Katram sava mūza

Atcerējos kādu stāstu par par vīrieša iedvesmošanu.

Pirms kādiem 20 gadiem man bija pazīstams kāds puisis, kurš uzskatīja, ka savu naudu tērēs tikai sievai. Un arī strādāt ies tikai tad, kad apprecēsies.

Pēc tam viņš satika meiteni, kura jaunības dullumā sāka ar viņu satikties. Ļoti drīz viņš to apsūdzēja par to, ka viņš savos 27 gados vēl joprojām dzīvo kopā ar vecākiem un nestrādā tikai tāpēc, ka viņa to neiedvesmo. Taču viņai tas noteikti bija jadara.

Ir ļoti ērti dzīvot, kad nevis tu pats, bet kāds cits cilvēks ir atbildīgs par tavu dzīvi. Es gribu spēlēt rok-grupā, bet viņa mani neiedvesmo. Es esmu mākslinieks un dzejnieks, bet kopā ar viņu man ir radošā krīze. Es būtu atradis darbu, ja vien mana meitene spētu mani novērtēt un nenomāktu mani.

Un ko viņa visu laiku sūdzās par naudas trūkumu? Viņa taču ir sieviete, viņai jābūt saprotošai, viņai jāmīl, viņai jāprot piedot, jāgrib pabarot un seksu jāgrib. Kā viņa drīkstēja sameklēt kādu citu? Es jau teicu, ka visas viņas ir merkantilas maitas. Un vispār, viņai bija negatīva enerģētika, no kuras mans energolauks krasi sašaurinājās.

Bet drīzumā viņa dzīvē notika liktenīgā satikšanās ar savu Mūzu. Mūzas vārds bija Olga un viņa bija moldāviete. Iedvesma ļoti ātri pārgāja. Sākumā viņa tam salauza pirkstu, pēc tam izsita zobu, atņēma pasi un lika atrast darbu.

Un, ziniet, puisim pēkšņi viss sāka notikt. Reāli. Sākumā strādāja par krāvēju, pēc tam par ekspeditoru, pēc tam nopirka savu automašīnu, pēc tam vēl piecas līzingā. Protams, krīze nedaudz iegrieza, taču nekas, arī šobrīd ar visu tiek galā. Tagad citā pilsētā atklāj jaunu filiāli. Un arī iedvesmotāja viņam ir. Mūzas mēdz būt dažādas. Kādam tā ir feja ar sudrabainiem spārniem un burvju nūjiņu. Citam ragana ar milzīgām krūtīm korsetē un burvju pātagu. Bet kādam vienkārša moldāvu sieviete ar mīklas rulli un 42. izmēra apaviem. Nav jau svarīgi, kurai no mūzām tu dosi priekšroku, galvenais, atrast harmoniju un…

Dažkārt ar mīlestību vien nepietiek. Ir nepieciešami papildus aksesuāri 🙂

© Jeļena Pasternaka
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Nepalīdzi vīrietim sevi iekarot!

bruņinieks un princese1

Nepalīdzi vīrietim sevi iekarot! Tas ir bezjēdzīgi. Tas vispār ir kaut kāds dīvains sieviešu gajiens – ja atradīsi mani, esmu tava, ja neatradīsi – esmu skapī. Kāpēc? Dēļ kā?

Lai noteikti “iekarotu”? Aiz bailēm palikt vienai? Vai aiz bailēm, ka otra tāda, tik lieliska nebūs? Bet pieklājības pēc viņam jāiekaro, tātad viņam jāpalīdz to izdarīt. Bet, ja nu pēkšņi sanāks tā, ka viņš aizies pie citas, pie tās, kura ir pieejamāka?

Sievietes, kuras jau ir iemīlējušās un pieķērušās, ir gatavas attaisnot vīrieti un palīdzēt viņam iekarot sevi. Es pati tāda biju, un nekas labs no tā nesanāca. Daudzviet šodien sievietēm māca, ka viņām jāizrāda iniciatīva, jāņem groži savās rokās un jasasien tas, kurš patīk.

Sievietes iekaro vīriešus un cīnās viņu dēļ. Drīz arī ziedus pašas dāvinās. Vai arī nesīs tos uz randiņu , lai viņš varētu viņai tos uzdāvināt, droši vien pats līdz kaut kam tādam neaizdomāsies.
Vai man vienai tas šķiet dīvaini?

Daudzi vīrieši vispār negrasās nevienu iekarot. Par viņiem JAU cīnās. Un sievietes izliekās, it kā kāds viņas būtu iekarojis. Kaut gan iekšā tārpiņš grauž.

Ja viņš nezvana, ir muļķīgi meklēt attaisnojumus, ka aizņemts, strādā, vai arī pašai meklēt tikšanos ar savu sapņu princi. Kad viņam tas vajadzīgs, kad sieviete viņam ir svarīga – viņš zvana. Atrod iespējas. Ja viņš nevar atrast laiku, lai satiktos – nevajag braukt pie viņa uz ofisu vai vaktēt pie mājām. Un atkal, ja viņš gribēs, viss notiks.

Ja viņš šaubās par to, vai tu esi viņa sapņu sieviete, nevajag rīkot viņam sevis superprezentāciju, testa periodu utt. Tu neesi prece, kura jāpārdod par jebkuru cenu un pēc iespējas ātrāk.
Ja viņš brīvi aplido arī citas sievietes, tātad tu viņu ne parāk stipri interesē un nevajag par viņu cīnīties.
Ja viņš nav gatavs nopietnām attiecībām, nav gatavs precēties – un īpaši tad, ja par to uzreiz pasaka – kāpēc gan lai tu turpinātu ar viņu satikties? Kāpēc? Cerībā, ka pārdomās un nobriedīs? Taču vīrieša vilkme pie sievietes, gadās, ka ar laiku mazinās. Un, ja viņš pašā spēcīgākajā šīs vilkmes fāzē nav gatavs, tad arī pēc tam nebūs.
Nevajag vīrieti turēt, atgriezt, iekarot.

Nevajag viņam palīdzēt. Aplidošana ir abiem svarīgs periods. Sieviete šajā laikā ieliek savas pašcieņas laulībā fundamentu, vīrietis – šo attiecību vērtības fundamentu. Tu nevari viņa vietā to izdarīt. Tas nav vajadzīgs.
Tavs uzdevums ir iedvesmot. Lai viņam tevis dēļ gribētos kalnus gāzt. Lai viņš meklētu iespēju tevi dzirdēt un redzēt. Lai viņš degtu vēlmē tevi apprecēt. Lai citas sievietes viņam pārstātu eksistēt. Lai blakus tev viņš kļūtu par īstu vīrieti, spēcīgu un pārliecinātu par sevi.

Met pie malas visas šīs domas – kā viņu iekarot, piesiet, noturēt, kā viņu atgriezt, atsist, savaldzināt un apprecināt ar sevi. Tās nav tās domas, kam jāpilda tādas brīnišķīgas sievietes galva. Tavs uzdevums kļūt tādai, kuru vīrietis vēlēsies apprecēt. Un šim vīrietim būs jāpierāda, ka viņš ir labākais. Un, ne savādāk!

Tas, kurš gribēs, vienmēr atradīs iespēju. Un tā ir viņa vīrieša lieta – izrādīt iniciatīvu. Bet mūsu, sieviešu – iedvesmot varoņdarbiem. Un atļaut sevi iekarot atkal un atkal. Lai būtu ar ko mīlēt.

Olga Vaļajeva
Tulkoja: Ginta Filia Solis