Mazie attiecību noslēpumi

❤️ Kad divi cilvēki satiekas, vislielāko labumu šajās attiecībās iegūst tas, kurš labāk sevi pazīst: viņš ir mierīgāks, pārliecinātāks un, atšķirībā no pārējiem, ir saskaņā ar sevi.

❤️ Nekad neļauj citu cilvēku uzvedībai ietekmēt tavu pašsajūtu.

❤️ Nav vērts pievērst uzmanību tam, ko saka un dara pārējie. Labāk pacenties ieraudzīt viņu vārdu un darbu dziļāko motivāciju.

❤️ Draudzību, kas balstās uz pakļaušanos un izpatikšanu, nevar nosaukt par draudzību. 

❤️ No mistikas viedokļa, nav atšķirības starp tevi un citu cilvēku. Lūk, kāpēc nav iespējams nodarīt otram ļaunumu, nenodarot to pašam sev, tāpat, kā nevar palīdzēt otram cilvēkam, nepalīdzot pašam sev.

❤️ Tas, kurš brīvs no pretenzijām pret citiem cilvēkiem, nekad nebūs piemānīts un pievilts.

❤️ Milzu solis pretī garīgajam briedumam, ir atteikšanās aizstāvēties pret netaisnīgu aprunāšanu. Kaut vai tikai tāpēc, ka šāda “pašaizsardzība” sagrauj prāta un gara mieru.

❤️ Tu citus cilvēkus saproti tieši tik lielā mērā, cik saproti pats sevi. Lūk, kāpēc sevis iepazīšana ir svētīgs darbs.

❤️ Nebaidies pilnībā sajust visu, kas notiek tavās partnerattiecībās, – īpaši tas attiecas uz dvēseles sāpēm un vilšanās mirkļiem. Tas ļoti daudz ko izskaidros tavā dzīvē.

❤️ To, kurš sajutis, ko nozīmē mīlēt, neuztrauks tas, ka viņa mīlestību kāds neievēros vai pat atraidīs.

❤️ Kad esi zaudējis tuvu draugu, nesteidz meklēt kādu viņa vietā. Jo pretējā gadījumā tev neizdosies sajust savu dvēseles sāpi un tātad neizdosies no tās atbrīvoties.

❤️ Nebaidies sociumā būt “nekas”. Šis stāvoklis ir daudz dziļāks un bagātīgāks, kā tas varētu šķist pirmajā acu uzmetienā.

❤️ Viss nepieņemtais attiecībās ir brīnišķīga iespēja ieraudzīt cilvēkus patiesajā, ne ideāli mānīgajā gaismā. Jo vairāk kāds tev nepatīk, jo vairāk tas tev spēj iemācīt.

❤️ Tu vari tik ļoti būt atbrīvots no domām par pasaulīgu netaisnību, ka ikreizi būsi neizpratnē, dzirdot paziņu sūdzības par “klaju likumisko tiesību pārkāpumu”.

❤️ Tu nevari savā tuvākajā ieraudzīt tos tikumus, kuri nepiemīt tev pašam.

❤️ Nejauc iekāri ar mīlestību. Pirmā vienmēr atrodas pastāvīgos baudas meklējumos. Otrā – mūžīgā harmonijā pati ar sevi.

❤️ Viena tava dvēseles daļa no sirds vēlas dzīvot mīlestības piepildītu dzīvi, otra par to pat dzirdēt negrib. Nostājies savu gaišo spēku pusē un dari visu iespējamo, lai tie izpaustos.

❤️ Nav vērts dzīvot, drebot no vienas vien domas par to, ko par tevi padomās citi vai par to, ko padomāsi tu pats.

❤️ Necenties kļūt mīlošs. Labāk strādā pie tā, lai esi īsts. Būt īstam un patiesam, nozīmē – būt mīlošam.

❤️ Vislielākā mīlestība, kuru mēs varam uzdāvināt cilvēkiem, – ir pārvērst savu dzīvi tā, lai viņus iedvesmotu mūsu piemērs, augstsirdība un labestība.

Publicēja: Irina Deri-A-Nur
​​​​​​​Tulkoja: Ginta Filia Solis

Par skaidrību

Spēja tikt skaidrībā daudzreiz paaugstina pieaugušas dzīves kvalitāti jau tādā līmenī, ka tu spēj iztikt bez sīkiem mājieniem, bet godīgi paud savas jūtas, savu prieku, nevienu nemaldini un mierīgi spēj atteikties no tā, kas tev neder.
Vēl viens skaidrības pluss ir tas, ka tā pievelk citu skaidrību, un, gluži otrādi, izsauc spriedzi tiem, kuri dod priekšroku miglainām aizkulišu spēlēm.
Dabiskā atlase notiek pati par sevi.
Mīlestības skaidrība, draudzības skaidrība, radniecības skaidrība, partnerības skaidrība, skaidrība attiecībās ar sevi, izvēles skaidrība, darbību skaidrība, atbildības skaidrība… lūk, šie savas paša dzīves brīnišķīgie marķieri, kuri, lai arī negarantē hronisku laimi, bet padara skaidrākus tās apstākļus.
Nenoteiktība ir mokoša, taču dažkārt tā kļūst par paradoksālu narkotiku, kas ļauj aizbēgt no realitātes, iznīcinot sevi šajā procesā.
Ieiet īstenības dušā un to izturēt – arī tas ir stāsts par skaidrību.
Uzdrošināties to darīt, vai neuzdrošināties – tā ir katra paša izvēle un lēmums.

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

PAR SKUMJĀM

Es nekad neesmu baidījusies no skumjām un noteikti neesmu centusies tās nekavējoties aizstāt ar pozitīvismu, kura patiesībā šajā brīdī nav…

Skumjas nav tas pats, kas bezcerīgs izmisums vai eiforiska vēlme visu izkrāsot rozā krāsā.
Tās ir vienkāršas, godīgas, dabiskas un to labestīgais skats visvairāk tiecas redzēt dzīvi tieši tādu, kāda tā patiesībā ir… tātad apvieno sevī neapvienojamo.
Skumjas daudz domā, taču nekļūst naidīgas, kā to dara fanātiskā pārliecība, kas uzskata, ka uzspiest savu ir daudz svarīgāk kā sadzirdēt un saprast svešu.
Skumjas necenšas aizkrāsot acīmredzamos negludumus, taču ievēro acīmredzamo skaistumu.
Skumjas māca to labestīgo vientulību, kurā nav gļēvi jābaidās būt mazākumā un nav jābaidās atrast sevi, īsto, starp ārišķīgo un it kā drošo, kas inscenēts priekš svešo uzstājīgajiem skatieniem.
Skumjas aizved mūs tajā pieaugušajā pasaulē, kurā neviens no tevis neslēpj patiesību un necenšas nomierināt ar šokolādīti, lai tu neraudātu…
Un tu pēkšņi saproti, ka tavos spēkos ir zināt patiesību un raudāt ne tāpēc, ka tu meklē žēlumu, bet tāpēc, ka tev pietiek drosmes raudāt par savām sāpēm.
Šobrīd ir daudz skumju.
Ne to skaisto, kuras var nojaust romantiski iestudētajās fotosesijās, bet gan to viscilvēciskāko, kuras visu redz, taču neko nespēj palīdzēt… un tomēr censties dzīvot, mīlēt, ticēt un uzticēties.

Mīļie, runājiet ar savām skumjām…
Iepazīstiet tajās sevi, izjautājiet tās par sevi un saglabājiet sevī spēju izvēlēties tās jebkuras bezizejas vietā.

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Pamazītiņām

Pamazītiņām… es ļoti mīlu šo vārdu, ar kuru jau kopš bērnības visbiežāk atsaucāmies uz jautājumu par to, kā klājas.
Tas ir silts, godīgs, maigs kā mīļās rokas, kas glāsta nogurušo galvu.
Droši vien tas ne parāk atbilst notiekošajam, tāpēc, ka tur, kur pamazītiņām, ir mēreni, ierasti, klusi… bet tagad ir gluži otrādi, tik skaļi, ka gribas šo troksni apklusināt.
Tas nomierina, atgriežot ierastajā un tik ļoti saudzīgi sevī glabātajā, ka nevar to ne atņemt, ne apkaunot, ne nodot.
Pamazītiņām…
Es sastingstu, rīta agrumā stāvot pie loga, un skatoties uz guļošo sniega kupenu, kas ar savām netīrajām bruņām it kā demonstratīvi protestē, un domāju, ka jāgaida lietus…
Tas atnāks un nomazgās visus netīrumus, it kā to vispār nekad nebūtu bijis.
Pamazītiņām…
Vienojos ar savu pacietību, lūdzot tai dot spēku izturēt to vētru, kas ārpusē un pašai nekļūt naidīgai, nenolaisties līdz pērkamajām bailēm, nekļūt tik cietai, lai pārstātu līdzi just katrai atsevišķai un kopīgai sāpei, kas atdotas apmaksājot globālos nodomus.
Galvenais atbalsts ir laiks un daba.
Neviena minūte nav kļuvusi garāka vai īsāka, neviens gadalaiks nav sevi atcēlis. Un tā jau ir stabilitāte.
Un tāpēc es neatceļu savu rīta kafiju, nepārstāju priecāties savus neizdomātos priekus, nepārstāju klausīties savu iemīļoto mūziku un nepārstāju mīlēt.
Sirsnīga pateicība visiem līdzīgi skanošajiem cilvēkiem… es jūs jūtu, īpaši tagad.
Neļaujiet nevienam sevi padarīt par kaut ko citu.

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Savā paša ligzdiņā

Var jau spēlēt diženumu, taču dzīve vienalga ir un paliek maza un trausla ligzdiņa, kurā pavisam neilgi dzīvo mazi un trausli cilvēki…

Dažkārt man šķiet, ka vienīgais, ko mums visiem vajadzētu atcerēties, izmisīgi klauvējoties pie neredzamajām citu cilvēku bruņām, ka tās patiesībā maz no kā aizsargā, taču uz īsu mirkli uzdāvina mums savas neievainojamības ilūziju.
Nav tādu cilvēku, kuri nekad nebūtu bijuši ievainoti, nobijušies, aizvainoti, nesaprasti …
Nav iespējams globalizēt savstarpējo sapratni un iegūt tādu sabiedrību, kurā visi būtu vienlīdzīgi un saskanīgi.
Nav iespējams pēkšņi kādu dienu pamosties pilnīgā mierā un vispārējā harmonijā.
Taču eksistē vieda pieslēgšanās pat vismazākajiem gaismas, prieka, mīlestības un labestīgas dzīves klusajiem fragmentiem, kuri ir pieejami ikvienam, kurš to no sirds vēlas.
Pastāv lēmums nodzīvot savu dzīvi tā, lai tajā apliecinātos tikai caur saviem paša darbiem un jaunradi, nevis dancojot pa citu galvām, pieslienoties skaļākajiem bļāvējiem, vai cenšoties pārvaldīt nevis savu, bet kāda cita dzīvi.
Pastāv samērīgums savās iespējās, pie kā nonākt ir visgrūtāk, tāpēc, ka nekur citur netiek pieprasīts lielāks godīgums pašam pret sevi, kā šeit.
Un pastāv pieauguša cilvēka izvēle, kura būs un paliks izvēle pat tad, ja to neizdarīsim.
Jā, protams, mani mīļie, ārpasaule var mūs iznīcināt vienā mirklī, taču iekšēji mēs varam iznīcināt sevi tikai paši…

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Spēja godīgi atzīt patiesību

Ja godīgi, tad attiecības ar rūgto patiesību ne vienmēr ir godīgas…
Tāpēc, ka būt godīgam NE sadzīves līmenī – tas nenozīmē to, ka tu godīgi vari otram cilvēkam atzīties par kaut ko nosodāmu, par kaut ko, no kā parasti kaunās, vai par kaut ko, kas sagādājis viņam sāpes…

Tā ir tikai tāda ĀRĒJĀ patiesības puse…

Pārējā ir iekšpusē un tā slēpjas nevis vienkārši faktu konstatācijā, bet spējā ATZĪT PATIESOS savas rīcības IEMESLUS, savas izvēles, sava stāvokļa…

Un pats grūtākais izrādās ne vienkārši sagatavoties būt vainīgam, bet patiešām saprast, no kā radusies mūsu vaina, ja tāda ir…

Mani mīļie, īstā patiesība bieži vien ir ļoti sāpīgs process…
Tā bez žēlastības iznīcina visus mūsu personīgos mītus par sevi… mūsu vajadzību būt labiem…
Tāpēc, ka viena lieta ir neanalizējot ātri atzīt acīmredzamo, domājot: “Es negribēju… nezinu, kā tas vispār gadījās… laikam velns dīdīja”…

Bet pavisam kas cits ir ieslēgt analīzi un pēkšņi pavisam skaidri saprast, ka patiesībā, gribēji…. zini, kā tas notika… un nekāds velns tevi nedīdīja….
Un tas lauž… ne tikai mūs…

Tieši tāpēc mēs patiesību atstājam pie sevis, vai arī  ļoti veikli to rediģējam…
Un tas nav stāsts par “baltā uzsvērča” morāli…
Tas ir vienkāršs izskaidrojums mūsu parastajam cilvēciskajam vājumam …

Kad melojam, mēs nekļūstam par briesmoņiem…
Mēs cenšamies saglabāt neskartu savu ierasto pasauli, nepamanot to, ka tā jau sen ir sagruvusi… un to sagrāva NEgodīgums, pēc kura vairs neko nesalabosi, pat tad, ja šķitīs, ka esi salabojis…

© Ļiļa Grad
​​​​​​​Foto: Cottonbro
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Dzīvot sev

sieviete ritenis

Dzīvot sev var un vajag, tikai tas jādara godīgi.

Viens dziedātājs uz skatuves visu sevi atdod klausītājam, dzied no sirds, pastāvīgi trenējas, saudzē savu balsi.
Otrs dzied ar fonogrammu, iespējams, pat kāda cita ierakstītu, kāda, kurš talantīgāks, bet ārpus skatuves, dzīvo amorālu dzīvesveidu. Abi dziedātāji uzstājas sev – lai saņemtu uzmanību, klausītāju atzinību un naudu. Tikai viens to dara godīgi, bet otrs – nē.
Katrs no mums visu dzīvē dara sev.⠀
Ja manai sievai ir labi, viņa ir pozitīvā noskaņojumā, priecājas, tad arī man ir labi.
Tāpēc, ja es vēlos kaifot no tā stāvokļa, kuru jūtu blakus viņai, man vajag kaut ko viņas labā darīt, tas ir godīgi.
Ar draugu es spēlēju tenisu vai eju uz pirti, to daru sev, bet kopā jautrāk un interesantāk. Tad godīgi būs draugu uzklausīt, atbalstīt, ja viņam to vajag. Vai arī vienkārši kopā izsmieties, nevis ik minūti pārbaudīt ziņas instagramā vai wacapā.
Ar seksu nodarboties divatā ir daudz patīkamāk nekā censties pašam sevi iepriecināt. Ir godīgi domāt ne tikai par sevi, bet arī partneri, lai arī viņam būtu labi.⠀
Arī uz darbu es eju sev, lai pelnītu naudu, apmaksātu rēķinus, pirktu produktus un citas dzīvei nepieciešamas lietas. Darbs dod vietu sociumā, sava noderīguma sajūtu, jaunus kontaktus, draugus, iespēju attīstīties. Būs godīgi strādāt ar pilnu atdevi, nevis stiept gumiju un aprunāt priekšnieku un kolēģus vai spelēt datorspēles.
Ir normāli darīt sev. Vienkārši tas jādara godīgi – ne tikai ņemt, bet arī dot.⠀
Dmitrijs Trockis
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Mīlestības trīs šķautnes

7433110-R3L8T8D-900-2288

Mums šķiet, it kā zinām, kas tas ir, mīlestība, un protam mīlēt. Bet patiesībā, ļoti bieži mēs protam tikai našķēties ar cilvēciskajām attiecībām. Mēs domājam, ka mīlam cilvēku, jo mums pret viņu ir maigas jūtas, tāpēc, ka mums ar viņu ir labi. Taču mīlestība ir kaut kas vairāk, prasīgāka un bieži vien traģiskāka.

Mīlestībai ir trīs šķautnes.
Pirmkārt, mīlošs cilvēks dod un grib dot. Taču, lai dotu, lai dotu pilnībā, nenodarot sāpes saņēmējam, ir jāprot dot.

Cik ļoti bieži notiek tā, ka mēs dodam ne aiz mīlestības, īstas, pašaizliedzīgas, dāsnas, bet gan tāpēc, ka tad, kad mēs dodam, mūsos aug savas nozīmības un lieluma sajūta. Mums šķiet, ka došana, tas ir viens no veidiem pašapliecināties, paradīt sev un citiem savu nozīmīgumu. Taču saņemt no cilvēka pie šādiem nosacījumiem ir ļoti sāpīgi.

Mīlestība tikai tad var dot, kad tā aizmirst par sevi.

No citas puses, mīlestībā ir jāprot saņemt, taču saņemt ļoti bieži ir vēl grūtāk, kā dot. Mēs visi zinām, cik mokoši sāpīgi ir saņemt un izjust labdarību no cilvēka, kuru mēs nemīlam vai necienam, tas ir pazemojoši un aizvainojoši. To mēs redzam bērnos: kad kāds, ko viņi nemīl, vai kura mīlestībai viņi netic, dod viņiem dāvanu. Viņiem ir vēlēšanās šo dāvanu saplēst, izmest, jo ir sajūta, ka kāds bradā pa viņu Dvēselēm.

Un, lūk, lai prastu dot un prastu saņemt ir nepieciešams, lai dodošā mīlestība būtu pašaizliedzīga, bet saņēmējs mīlētu to, kurš dod un bez nosacījumiem ticētu viņa mīlestībai.

Viens no redzamākajiem rietumu reliģiskajiem darbiniekiem Pols de Sen Vincents, sūtot kadu no savām mūķenēm palīdzet nabagiem, teica: “Atceries, tev būs vajadzīga visa tava mīlestība, uz kuru spējīga ir tava sirds, lai cilvēki varētu tev piedot tavus labos darbus.”
Bet pat tur, kur dot un ņemt nozīmē svētkus un prieku, ir vēl viena mīlestības šķautne, kuru mēs bieži aizmirstam. Tā ir spēja upurēties. Ne tajā nozīmē, kādā mēs par to parasti domājam: piemēram, kad cilvēks, kurš mīl otru ir gatavs otra labā stradāt, no kaut kā atteikties, lai otrs saņemtu, ko vēlējies. Nē, tā spēja upurēties, par kuru es runāju, ir stingrāka un attiecas uz kaut ko daudz iekšējāku. Tā slēpjas tajā, ka cilvēks, kurš otru mīl, ir gatavs paiet malā. Un tas ir ļoti svarīgi.

Bieži vien tā gadās ar vīru un sievu: viņi viens otru mīl stipri, maigi un priecīgi. Un viens no viņiem ir greizsirdīgs; ne tādā nozīmē, ka otram var būt kāds cits šobrīd, bet gan greizsirdīgs uz otra pagātni, . piemēram, bērnības draugi vai draudzenes tiek aizstumti kaut kur tālu pagātnes pārzīvojumos. Tam, kurš tik nepratīgi, negudri  mīl, gribētos, lai dzīve sāktos tikai no tā brīža, kad viņi iepazinās. Bet tas viss, kas bija pirms tam, visa dzīves, Dvēseles un attiecību bagātība, viņam šķiet bīstama: kaut kas, kas dzīvo mīļota cilvēka Dvēselē vēl bez viņa. Tāda pieeja ir ļoti bīstama: cilvēks nevar sākt dzīvot no dienas, kaut arī ļoti gaišas, kad satikās ar savu mīļoto. Viņam jādzīvo no pašas savas dzīves sākuma. Un mīlošajam ar lielu mīlestību un pietati ir jāpieņem pagātnes noslēpums kā noslēpums, jāsargā tas, jasaudzē un jāpieļauj, ka mīļotā cilvēka pagātnē ir bijušas tādas attiecības un tādi notikumi, kuros viņš pats nav bijis līdzdalīgs. Un te sākas tā šķautne, kuru var nosaukt par ticības lauku: ne tikai ticības Dievam, bet arī viena cilveka ticības otram.

Autors: Metropolīts Antonijs Surožskijs
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

 

3 ļoti svarīgi Visuma likumi

abola-divas-puses6

Lai saprastu, kas notiek tavā dzīvē, kāpēc atnāk un aiziet dažādi cilvēki, kā veidot attiecības ar tuviniekiem, kā palīdzēt saviem mīļajiem mainīties uz labo pusi, ir jāzin trīs ļoti svarīgi Visuma likumi. Tie dos atbildes uz ļoti daudziem taviem jautājumiem, un palīdzēs formēt gaišo nākotni.

Pirmais likums visiem ir zināms:

LĪDZĪGS PIEVELK LĪDZĪGU

Ar savu iekšējo stāvokli mēs savā dzīvē pievelkam dažādus cilvēkus un notikumus. Tāpēc ikvienai sievietei, kura savā dzīvē grib pievilkt ĪSTU vīrieti, ir jākļūst par ĪSTU sievieti ar pilnu komplektu sievišķīgo īpašību.

Ja vēlies, lai cilvēki respektētu tavas jūtas, pievērs uzmanību cilvēku jūtām. Tātad izturies pret citiem tā, kā vēlētos, lai citi izturās pret tevi.

Ja vēlies būt bagāts – pārstāj staigāt pa izpārdošanām un sociālajiem veikaliem, tie tikai pievilks nabadzību.

Ja blakus sev vēlies redzēt laimīgus un smaidīgus cilvēkus, tad izroc sevi no sava negatīva kaudzes un sāc domāt priecīgas domas.

Ļoti bieži sievietes saka: “Viņa ir tāda tīra, jauka un labestīga meitene, par ko viņai tāds briesmīgs vīrietis” Tās ir muļķības un meli! Tā nemēdz būt. Tātad šai labajai meitenei iekšā dzīvo briesmīgas, graujošas programmas, kas “palīdz” pievilkt tieši šādu vīrieti Kā saka viena no manām skolotājām Marina Targakova: “Tu esi pelnījusi tieši to vīru, kurš tev ir”.

Es satiku kādu meiteni, ļoti labestīgu, mīļu un skaistu, viņa pirka  visiem dāvanas un domāja par visiem, taču viņai allaž piesējās neadekvāti vīrieši, viņu mēģināja izvarot, viņas puiši ņirgājās par viņu, kā vien spēja! Terapijas gaitā uzpeldēja ļoti spēcīgas, graujošas programmas, kas arī pievilka visus šos nepatīkamos cilvēkus un notikumus.

Un gluži otrādi – kad mūsos ir prieka pārpilnība, pat visbriesmīgākie cilveki mums blakus sāk mainīties un kļūst daudz pozitīvāki. Noskaņojies pareizi un vajadzīgie cilvēki ienāks tavā dzīvē.

Otrais likums arī ir zināms, bet tas ir mazāk populārs:

LĪDZĪGS RADA LĪDZĪGU

Krievu valodā ir paruna «Яблоко от яблоньки далеко не падает» (“Ābols no ābeles tālu nekrīt”), un jebkura darbība rada līdzīgu darbību. Tā, piemēram, ja tu slikti izturies pret saviem vecākiem, tad negaidi, ka tavi bērni pret tevi izturēsies ar cieņu, pat tad, ja tu ļoti pareizi viņus audzināsi.

Tas, ko tu radi ir tava hologrāfiskā kopija un uzvedas tieši tāpat, kā tu.

Reiz mana skolotāja man ļoti konkrēti pateica:

“Māci tikai to, ko dari pati! Tāpēc, ka jebkurš bizness ir uzbūvēts tā, ka padotie pilnībā kopē savas vadības stilu. Ja vadītājs ir diletants, arī darbinieki būs tādi, ja sliņķis – arī viņi būs sliņķi, ja vadītājs būs godīgs, arī padotie būs tādi. Tāpēc svarīgākais ir tas, kas esi tu pati un ne tas, ko tu māci!”

Tāpēc paskaties uz to, kas tu esi un ko tu radi! Un ar kādu noskaņojumu tu to dari!

Ir lieliska ziņa saistībā ar šo likumu: ja attiecībās tu sāc uzvesties kā sieviete, patiesi un ar prieku veic savus pienākumus, tad tavs partneris, lai kāds viņš arī nebūtu, sāks uzvesties atbilstoši – vīrišķīgi un rūpēties par tevi. Tas ir tikai laika un tava godīguma pret sevi jautājums.

Trešais likums ir visretāk pieminētais, taču ne mazāk svarīgs par pirmajiem diviem:

TAS, KURŠ NEVAR KĻŪT LĪDZĪGS, TIEK ATSTUMTS

Ja mēs esam kļuvuši labi jo labi, uzvedamies pienācīgi, labi izturamies pret cilvēkiem, bet ir kāds, kurš blakus mums nevēlas tāds būt – mūsu attiecības izbeidzas, Visums šo cilvēku aizved no mums.

Ja tu kļūsti sievišķīga, mīloša, pieņemoša, bet tavs vīrs nemainās un nevēlas to darīt, negrib attīstīties, negrib pilnveidoties, neļauj dzemdēt bērnus, Visums noteikti izdarīs tā, ka viens no jums otru pametīs. Savukārt pēc tam abiem atkal pievilksies līdzīgi cilveki.

Ja esi sākusi pozitīvi mainīties, tiekties pēc dvēseliskās izaugsmes un labklājības, bet tavas draudzenes, tāpat kā iepriekš, tenko un nevēlas neko mainīt, nepārdzīvo, drīz Visums dos tev jaunas draudzenes!

Tāpēc, strādā ar sevi un tikai ar sevi. Tas ir vienīgais veids kā izmainīt savu dzīvi. Attīries no visas sliktā, vienu aiz otras dzēs ārā sliktas programmas un vietā radi labu omu un dvēseles stāvokli.

Autors; Jūlija Sudakova

Tulkoja: Ginta FS

Godīguma mērs

svari

Reiz dzīvoja nabadzīga ģimene – vīrs un sieva. Sieva gatavoja sviestu un vīrs to pārdeva vietējā veikala saimniekam. Tā viņi nopelnīja sev iztiku. Sviesta gabali visi bija vienādi – skaistas, apaļas formas un šāds gabals svēra 1 kilogramu.

Tā bija pagājuši daudzi gadi, un te pēkšņi veikala saimnieks sāka šaubīties par to, vai gabalā patiešām ir 1 kilograms un vai nabaga vīrs patiešām ir godīgs. Viņš nosvēra vienu sviesta gabalu un izrādījās, ka tajā ir tikai 900 gramu, paņēma otru – tajā atkal tie paši 900 grami. Viņš pārskaitās un pasauca pie sevis nabaga vīru.

— Tu man vairs nenes savu sviestu! Tu esi krāpnieks un es vairs no tevis neko nepirkšu. Tu man teici, ka sviests sver 1 kilogramu, bet tur ir tikai 900 gramu! Es neļaušu sevi apmānīt!

Nabaga vīrs samulsa, paskatījās uz saimnieku un teica:

— Mums, saimniek, nav svaru, nekad nav bijuši… kā svara mērs man vienmēr ir kalpojusi cukura paka, kuru es nopirku pie tevis. Pēc tā mēs ar sievu svērām savu sviestu…

 

Vienmēr atceries, ka tevi mērīs ar tavu paša mēru.

Avots: http://www.uspeh.club/

Tulkoja: Ginta FS