Pagātne: kā sevi nevainot, kā tajā nerakāties un ko ar to darīt

pagatnes teli

Nekādu kļūdu pagātnē nav, lai cik tas daudziem paradoksāli neizklausītos.
Bija, bet šobrīd nav.

Visas eksistējošās kļūdas ir tagadnē. Un tieši tagadnes kļūdas visu ietekmē.

Ja rūpīgi ieskatīsies, es nekad nekritizēju autorus par tām pagātnes kļūdām, kuras tie pareizi interpretē šodien.

Ja tu runā par pagātni, tev ir pareizs kontroles lokuss un pareizi novilktas robežas, nekādas kļūdas es nenosaukšu, ja nu vienīgi – formāli. Bija un labi, šobrīd tev viss ir labi, tu esi labā formā un tālāk situācija attīstīsies tā, kā vajag.

Nav nekādas pagātnes, draugs. Ir tikai tas, ko esi atstiepis no pagātnes tagadnē un šobrīd audzē. Taču tā vairs nav pagātne, tā ir tagadne, tā piepilda tavu galvu, tavu sirdi, tavu lauku un dzīvi tagad.

Parādi ir jāmaksā, kļūdas jākompensē, robežas janovelk, lokuss jāpiekārto un tad pagātne ne tikai pāri nenodarīs, bet tā dīvainā kartā var izmainīties uz labu. Izmainīt pagātni ir iespējams un ir reāli, to saprot visi, kas kaut nedaudz ir pazīstami ar geštalt-psiholoģiju.

Figūra maina fonu, bet fons – figūru. Tu vari pārzīmēt jebkuru figūru jaunā kontekstā un izmainīsies arī vecā tās daļa. Taču apzināta pagātnes mainīšana ir ļoti sarežģīta līmeņa darbs ar lauku, kas iespējams tikai tad, ja ir labs lokuss un fokuss, taču mums galvenais ir iemācīties kaut vai pašu sākumu – pārstāt iestigt pagātnē līdz pašam “cekulam”.

Lūk, šī “laika mašīna”, par kuru nesen runājām, ir lielākās cilvēku daļas galvenais transporta līdzeklis. Ai, kāds tur transports, īsta peldoša viesnīca, kurā vairums ļaužu pavada pusi savas dzīves. Lidojošais Holandietis Bermudu trīsstūrī.

Laipni rēgi tev klanās, pavada uz numuriem ar skatu uz nekurieni, piepilda vannu ar ūdeni, kas sen jau aiztecējis, bet ledusskapis pilns ar pagājušā gada sniegu. Tev ieslēdz pagātnes mūziku, piedāvā reibinošu salda rūgtuma uzlējumu un apstādina pulksteņa rādītājus.

Iedomājies šo vietu, kur tu gatavo airus nākotnes plūsmai. Tā ir tavas personīgās motivācijas plūsma un arī ārējo notikumu plūsma. Vai tu šos airus nosauksi par neironu saitēm vai uzstādījumiem vai prioritāšu sistēmu, vai asociāciju ķēdi, taču tieši tie vadīs tavu dzīvi un tavu uzmanību turp vai šurp. Saprāts vairs nepalīdzēs, kad sāksies plūsma. Saprāts ir vajadzīgs, lai noteiktu rītdienas plūsmas virzienu un ceļu.

Lauks sastāv no figūrām un foniem, tas viss aug vai samazinās, maina formu, piepildās ar jēgu vai to zaudē, kļūst nozīmīgs vai maznozīmīgs, kustās, elpo, mainas vietām, atdzimst vai mirst, atkarībā no tavas uzmanības. Uzmanībai ir dažāda intensitāte un temperatūra. Jo vairāk emociju, jo karstāka uzmanības straume. Nav nemaz tik grūti pārvaldīt uzmanību, kamēr tā ir remdena un ne pārāk intensīva, taču tas kļūst ļoti sarežģīti tad, kad tā kļūst spēcīga. Un laukam ir absolūti vienalga, kādas tieši figūras tu audzēsi un ar kādu fonu to piepildīsi. Lauks ir padevīgs, paklausīgs, plastisks, tas dod tev izvēles iespēju, kamēr tu esi stiprs. Taču tad, kad kāda figūra jau ir pieaugusi un tavējā, salīdzinoši ar to kļūst vājāka, tavs lauks sāk kalpot tai, nevis tev. Tas pakļaujas fizikas likumiem, spēka likumiem.

Tāpēc tad, kad tu visu laiku fokusējies uz pagātnes bildītēm, tur – pagātnē aizplūst tava uzmanība un pagātnes ietekme aug.

“No pagātnes ir jāpaņem liesma nevis pelni” – teica kāds franču filosofs.

Lūk, notikumi, bildes, emocijas, kuras tu kādreiz pārdzīvoji – tie ir pelni, tos nevajag stiept sev līdzi. Tas ir tas, kas sen jau pārvērties pīšļos, bet tu nodarbojies ar spiritismu un nekromantiju, kad to visu izsauc un liec tam atdzimt.

No pagātnes ir jāpaņem UGUNS, tas nozīmē stimuls darīt kaut ko tālāk. Viss, kas tevi motivē, iedvesmo rīkoties un darīt tagadnē, tas viss ir jāpaņem. Bet ne jau kā bildītes, kurās gribas iegrimt līdz ar galvu un sēdēt, bet kā iedvesmojošus tēlus un kustības impulsus.

Atkarība no pagātnes ir kā ieradums iet uz kazino. Šķiet, ka tas ir bez maksas, atšķirībā no ruletes, taču patiesībā tas maksā ļoti dārgi.
Kā atbrīvoties no šī ieraduma, es vēl rakstīšu.
Autors: Marija Komissarova
Avots: facebook @arhisomatika
Tulkoja: Ginta FS
Paldies Līgai Šīronai par ieteikumu