Klausīties sevī

15g4

No bērnības mums ir mācījuši klausīties visos, kas apkārt. Sākumā vecākos, visos pieaugušajos, audzinātājos, TV. Pēc tam priekšniekā, trenerī, savos partneros, draugos…
Taču mums nemāca pašu galveno – klausīties sevī. Kāpēc es esmu šeit? Ko es vēlos? Ko vēlas mans ķermenis? Kādas sajūtas šobrīd manī ir? Ko es negribu just? Kādas domas es šobrīd pārdzīvoju? Vai ir kāds paterns vai doma, kas atkārtojas atkal un atkal? Ko saka man mana intuīcija un iekšējais viedums? Kas varētu mani šodien padarīt laimīgu?
Dienu skrējienā mēs absolūti aizmirstam par sevi. Dzīvojot ne savu dzīvi un ne sevi. Mēs esam iemācījusies klausīties visos apkartējos, iet uz treniņiem un norīt informāciju par to “kā vajag”.
Man bieži jautā. “Kā iemīlēt sevi?” Atbilde ir acīmredzama – beidzot sākt klausīties sevī un dzirdēt sevi. Just savas jūtas un izdzīvot tās, sekot tam impulsam, kurš nāk no iekšienes.
Reiz mēs sadalījām sevi daļās, pēc tam tās nosodījām. Pazaudējāmies melīgās koncepcijās, aizgājām aizmirstībā un nodevām sevi. Un šajā nodevibā dzimst vainas sajūta un aizvainojums.
Atgriešanās process atnesīs daudz sāpju par mūsu pazaudētajām daļām. Ar asarām dziedinot dzīvi, mēs ieejam savā būtībā, iegūstot mīlestību un SAVU laimi.
Strādājot ar sievietēm, attīrot savas iekšejās upes gultni no melīgajiem uzskatiem, uzstādījumiem, programmām, bailēm, aizvanojumiem, vainas apziņas, kontroles, es vēroju, kā, atceroties savas sākotnējās dabas dotās īpašības, atzīstot to vērtību, sieviete saprot, cik ļoti tās neatbilst tam, kā viņa ir dzīvojusi.
Informācijas ir daudz, daudz treniņu, kursu, grāmatu, taču bieži vien tas viss vēl vairāk attālina mūs no sava patiesā es.
Klausīties sevī ir māksla. Skaista, dziļa māksla. Un kad tu nostājies uz šī ceļa, tad savadāk vairs nevari. Apzinoties to, ka tu esi savas dzīves Autors, tu sevī iegūsti stabilu pamatu, mīlestības un iedvesmas avotu, iemiesojot savus sapņus skaistā realitātē.
Smalka saskaņošanās ar sevi sākotnēji nāk caur elpošanu. Dziļu, atslābinātu elpošanu. Elpot… un klausīties… dzirdēt, kas tur iekšā…
Autors: Arina Ļesnaja
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Advertisements

Indijas mācībstundas

Sankanaraya

Anna Šahnazarova 3 mēnešus ceļoja pa Indiju, un iedvesmojās no tā, ko šī valsts viņai mācīja – no pirmās līdz pēdējai minūtei ceļojuma laikā. Atgriezusies, viņa uzrakstīja šīs 16 pozitīvās tēzes.

1. Tev nevajag būt nekur citur kā tikai šeit un tagad

nekur nav jāsteidzas, bet tev jābūt tur, kur tev ir labi. Ja jūti, ka esi kaut kur, ne tur, piecelies un ej, uz turieni, kur sauc tava iekšējā balss, Taču atceries, ka, lai atrastu, nav obligāti kaut kur jāiet. Tā ir ļoti smalka robeža, atslēga pastavīgai klātbūtnei.

2. Atļauj visam būt

necenties kontrolēt cilvēkus un situācijas, neplāno, negaidi, bet vēlies, atslābini tvērienu. «Proti ieturēt pauzi, kuras laikā nekas nenotiek».

Ne vienmēr tev pašam jāmeklē, ļauj cilvēkiem atnākt pie tevis, bet notikumiem notikt. Tie notiek ar tevi ne tāpat vien.

3. Dod brīvību

dod sev brīvību būt sev pašam, bet citiem – būt citiem. Atceries, ka ikvienam ir savs ceļš un savas mācībstundas. Ja jūsu ceļi krustojas – lieliski, bet, ja tie šķiras, tas arī ir labi, jo tas VIENMĒR IR UZ LABU gan viņiem gan tev – visiem.

4. Nebaidies

ne no kā un nekad. Sper neierastus soļus pa labi, pa kreisi – maini, pārveido. Ja jūti, ka tev kaut kas ir jāsaka vai jādara – saki un dari, un lai nekādas atrunas «man taču ir biļete atpakaļceļam», vai «man tam nav naudas», vai vienkārši «nekas nesanāks» tevi netur. Nebaidies par savu fizisko ķermeni, atceries,Visums tevi sargā un parūpēsies par tevi. Izvēlies brīvību no bailēm.

5. Mazāk – vairāk

necenties iegūt visu un uzreiz. Pat tad, kad šķiet, ka nekā nav – vienmēr ir kaut kas un kaut kā nepietiek, ko tev pasniegs dodošā drauga, brāļa, māsas, ne nejauša garāmgājēja roka. Esi mērens it visā.

6. Nepieķeries cilvekiem

savādāk nesaņemsi savu pieredzi. Tu tāpat nekad nepaliksi viens, jo kur vien iesi, visur atradīsi cilvēkus. Toties tie būs tavējie, tie, kuri tevi iedvesmos, piepildīs, iemācīs, atspoguļos, un atceries: ja jums nav pa ceļam, tad skrien tu aiz viņiem, vai neskrien, sauc, vai nesauc – jūs vienalga kopā neiesiet. Bet tavējie – mūc no viņiem, vai slēpies, vienalga nekur neliksies. Tāpēc…

7. Atlaid. Vienmēr atlaid

ar smaidu, ar mīlestību, visus un visu. Un nekad neatvadies, jo nekad nekas nav beidzies. Saki: «pateicos un uz tikšanos». «to, kā tev nav, nevar pazaudēt; to, kas ir, nevar saglabāt mūžīgi».

8. Vienmēr ūdens

esi ūdens, atceries ūdens principu – vilnis atnāk, vilnis aiziet. Tas attiecas uz it visu: stāvokļiem, naudu, cilvēkiem, lietām. Ir paisumi un ir bēgumi, nekas nav statisks. Mēs dzīvojam kustīgā pasaulē, tāpēc neieslīgsti kādā vienā stāvoklī – tas izmainīsies. NE-KO nevar noturēt, pat necenties, labāk esi pateicīgs par to pašu sekundi, kad viņš, tas, viņa ir.

9. Klausies savā iekšējā balsī

lūk šis ir ar trim izsaukuma zīmēm ierakstāms!!! Ieklausies draugu padomos, bet dari tā, kā tu jūti, kā jūti, ka ir pareizi. Ja es būtu klausījusies citos, šī brauciena vispār nebūtu bijis, nebūtu noticis šis dzīves ceļojums, es nebūtu devusies uz Vārānasī, nebūtu pārpeldējusi otrā, «mirušajā», Gangas krastā. Es būtu atgriezusies mājas pirms laika, es nebūtu atradusi savu sapņu pilsētu, un es turpinātu baidīties no daudz kā, un būtu turpinājusi iedzīt sevi nesaprotams kā izveidotos rāmjos. Vienmēr klausies sevī.

10. Uzticies

cilvēkiem, kosmosam, Dievam – sauc to, kā vēlies. Uzticies, ka viss tavā dzīvē saliekas vislabākajā tev veidā, pat tad, kad šķiet, ka sliktāk vairs nevar būt. Kā saka mana zviedru māsa: «God’s rejection is God’s protection». vai, kā saka mana krievu māsa: «никогда не знаешь, где найдешь, где потеряешь».

11. Velti kaut nedaudz minūtes dienā sev

meditē, zīmē, raksti, pastaigājies pie dabas, vai vienkārši esi klusumā. Pat dažas minūtes palīdzēs tev tikt skaidrībā par to, ko tev vajag, bet kas ir prāta uzspiests, citu cilvēku uzspiests, iluzors u.t.t.

12. Mīli sevi

cieni savas vēlmes, savu ķermeni un atceries: tev var piederēt it viss, nav jāizvēlas: darbs dvēselei vai darbs naudas dēļ; attiecības, kurās mīlu vai tās, kurās mīl mani, okeāns vai kalni u.t.t.. Var visu. Subkuch milega (hindi — viss ir iespējams)

13. Dalies

ar visu, vienmēr. Ar suni, ar nabagu, ar draugu, negaidi neko pretī, kā teica man Guruji: «Ji, if you only feed yourself, you’re not doing much benefit» (Džī, ja tu baro tikai sevi, tad tu nesniedz daudz labuma). Visu un vienmēr.

14. Ievēlies vēlēšanās

bet esi uzmanīgs. Tās piepildās. Formulē tās maksimāli precīzi.

15. Lai uzvilktu tīru kreklu, ir jānovelk vecais

16. Ceļo

un labāk dari to vienatnē. Jo, lai kur tu arī dotos, tu vienmēr esi kopā ar sevi.

Autors: Anna Šahnazarova
Foto: Sankaranarayan
Tulkoja: Ginta FS