvērtētas, bet pretestība antibiotikām – nenovērtēta.

Mēs neesam pietiekoši racionāli, lai pretotos mūsdienu mediju spiedienam. Tas ir ļoti bīstami, jo tas risku novērtējums, ko saņemam no ziņām, pilnīgi atšķiras no patiesajiem riskiem, kas mums draud.

 

2. iemesls: ziņas nav svarīgas

Pēdējā gada laikā Jūs esat izlasījis vairākus desmitus tūkstošu ziņu stāstus. Nosauciet kaut vienu ziņu, kas ir ļāvusi izdarīt labāku lēmumu attiecībā uz Jūsu dzīves, karjeras vai biznesa aspektiem. Vai varējāt pieņemt šādu lēmumu, saņemot informāciju no citiem informācijas avotiem, bet ne ziņām? Manuprāt ziņām, kas tiek mums rādītas, nav svarīgas nozīmes attiecībā uz spēkiem, kas reāli mūs ietekmē. Labākajā gadījumā ziņas izklaidē, bet jebkurā gadījumā tās ir nekam nederīgas.

 

3. iemesls: ziņas ierobežo izpratni

Ziņas neko nepaskaidro. Ziņas ir kā mazi burbuļi, kas sprāgst uz daudz dziļākas pasaules izpratnes virsmas. Ziņu aģentūras dažreiz lepojas ar to, ka korekti iepazīstina ar faktiem. Šie fakti ir daudz dziļāku iemeslu otršķirīgs produkts. Ziņu aģentūras un ziņu patērētāji maldās domājot, ka sausi fakti palīdz izprast pasauli.

Lai saprastu pasauli, lasīt ziņas ir vēl ir sliktāk nekā nelasīt neko. Labāk atteikties no ziņām vispār un lasīt grāmatas un saturīgus žurnālus tā vietā, lai aprītu sensacionālus virsrakstus.

 

4. iemesls: ziņas kaitē Jūsu veselībai

Ziņas nepārtraukti ietekmē mūsu limbisko sistēmu. Satraucošie ziņu stāsti izraisa glikokortikoīdu (kortizola) izdalīšanos, kas traucē imūnsistēmai un izraisa hormonu līmeņa paaugstināšanos. Vienkārši runājot, ķermenis atrodas nemitīgā stresa stāvoklī.

 

5. iemesls: ziņas ievērojami pastiprina kognitīvos kropļojumus

Ziņas baro visu kognitīvo kropļojumu māti – tieksmi apstiprināt savu viedokli (confirmation bias). Mēs automātiski atmetam to informāciju, kas ir pretrunā ar mūsu daudz agrākām pārliecībām, tās informācijas labā, kas apstiprina šīs pārliecības.

Kā saka Vorens Bafets: “Tas, kas cilvēkiem patiešām padodas, ir interpretēt jebkuru jaunu informācija tā, lai iepriekšējie secinājumi paliktu nemainīgi.”

Tā arī ir tieksme apstiprināt savu viedokli. Ziņu lietošana, īpaši specializētā, tikai pastiprina šo smadzeņu nepilnību. Rezultāts ir tāds, ka mēs staigājam it kā apstiprinošu faktu mākonī, lai gan mūsu teorija par pasaules kārtību var būt nepatiesa. Mēs kļūstam pašpārliecināti, uzņemamies muļķīgus riskus un nenovērtējam iespējas.

 

6. iemesls: ziņas bremzē domāšanas procesu

Lai domātu, nepieciešams koncentrēties. Lai koncentrētos ir nepieciešams, lai mūs netraucē. Ziņas ir kā brīvie radikāļi, kas traucē skaidrai domāšanai. Ziņas ir speciāli veidotas tā, lai novērstu mūsu uzmanību. Tās ir kā vīrusi, kas laupa uzmanību. Tā ir nespēja domāt skaidri, jo esat atvēries ziņu plūsmai, kas novērš uzmanību.

 

7. iemesls: ziņas izmaina Jūsu smadzeņu struktūru

Ziņas darbojas kā narkotikas. Ziņu sižets attīstās, un Jūs, protams, vēlaties zināt, kas būs tālāk. Jo vairāk šādu sižetu galvā, jo grūtāk ir atteikties un ignorēt šo vēlmi. Kāpēc ziņas ir tik atkarību radošas? Tiklīdz kā Jūs sākat skatīties ziņas, Jums gribas to darīt arvien biežāk. Jūsu uzmanība tiek pievērsta sižetiem ar ātru attīstību, un Jūs jūtat vēlmi saņemt par tiem vēl vairāk informāciju.

Vairākums ziņu lietotāju, ja arī iepriekš daudz lasīja, zaudē spēju uztvert garus rakstus un grāmatas. Pēc četrām, piecām lappusēm iestājas nogurums, koncentrēšanās spējas samazinās, un uztraukums palielinās. Tas notiek ne tāpēc, ka cilvēki paliek vecāki vai nepietiek laika, bet gan tāpēc, ka viņu smadzeņu fiziskā struktūra ir izmainījusies.

 

8. iemesls: ziņas mūs padara pasīvus

Ziņas gandrīz vienmēr ir veltītas sižetiem, kurus mēs nevaram ietekmēt. Tas lasītājiem veido fatālus viedokļus.

Salīdzinot ar seno pagātni, evolūcija mūs ir pieradinājusi, ka informācijas saņemšanai seko darbība. Katru dienu atkārtojot ziņas, ar ko neko nevaram iesākt, mēs kļūstam pasīvi. Ziņas izsūc mūsu enerģiju un iebaro smadzenes līdz brīdim, kamēr sākam redzēt pasauli negatīvi, kļūstam nejūtīgi, sarkastiski un fatālistiski.

Smadzenes, kas bez iespējām reaģēt ir pakļautas lielam daudzumam neskaidras informācijas, atbild ar pasivitāti un upura lomas pozīciju. Tam pat ir zinātnisks termins – iemācītas bezpalīdzības sindroms (learned helplessness).

 

Ko darīt?

Nelasiet ziņas. Nemaz. Atsakieties no tām pilnībā. Izdariet tā, lai ziņas būtu maksimāli nesasniedzamas. Izņemiet visas ziņu aplikācijas no telefona. Pārdodiet televizoru. Atsauciet avīžu abonementus. Neņemiet avīzes un žurnālus lidostās un vilcienu stacijās. Nelieciet ziņu portālus kā noklusējuma lapas. Lai tā ir kāda lapa, kas nekad nemainās. Jo vairāk stabilitātes, jo labāk.

Lasiet žurnālus un grāmatas, kas paskaidro pasaules iekārtu – ScienceNatureThe New Yorker, The Atlantic Monthly. Lasiet žurnālus, kas savieno punktus un nebaidās izskaidrot pasaules sarežģītību vai vienkārši izklaidē mūs. Pasaule ir sarežģīta, tur neko nevar mainīt. Tādēļ Jums jālasa gari raksti un grāmatas, kas ataino šo sarežģītību.

Mēģiniet izlasīt pa grāmatai katru nedēļu. Labāk divas vai trīs. Labi, ja tā būs vēsture, bioloģija vai psiholoģija. Lasot Jūs sapratīsiet, kā ir iekārtota pasaule. Labāk dziļāk, nevis plašāk. Izvēlieties materiālu, kas Jums tiešām ir saistošs. Izbaudiet lasīšanu. Pirmā nedēļa būs pati smagākā. Lēmums neskatīties ziņas prasa disciplīnu. Jūs cīnāties ar smadzenēs iebūvētiem mehānismiem.

Sākumā Jūs jutīsieties ne savā ādā, iespējams, pat sociāli izolēti. Katru dienu Jums būs kārdinājums apskatīties ziņu portālu. Nedariet to. Nodzīvojiet 30 dienas bez ziņām, un mēneša beigās attieksme pret ziņām būs daudz vieglāka.

Jūs pamanīsiet, ka Jums ir daudz vairāk brīva laika, vairāk spējat koncentrēties, un ir dziļāka izpratne par pasauli. Pēc kāda laika Jūs sapratīsiet, ka, neskatoties uz ziņu ignorēšanu, nevienu svarīgu faktu neesat palaidis garām un arī nepalaidīsiet. Ja kāda informācija ir tiešām svarīga Jūsu profesijai, uzņēmumam, ģimenei vai sabiedrībai, Jūs to dzirdēsiet no draugiem, sievasmātes vai jebkura cita cilvēka, ar kuru kontaktēsieties. Satiekot draugus, jautājiet, kas svarīgs notiek pasaulē. Tas ir lielisks veids, kā uzsākt sarunu. Lai arī visbiežāk dzirdēsiet atbildi, ka nekas svarīgs nenotiek.

 

Avots: www.garavasara.com/