IZGLĀBT PAŠCIEŅU UN DVĒSELI

Reiz kāds jauns cilvēks uz ielas ieraudzīja savu skolotāju, kurš viņu mācīja jaunākajās klasēs.
Viņš piegāja pie vecā vīra un jautāja:
– Vai jūs mani atceraties? Es biju jūsu skolnieks.
– Jā, es tevi atceros no trešās klases. Ar ko tu šobrīd nodarbojies?
– Es esmu pasniedzējs.
– Kas tevi pamudināja izdarīt šādu izvēli?
– Tas bijāt jūs, skolotāj!
– Kādā veidā es tevi iedvesmoju izvēlēties šo profesiju?
– Man arī sagribējās, lai man būtu savi skolnieki.
– Kā izpaudās šī mana ietekme?
– Vai tad jūs neatceraties? Ļaujiet, es jums atgādināšu.

Reiz mans klasesbiedrs ieradās skolā ar ļoti skaistu pulksteni uz rokas. To viņam bija uzdāvinājuši vecāki. Viņš noņēma šo pulksteni un ielika rakstāmgalda atvilknē. Es vienmēr biju sapņojis par tādu pulksteni. Nenoturējos un nolēmu to paņemt. Pēc kāda brīža šis klasesbiedrs raudot piegāja pie jums un sūdzējas par zādzību. Jūs pārlaidāt skatienu pār klasi un teicāt: “Tas, kurš paņēma zēna pulksteni, esi tik labs un atdod to viņam”. Man bija ļoti liels kauns, taču es ļoti negribēju šķirties no šī pulksteņa, tāpēc neatzinos.

Jūs devāties pie durvīm, aizslēdzāt tās un likāt mums nostāties vienā rindā. Tad brīdinājāt: “Man būs jāpārbauda jūsu kabatas, tikai ar vienu noteikumu, ka jūs aizvērsiet acis”.

Mēs paklausījām un tajā brīdī es sajutu, ka tas ir visapkaunojošākais mirklis manā neilgajā mūžā.
Jūs gājāt no skolnieka pie nākamā, no kabatas uz kabatu. Kad izņēmāt pulkstei no manas kabatas, jūs turpinājāt kustēties līdz rindas galam. Pēc tam teicāt: “Bērni, viss kārtībā. Varat atvērt acis un atgriezties savos solos”.

Jūs atdevāt pulksteni tā īpašniekam un vairs nekad nepieminējāt šo incidentu.

Tad, lūk, tajā dienā jūs izglābāt manu godu, cieņu un manu dvēseli. Jūs nenosaucāt mani par zagli, meli un sliktu bērnu. Jūs pat necentāties ar mani pārrunāt šo gadījumu. Ar laiku es sapratu, kāpēc. Tāpēc, ka jūs kā patiess skolotājs nevēlējāties aptraipīt jauna cilvēka pašcieņu. Tāpēc es arī kļuvu par pedagogu. 

Abi apklusa šī stāsta iespaidoti. Pēc tam jaunais pedagogs jautāja:
– Ja reiz jūs mani šodien atcerējāties, vai neatcerējāties mani šajā epizodē?
Vecais skolotājs atbildēja:
– Patiesībā es arī kabatas pārmeklēju ar aizvērtām acīm.(с)

Avots: Счастливый психолог
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Izvēlieties cilvēkus atbilstoši savam vērtību līmenim

11988501_904630979624989_7120965496551103700_n

Agrāk es domāju, ka cilvēks var būt jebkāds: kaut zaglis, rupeklis, krāpnieks, tātad tā ir izveidojusies viņa dzīve, pateicoties ģimenei, audzināšanai. Un viņa garam ir vajadzīgas tieši tādas mācību stundas. Tagad es saprotu, ka vēlos, lai man apkārt būtu pavisam citi cilvēki – tādi, kuriem gods, dotais vārds un sirdsapziņa ir ārkārtīgi nozīmīgi.

Izvēlieties sava vērtību līmeņa cilvēkus

Droši vien tāpēc, ka sievietes ikdienā ir tik aizņemtas un noslogotas, nesanāk ne laika ne spēka domāt šajās kategorijās. Precīzāk, sabiedrībā pieņemts uzskatīt, ka tām nav nekāda sakara ar sievišķību. Un nav jēgas stradāt ar to, kas neattīsta sievišķību, kas nepalīdz atrast īsto vīrieti un apprecēties, un izskatās, ka tikai traucē realizēties pasaulē. Tie ir maldi. Jebkuras attiecības var būt ilglaicīgas un kvalitatīvas tikai vienā gadījumā:
JA CILVĒKIEM IR LĪDZĪGAS VĒRTĪBAS.

Lielas šaubas manī rada vīrietis, kurš nevar paskaidrot, ko viņam nozīmē gods un spēja turēt savu vārdu.

Ja savu sirdsapziņu viņš apzīmē, kā “es cenšos nemelot, maksimums – vienkārši paklusēšu”, tad kā personība viņš izskatās gaužām bēdīgi. Sirdsapziņa ir kaut kas stipri vairāk. Ja cilvēks patstāvīgi nevar sev noformulēt savas morālās kategorijas, kontrolēt sevi, novērtēt savu rīcību, tad tas ir ļoti bēdīgi. Psihologi var paskaidrot jebkuru cilvēka uzvedību. Ja skatāmies no punkta – kā atrast sev attaisnojumu, psiholoģija ir ļoti izdevīga zinātne. Cilvēkam ir neskaitāmi seksuālie kontakti, viņš manipulē ar citiem, vairās no atbildības. Tātad viņš ir nemīlēts bērns, viņam ir problēmas attiecībās ar māti un daudz visa kā cita.

Taču, ja tu esi pieaudzis, tad audzini sevi pats! Meklē savu pašapziņu!

Vienmēr var atrast attaisnojumu sāpēm, ko tu nodari citiem cilvēkiem, taču visbiežāk tu taču pats redzi, ko dari, kaut vai pēc atbildes reakcijas. Ja tev ir veselas smadzenes (bez organiskām traumām bērnībā), tev jāprot analizēt. Pat tad, ja neredzams spēks tev liek zagt, vai izmantot otra cilvēka ķermeni. Tu taču esi spējīgs ieraudzīt, saprast un sajust, ka dari otram sliktu? Taču nezin kāpēc, dod iespēju sev iebāzt šīs šaubas savas apziņas tālākajā stūrī un attaisnot sevi.

Ja cilvēku vada zema līmeņa vērtības: nauda par katru cenu, savu iegribu apmierināšana un baudas gūšana par katru cenu, viņš pārvēršas par netīru, zema līmeņa radījumu.

Ja runājam psihologu valodā, dzīvnieciskais ņem virsroku pār “Es” un “Augstākais – Es” vispār neeksistē. “Es” apzinās un apmierina neapzinātās vajadzības un vēlmes. Ja ir visas trīs sastāvdaļas – dzīvnieciskais, “Es” un “Augstākais Es”, tad cilvēks ir pabeigta, gatava personība. Pretējā gadījumā sanāk surogāts, “nepabeigts cilvēks”, ar kuru kopā nav iespējams izveidot ko pilnvērtīgu.

Ne prāts, ne intelekts, ne izglītība paši par sevi nenosaka to, vai cilvēkam ir augsta līmeņa vērtības vai nav. 

Šīs vērtības formējas pateicoties iekšējai tīrībai, piepildītībai un regulāram darbam ar sevi. Tas viss padara cilvēku ne vienkārši par dzīvu būtni, bet CILVĒKU.

Tikai augsta līmeņa vērtības, tādas kā CIEŅA, PAŠCIEŅA, GRIBASSPĒKS, GARA SPĒKS, SIRDSAPZIŅA, SPĒJA PIEDOT, MĪLĒT, BŪT PATEICĪGAM nosaka dvēseles augstākās vibrācijas un padara cilvēku tīru un gaišu.

Tādiem cilvēkiem nav iespējams dzīvot, draudzēties, strādāt kopā ar tiem, kuri dzīvo pēc zemiskiem principiem. Viņus vienkārši nesapratīs un centīsies nospiest, iznīcināt, jo bezapzinīgais fiziski ir daudz spēcīgāks par augstāko apziņu.

Izvēlieties savam vērtību līmenim atbilstošus cilvēkus un būsiet laimīgi!

Lilija Ahremčika – profesionāls, sertificēts koučs, personības izaugsmes trenere uzņēmumā EPAM Systems, pasniedzēja specialitātē “Personāla vadība”. Treniņu centra “Top position” dibinātāja. 

Tulkoja: Ginta FS