Soli pa solim…

laimes okeāns19

Globālas izmaiņas dzīvē un personības līmenī nekad nenotiek vienlaicīgi, tāpat kā neviena māja netiek uzcelta uzreiz. Nav iespējams kļūt par jaunu personību un sākt dzīvot jaunu dzīvi, tikai tādēļ, ka ir pieņemts tāds lēmums.

Lēmums, pirmkārt, sevī ietver iekšējo nolūku, un tālāk jau nolūks dod enerģiju jaunām izvēlēm. Un tā, soli pa solim, ar katru jaunu izvēli cilvēks iekšēji mainās, un pēc tam rīkojas, balstoties uz savu jauno redzējumu un izpratni.

Sākumā visas izmaiņas notiek BŪT līmenī, bet tikai pēc tam – DARĪT. Un tad arī drīzumā ir redzams vēlamais rezultāts
Pilīte pie pilītes, un rodas Laimes Okeāns

Autors: Olga Džimenes

«Reiz dzīvoja vilks, kurš savā mūžā bija saplosījis daudz aitu, tā padarot nelaimīgus daudzus cilvēkus. Nezinu kāpēc, bet pēkšņi, vienā dienā viņš sajuta sirdsapziņas pārmetumus un nožēlu par nodarīto, un nolēma mainīties, un vairs nenogalināt aitas.
Lai pierādītu to, ka šis lēmums ir nopietns, viņš devās pie mācītāja, lai tas aizlūdz par viņu.

Mācītājs piekrita un sāka rituālu, bet vilks baznīcā raudāja. Tas bija garš rituāls, jo savā dzīvē vilks bija nobeidzis ļoti daudz aitu: un mācītājs ilgi lūdzās, lai vilks izmainītos.
Te pēkšņi vilks logā ieraudzīja, ka mājās tiek dzīts ganāmpulks. Viņš sāka nervozi mīņāties. Mācītājs tik lūdzās un lūdzās, un šķita, ka šīm lūgšanām nekad nebūs gala.

Vilks neizturēja un ierūcās:
— Pietiek, Svēto Tēv! Savādāk visas aitas tiks aizdzītas mājās un es palikšu bez vakariņām!»

Šī pasaka ir lieliska, jo ļoti labi apraksta mūs – cilvēkus. Mēs esam gatavi upurēt visu; taču drīz vien noskaidrojas, ka šodienas vakariņas ir pavisam kas cits un svarīgāks.

Cilvēks vienmēr vēlas sākt ar kaut ko lielu. Bet tas nav iespējams. Ir jāsāk ar šodienas mazajām ikdienas lietām.»
Autors: Georgijs Gurdžijevs
Tulkoja: Ginta FS

 

Advertisements

Georgija Gurdžijeva padomi meitai

gurdzijevs lubi

Fokusē savu uzmanību uz sevi.

Ikvienā momentā apzinies to, ko tu domā, jūti, vēlies vai dari.

Vienmēr pabeidz to, ko esi uzsākusi.

Visu, ko dari, dari, cik vien iespējams, labi.

Nepieķeries tam, kas vēlāk var tevi sagraut.

Esi dāsna bez lieciniekiem.

Izturies pret ikvienu cilvēku, kā savu tuvāko radinieku.

Salabo visu, ko esi sabojājusi.

Iemācies saņemt un pateikties par katru dāvanu.

Pārtrauc aizstāvēties.

Nemāni un nezodz – tā rīkojoties, tu mānīsi un apzagsi pati sevi.

Palīdzi tiem, kas blakus, taču nepadari viņus atkarīgus no sevis.

Neaizņem pārāk daudz telpas.

Esi klusa un pārāk daudz nežestikulē.

Ja vēl tevī nav pietiekami daudz ticības, imitē to.

Centies pārāk viegli neietekmēties no spēcīgām personībām.

Neķer nevienu un neko.

Sadali taisnīgi.

Nekārdini.

Ēd un guli tieši tik, cik tev nepieciešams.

Nerunā par savām personīgajām problēmām.

Nespried un nesodi, kamēr nebūsi uzzinājusi visus faktus.

Neseko modes tendencēm un trendiem.

Nepārdod sevi.

Cieni savas parakstītās vienošanās.

Esi punktuāla.

Neskaud citu cilvēku mantu un sasniegumus.

Runā tikai par nepieciešamo.

Nedomā par savu labumu, ko nes tavas darbības.

Nedraudi.

Turi savus solījumus.

Kad strīdies, pacenties iejusties otra ādā.

Atzīsti, kad kāds ir pārāks par tevi.

Pārvari savas bailes.

Palīdzi citiem būt spējīgiem palīdzēt pašiem sev.

Pārvērt savu lepnību pašcieņā.

Pārvērt savu niknumu kreativitātē un radošumā.

Savu alkatību pārvērt skaistuma mīlestībā.

Savu skaudību pārvērt priekā par citu panākumiem.

Savu naidu pārvērt žēlsirdībā.

Nepārslavē sevi, bet arī nenopel.

Rūpējies par to, kas pieder citiem, tāpat kā par to, kas pieder tev.

Nesūdzies un nežēlojies.

Attīsti savu iztēli.

Centies nepamācīt un neregulēt citus tikai tāpēc, ka tev patīk, ka citi tev pakļaujas.

Maksā par darbu un pakalpojumiem, ko tev sniedz.

Nepropogandē savu darbu un idejas.

Centies nepamodināt citos cilvēkos žēlumu, simpātijas, apbrīnu pret sevi

Centies neizcelties ar savu ārējo izskatu.

Nestrīdies, labāk klusē.

Nelien parādos, pērc un maksā uzreiz.

Ja publiski esi aizvainojusi, publiski arī atvainojies.

Kad redzi, ka tev sarunā nav taisnība, neuzstāj tikai lepnības dēļ, uzreiz atsakies no saviem iepriekšējiem nodomiem.

Pat tad, ja iepriekš esi atskaņojusi savas idejas, neaizstāvi tās, ja tās izradījušās kļūdainas.

Neglabā bezvērtīgas lietas.

Nerotā sevi ar svešām idejām.

Nefotografējies ar slavenībām.

Esi pati savs tiesnesis.

Nevērtē sevi pēc tā, kas tev pieder.

Apzinies, ka tev pieder viss.

Ja tu meditē un tev parādās Velns, liec arī Velnam meditēt.

No Gurdžijeva meitas Duškas Hovartas atmiņām

Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

Ko šis jums atgādina?

aita34

Šī ir filosofa, mistiķa un komponista Georgija Gurdžijeva mīļākā pritča, ko tas bieži stāstīja saviem skolniekiem.

Pļavā, kas atradās milzīga meža vidū, reiz dzīvoja burvis, kuram bija liels aitu ganāmpulks. Katru dienu viņš nokāva un apēda pa vienai aitai no šī ganāmpulka. Aitas burvim radīja milzīgas galvassāpes – tās bieži vien ieskrēja mežā un tad nācās ilgi nopūlēties, lai atgrieztu tās ganāmpulkā. Kamēr vienu ķēra, pamuka arī pārējās. Katra aita, ko viņš gatavojās nokaut, protams, ka juta viņa nolūku un sāka skaļi blēt, tā pārbiedējot pārējās.

Un tad burvis izdomāja viltību – viņš parunāja ar katru aitu atsevišķi un katrai iedvesa kādu domu.

Vienai viņš teica: “Tu neesi nekāda aita, tu esi cilvēks, tāpat kā es. Tev nevajag nekā baidīties, es nogalinu tikai aitas, bet tu esi cilvēks – vienīgais šajā ganāmpulkā un tātad – mans labākais draugs.”

Otrai viņs teica: “Kāpēc tu mūc no manis, tāpat kā pārējās aitas? Tu taču neesi aita, tu esi lauva un tev nav no kā baidīties. Es nogalinu tikai aitas, bet tu esi mans draugs.”

Trešajai viņš iedvesa: “Paklausies, tu neesi aita. Tu esi vilcene, kuru es ļoti cienu. Es, tāpat kā agrāk, turpināšu nokaut pa vienai aitai dienā, bet tu esi mans draugs un tevi es neaiztikšu.

Tā viņš izrunājās ar visām aitām un katrai no tām iedvesa ko tādu, kas viņām lika sajusties īpašām.

Pēc šīm sarunām aitu uzvedība krasi mainījās – tās mierīgi ganījās zaļajā pļavā un vairs uz mežu nebēga. Un tad, kad burvis nokāva kārtējo aitu, tās domāja: “Nu, lūk, atkal nogalināja vienu aitu, bet man – lauvai, vilkam, cilvēkam, labākajam burvja draugam nav no kā baidīties”..

Un pat tās aitas, kuras viņš nokāva, nepretojās. Viņš vienkārši piegāja pie kadas no viņām un teica: “O, mans labākais draugs. Mēs sen neesam runājušies. Man vajag ar tevi pakonsultēties kādā ganāmpulka lietā. Aiziesim uz pagalmu.”

Un aita lepni devās viņam līdz. Un pagalmā viņš patiešām aitai jautāja, kā klājas ganāmpulkā. Upuris ar prieku stāstīja par to, kas notiek ganāmpulkā un pēc tam burvis to nokāva.

Tieši tāpēc, ka tas notika tik ātri, nāve iestājās momentā, aita pat nepaspēja kaut ko saprast un nobīties.

Burvis bija apmierināts, jo bija spējis pacelt katras aitas pašapziņu, gala rezultatā, tās vairs nepiebāza sev galvu ar bailīgām domām par neizbēgamo nāvi, bija kļuvušas mazāk neirotiskas, baudīja dzīvi un mierīgi grauza zāli.

Protams, rezultātā arī gaļa bija kļuvusi garšīgāka.

Daudzu gadu garumā burvis mierīgi vadīja savu ganāmpulku un, kas ir pats interesantākais, aitas sāka viņam palīdzēt. Ja kāda – pārāk saprātīga aita sāka nojaust par burvja patiesajiem nolūkiem, tad pārējās aitas – piedodiet – lauvas, vilki, cilvēki – labākie burvja draugi, viņam ziņoja par šīs aitas dīvaino uzvedību un nākamājā dienā burvis ar prieku to nokāva un apēda.

Tāda, lūk, pritča 🙂

Avots: http://www.facebook.com
Tulkoja Ginta FS