Ienest Gaismu…

Ienest Gaismu savās šaubās, savā izmisumā, savās sāpēs, savā bezspēcībā, savā trauksmē, savās bailēs, savā apjukumā un nespējā pieņemt patiesību par to, kas notiek…

Ienest Gaismu pat necaurredzamā tumsā – lūk, ko man nozīmē personīgās garīgās cīņas stāvoklis, no kura nav iespējams izvairīties tad, kad tik daudz kas sagrūst acu priekšā.

Ienest Gaismu nozīmē atteikties atspoguļot man svešu veidu, kā dzīvot tajos apstākļos, kas tika uzspiesti nevis pašas izvēlēti.

Tātad, domāt, domāt, domāt un vēlreiz domāt, nevis panikā kopēt, neuzticēties visam, ko saka, nesteigties balstīties svešā kategoriskumā, kas balstas tikai uz melni-balto.
Tātad beidzot iemācīties strādāt ar informāciju, nevis nešķirojot baroties ar to, un pēc tam to atgremotu izspļaut uz kādu, kas pagadās pa rokai. 

Ienest Gaismu nozīmē atbildēt par sevi un tikai par sevi, nevis anonīmi manipulēt ar man nepazīstamu cilvēku kauna un vainas sajūtu.

Ienest Gaismu nozīmē aiznest to kaut tikai vienam cilvēkam un zināt, ka vismaz vienam ar mani kopā ir silti, gaiši un droši.

Ienest Gaismu nozīmē atrast sev gaismas avotu, tāpēc, ka viss gaišais turās tikai uz savstarpējas apmaiņas principiem, nevis vēlmes atrast donoru.

Mani mīļie, ienest Gaismu tad, kad tumsa ik mirkli sevi pavairo un vervē sev arvien jaunus un jaunus adeptus, nav vis vienkārši sarežģīti, bet gan titāniski grūti…

Taču dziedināšanās var notikt tikai Gaismā. Vairāk nekur citur.

Izvēlies uz ko tu balsties. Izvēlies, kas tev ir tuvāks. Un uzņemies pilnu atbildību par savu izvēli.

Es novēlu visiem GAISMU…

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Ir cilvēki – bākas

bāka1

Ir cilvēki – kā brīnumsvecītes! Šķiež dzirkstis, deg spoži un jautri. Mīlestībā viņi apber ar dāvanām un ziedu pušķiem. Pauž savas emocijas un zvērē mūžīgu mīlestību. Runā aizrautīgi par nākotni, plānus būvē uzreiz… Darbā ar milzīgu enerģiju sāk jaunu projektu; visus aizrauj ar savu entuziasmu! Un draudzībā uzreiz atver dvēseli un sauc tevi par māsu vai brāli. Taču tas nav uz ilgu laiku. Beidzas prieks un laime. Noplok entuziasms. Un paliek melns, šķībs un līks kociņš – un dūmi…

Ir cilvēki – kā bākas. Spīd tālumā, ne īpasi spoži; mirkļiem spīd. Bet pašā tumšākajā un briesmīgākajā naktī tālumā mēs ieraugām viņu gaismu un esam glābti. Viss ir redzams. Briesmas ir garām! Un vairs nav tik bailīgi, nav tik vientulīgi un nav izmisuma. Tikai viens viņu vārds, viens zvans, viena vēstulīte un jau ir gaiši. Un tā visu dzīvi, ilgi, vienmēr… Un, lai arī viņi nav blakus ar mums. Lai arī nezvēr, nesola, neizplūst jūtās – bet no viņiem nāk glābēja gaisma, no cilvēkiem – bākām… Un, iespējams, pateicoties viņiem mēs neesam nositušies pret rifiem un visi vēl esam dzīvi. Un arī varam starot un mīlēt…
Anna Kirjanova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Dzīvo gaišajā pusē

tumblr_m7fij8fqNH1qg0bwzo1_1280

Es satieku ārkārtīgi daudz gaišus cilvēkus… Tieši gaišus, ne ideālus, ne pareizi dzīvojošus, ne pakļāvušos visiem izdomātajiem likumiem, ne atbilstošus visiem garlaicīgajiem stereotipiem…
Mani draugi, gaismu nes ne tie cilvēki, kuri nav tumsu palaiduši tālāk par sevi…
Viņi nebija atriebīgi pret atriebīgo, viņi nejuta naidu pret naidīgo, viņi nebija skopi pret skopo, viņi neskauda skaudīgos, un nesita cietsirdīgos…
Viņiem izdevās nepieņemt to, ko tik vardarbīgi centās uzspiest
iznīcinātāji…

Un tas pie viņiem neatnāca kopā ar mātes pienu…
Tas atnāca ar pārbaudījumu viedumu. To pārbaudījumu, ar kuriem sastapās aci pret aci, nevis atsēdēja aiz citu mugurām….

Vienkāršs viedums, iegūts no pašas dzīves, ne no tiem, kuri māca kā pārvaldīt Visumu, izmantojot to kā “haļavas” piegādātāju. Tas ir daudz vērtīgāks par visām tām mācībām, kas izdomātas tiem, kuri grib saņemt visu, nedarot neko…

Gaišiem cilvēkiem nav vēlmes meklēt citos trūkumus, lai paši varētu justies pārāki un labāki uz citu fona.
Ziniet, kāpēc?
Tāpec, ka viņi arī bez tā jūtas labi.
Dzīvojiet gaišajā pusē!
Ļiļa Grad
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkojums: Ginta Filia Solis