Kopā

veci_cilveki22

Cilvēki veido pārus.
Pievelkas viens otram. Īpaši labi to var redzēt atpūtā.

Pa jūras krastu skrēja muskuļots vīrs gados. Enerģiski skrēja, sirms, mundrs, augstu ceļot ceļgalus.
Apstājas, pavingro un atkal skrien.
Tagad ar viņu kopā skrien tāda pat sieviete gados, arī muskuļota un mundra. Pat ceļgalus tāpat paceļ.
Viņi kopā apstajas un vīrs māca viņai vingrojumus. Kaut arī viņi runā dažādās valodās; kas par to? Viņiem kopā patīk skriet!
Vai arī ūdens malā sēdēja kāds vecs vietējais iedzīvotājs. Ar makšķeri. Spainītī divas mazas zivteles, toties cik daudz darāmā! Uzkabināt ēsmu, iemest makšķeri, pēc tam vēlreiz iemest, tad rūpīgi pārbaudīt pludiņu… Un acis mirdz; gaida lomu!
Bet tagad kopā ar viņu sieviete makšķerē. Gara, slaida dāma ar lieliem baltiem zobiem. Viņa tik ļoti ir aizrāvusies ar makšķerēšanu un acis mirdz! Un zobi spīd! Un ezītī nogrieztie mati burtiski sastinguši gaidās. Viņa komandē makšķernieku vācu valodā. Halt! Ahtung! Eins, zwei, drei! Velc ātrāk, nenoguli! Jau no agra rīta viņi kopā ķer zivis.
Un arī dūšīgais vīrietis, kurš vienkārši gulēja atpūtas krēslā pie baseina ar saldu kokteili rokā; vienkārši gulēja un neko nedarīja! – tagad guļ kopā ar tādu pašu dūšīgu dāmu.
Viņi smaida, kaut ko iedzer un uzkož baklavu. Un klusē. Ko tur daudz runāt, ja viss tāpat ir skaidrs? Spēks jāpietaupa. Jāieēd baklava…
Pat mazītiņā kundzīte, līka kā rūķītis, tā, kura staigāja ar nūjām, iet blakus ar tādu pašu senu večuku. Bija divas nūjas, tagad četras. Divi rūķīši staigā pa jūras malu…
Katram atradīsies pāris.
Katram…
Nevajag neko īpašu darīt. Vienkārši būt sev pašam un darīt savas lietas. Pat, ja tu vienkārši ēdīsi baklavu – kāds noteikti pievienosies.
Galvenais, ar prieku darboties. No sirds. Aizrautīgi, ne īpaši citiem uzbāžoties. Un savējais atnāks. Makšķernieks makšķernieku atpazīst pa gabalu…
Anna Kirjanova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

19 prasmes ar laimes garšu

ar teti

– Draudzējies

Komunicē, tā tu satiksies ar daudziem jauniem cilvēkiem, paplašināsi savu redzesloku un vajadzīgajā brīdī kāds iedos tev vajadzīgo telefona numuru, kāds iepazīstinās ar interesantu cilvēku, kāds dos noderīgu padomu. Esi atvērts.

– Neesi pārlieku pieticīgs un kautrīgs

Var visu dzīvi nosēdēt stūrī neievērots, pat tad, ja tev ir daudz labu īpašību un talantu, tikai, ja tu pats neizrādīsi nekādu iniciatīvu, tevi neviens arī neievēros. Paziņo par sevi! Pastāsti, ko tu proti un kā vari būt citiem noderīgs!

– Dari to, kas tev patīk un sagādā prieku

Cilvēki ļoti labi jūt ar mīlestību darīta darba enerģētiku.

– Draudzējies ar laimīgajiem

Laime ir lipīga, labs garastāvoklis – arī. Humors padara dzīvi krāšņāku – optimisms un pozitīvas emocijas ir kā magnēts. Kad tu esi priecīgs un laimīgs, tev pievelkas tādi paši cilvēki. Un mazie dzīves prieki un spēja tos novertēt arī ir laimes ingredienti.

– Dzīve kā spēle

Spēlējies un tas nekas, ka dažkārt sanāk zaudēt. Bieži vien pašas lielākās un skaistākās lietas nāk tieši pec zaudējumiem. Un iemācies šo spēli spēlēt gaiši. Pasmejies par problēmu un tā līdzīgi balonam izlaidīs gaisu 🙂

– Pozitīvā domāšana

Dzīve nav nekāds “krusts”, kas jāstiepj. Cilvēks pats veido atmosfēru ap sevi. Tu esi savu domu saimnieks, iemācies tās vadīt un padarīt gaišas.

– Veido sev apkārt pozitīvu vidi.

Ja esi radis skatīties šausmenes, lasīt avīzēs kriminālo hroniku un skatīties ziņas, visticamākais nekāda veiksme nepieklauvēs pie tavām durvīm. Lai ielūgtu to pie sevis ciemos, visu, kas ap tevi, veido ar plus zīmi. Mēs katrs pats sev esam programmētāji.

– Smaidi cilvēkiem

Kad tu smaidi, tu gluži fiziski nespēj domāt sliktas domas. Aktīvi strādājoši mīmikas muskuļi paplašina asinsvadus, uzlabo smadzeņu apgādi ar skābekli, nervu sistēmas šūnas sāk izstrādāt endorfīnus un pēkšņi cilvēks atplaukst kā saulīte – priecējot sevi un citus cilvēkus.

– Neiestrēgsti

Ir cilvēki, kuri atcerās pat vismazāko pāridarījumu un negatīvu notikumu, un domās visu laiku pie tā atgriežas. Speciālisti tādu psihotipu sauc par “iestrēgušo”. Ir jāiemācās ātri pāriet no viena emocionālā stāvokļa citā. Tāpēc neieciklējies uz neveiksmēm, meklē dažādas pieejas dzīvei un paplašini savu apziņu, tā tu izvairīsies no iestrēgšanas un vecajiem “grābekļiem”.

– Slavē sevi

Kurš to darīs, ja tu pats to nedarīsi? Priecājies par savām mazajām uzvarām un nekad sevi nesalīdzini ar citiem un citu sasniegumiem.

– Ēd pareizi un veselīgi

Un tas nenozīmē “sēdēt uz diētas” vai mocīt sevi ar kaut ko, kas tev negaršo. Ievēro mēra sajūtu un šad tad palutini sevi ar kaut ko garšīgu. Dari visu ar prieku, un bez fanātisma.

– Radi

Lai tev ir savs hobijs vai hobiji, tas cilvēku dara laimīgu, tas dziedina, tas padara tevi interesantu sev un citiem cilvēkiem un tas palašina apziņu un redzesloku un rada iedvesmu – tev pašam un citiem.

– Izmēģini ko jaunu

Mācīties jaunu profesiju, iemācīties jaunu valodu, ceļot, izmēģināt jaunus hobijus, tas viss padara dzīvi interesantu, vairo prieku un gaismu tevī un pasaulē. Un tas palīdz ilgāk būt jaunam un, protams, laimīgam.

– Atbrīvojies no liekā

Piedod aizvainotājiem, izmet vecās, nevajadzīgas lietas, atdāvini mantas, ko pats nelieto, atsakies no tiem pienākumiem, kuri tev ir uzspiesti, attīri savu dzīvi kā datoru no nevajadzīgajiem failiem. Tā tev dzīvē atbrīvosies vieta jaunajam – jauniem cilvēkiem, lietām, idejām, darbiem.

– Esi vairāk gaismā

Mēs dzīvojam zemē, kur saulītes ir mazāk, tāpēc izmanto to, cik daudz vien vari. Kad ir gaišs, ej gaismā. Ir tāda gaismas terapija, kuras laikā pacientu nosēdina pie speciāla ekrāna, kurš izstaro lielākas intensitātes gaismu nekā parastas lampiņas. Un tā melanholiķiem un neveiksmju upuriem palīdz mainīt savu pasaules uztveri uz pozitīvo.

– Ielaid savā dzīvē skaistumu

Skaistas lietas, skaists interjers, teātri, muzeji, koncerti, sakopta apkārtējā vide, daba, tas viss dziedina.

– Esi vienots ar dabu

Kad esi biežāk dabā, mierīgāks kļūst prāts, harmoniskākas domas, emocijas, uzlabojas pašsajūta. Pastaigā ar basām kājām pa zemi, izvāļājies zālē, paguli zem kokiem, izpeldies ezerā, klausies putnus, esi tuvāk zemei. Raugies zilās debesīs un ļauj, lai intuīcija strādā – debeszilā ir intuīcijas krāsa. Esot dabā aiziet nogurums, negatīvisms, spriedze, trauksme, agresija. Un tā atjaunojas tava enerģētika.

– Izvēlies savu talismanu

Tas var būt jebkas – akmentiņš, ozlolzīle, kastanis, plīša rotaļlieta vai gredzentiņš. To vienmēr nēsā sev līdzi un tava ticība tam, ka tas darbojas, tev patiešām liks sajusties daudz veiksmīgākam.

– Tici tam, ka esi veiksmīgs

Ja tas ir grūti, tad sāc savā dzīvē meklēt tos mirkļus, kad tev kaut kas labs ir izdevies un izdodas. Esi pateicīgs un ievēro labo – to ka tev ir ģimene, tev ir jumts virs galvas, darbs, ēdiens, mīļotais cilvēks, saskaiti šos punktus un tu redzēsi, cik patiesībā veiksmīgs cilvēks esi. Un tas, par ko tu šodien esi pateicīgs, var kļūt par tavu lielisko starta kapitālu tavā jaunajā dzīvē.

Veiksmi, laimi, mīlestību!

Avots: Благостная женственность
Foto: pixabay
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Par darbu pēc 50: zelta vidusceļa meklējumos

francuziete5

Epigrāfs uzprasījās pats no sevis, kādas senas anekdotes veidā:

“Kad vecai francūzietei vaicāja, kā viņai izdevies nodzīvot līdz 100 gadiem, viņa domīgi atbildēja: es nepavisam nepiekopu veselīgu dzīvesveidu, vīrus mainīju vienu pēc otra, pīpēju un glāze sarkanā vīna pie vakariņām man vienmēr ir bijusi pašsaprotama lieta. Taču es uzskatu, ka pats svarīgākais faktors bija tas, ka es NEKAD neesmu stradājusi.”

Par darbu pēc 50 var strīdēties līdz nelabumam. Vieniem darbs ir ikdienišķā nepieciešamība (bijušās Padomju Savienības teritorijā), citiem – iespēja izrotāt savu vientulību, citiem nodeva dzīves priekšā, jo nav citas iespējas, kā aizpildīt tukšumu, vēl kādam gribas palīdzēt bērniem un tikai nelielam daudzumam laimīgo, darbs – tas ir lidojums, radošums, attīstība un dzīves piepildījums.

86% Krievijas sieviešu pēc 50 gadiem nevar un negrib strādāt, jo jūtas neperspektīvas, nogurušas un nekam nederīgas.

Arvien biežāk, uzdodot sev jautājumu: kā gan tā sanāk, ka vairums cilvēku mūsu valstī ar savu iemīļoto nodarbi var atļauties nodarboties tikai kā ar hobiju, tajās nedaudzajās brīvajās minūtēs, kas paliek pāri pēc darba, es atcerējos savus paziņas

Viens no viņiem, dievinot alpīnismu, vienmēr “saslima” sev vajadzīgajā laikā, lai piedalītos kāpšanā un  kolēģi no darba viņu neraustītu. Es atcerējos draudzeni, kura izdomāja dažādus iemeslus, lai ātrāk aizmuktu no darba un piedalītos akmeņu izstadē, jo viņa tos dievināja visu savu mūžu un lieliski pārzināja. Un vēl daudzus citus.

Kā gan tā sanāk, ka cilvēkiem nepietiek drosmes, uzsākt savu lietu, ne no viena nebūt atkarīgiem, un nodarboties ar savu iemīļoto nodarbošanos? Un par to viņi aizdomājas tikai ļoti nobriedušā vecumā, beidzot, saprotot to, ka dzīve ir viena un sapņi tā arī paliks tikai sapņi.

Sievietes man piekritīs, ka pēc 40 gadiem ļoti gribas nodarboties tikai ar sevi, vairāk būt mājās blakus saviem mīļajiem un nedomāt par varoņdarbiem un perspektīvām, kuras labākajā gadījumā jau ir notikušas vai sliktākajā – vairs nekad nenotiks. Iespējams, protams, ka tikai es, kas saķērusi izdegšanas sindromu, tā spriedelēju. Taču tik ļoti gribās audzināt mazbērnus, kopt ziedus un vārīt boršču, pa ceļam izveidojot sieviešu klubu, kur runāt par stilu, hobijiem un, iespējams, arī par politiku.

Gribās, lai nebūtu ne minūtes brīva laika, aizrautīgi nodarbojoties ar jauniem un jauniem darbības virzieniem, ar labdarību, sportu, pareizi ēst, palīdzēt saviem tuviniekiem. Un varbūt nedaudz pat strādāt.

Droši vien te ir tikai viens ceļš – būt neizsakāmi bagātai. Vai arī garīgi bagātai, bet ļoti nabadzīgai materiālā plānā. Ne velti senie gudrie runāja, ka bagāts ir tas, kam materiālais atrodas līdzsvarā ar garīgo…

Reiz, ceļojot pa Indiju, mana draudzene (profesore, divkārtējā zinātņu kandidāte, daudzu macību grāmatu autore), nomocījusies darbā vairākās Maskavas augstskolās, divu meitu māte ar milzīgu kredītu, runājot ar mūsu šoferi teica: “Es neredzu, ka jūsu sievietes strādātu. Ar ko īsti viņas nodarbojas?” Un šoferis viņai nopietni atbildēja: “Kundze, viņas ir ļoti aizņemtas. Viņas atbild par savu ģimeni – gatavo ēst, audzina bērnus.” Un mana izglītotā draudzene ar rūgtu ironiju pajokoja, bet varbūt teica tīru patiesību: “Gribu būt indieša sieva!”

Es daudzus gadus esmu zelta vidusceļa meklējumos – lai dzīvotu interesantu dzīvi, atrastu laiku meitai, mazdēlam pasaciņu palasīt, aiziet uztaisīt manikīru, nodarboties ar dekupāžu.

Kāds teiks, ka viņam to visu nevajag, ka tie ir tikai perfekcionistu spriedelējumi – paspēt visu. Kāds padomās, ka viņš jau sen ir atradis savu lomu gan sabiedrībā gan ģimenē. Bet es vēl līdz šim, protot ļoti daudz ko un ar aizrautību atklājot dažādas jaunas lietas, esot “trīsreiz laimīgi precējusies” vēl joprojām esmu brīvajā lidojumā, meklēju un meklēju iespējas ne tupi “vienkārši strādāt”, bet pastāvīgi pilnveidojoties, arvien tuvāk tuvoties savam patiesajam ceļam.

Mans klasesbiedrs šajā sakarā teica: “Tev gan veicas, tev ir tāda interesanta dzīve, ne tā kā man!” Un es viņam atbildēju: “Es droši vien tev atklāšu briesmīgu noslēpumu, es pati sev tādu dzīvi radu un ne uz vienu nepaļaujos.”

Tad, lūk, attiecībā uz darbu: vairums manas paaudzes cilvēku absolūti nav pratuši nospraust ilglaicīgus mērķus. Viņi nepārzin pareizas mērķu uzstadīšanas tehnikas, bet dzīvo kā pagadās, neskatoties uz priekšu – “kā visi”. Un tagad tik ļoti labi saprotama ir paruna: “Ja jaunība zinātu, bet vecums – varētu.” Un, vienalga, “vienkārši kaut kur un par kaut ko” strādat negribās. Gribās radīt, priecāties par dzīvi un strādāt. Pirmkārt jau ar sevi.

Autors: Svetlana Baženova

Tulkoja: Ginta FS

 

Lai dzīve krāsaina!

12295440_1091833770856679_7453443264479560697_n

Šis ir universāls tests, kas palīdzēs noskaidrot, vai Tu patiešām nodarbojies ar savu īsto lietu.

1. Ar savu iemīļoto dzīves nodarbi tu vari nodarboties jebkurā laikā, jebkurā vietā, jebkuros apstākļos un pie jebkādas pašsajūtas.

“Cilvēki reti kad ir veiksmīgi, ja nodarbojas ar to, kas nesagādā tiem apmierinājumu”.

2. Tu iegrimsti darba procesā momentā un uz ilgu laiku. Koncentrēšanās uz darbu ir kas līdzīgs dziļai meditācijai. Laikam un visam, kas notiek apkārt, vairs nav nekādas nozīmes.

3. Tev nemitīgi ir vēlēšanās un tieksme uzzināt ko jaunu un kļūt arvien profesionālākam un iegūt arvien vairāk profesionālo zināšanu. Tu piedalies diskusijās, kas saistītas ar šo lietu.

4. Tu nesavtīgi dalies iegūtajā pieredzē ar citiem cilvēkiem. Jaunas zināšanas pie tevis atnāk viegli un tieši tāpēc tu esi gatavs dalīties tajās. tevi nebiedē doma par to, ka kāds kļūs labāks par tevi šajā lietā, izmantojot no tevis gūtās zināšanas.

5. Tu esi atvērts visam jaunajam. Mīļotais darbs dod tev milzīgu enerģiju, kuru tu vari tērēt sava radošā potenciāla vairošanai. Tu esi atvērts jaunām iepazīšanām, ceļojumiem un eksperimentiem.

6. Naudai šajā gadījumā nav noteicošā loma. Ja esi aizņemts ar savu īsto lietu, tu tērē tai lielu daļļu savas naudas. Un ar laiku mīļotā nodarbe ar tādu pašu vieglumu nes tev pietiekamus ienākumus.

7. Tu ievēro, ka vēlamie notikumi sāk formēties paši, un tev atliek vien vērot notiekošās “apstākļu sakritības.” Jaunas iepazīšanās, jaunas radošas idejas pašas atnāk tavā dzīvē.

Ja vēljoprojām esi savas mīļotās nodarbes meklējumos, atceries:

Nevar spert vienu milzīgu soli, kas tūlīt un uzreiz nodrošinās tava mērķa sasniegšanu, jo jebkurš mērķis tiek sasniegts daudzu mazu, vienkāršu solīšu rezultātā.

Autors: Pīters Kohens

Tulkoja: Ginta FS