Spēja godīgi atzīt patiesību

Ja godīgi, tad attiecības ar rūgto patiesību ne vienmēr ir godīgas…
Tāpēc, ka būt godīgam NE sadzīves līmenī – tas nenozīmē to, ka tu godīgi vari otram cilvēkam atzīties par kaut ko nosodāmu, par kaut ko, no kā parasti kaunās, vai par kaut ko, kas sagādājis viņam sāpes…

Tā ir tikai tāda ĀRĒJĀ patiesības puse…

Pārējā ir iekšpusē un tā slēpjas nevis vienkārši faktu konstatācijā, bet spējā ATZĪT PATIESOS savas rīcības IEMESLUS, savas izvēles, sava stāvokļa…

Un pats grūtākais izrādās ne vienkārši sagatavoties būt vainīgam, bet patiešām saprast, no kā radusies mūsu vaina, ja tāda ir…

Mani mīļie, īstā patiesība bieži vien ir ļoti sāpīgs process…
Tā bez žēlastības iznīcina visus mūsu personīgos mītus par sevi… mūsu vajadzību būt labiem…
Tāpēc, ka viena lieta ir neanalizējot ātri atzīt acīmredzamo, domājot: “Es negribēju… nezinu, kā tas vispār gadījās… laikam velns dīdīja”…

Bet pavisam kas cits ir ieslēgt analīzi un pēkšņi pavisam skaidri saprast, ka patiesībā, gribēji…. zini, kā tas notika… un nekāds velns tevi nedīdīja….
Un tas lauž… ne tikai mūs…

Tieši tāpēc mēs patiesību atstājam pie sevis, vai arī  ļoti veikli to rediģējam…
Un tas nav stāsts par “baltā uzsvērča” morāli…
Tas ir vienkāršs izskaidrojums mūsu parastajam cilvēciskajam vājumam …

Kad melojam, mēs nekļūstam par briesmoņiem…
Mēs cenšamies saglabāt neskartu savu ierasto pasauli, nepamanot to, ka tā jau sen ir sagruvusi… un to sagrāva NEgodīgums, pēc kura vairs neko nesalabosi, pat tad, ja šķitīs, ka esi salabojis…

© Ļiļa Grad
​​​​​​​Foto: Cottonbro
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Dzīvot sev

sieviete ritenis

Dzīvot sev var un vajag, tikai tas jādara godīgi.

Viens dziedātājs uz skatuves visu sevi atdod klausītājam, dzied no sirds, pastāvīgi trenējas, saudzē savu balsi.
Otrs dzied ar fonogrammu, iespējams, pat kāda cita ierakstītu, kāda, kurš talantīgāks, bet ārpus skatuves, dzīvo amorālu dzīvesveidu. Abi dziedātāji uzstājas sev – lai saņemtu uzmanību, klausītāju atzinību un naudu. Tikai viens to dara godīgi, bet otrs – nē.
Katrs no mums visu dzīvē dara sev.⠀
Ja manai sievai ir labi, viņa ir pozitīvā noskaņojumā, priecājas, tad arī man ir labi.
Tāpēc, ja es vēlos kaifot no tā stāvokļa, kuru jūtu blakus viņai, man vajag kaut ko viņas labā darīt, tas ir godīgi.
Ar draugu es spēlēju tenisu vai eju uz pirti, to daru sev, bet kopā jautrāk un interesantāk. Tad godīgi būs draugu uzklausīt, atbalstīt, ja viņam to vajag. Vai arī vienkārši kopā izsmieties, nevis ik minūti pārbaudīt ziņas instagramā vai wacapā.
Ar seksu nodarboties divatā ir daudz patīkamāk nekā censties pašam sevi iepriecināt. Ir godīgi domāt ne tikai par sevi, bet arī partneri, lai arī viņam būtu labi.⠀
Arī uz darbu es eju sev, lai pelnītu naudu, apmaksātu rēķinus, pirktu produktus un citas dzīvei nepieciešamas lietas. Darbs dod vietu sociumā, sava noderīguma sajūtu, jaunus kontaktus, draugus, iespēju attīstīties. Būs godīgi strādāt ar pilnu atdevi, nevis stiept gumiju un aprunāt priekšnieku un kolēģus vai spelēt datorspēles.
Ir normāli darīt sev. Vienkārši tas jādara godīgi – ne tikai ņemt, bet arī dot.⠀
Dmitrijs Trockis
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Mīlestības trīs šķautnes

7433110-R3L8T8D-900-2288

Mums šķiet, it kā zinām, kas tas ir, mīlestība, un protam mīlēt. Bet patiesībā, ļoti bieži mēs protam tikai našķēties ar cilvēciskajām attiecībām. Mēs domājam, ka mīlam cilvēku, jo mums pret viņu ir maigas jūtas, tāpēc, ka mums ar viņu ir labi. Taču mīlestība ir kaut kas vairāk, prasīgāka un bieži vien traģiskāka.

Mīlestībai ir trīs šķautnes.
Pirmkārt, mīlošs cilvēks dod un grib dot. Taču, lai dotu, lai dotu pilnībā, nenodarot sāpes saņēmējam, ir jāprot dot.

Cik ļoti bieži notiek tā, ka mēs dodam ne aiz mīlestības, īstas, pašaizliedzīgas, dāsnas, bet gan tāpēc, ka tad, kad mēs dodam, mūsos aug savas nozīmības un lieluma sajūta. Mums šķiet, ka došana, tas ir viens no veidiem pašapliecināties, paradīt sev un citiem savu nozīmīgumu. Taču saņemt no cilvēka pie šādiem nosacījumiem ir ļoti sāpīgi.

Mīlestība tikai tad var dot, kad tā aizmirst par sevi.

No citas puses, mīlestībā ir jāprot saņemt, taču saņemt ļoti bieži ir vēl grūtāk, kā dot. Mēs visi zinām, cik mokoši sāpīgi ir saņemt un izjust labdarību no cilvēka, kuru mēs nemīlam vai necienam, tas ir pazemojoši un aizvainojoši. To mēs redzam bērnos: kad kāds, ko viņi nemīl, vai kura mīlestībai viņi netic, dod viņiem dāvanu. Viņiem ir vēlēšanās šo dāvanu saplēst, izmest, jo ir sajūta, ka kāds bradā pa viņu Dvēselēm.

Un, lūk, lai prastu dot un prastu saņemt ir nepieciešams, lai dodošā mīlestība būtu pašaizliedzīga, bet saņēmējs mīlētu to, kurš dod un bez nosacījumiem ticētu viņa mīlestībai.

Viens no redzamākajiem rietumu reliģiskajiem darbiniekiem Pols de Sen Vincents, sūtot kadu no savām mūķenēm palīdzet nabagiem, teica: “Atceries, tev būs vajadzīga visa tava mīlestība, uz kuru spējīga ir tava sirds, lai cilvēki varētu tev piedot tavus labos darbus.”
Bet pat tur, kur dot un ņemt nozīmē svētkus un prieku, ir vēl viena mīlestības šķautne, kuru mēs bieži aizmirstam. Tā ir spēja upurēties. Ne tajā nozīmē, kādā mēs par to parasti domājam: piemēram, kad cilvēks, kurš mīl otru ir gatavs otra labā stradāt, no kaut kā atteikties, lai otrs saņemtu, ko vēlējies. Nē, tā spēja upurēties, par kuru es runāju, ir stingrāka un attiecas uz kaut ko daudz iekšējāku. Tā slēpjas tajā, ka cilvēks, kurš otru mīl, ir gatavs paiet malā. Un tas ir ļoti svarīgi.

Bieži vien tā gadās ar vīru un sievu: viņi viens otru mīl stipri, maigi un priecīgi. Un viens no viņiem ir greizsirdīgs; ne tādā nozīmē, ka otram var būt kāds cits šobrīd, bet gan greizsirdīgs uz otra pagātni, . piemēram, bērnības draugi vai draudzenes tiek aizstumti kaut kur tālu pagātnes pārzīvojumos. Tam, kurš tik nepratīgi, negudri  mīl, gribētos, lai dzīve sāktos tikai no tā brīža, kad viņi iepazinās. Bet tas viss, kas bija pirms tam, visa dzīves, Dvēseles un attiecību bagātība, viņam šķiet bīstama: kaut kas, kas dzīvo mīļota cilvēka Dvēselē vēl bez viņa. Tāda pieeja ir ļoti bīstama: cilvēks nevar sākt dzīvot no dienas, kaut arī ļoti gaišas, kad satikās ar savu mīļoto. Viņam jādzīvo no pašas savas dzīves sākuma. Un mīlošajam ar lielu mīlestību un pietati ir jāpieņem pagātnes noslēpums kā noslēpums, jāsargā tas, jasaudzē un jāpieļauj, ka mīļotā cilvēka pagātnē ir bijušas tādas attiecības un tādi notikumi, kuros viņš pats nav bijis līdzdalīgs. Un te sākas tā šķautne, kuru var nosaukt par ticības lauku: ne tikai ticības Dievam, bet arī viena cilveka ticības otram.

Autors: Metropolīts Antonijs Surožskijs
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

 

3 ļoti svarīgi Visuma likumi

abola-divas-puses6

Lai saprastu, kas notiek tavā dzīvē, kāpēc atnāk un aiziet dažādi cilvēki, kā veidot attiecības ar tuviniekiem, kā palīdzēt saviem mīļajiem mainīties uz labo pusi, ir jāzin trīs ļoti svarīgi Visuma likumi. Tie dos atbildes uz ļoti daudziem taviem jautājumiem, un palīdzēs formēt gaišo nākotni.

Pirmais likums visiem ir zināms:

LĪDZĪGS PIEVELK LĪDZĪGU

Ar savu iekšējo stāvokli mēs savā dzīvē pievelkam dažādus cilvēkus un notikumus. Tāpēc ikvienai sievietei, kura savā dzīvē grib pievilkt ĪSTU vīrieti, ir jākļūst par ĪSTU sievieti ar pilnu komplektu sievišķīgo īpašību.

Ja vēlies, lai cilvēki respektētu tavas jūtas, pievērs uzmanību cilvēku jūtām. Tātad izturies pret citiem tā, kā vēlētos, lai citi izturās pret tevi.

Ja vēlies būt bagāts – pārstāj staigāt pa izpārdošanām un sociālajiem veikaliem, tie tikai pievilks nabadzību.

Ja blakus sev vēlies redzēt laimīgus un smaidīgus cilvēkus, tad izroc sevi no sava negatīva kaudzes un sāc domāt priecīgas domas.

Ļoti bieži sievietes saka: “Viņa ir tāda tīra, jauka un labestīga meitene, par ko viņai tāds briesmīgs vīrietis” Tās ir muļķības un meli! Tā nemēdz būt. Tātad šai labajai meitenei iekšā dzīvo briesmīgas, graujošas programmas, kas “palīdz” pievilkt tieši šādu vīrieti Kā saka viena no manām skolotājām Marina Targakova: “Tu esi pelnījusi tieši to vīru, kurš tev ir”.

Es satiku kādu meiteni, ļoti labestīgu, mīļu un skaistu, viņa pirka  visiem dāvanas un domāja par visiem, taču viņai allaž piesējās neadekvāti vīrieši, viņu mēģināja izvarot, viņas puiši ņirgājās par viņu, kā vien spēja! Terapijas gaitā uzpeldēja ļoti spēcīgas, graujošas programmas, kas arī pievilka visus šos nepatīkamos cilvēkus un notikumus.

Un gluži otrādi – kad mūsos ir prieka pārpilnība, pat visbriesmīgākie cilveki mums blakus sāk mainīties un kļūst daudz pozitīvāki. Noskaņojies pareizi un vajadzīgie cilvēki ienāks tavā dzīvē.

Otrais likums arī ir zināms, bet tas ir mazāk populārs:

LĪDZĪGS RADA LĪDZĪGU

Krievu valodā ir paruna «Яблоко от яблоньки далеко не падает» (“Ābols no ābeles tālu nekrīt”), un jebkura darbība rada līdzīgu darbību. Tā, piemēram, ja tu slikti izturies pret saviem vecākiem, tad negaidi, ka tavi bērni pret tevi izturēsies ar cieņu, pat tad, ja tu ļoti pareizi viņus audzināsi.

Tas, ko tu radi ir tava hologrāfiskā kopija un uzvedas tieši tāpat, kā tu.

Reiz mana skolotāja man ļoti konkrēti pateica:

“Māci tikai to, ko dari pati! Tāpēc, ka jebkurš bizness ir uzbūvēts tā, ka padotie pilnībā kopē savas vadības stilu. Ja vadītājs ir diletants, arī darbinieki būs tādi, ja sliņķis – arī viņi būs sliņķi, ja vadītājs būs godīgs, arī padotie būs tādi. Tāpēc svarīgākais ir tas, kas esi tu pati un ne tas, ko tu māci!”

Tāpēc paskaties uz to, kas tu esi un ko tu radi! Un ar kādu noskaņojumu tu to dari!

Ir lieliska ziņa saistībā ar šo likumu: ja attiecībās tu sāc uzvesties kā sieviete, patiesi un ar prieku veic savus pienākumus, tad tavs partneris, lai kāds viņš arī nebūtu, sāks uzvesties atbilstoši – vīrišķīgi un rūpēties par tevi. Tas ir tikai laika un tava godīguma pret sevi jautājums.

Trešais likums ir visretāk pieminētais, taču ne mazāk svarīgs par pirmajiem diviem:

TAS, KURŠ NEVAR KĻŪT LĪDZĪGS, TIEK ATSTUMTS

Ja mēs esam kļuvuši labi jo labi, uzvedamies pienācīgi, labi izturamies pret cilvēkiem, bet ir kāds, kurš blakus mums nevēlas tāds būt – mūsu attiecības izbeidzas, Visums šo cilvēku aizved no mums.

Ja tu kļūsti sievišķīga, mīloša, pieņemoša, bet tavs vīrs nemainās un nevēlas to darīt, negrib attīstīties, negrib pilnveidoties, neļauj dzemdēt bērnus, Visums noteikti izdarīs tā, ka viens no jums otru pametīs. Savukārt pēc tam abiem atkal pievilksies līdzīgi cilveki.

Ja esi sākusi pozitīvi mainīties, tiekties pēc dvēseliskās izaugsmes un labklājības, bet tavas draudzenes, tāpat kā iepriekš, tenko un nevēlas neko mainīt, nepārdzīvo, drīz Visums dos tev jaunas draudzenes!

Tāpēc, strādā ar sevi un tikai ar sevi. Tas ir vienīgais veids kā izmainīt savu dzīvi. Attīries no visas sliktā, vienu aiz otras dzēs ārā sliktas programmas un vietā radi labu omu un dvēseles stāvokli.

Autors; Jūlija Sudakova

Tulkoja: Ginta FS

Godīguma mērs

svari

Reiz dzīvoja nabadzīga ģimene – vīrs un sieva. Sieva gatavoja sviestu un vīrs to pārdeva vietējā veikala saimniekam. Tā viņi nopelnīja sev iztiku. Sviesta gabali visi bija vienādi – skaistas, apaļas formas un šāds gabals svēra 1 kilogramu.

Tā bija pagājuši daudzi gadi, un te pēkšņi veikala saimnieks sāka šaubīties par to, vai gabalā patiešām ir 1 kilograms un vai nabaga vīrs patiešām ir godīgs. Viņš nosvēra vienu sviesta gabalu un izrādījās, ka tajā ir tikai 900 gramu, paņēma otru – tajā atkal tie paši 900 grami. Viņš pārskaitās un pasauca pie sevis nabaga vīru.

— Tu man vairs nenes savu sviestu! Tu esi krāpnieks un es vairs no tevis neko nepirkšu. Tu man teici, ka sviests sver 1 kilogramu, bet tur ir tikai 900 gramu! Es neļaušu sevi apmānīt!

Nabaga vīrs samulsa, paskatījās uz saimnieku un teica:

— Mums, saimniek, nav svaru, nekad nav bijuši… kā svara mērs man vienmēr ir kalpojusi cukura paka, kuru es nopirku pie tevis. Pēc tā mēs ar sievu svērām savu sviestu…

 

Vienmēr atceries, ka tevi mērīs ar tavu paša mēru.

Avots: http://www.uspeh.club/

Tulkoja: Ginta FS

50 vieda cilvēka mācības

13260024_1003561433070726_7072036498139093333_n

Ar šīm 50 vieda cilvēka mācībām padalījās slavenā blogere Berija Deivenporte.

  1. Dzīve ir tas, kas notiek tagad. Mē pastavīgi gaidam brīnumainas lietas, kas notiks nākotnē, bet aizmirstam, ka dzīve notiek tieši šeit un tagad. Iemācies dzīvot šajā momentā un pārstāj cerēt un gaidīt to, kas varētu notikt nākotnē.
  2. Bailes ir ilūzija. Vairums lietu, no kā mēs baidāmies, nekad nenotiks. Bet arī tad, ja notiek, tad bieži vien izrādās, ka tās nav nemaz tik briemīgas, kā iedomājāmies. Daudziem no mums bailes ir sliktākais, kas var notikt. Realitāte nav tik briesmīga.
  3. Noteikums, kas skar attiecības. Pats svarīgākais tavā dzīvē ir tuvie un mīļie cilvēki. Vienmēr liec tos pirmajā vietā. Viņi ir svarīgāki par tavu darbu, karjeru, hobijiem un datoru. Novērtē tos, it kā tie būtu visa tava dzīve, tāpēc, ka tā arī ir.
  4. Nav vērts dzīvot uz parāda. Tērē naudu atbilstoši savām iespējām. Dzīvo brīvi. Parādi neļaus to darīt.
  5. Tu neesi tavi bērni. Tu esi kuģis, kas atved bērnus šajā pasaulē, rūpējas par tiem, audzina, apmāca, līdz tie paši var par sevi parūpēties. Apmāci tos, mīli, atbalsti, bet necenties mainīt. Katrs bērns ir unikāls un viņam jādzīvo sava dzīve.
  6. Mantas uzkrāj putekļus. Laiks un nauda, ko tu tērē mantām reiz piebeigs tevi pašu. Jo mazāk mantu, jo vairāk brīvības. Iegādājies tās saprātīgi.
  7. Jautrība ir nenovērtējama. Cik bieži tu priecājies? Dzīve ir īsa un ir svarīgi to baudīt. Un pietiek domāt par to, ko padomās citi, kad tev pašam ir labi. Vienkārši baudi to!
  8. Kļūdas – tas ir labi. Bieži vien mēs ļoti cenšamies nekļūdīties, aizmirstot par to, ka tieši kļūdas var aizvest mūs pie panākumiem. Esi gatavs kļūdīties un mācies no savām kļūdām..
  9. Draudzība prasa uzmanību. Sargā savu draudzību, kā vērtīgu augu. Tas atmaksāsies.
  10. Pirmām kārtām – pieredze. Ja nevari izlemt, ko labāk darīt – nopirkt dīvānu vai doties ceļojumā, vienmēr izvēlies otro. Prieks, patīkamas emocijas un atmiņas ir daudz vērtīgākas par materiālām lietām.
  11. Aizmirsti par dusmām. Īsais apmierinājums no dusmām pāriet pēc īsa brīža, bet sekas var turpināties ilgu laiku. Klausies savās emocijās un tad, kad atnāk dusmas, dodies pretējā virzienā.
  12. Un atceries par labestību. Pat maza porcija labestības var darīt brīnumu lietas ar tevi un apkārtējiem cilvēkiem. Tā neprasa lielas pūles. Praktizē to katru dienu.
  13. Vecums ir cipars. Kad tev ir 20, tu domā, ka 50 tās ir šausmas. Bet, kad tev ir 50, tu jūties, it kā būtu 30 gadnieks. Mūsu vecums nedrīkst noteikt mūsu attieksmi pret dzīvi. Neļauj cipariem sabojāt tavu dzīvi.
  14. Ievainojamība ārstē. Būt atvērtam, īstam un ievainojamam – tas ir lieliski. Tas apkārtējiem cilvēkiem ļauj tev noticēt un dalīties savās emocijās, un arī tu ar viņiem vari dalīties savās emocijās.
  15. Samākslotība ceļ sienas. Tad, kad tu tēlo to, kas neesi, vēloties atstāt iespaidu uz citiem cilvēkiem, dzīve ar tevi izpēlēs ļaunu joku. Pat tad, kad tu to nejūti, cilvēki redz cauri tavai maskai tevi – patieso un tas viņu atgrūž.
  16. Sports – tas ir spēks. Sportam jākļūst par tavas dzīves obligātu sastāvdaļu. Tas dara tevi fiziski un emocionāli spēcīgāku. Tas uzlabo tavu veselību un ārējo izskatu. Sports – tās ir zāles no visām slimībām.
  17. Aizvainojums nodara sāpes. Atlaid to. Cita, pareizāka ceļa vienkārši nav.
  18. Kaisle uzlabo dzīvi. Kad tu atrodi nodarbošanos, kas dara tevi laimīgu, katra diena kļūst par dāvanu. Ja vēl neesi atradis savu kaislību, uzstādi par mērķi atrast to.
  19. Ceļojumi dod pieredzi un paplašina apziņu. Ceļojumi tevi padara interesantāku, gudrāku, iedvesmotāku un labāku. Tie māca sadarboties ar citiem cilvēkiem un paver iespējas jauniem ieradumiem, ko gūsti, iepazīstot citas kultūras.
  20. Ne vienmēr tev ir taisnība. Mums šķiet, ka zinām atbildes uz visiem jautājumiem, bet tā tas nav. Vienmēr būs kāds gudrāks par tevi un tavas atbildes ne vienmēr būs tās pareizākās. Taisnība katram sava – atceries to.
  21. Arī tas pāries. Lai kas arī nenotiktu, viss pāries. Laiks dziedē un lietas mainās.
  22. Atrodi savu mērķi. Dzīve ir tukša un garlaicīga bez mērķa. Noskaidro un nolem, kas tev ir svarīgi un būvē savu dzīvi, balstoties uz tā.
  23. Ļoti bieži ir izdevīgi riskēt. Lai kaut ko mainītu savā dzīvē, nākas riskēt. Riskantu – pārdomātu lēmumu pieņemšana palīdz augt.
  24. Parmaiņas vienmēr ir uz labu. Dzīve ir mainīga un nav vērts pretoties šai domai. Nebaidies no pārmaiņām, esi plūsmā un uztver dzīvi kā piedzīvojumu.
  25. Domas ir nereālas. Katru dienu mums galvā šaudās tūkstošiem domu. Liela daļa no tām – negatīvas un biedējošas. Netici tām. Tās ir tikai domas un tās nerealizēsies, ja vien pats tām nepalīdzēsi.
  26. Tu nevari kontrolēt citus. Mēs bieži vien vēlamies, lai apkārtējie cilvēki uzvestos tā, kā mēs to vēlamies. Bet realitāte ir tāda, ka mēs nevaram mainīt citus cilvēkus. Cieni otra cilvēka unikalitāti un neatkarību.
  27. Tavs ķermenis ir tavs Dievnams. Mums katram ir kas tāds, ko savā ķermenī mums grūti pieņemt. Taču mūsu ķermenis ir vienīgais, kas pieder tikai mums. Tāpēc mīli to, cieni un rūpējie par to.
  28. Pieskārieni dziedē. Pieskārieniem ir dziedinošas spējas – tie sakārto mūsu sirdsdarbību, uzlabo labsajūtu un garastāvokli, noņem stresu. Tā ir dāvana, ar kuru ir vērts dalīties.
  29. Tu tiksi ar to galā. Nav svarīgi, kāda situācija radusies tavā galvā. Realitāte ir tāda, ka tu vari ar to tikt galā. Tu ei stiprāks un gudrāks, nekā pats domā. Tu iziesi tam cauri un arī tas pāries.
  30. Pateicība dara cilvēku laimīgāku. Un ne tikai to, kuram veltīta šī pateicība, bet arī to, kurš izsaka šo pateicību. Neaizmirsti pateikties visiem cilvēkiem par to, ko viņi tavā labā dara.
  31. Ieklausies savā intuīcijā. Tavi spriedelējumi ir svarīgi, taču tava intuīcija ir tavs superspēks. Tā izmanto tavu dzīves pieredzi un dzīves modeli, lai atrastu atbildi uz jebkuru jautājumu. Bieži tā “runā” spontāni un ir vērts tajā ieklausīties.
  32. Pirmkārt atceries par sevi. Netīksminies par sevi un nekultivē patmīlību, bet atceries, ka tu pat sev esi svarīgākais cilvēks.
  33. Godīgums attiecībā pret sevi – tā ir brīvība. Esi godīgs pret sevi, jo pašapmāns nozīmē tikai to, ka tu dari sevi aklu.
  34. Ideāli ir garlaicīgi. Perfekcionisms padara tavu dzīvi ne tikai garlaicīgu, bet arī sarežģītu. Mūsu atšķirība un nepilnības dara mūs unikālus. Atceries par to.
  35. Dari visu, lai atrastu savu dzīves mērķi. Tas neatradīsies pats no sevis. Palīdzi tam un dari visu iespējamo, lai to atrastu.
  36. Arī mazās lietas ir svarīgas. Visi mēs gaidam lielas uzvaras un sasniegumus, aizmirstot, ka dzīve sastāv no sīkumiem un no sīkumiem sastāv arī visas lielās lietas. Visi sasniegumi sastāv no maziem, sīkiem, bieži vien nemanāmiem solīšiem. Cieni šos soļus.
  37. Mācies. Vienmēr. Ja tu domā, ka zini kaut vai 1% no visa, kas ir pasaulē, tu ļoti maldies. Mācies katru dienu, iepazīsti katru dienu kaut ko jaunu. Mācības uztur mūsu smadzenes tonusā – pat solīdā vecumā. Ne velti ir termins – mūžizglītība.
  38. Novecošana – tas ir neizbēgami. Mūsu ķermeņi noveco, un mēs nevaram šo procesu apstādināt. Labākais veids, kā novecošanu palēnināt, ir baudīt dzīvi šodien, priecāties un būt pateicīgam par to.
  39. Laulība maina cilvēkus. Cilvēks, ar kuru tu saistīsi savu dzīvi, noteikti laika gaitā mainīsies. Un tu arī. Nedod iespēju šīm izmaiņām pārsteigt sevi nesagatavotu.
  40. Raizēšanās ir bezjēdzīga. Tev ir jēga raizēties tikai tad, ja tas novedīs tevi pie problēmas riinājuma. Taču raižu daba ir tāda, ka tas nekad nenotiks.Raizes atslēdz Tavas smadzenes un paralizē tevi, un tu vienkārši neesi spējīgs neko atrisināt. Tāpēc iemācies tikt ar tām galā.
  41. Aizdziedē savas brūces. Neļauj brūcēm, ko guvi pagātnē, ietekmēt tavu šodienu. Tas nenozīmē, ka tev jāizliekas, ka nekas nav noticis. Bet atrodi atbalstu tuvo cilvēku vidū vai arī to cilvēku vidū, kas profesionāli nodarbojas ar emocionālo traumu dziedināšanu.
  42. Vienkāršāk – ir labāk. Dzīve ir pilna sarežģījumu un arī paši mēs to sarežģījam. Vienkārša dzīve dod plašumu priekam un mīlestībai un mīļotajām nodarbēm.
  43. Dari savu darbu teicami. Ja vēlies savā dzīvē ko sasniegt, tev nāksies nopietni pastrādāt. Protams, ir ari izņēmumi, bet cerēt uz tiem ir muļķīgi. Uzticies sev un dari, kas jādara.
  44. Nekad nav par vēlu. Par vēlu – tā ir tikai atruna, lai neko nedarītu. Sasniegt savus nospraustos mērķus var jebkurā vecumā, ja mērķis ir tavs un tas tevi iedvesmo.
  45. Darbības dziedē no grūtsirdības. Jebkuras darbības – tās ir zāles no trauksmes, prokrastinācijas, garlaicības un raizēm. Pārstāj domāt un izdari kaut nedaudz – kaut ko.
  46. Dari to, kas tev patīk un, ko gribās darīt. Negaidi, kamēr dzīve tev pametīs kaulu, jo tev var iepatikties tā garša.
  47. Atlaid aizspriedumus. Nepiesien sevi svešiem viedokļiem vai sabiedrības uzskatiem. Esi atvērts jaunām idejām un iespējām. Tu būsi izbrīnīts, cik daudz to ir pasaulē, ja vien ļausi sev tās ieraudzīt un neatraidīt.
  48. Vārdiem IR nozīme. Domā, pirms runā. Neizmanto vārdus, lai aizvainotu cilvēku. Jo, kad būsi to izdarījis, atpakaļceļa nebūs. Jo cilvēki atceras to, kā liki tiem justies.
  49. Dzīvo ar šodienu. Kad tev būs 90 gadu, cik dienu tev bū atlicis? Dzīvo un novērtē katru savas dzīves dienu.
  50. Mīlestība ir atbilde uz ikvienu jautājumu. Mīlestība tā ir tas, kāpēc esam šeit. Tas ir spēks, kas virza šo pasauli. Dalies ar to katru dienu. Dari pasauli labāku!Tulkoja: Ginta FS

Vjetnamas mazās dzīves mācības

IMG_20151008_104010-1

Juris Rubenis intervijā žurnālam “Ieva” teica:
“Būt ceļā ir skaisti. Nekas no tā, ko esi sasniedzis, nevar tev dot tik daudz kā CEĻŠ.”

Viens maziņš ceļa posms manā dzīvē ir noslēdzies, lai tūliņ pat sāktos jau nākamais.

Es ļoti gaidīju mūsu ceļojumu uz Vjetnamu – jo par šo valsti un cilvēkiem biju dzirdējusi daudz labas atsauksmes un tur mūs gaidīja skaista tikšanās ar saviem domubiedriem no visas pasaules.

Bieži notiek tā, ka nez ko sadomājamies un pēc tam viļamies – šoreiz bija savādāk – es biju pārsteigta…

Pirmkārt: par to, ka jau iebraucot lidostā iestājās tāds skaists un rimts miers – neskatoties uz to, ka cilvēku ir daudz un runā viņi mums nesaprotamā valodā.

Viņi smaida – atklāti, silti, draudzīgi, neliekuļoti.

Viņi ir ļoti godīgi: par tad, kad pārdevējs tirgū par savu preci prasa 500 000 dongu, un tu nokaulē līdz 200 000, taču iedod 500 000 – viņš atpakaļ iedod precīzi 300 000.

Viņu mammas nebar savus bērnus, nerausta, nebaksta, vien ar siltu skatienu noglāsta savas atvases un pat tad, kad tie niķojas, mammas sejā nepavīd ne mazākā aizkaitinājuma.

Viņi ir ļoti pateicīgi. Kad lielajā pasākumā klausījāmies, kā Vjetnamieši runā par tām pašām iespējām, ko izmantojam arī mēs, man palika kauns par to, ka mēs tik bieži uzstājam uz to, lai mums kaut kas tiktu dots un tik maz domājam par to, ko dodam paši. Ar viņiem ir savādāk. Viņi dara un nepieprasa. 

Viņi ir ļoti strādīgi: un ārkārtīgi augstu vērtē savus klientus. Viņi par savu biznesu rūpējas kā par mīļoto bērnu – nemitīgi kaut ko uzlabojot. Pat tad, ja šis bizness ir viens galdiņš un divi krēsliņi ielas malā un prece ir ikdienišķā vjetnamiešu zupa.

Kad klausījāmies stāstus par viņu vēsturi, likās, ka tā ir kas ļoti tuvs mūsējai – latviešu vēsturei – tauta, kas ir sašķēlusies (komunistos un citādi domājošos), paverdzināti – sākumā no frančiem, pēc tam amerikāņiem. Postījumus, ko nodarījis karš, varēja redzēt ik uz soļa, kaut arī bijām tajā Vjetnamas daļā, kura atradās pašu amerikāņu kara bāzes un tāpēc tā mazāk cietusi. Gandrīz katrā ģimenē kara laikā ir gājis bojā kāds, un tomēr viņi par amerikāņiem nerunā ar naidu.

Viņi godā savus senčus – tie viņiem ir Dieva vietā.

Viņi kopj savu kultūru un ļoti lepojas ar to, kas viņiem skaists. Viņi ļoti rūpīgi kopj savu Zemi – kopj un godā.

Viņi rūpējas par savu ķermeni. Saule tur karsta un dedzinoša. Katru rītu jau 5cos no rīta, kad lec saulīte, viņi ir jūras malā un vingro – skrien, peldas, meditē – jauni un veci.

Viņi nelamājas: ielās kustība ir ļoti intensīva, lielākā daļa tur pārvietojas ar motorolleriem – izskatās, ka nekādu īpašo noteikumu nav: nav saprotams, kā viņi tur izbrauc, taču avāriju nav un ceļa inspektoru arī nav un visa šī stumdīšanās notiek bez agresīvām lamām un izaucieniem, vien piepīpina, lai dzird, ka tuvojas – un viss. Arī tad, kad ar Tuk-tuk braucamrīkiem braukājām pa Hanojas ielām, pa vidu mašīnām un rolleriem, es nevienu brīdi nedzirdēju nevienu rupju vārdu vai kādas lamas. Tas mani pārsteidza!!!!!

Tagad, atbraukusi mājās, gribēju palasīt, ko viņi paši par sevi un dzīvi saka:

Gudrs cilvēks ātri noveco.

Vecs bambuss dos jaunus dzinumus.

Jauns prāts ir kā mākonītis vējā.

Sūdzības nav plācenīši un taifūnu neapstādinās.

Tīģeriem un aļņiem kopā nestaigāt.

Labāk būt gudram kalpam, nekā muļķim – saimniekam.

Nēšus gatavo tādus, kas der taviem pleciem.

Slikts dancotājs saka, ka zeme nav pietiekami gluda.

Arī svētie mīl naudu.

No taisna koka taisna ēna.

Viens vārds nav pierādījums

Tikai neveiksminieks iet tiesā žēloties.

Tas, kurš neprot būt pateicīgs, nepateiksies pat tad, ja to apbērs ar tūkstošiem rožu ziedlapiņu.

Ēd, bet nepārēdies, runā, bet neaizrunājies.

Kurš teica, ka debesīm nav acu?

 

Ginta FS (Ceļojums uz Vjetnamu)