Tev izdosies!

Tavā dzīvē ir bijušas situācijas, kad tev šķita, ka tu tās nepārvarēsi. Un tomēr, tu tiki ar to galā.

Tavā dzīvē ir bijušas problēmas, kas tev šķita neatrisināmas. Un tomēr tu tās atrisināji.

Tavā dzīvē ir bijuši zaudējumi, kuri tev šķita nepārciešami. Un tomēr, tu tos pārcieti.

Tagad, šodien, šeit, visa tā rezultātā, tu esi stiprāks, gudrāks, pieredzējušāks. Kaut arī ceļš nav bijis viegls, tu esi to nogājis veiksmīgi.

Protams, pārbaudījumi un problēmas būs arī turpmāk – taču, iespējams, šodien tu esi smagā dzīves posmā un tāpēc ir vērts atskatīties atpakaļ un atcerēties – pat tad, kad tu domāji, ka netiksi galā, tev izdevās un tu to paveici.

Un, iespējams, to atceroties, tu sapratīsi, ka NAV NEVIENA IEMESLA ŠAUBĪTIES PAR SEVI. Jo, lai kādus pārbaudījumus tev dzīve uzliktu, tu ar visiem tiem esi ticis galā!

Un tagad, pats galvenais: tev sanāks un tu tiksi galā!

Ralfs Martsons
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Uzcep kartupeļus!

Mums abām ar mammu ir kāds sens joks: – “Dzīve brūk? Iešu, uzcepšu kartupeļus!”

Joks labi darbojas! Protams, to var uztvert arī burtiski… varbūt ne kartupeļus cept, bet uzvārīt krevetes… uzšūt svārkus… aiziet sēņot…. skatīties komēdiju… cept pankūkas.

Lūk, šis, mīļie, reāli darbojas, nevis drāmas un traģēdijas, kuras tiek izspēlētas uz drupām.

Ticiet man…

Tur, kur kaut kas brūk, vajag nodarboties ar parastām šīs zemes lietām, jo tikai parastās darāmās lietas mūs var izvest no satricinājuma krēslas…

Dzīve vienmēr būs tā vērta, lai to turpinātu. Un, lai atnāktu jaunas iespējas, tās jāsagaida darbībā.

Tāpēc palaidiet uz visām četrām debess pusēm tos, kuri domāja, ka ar jums var darīt tā, kā viņi atļāvās izdarīt…
Paejiet malā no visām aizslēgtajām durvīm…
Un pārstājiet nožēlot neatgriezeniski aizgājušo…
Un – “cepiet kartupeļus”.

© Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Pārbaudījumi Dvēseles ceļā

tiksanas ar sevi2

Es visiem saviem pacientiem esmu teicis, ka Dievs nekad nedod laimi vienkārši tāpat. Ja tu saņem algu nestrādājot, tas saindē tavu dvēseli.

Ikviena laime tiek nopelnīta, bet pēc tam to tērē un tā atkal jānopelna. Šis darbs izskatās kā pārbaudījumi: nelaimes, slimības, nepatikšanas. Ja spēji saglabāt sevī mīlestību un Dieva gribas redzējumu it visā, prati pacelties pāri instinktiem, – saņem nopelnīto laimi.
Ja neprati, – tad pelni katru minūti sūri un grūti strādājot. Bez pārbaudījumiem nav iespējams saņemt laimi, – tas ir likums. Laimi var saņemt avansa veidā, taču šis avanss vienalga būs jāatstrādā.

Taču ir kaut kas daudz smagāks un bīstamāks par pārbaudījumiem. Un tas ir kārdinājums.

Izrādās, dvēseles attīrīšanās process notiek vairākos etapos. Sākumā paši maigākie, tīrie un augstie mūsu dvēseles slāņi saskaras ar Dievišķo enerģiju. Sākas iznīcināšanas un pārmaiņu sāpes, kas mīlestības klātbūtnē dod jaunu attīstības etapu.

Ja mīlestība, vienotība ar Radītāju kļūst par nepieciešamību, ja tu it visā sajūti Viņa neredzamo klātbūtni, ja tu sevī nes nepārtrauktas mīlestības un pateicības Dievam sajūtu, tad tu pat nesajūti šo pirmo etapu. Vienkārši tavā dvēselē rodas kas jauns, brīnišķīgs – un sākas jauns attīstības etaps.

Ja mīlestības ir pietrūcis, cilvēks saņem kārdinājumus. Tagad, lai uzvarētu iekāri, viņam jākoncentrējas uz mīlestību, jādzīvo ar mīlestību un jāievēro tikumības principi. Taču, ja viņš nav spējis pārvarēt savu iekāri, sākas pārbaudījumi.

Vienam šī iekāre izskatās kā iespēja kaut ko nozagt, citam – kā iespēja “pavest” drauga sievu.

Noziegums pret dvēseli agri vai vēlu pārvēršas par nelaimi. Ja tā ir cilvēka personīgā griba, – cietīs viņš pats. Ja par tādu viņu padarījusi sabiedrība, tad tā cietīs ne mazāk. Valsts, kura ļauj amorāliem cilvēkiem dzīvot pārticībā un labklājībā, ir nolemta iznīcībai. Jo gan cilvēks gan valsts ir dzīvi organismi. Un dzīvo abi pēc vienādiem principiem.

Un, tā, ja padevies kārdinājumam un nepārvarēji savu iekāri, nenoturējies un nozagi, ieslēdzas trešais glābšanas etaps – pārbaudījums. Es domāju, ka par to, kas tas tāds un kā tas notiek, daudzi zina.

Ja cilvēks neiziet arī šo pārbaudījumu etapu, sākas ceturtā un pedējā glābšanas stadija – nesaudzīgā attīrīšana. Tā ir iespēju samazināšanās līdz minimumam. Tā ir ģimenes izjukšana, bērnu nāve, nedziedināmas slimības un paša nāve.

Katrs no mums tādā vai citā mērā iziet visus šos četrus etapus. Kad cilvēks zin, kas viņš ir, no kurienes nāk un kurp iet, attīrīšanās process un dvēseles attīstība neprasa gara un ķermeņa sabrukšanu. Taču, ja mēs aizmirstam par dvēseli, mūsu instinktu sagraušana kļūst par obligātu attīstības priekšnoteikumu.
Sergejs Lazarevs “Izdzīvošanas pieredze” 3. daļa
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kas iekšā – tas ārā…

1b

– Kur jēga? – jautāja māceklis.
– Visuma augstākajā taisnīgumā – atbildēja meistars.
– Vai tad Visums ir taisnīgs? Tik daudzi cilvēki cieš… viņi ir nabadzīgi, slimi, bet kāds saņem visu, nepieliekot ne mazāko piepūli…
– Vienkarši katrs saņem no dzīves to, ko vēlas – pasmaidīja meistars – dzīve, liktenis  ir ļoti elastīga substance un katram dod to, ko mēs patiesībā vēlamies.
– Ko jūs, skolotāj runājat!? – māceklis pielēca kājās – kā jūs tā varat…. jūs apgalvojat, ka visi šie cilvēki, kuri iet cauri problēmām un nelaimēm, paši vēlas šīs nepatikšanas?
– Apsēdies, tu vēl esi zaļš. Visumam nav citas izejas….. Kas iekšā, tas ārā…. Ja tie redz pasauli pilnu nelaimju – un meistars apklusa – pasaulei nav citas izejas… Visums ir žēlīgs pret visiem – viņš apmierina katru mūsu pieprasījumu un kļūst cilvēkam tāds, kādu tas to vēlas redzēt.
– Bet kāpēc tad cilvēki tiecas pēc nelaimes? – izbrīnīts jautāja māceklis.
– Tāda ir mūsu kultūra. Tas, kurš cieš, vienmēr var pažēloties un kļūs vieglāk. Mēs uzskatām, ka cilvēks, kurš izgājis cauri visdažādākajām problēmām un pārvarējis neskaitāmus šķēršļus, ir pelnījis kaut ko vairāk. Cilvēki domā, ka, ja viņiem bijis daudz problēmu, tad uz viņiem ar milzu cieņu skatīsies kā uz tadiem, kas daudz ko pārvarējuši un sekos balva.
– Meistar, es pats uzskatu, ka tie, kuri izgājuši caur uguni un ūdeni ir cieņas vērti, tāpēc, ka zinu, kā tas ir būt badā un pārciest grūtības.
– Un, ko tagad? Mums visiem tāpec tevi jāciena?
– Nē, taču jums jāizrāda kaut nedaudz cieņas, ja es esmu pārcietis vairāk par jums.
– Redzi, tu pieprasi cieņu pret sevi  par to, ka tev bijusi grūta dzīve. Pat nevis pieprasi, bet zini, ka tā tam ir jābūt. Tad, lūk, tieši šī vēlme pēc cieņas un nozīmīguma liek cilvēkiem neapzināti vēlēt sev nelaimes, lai viņus pēc tam par to cienītu… Un, kas tad Visumam atliek? Tas vienkarši piepilda vēlmes…. kas iekšā – tas ārā….
Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Rītvakar 19. februārī plkst. 18:00 Rīgā Tallinas ielā 97 Ineses Prisjolkovas seminārs “Zemapziņas parprogrammēšana”. Vairāk vari izlasīt ŠEIT

Aleksandrs Paļijenko: 7 dzīves noteikumi

laime8756

Tas viss, kas ap mums notiek, ir mūsu pašu veidots: ar mūsu sajūtu, domu un pārliecību palīdzību. Mainot sevi mēs mainām dzīvi.

Ja mūsu dzīvē ir pietiekami daudz mīlestības enerģijas un baudas, tad vēlēšanās piepildās maksimāli ātri, un nepatīkamo mācībstundu skaits kļūst minimāls.

Mēs visi vēlamies, lai mūsu vēlmes piepildās. Taču ļoti bieži mēdz notikt tā, ka nenotiek tas, ko mēs vēlamies, vai arī viss sanāk gluži otrādi. Lai cik dīvaini tas izklausītos, bet vēlmju piepildīšana neprasa nekādu īpašu maģisku meistarību. Tas ir dabisks un vienkāršs process. Tā domā analītiķis un dzīves treneris Aleksandrs Paļijenko

Un, lai tas notiktu “dabiski un vienkārši”, ir jāiemācās to izveidot par ieradumu, tāpēc Aleksandrs visiem pieejamā fomā to pasniedz kā “septiņus noteikumus”, kas palīdzēs katram no mums ātrāk realizēt savus mērķus un sapņus.

Ja mēs kaut ko darām ar interesi un azartu, tas viennozīmīgi dod labus rezultātus. Un vēl, nevajag mainīt visu un uzreiz, lai jūsu ikdienas dzīvē vienmēr ir tikai 12% kaut kā jauna. Ar to pilnīgi pietiks, lai nomainītu traucējošos uzstādījumus uz pozitīvākiem, palīdzētu zemapziņai iziet jaunā harmoniskas dzīves līmenī, kad vēlēšanāš piepildīsies pašas no sevis, bez lielas piepūles. Jūs tikai ievērosiet, ka esat kļuvuši daudz apzinātāki, un pārstāsiet vēlēties “no prāta”, bet darīsiet to, izejot no jūsu iekšējā Dvēseles stāvokļa.

Pirmais noteikums: «Godīgums pret sevi».

Tas ir pats galvenais noteikums, no kura ievērošanas ir atkarīga visu parējo punktu realizācija. Kad mēs mānām sevi, viss parējais pārtrauc strādāt!

Prasme godīgi sev atzīties tajā, ko mēs patiešām domājam, jūtam un darām dotajā brīdī, ir sākuma punkts mūsu attīstībai.

Un nevajag baidīties no savām negatīvajām izpausmēm: «jā, es šobrīd esmu nikns», «es jūtos aizvainots», «es esmu greizsirdīgs», «manī ir naids». Atzīstoties sev šajās negatīvajās reakcijās, mēs tās aizvācam no zemapziņas, un tās pārstāj formēt mūsu nākotni.

Un noteikti pie šī var piemetināt:: «Es vēlos pret to izturēties viegli un mierīgi, bez negatīvām emocijām, taču pagaidām man vēl tas neizdodas». Tāds formulējums palīdzēs pārveidot aizvainojuma, niknuma, naida, greizsirdības emocijas, ko mēs izjūtam pašlaik, tajā stāvoklī, uz kuru mēs tiecamies. Un tas notiks pakāpeniski.

Tādā veidā, atskaņojot stāvokli, kurā atrodamies, mēs no tā atbrīvojamies. Par to ir vērts atcerēties arī tad, kas stāstām par saviem sasniegumiem un uzvarām. Iespējams, esat ievērojuši, ka pietiek vien pateikt:: «Jā, es esmu bagāts un veiksmīgs», kā uzreiz paradās apstākļi, kas traucē mums tādiem būt.

Tāpēc, ja jūs stāstāt cilvēkiem par kaut ko pozitīvu, noteikti atskaņojiet savas fantastiskākās vēlmes. Piemēram: «Man ir skaista māja, un gribās vēl komfortablu vasarnīcu okeāna krastā». Tādā veidā jūs pārslēdzat cilvēku uzmanību uz jaunām perspektīvām un atļaujiet tam, kas jau ir, nostiprināties un kļūt vēl fundamentālākam un tas, ko atskaņojāt, sāks piepildīties un veidot jūsu nākotni jau šodien.

Otrais noteikums: «Prasme izmantot pozitīvus vārdus».

Lai padarītu savu dzīvi skaistāku, laimīgāku, labāku un interesantāku, ir pilnībā jaizmaina sava leksika. Vārdos, ko mēs izmantojam savā runā, ir nostiprinājusies noteikta dzīves pieredze. Šie vārdi izsauc noteiktas sajūtas, kuras izdzīvojām pagātnē. Izrunājot šos vārdus, mēs aktivizējam neironu saites, kas pamodina jau iesakņojušos tēlus, sajūtas, informāciju.

Ja mēs bieži izmantojam vārdus, kas nes negatīvu informāciju, tad zemās vibrācijās noskaņota zemapziņa translē mūsu realitātē negatīvuis pārdzīvojumus, kas pēc tam iemiesojas mūsu dzīves notikumos, kas nenes mums ne baudu ne prieku.

Tāpēc, lai pārrakstītu savas dzīves scenāriju, ir jānomaina negatīvās neironu saites pret pozitīvajām. Un to mēs darām ar vārdu palīdzību. Piemēram: tā vietā, lai teiktu “slikti”, mēs sakām “ne labi”, “briesmīgi” vietā sakām “ne īpaši labi”. Tas aktivizē pozitīvās neironu struktūras, jo priedēkli “ne” smadzenes neuztver, bet viss, kas saistīts ar vārdu “labi” izsauc augstas frekvences vibrācijas, kas neitralizē to negatīvu, kuru mēs pašlaik pārdzīvojam. Pietiek vien izmainīt savu leksiku un padarīt to par ieradumu, kad jau pēc neilga laika mainīsies arī pati dzīve.

Trešais noteikums: «Meklē visā labo».

Mūsu sabiedrība ir tā audzināta, ka mēs esam pieraduši it visā meklēt trūkumus, un nosodīt citus. Atcerieties, par ko jus runājat draugu kompānijā? Kā likums, visās sarunās tiek pausta neapmierinātība: ar kaimiņiem, valdību, prezidentu u.t.t. Bet organisms noskaņojas uz to enerģētiku, kuru mēs pastavīgi izmantojam. Ja pīpmanim atņemam cigareti, organisms aiz ieraduma prasīs, lai to atdodam, lai arī tas ir kaitīgi.

Kad mēs dzīvojam nosodījuma līmenī, tad nonākam zemas frekvences vibrācijās, kas formē negatīvos notikumus. Tāpēc ir jāiemācās visās situācijās saredzēt kaut ko pozitīvu: saulainu laiku, putnus, kas skaisti dzied, sievieti brīnisķīgā tērpā, u.t.t.

Darot to regulāri, mēs pozitīvi programmējam savu zemapziņu, un smadzenes no apkārtējas vides sāk “ķert” pozitīvos notikumus. Zemapziņā ieliktā prasme meklēt pasaulē skaisto, vedīs jūs pa dzīvi.

Atnākot veikalā, jūs atradīsiet pašas skaistākās kurpes, bet, meklējot darbu, jūs izvēlēsieties pašu interesantāko un labāk apmaksāto u.t.t.

Kad jūs iemācīsieties redzēt dzīvē pozitīvo, tad, lai kas arī notiktu, jūs sapratīsiet, ka vienmēr kopā ar slikto atnāk arī labais.

Lazarevam (grāmatas “Karmas diagnostika” autoram) ir frāze: «Ja jums šodien ir labi, tad paskatieties atpakaļ. Tur pagātnē, kad jums bija slikti, tika ielikts jūsu labais.».

Ceturtais noteikums: «Radošā domāšana».

Izvēlieties sev par noteikumu, tā vietā, lai teiktu: «Cik slikti, ka līst», teikt – «Es vēlos, lai spīdētu saule». Kad mēs kaut ko noliedzam, tad noārdam enerģētiskās saites, kuru atjaunošanai pēc tam tiek tērēta milzīga enerģija.

Tēlaini runājot, mēs ieejam istabā, bet tur spēlē mūzika, kas mums nepatīk. Mēs atsakāmies to klausīties, laužam aparatūru, visu noliedzam, esam nikni. Pēc tam visu sakārtojam, nopērkam jaunu aparatūru un liekam to mūziku, kuru vēlējāmies. Bet mēs taču varējām uzreiz pateikt: «es gribu klausīties citu mūziku» – un vienkārši nomainīt ierakstu. Kad mēs domājam pēc principa: «Gribu, lai būtu, lūk, tā!», un piedevām zinām, kā vēlamies justies, tad strukturējam šeit un tagad notiekošo, un pa īsāko ceļu dodamies pie tā, ko vēlamies.

Tāpēc mācieties uzreiz runāt par to, ko vēlaties, atstājot bez uzmanības to, kas jūs neapmierina.

Un noteikti pievērsiet uzmanību tam stāvoklim, kuru jūs vēlaties sajust tad, kad tas, ko vēlaties, notiks.

Piektais noteikums: «Prasme par visu pateikties: gan par labo, gan – slikto».

Pateicoties par labo, mēs to pastiprinām, bet pateicoties par to, ko uzskatām par sliktu, mēs parvēršam to labajā.

Visi ne pozitīvie notikumi ir zemas frekvences, bet pateicība – augstas frekvences vibrācijas.

Tādā veidā, pateicoties par slikto, mēs necenšamies mijiedarboties ar negatīvu un neļaujam tam nostiprināties mūsu dzīvē.

Bet, ja mēs iemācīsimies pateikties par jebkuriem notikumiem, kuri mums nepatīk, tad ar laiku spēsim apzināties, ka caur slikto vienmēr atnāk labais.

Kad mēs neesam gatavi pieņemt pozitīvo (kategoriski vai emocionāli atkarīgi no savām prioritātēm), mums dod iespēju attīrīties caur nepatikšanām. Un tas nebūt nav mazohisms, bet sapratne par to, ka mums tiek dota iespēja apzināties to, ko nesapratām agrāk. Jo Dievam taču nav “sliktā” un “labā”, Dievam viss ir noderīgs, vērtīgs, vajadzīgs, lai tas atrastos savā vietā un pildītu savu funkciju.

Serafims Sarovskis runāja par to, ka ir ļoti labi parastam, neapzinātam cilvēkam pirms nāves pāris gadus paslimot, jo Dvēsele attīrās caur to, ka tiek aizvāktas pretenzijas, piesaistes, apkārtējo nosodīšana un tādā veidā cilvēks nokļūst augstākas frekvences vibrācijās. Tādā pat veidā mums tiek dotas nepatikšanas, parādot to, kur jāizmaina sava attieksme. Un pēc šīs izmainīšanas kļūt daudz veiksmīgākam, bagātākam un laimīgākam.

Sestais noteikums: «Domāt un runāt par cilvēkiem tā, it kā mēs būtu viņu vietā».

Mums jāiemācās runāt un domāt par cilvēkiem tā, it kā mēs atrastos viņiem blakus un viņi mūs dzirdētu. Ja mēs iemācīsimies par cilvēkiem runāt tā, kā vēlamies, lai viņi runātu par mums, atbrīvosies milzīgs daudzums enerģijas, kuru mēs tērējam, lai kompensētu atšķirību starp iekšējo viedokli un ārējo uzvedību. Mūsu dzīvē parādīsies vieglums, jo harmonizējas iekšējais un ārējais, tas, ko mēs domājam un jūtam, ar to, ko mēs runājam un darām. Rezultātā mums būs iespēja harmoniski mijiedarboties pašiem ar sevi un apkārtējiem. Un atbrīvojusies enerģija padarīs iespējamu dziļāku apzināšanos par to, ko mēs patiesībā vēlamies un iespēju to realizēt.

Septītais noteikums: «Trīskāršā uztvere».

Ja iepriekšējie seši noteikumi bija pats pamats un ar to palīdzību mēs varam audzināt savu zemapziņu, tad septīto mēs varam nosaukt par maģisko.
Tas sāks darboties tad, kad mēs pārkārtosimies un kļūsim vienoti ar sevi un apkārtējo pasauli. Ar septītā noteikuma palīdzību, mēs varam pārvaldīt savu realitāti un formēt notikumus. Lai tas notiktu, ir jāpieņem trīs vēlamā attīstības varianti:

a) viss notiks tā, kā mēs to vēlamies;
b) būs pavisam ne tā;
c) būs daudz labāk.

Kāpēc to darīt?

Lieta tā, ka tad, kad mēs domās plānojam, mēs izdalām enerģiju vēlamā realizācijai. Ja mēs neesam gatavi citiem iespējamajiem variantiem, mūsu enerģija, kurai ir kategoriskuma un viennozīmības īpašības, nav spējīga mijiedarboties ar visiem citiem procesa dalībniekiem, un atspoguļojusies atgriežas pie mums depresijas, agresijas, naida un aizvainojuma veidā.

Taču, ja mēs esam gatavi pieņemt kā sliktāko, tā arī labāko variantu, tad, lai kas arī notiktu, (zinot to, ka lai kas arī notiek, viss ir Dieva rokās, un viss ir tikai uz labu), enerģija mijiedarbojas ar visu, ar ko sastopas un iedomāto realizē pēc maksimālas programmas. Pieņemot visus iespējamos variantus, mēs pieņemam pasauli tādu, kāda tā ir, saglabājot Līdzsvara likumu, un saņemot iespēju realizēt savas vēlmes.

Iemācieties domāt trīskārši! Šo vingrinājumu var izpildīt kaut simts reizes dienā, tikai dariet to kā rotaļājoties, viegli un ar prieku, un gūstiet no šī procesa baudu. Ziniet, ka 70% laika aiziet uz sadzīves situācijām. Piemēram: no rīta pieceļamies un sakām sev: «Gribu padzert tēju» un izskatām iespējamo notikumu gaitu: 1. Aiziešu uz virtuvi un uzvārīšu sev tēju; 2. Pat ūdeni nepadzeršos; 3. Dzeršu ļoti dārgu un garšīgu tēju. Pēc tam ejiet  un uzvāriet sev tēju. Praktzējoties uz šādiem sīkumiem, jūs ieradināsiet savu zemapziņu būt gatavai jebkurai notikumu gaitai, tātad palielināsiet iespēju vēlmēm realizēties.

Nākamie 20% laika katru dienu jūs atvēlēsiet savām būtiskākajām vēlmēm:  mīlestībai, veselībai, mašīnai, dzīvoklim, darbam – visam tam, kā realizāciju jūs vēlaties.

Mācieties izskatīt visas savas vēlmes no trīskaršuma skatu punkta!

Un atlikušos 10% sava laika veltiet tam, kas nevar būt, tāpēc, ka nevar būt nekad, bet jūs to ņemiet un vēlieties.
Piemēram: rīt man atnesīs dokumentus dzīvoklim pilsētas centrā 5 miljonu dolāru vērtībā. Es mierīgi pieņemu vissliktāko variantu: man nebūs dzīvokļa vispār. Un vēl labāku variantu: man būs dzīvokļi arī Londonā un Parīzē.

Tādā veidā jūs izskatiet savu iespēju plašu diapazonu, un varēsiet paveikt milzīgu izrāvienu savā jaunajā dzīvē, kurā būs daudz vairāk prieka, laimes un veiksmes. Taču jums vienalga tas nav pats galvenais!

Galvenais ir tas, lai jūs no visa, kas notiek jūsu dzīvē gūtu baudu!

No Aleksandra Paļijenko intervijas
Avots: http://volshebnic.com
Tulkoja: Ginta FS

Video:

Pārmaiņu laiks – negaidi pirmdienu!

Latvijas izlase

Ķīniešiem ir lieliska paruna: “Labākais laiks, lai iestādītu persika koku, bija 20 gadus atpakaļ. Bet, ja tu tad neiestadīji, tad otrs labākais laiks ir šodien!” Diemžēl cilvēki mīl atlikt savas dzīves pārmaiņas, turklāt, jo nopietnākas pārmaiņas, jo lielākas bailes tās uzsākt. Ko darīt? 

Jo lielākas bailes uzsākt, jo biežāk mēs sakām – jā, jā, es to izdarīšu, bet, ne šodien, no pirmdienas, no pirmā datuma, no Jaunā gada u.t.t. Un, kā tu domā, kas notiek, kad pienāk pirmdiena? Kā likums, nekas!

Tāpēc, ja esi nonācis pie secinājuma, ka ir lietas, kuras dzīvē noteikti ir jāmaina, ir prātīgi pirmo soli spert šodien. Lai tas būtu maziņš solītis, bet – šodien!

Piemēram, viens no maniem skolotājiem izstāstīja, kā viņš grasījās sākt savu karjeru kā starptautisks biznesa treneris. Tajā pat dienā, kad viņš to nolēma, viņš nopirka sev ceļotāja pulksteni ar divām ciparnīcām. Tajā pat nedēļā viņš noformēja sev ārzemju pasi. Protams, ne jau šie soļi viņam atnesa veiksmi, tomēr tieši tie bija svarīgākie turpmākajā veiksmē un izaugsmē.

Kāpēc tā?

Cilvēka smadzenes ir uzbūvētas tā, ka turpināt iesākto, viņam ir daudz vieglāk, kā izkustēties no vietas. Tāpēc, pat mazākais solis “palaiž” kustības procesu pārmaiņu virzienā. Tā kā, negaidi ne pirmdienu, ne Jauno gadu, sāc rīkoties šodien!

Un vislabāk sākt ar to, ka sastādi mērķa sasniegšanas plānu. Atkarībā no plāna sarežģītības un mērķa ilguma, plāns var būt shematisks, vai gluži otrādi – detalizēts. Jebkurā gadījumā, tev jāsaprot, kādi soļi būs jāsper un kādā virzienā jāiet.

Ja, piemēram, tu vēlies nokļūt Lieldienu salā, tev noteikti būs jānoīrē kuģis, jānoalgo kapteinis, jāizskaitļo kurss, degvielas patēriņš u.t.t.

Ja grasies doties pēc maizes, tad pilnīgi pietiekami ir paņemt naudu, iziet no mājas un tālāk viss jau ir zināms.

Tā arī ar dzīves plāniem, ja gaidāmas lielas un nopietnas pārmaiņas, un tev jāizdara kas tāds, par ko tev vispār nav nekādas sajēgas, tad vēlams sastadīt detalizētu plānu. Padomu vari lūgt tam cilvēkam, kas jau ko līdzīgu savā dzīve ir paveicis. Vēlams, izlasīt kaut pāris grāmatas par šo tēmu. Ja izmaiņas plānojas grandiozas, tad bieži vien pareizākais sākumā ir detalizēti saplānot pirmos etapus un tālākos plānot aptuveni.

Tā, piemēram, ja tu vēlies kļūt par pasaules mēroga neiroķirurgu un strādāt elitārā rietumu klīnikā, sākumā tev jāiegūst medicīniskā izglītība. Un, kad jau mācības tuvosies nobeigumam, tu varēsi tālāk detalizēti plānot savus soļus un darbības. Tomēr visu laiku galvā jāpatur doma, ka tavs mērķis ir Džona Hopkinsa klīnika Baltimorā, nevis pilsētas slimnīca Saranskā un, tadēļ svarīgi savām mācībām izvēlēties atbilstošu mācību iestādi.

Svarīgi šajā pirmajā etapā ir novērtēt tās grūtības, ar kurām nāksies sastapties. Tas ļaus saprast, kāda būs tava mērķa sasniegšanas cena, un tu būsi tai gatavs – vai arī atteiksies, ja cena būs pārāk augsta. Starp maniem paziņām ir vairāki Krievijas olimpiskās komandas sportisti. Un viņi visi, ne reizi vien, ir lauzuši kaulus, plēsuši saites – tā vienkārši ir daļa no cenas, ko nākas maksāt par sava sapņa piepildīšanos – tajā skaitā – par zelta medaļu. Ja cilvēks nav traumām gatavs, tad labāk nodarboties ar šaha spēli, bet – ne – boksu, ne – futbolu.

No otras puses, šķēršļu zināšana, ļauj sagatavoties to parvarēšanai. Pagājušā gadsimta beigās Dienvidpols bija tā retā vieta uz zemeslodes, kur cilvēks nebija savu kāju spēris. Pirmie līdz tam nokļuva – praktiski vienlaicīgi, ar dažu dienu starpību – norvēģis Roalds Amundsens un anglis Roberts Skots. Amundsens ļoti rūpīgi bija izpetījis visu iepriekšējo Antarktīdas ekspedīciju pieredzi un laicīgi bija sagatavojies visām zināmajām problēmām. Savukārt Skots paļāvās uz savu veiksmi un nepiestradāja pie ekspedīcijas plānošanas. Rezultātā Amundsena ekspedīcijas atpakaļceļš bija gluds – viņš nepazaudēja nevienu savas komandas cilvēku, bet Skota komanda aizgāja bojā pilnībā – viņš pazaudēja visus savus cilvēkus, un pēc tam arī pats gāja bojā no bada un sala.

Diez vai šodien tās grūtības, ar kurām nāksies sastapties mūsdienu pilsētā dzīvojošam cilvēkam viņa karjeras ceļā, būs tik bīstamas kā šiem vīriem, taču ir vērts laicīgi sagatavoties grūtībām. Gan amerikāņu skautiem, gan padomju pionieriem bija līdzīgas devīzes: “Esi gatavs! Vienmēr gatavs!”

Un beidzot, viena ļoti svarīga nianse, par kuru bieži vien aizmirstam. izņemot dažus specifiskus darbības veidus, gandrīz vienmēr mums mūsu darbībā ir nepieciešama citu cilvēku palīdzība. Protams, tu vari būt dzejnieks -vientuļnieks, vai gleznotājs-vientuļnieks, bet, ja runājam par nopietām un nozīmīgām lietām, tad tās parasti ir sasniedzamas komandā. Pat Šerlokam Holmsam bija nepieciešams Doktors Vatsons.

Ir vairākas lomas, kuras tavā dzīvē var nospēlēt citi cilvēki – no “Kritiķa” līdz “Mūzai”, no “Eksperta” līdz “Lomu modelim”. To visu šeit neaprakstīšu, jo tas ir atsevišķs stāsts, tikai atzīmēšu divus, ļoti nozīmīgsu punktus.

Pirmkārt, pacenties atrast kādu, kurš jau sasniedzis to mērķi, kura sasniegšanai tu vēl tikai gatavojies, un palūdz viņu kļūt par tavu mentoru vai konsultantu.

Otrkārt, blakus tev jābūt cilvēkam, kurš tic tavai veiksmei… un pat tad, ja tev nolaižas rokas, viņš vienalga saka: “Es ticu tev, tev viss izdosies!”

Autors: Aleksandrs Levitas

Avots: http://www.snob.ru

Tulkoja: Ginta FS

P.S. Es šodien noteikti skatīšos Latvijas puišu spēli hokejā. Tā ir fantastiska, jauna komanda, kuri ar tādu prieku un degsmi spēlē, ka tur iedvesmu var smelties arī saviem personīgajiem panākumiem. Viņi zin, ko viņiem tas maksā un viņi ir gatavi maksāt savu cenu, un to redz katru mirkli, ko tie pavada laukumā.

Veiksmi un uzvaru!

Latvija – Krievija šodien 9. maijā plkst. 16:00 TV3 tiešraidē

Pasaules čempionātā hokejā Krievijā – Maskavā

Tu tiksi ar to galā!

grutibas2

Tavā dzīvē ir bijušas situācijas, kad Tev šķita, ka Tu tās nepārvarēsi. Un tomēr, Tu tiki ar to galā.

Tavā dzīvē ir bijušas problēmas, kas Tev šķita neatrisināmas. Un tomēr Tu tās atrisināji.

Tavā dzīvē ir bijuši zaudējumi, kuri Tev šķita nepārciešami. Un tomēr, Tu tos pārcieti.
Tagad, šodien, šeit, visa tā rezultātā, Tu esi stiprāks, gudrāks, pieredzējušāks. Kaut arī ceļš nav bijis viegls, Tu esi to nogājis veiksmīgi.

Protams, pārbaudījumi un problēmas būs arī turpmāk – taču, iespējams, šodien Tu esi smagā dzīves posmā un tāpēc ir vērts atskatīties atpakaļ un atcerēties – pat tad, kad Tu domāji, ka netiksi galā, Tev izdevās un Tu to paveici.

Un, iespējams, to atceroties, Tu sapratīsi, ka NAV NEVIENA IEMESLA ŠAUBĪTIES PAR SEVI. Jo, lai kādus pārbaudījumus Tev dzīve uzliktu, Tu ar visiem tiem esi ticis galā!

Un tagad, pats galvenais: Tev sanāks un Tu tiksi galā!

Ralfs Martsons

Tulkoja: Ginta FS