Nekad neatvainojies par to, ka tu esi

risks3

“Lepojies ar sevi. Izstaro labestību. Esi laimīgs. Pieņem sevi tādu, kāds tu esi. Tieši tāds tu izstarosi mīlestību un pozitīvismu. Ja tu sevi nepieņemsi un nebūsi mierā ar sevi, tad mocīsi sevi un apkārtējos un tevi piepildīs sāpes.” Garijs Vainerčuks

Es vēlos pateikt kādu ļoti svarīgu patiesību. Tev jāzin, kas tu patiesībā esi. Un to nevajag slēpt pašam no sevis.

Daudziem dzīvē neveicas. Un viens no iemesliem tam ir tas, ka mēs pārāk daudz raizējamies par to, ko par mums padomās citi. Daži no mums ir tik ļoti ir pārņemti ar šīm domām, ka neatliek laika dzīvot. Viņi nav pārliecināti par sevi un saviem spēkiem. Attiecīgi, nav spējīgi būt veiksmīgi it nevienā jomā.

Tomēr ne tikai pārliecības par sevi trūkums ir tas, kāpēc cilvēkam neveicas. Veiksme atkarīga arī no tā, vai cilvēks sevi ciena.

Mēs dzīvojam laikā, kad ap mums ir ārkartīgi daudz “ideālu” cilvēku. Sociālajie tīkli mudž no šo “ideālo” cilvēku fotogrāfijām. Visi vēlas padalīties ar pasauli tajā, cik viņi ir lieliski.

Mēs dzīvojam laikā, kad cilvēkiem nav atļauts par sevi šaubīties, jo šaubas par sevi un saviem spēkiem sabiedrība uztver kā vājuma pazīmi.

Ir pieņemts, ka cilvēki sabiedrībā dalās tikai ar savu veiksmi. Par neveiksmēm un saviem klupšanas akmeņiem nav pieņemts skaļi runāt un tos atklāt. Taču ir jāsaprot un jāpieņem, ka mums katram ir savas stipras un vājās puses.

Tāpec ir labi, ja mēs paši savējas spējam pieņemt un nekad nevienam neatvainoties par to, kas mēs esam.

Protams, visam ir savas robežas. Tu vari būt pārliecināts par sevi, taču nevajag palikt augstprātīgam un nevajag ar savu augstprātību citam nodarīt sāpes.

Var gadīties, ka tu sajutīsi vēlmi taisnoties un atvainoties par to, kas tu esi. Tas nozīmē, ka tu apzinies savu kļūdu. Tu saproti, ka esi rīkojies nepareizi.

Ja tu sevi uzskati par sliktu un egoistisku cilvēku, nevajag sevi šaustīt un mocīties. Ja netiec ar sevi galā pats, vari doties  pēc palīdzības pie profesionāļiem – skolotājiem, psihologiem. Ja sēdēsi un neko lietas labā nedarīsi, tu nodarīsi kaitējumu gan sev gan apkārtējiem cilvēkiem. Šodien pasaulē ir ļoti daudz ļaunuma pārņemtu cilvēku. Viņu dusmas un agresivitāti izsauc tas, ka viņi paši sev nepatīk, sevi nepieņem un nemīl. Un dziļi sirdī viņi paši to saprot.

Es daudz tādus cilvēkus esmu sastapis un man ir bijusi darīšana ar ļoti daudziem sarežģītiem cilvēkiem. Un tāpec varu teikt, ka tie ir sevī smagi vīlušies cilvēki. Sevī viņi ir vīlušies vairāk, kā visos parējos cilvēkos.
Tev vienmēr ir izvēles iespēja.

Jābūt uzticīgam savai parliecībai, pašam sev un mazāk jābalstās uz apkārtējo viedokli. Tāpēc tici sev, uzticies un cieni sevi! Tas vienmēr ir atmaksājies!

Autors: Gary Vaynerchuk
Avots: http://marsvenuss.ru
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements

Mīlestība ir tikpat dabiska funkcija kā elpošana

milestiba38

Cilvēki domā, ka viņi var iemīlēt tikai tad, kad atradīs mīlestības cienīgu cilvēku. Muļķības! Tu nekad tādu neatradīsi. Cilvēki domā, ka viņi iemīlēs tikai tad, kad atradīs ideālu vīrieti vai sievieti. Nieki! Tu nekad to neatradīsi, jo ideāls vīrietis un ideāla sieviete neeksistē. Un pat tad, ja eksistē, tos neinteresē tava mīlestība.
Nepieprasi pilnību, jo tad tu vispār neatradīsi nekādu mīlestību, kas spēs tevi piepildīt. Gluži otrādi, tu kļūsi pavisam nemīlošs. Cilvēki, kuri pieprasa pilnību – tie ir ļoti nemīloši cilvēki, neirotiski cilvēki. Pat tad, ja viņi atrod mīļoto, viņi pieprasa pilnību, un mīlestību nogalina viņu prasības.

Kā tikko vīrietis iemīl sievieti, vai sieviete – vīrieti, uzreiz sākas prasības. Sieviete sāk pieprasīt, lai vīrietis kļūtu ideāls, vienkārši tāpēc, ka viņš viņu mīl. Tā, it kā viņš būtu nogrēkojies! Tagad viņam jābūt ideālam, tagad viņam jāatmet visi savi trūkumi, vienkārši tā – šīs sievietes dēļ.
Tagad viņš vairs nevar būt vienkārši cilvēks. Vai arī viņam jākļūst par supercilvēku, vai arī viņam jākļūst neīstam, melim. Gluži dabiski, kļūt par supercilvēku ir ļoti grūti, tāpēc  cilvēki kļūst par meļiem. Viņi sāk izlikties, tēlot, spēlēt spēles.

Atceries, nekad nepieprasi pilnību. Tev nav tiesības pieprasīt kaut ko kādam. Ja kāds tevi mīl, esi pateicīgs, bet neko nepieprasi, jo viņam nav tevi jāmīl. Ja kāds tevi mīl – tas ir brīnums un, lūdzu, esi saudzīgs ar šo brīnumu.

Mīlestība, tāpat kā elpošana, ir gluži dabiska funkcija. Un, kad tu mīli cilvēku, nepieprasi, pretējā gadījumā, tu uzreiz aizver durvis. Neko negaidi. Ja kaut kas atnāk, izjūti pateicību. Ja nekas neatnāk, tātad tam nav jāatnāk, tam nav nepieciešamības atnākt. Tu nevari to gaidīt.

Ošo “Dzīve. Mīlestība. Smiekli”
Tulkoja: Ginta FS