Un kļūs vieglāk!

dzive_laiks2

Dzīve vienmēr ir skarba un apžilbinoša spēle, tā ir kā lēciens ar izpletni, risks, tā nozīmē krist un atkal celties, tā ir kā alpīnisms, vēlēšanās uzrāpties savas būtības virsotnē, vilšanās un sarūgtinājums, ja virsotni neizdodas sasniegt.
Paulu Koelju

Dzīves grūtības mūs bieži pārsteidz brīžos, kad neesam tām gatavi – tas notiek tik pēkšņi, ka praktiski notriec mūs pie zemes. Gadās, ka pat ar pašu tuvāko cilvēku palīdzību nevar tās parvarēt. Taču jāatcerās, ka agri vai vēlu viss mainīsies un grūtības nav mūžīgas. Un, lai vieglāk būtu ar tām tikt galā, atkārto šīs 5 frāzes – tās palīdzēs.

1. Man ir tiesības nedaudz paraudāt, bet drīz es atkal smiešos

Emocionālā izlāde ir ļoti svarīga, lai pārciestu skumju brīžus, samierinātos ar neveiksmi un bēdām, kļūdām un grūtībām. Necenties sevi iegrožot un vainot sevi par to, kas noticis, par to, ka esi noguris un tev nav spēka.

Taču ir ļoti svarīgi atcerēties, ka šāds stāvoklis nedrīkst turpināties parāk ilgi, un tas nedrīkst būt pastāvīgs.

Paraudāt un parefleksēt par visām problēmām ir nepieciešams, lai pieņemtu to, kas noticis un kustētos tālāk, lai mainītu situāciju un sevi. Tu esi pelnījis atkal smaidīt!

2. Cilvēks, kurš vislabāk var palīdzēt man pārvarēt grūtības, esmu es pats

Iespējams, tev blakus ir rūpīgs partneris, mīloša ģimene, labi draugi, kuri rūpējas par tevi. Tomēr tev pašam jābūt spējīgam parūpēties par sevi, un tikt galā ar savām problēmām.

Bez gribas, bez enerģijas, bez ticības būs ļoti grūti iziet no šīs tumšās istabas, kurā esi nokļuvis. Ieklausies cilvēkos, kuri tev blakus, pieņem viņu palīdzību, taču pēc tam tev pašam “jāpalaiž” šis iekšējais grūtību pārvarēšanas process.

3. Es nevaru izmainīt apstākļus, bet varu izmainīt savu attieksmi pret tiem

Ir lietas, no kurām nav iespējams izvairīties: zaudējumi, slimība, šķiršanās, attiecības, kas sabrūk, neskatoties uz mūsu centieniem.

Neviens no mums 100% nevar kontrolēt šos apstākļus un procesus, ko dzīve mums piespēlē. Tomēr tikai mēs paši esam atbildīgi par savām domām.

Vārds “nevaru” pilnībā mūs paralizē un atnes vienas vienīgas negatīvās emocijas un ciešanas. Savukārt “es varu” pilnībā maina mūsu garastāvokli, noskaņojumu un dod mums jaunus spēkus.

Atceries to!

4. Es sākšu dzīvot, kad pārkāpšu pari savām bailēm

Mēs daudz esam runājuši par “komforta zonu”. Tā ir tā neredzamā telpa, kas ir mums apkārt un dod mums drošības sajūtu un sajūtu, ka kontrolējam situāciju.

Taču tad, kad mēs pardzīvojam dažādas grūtības un nepatikšanas, mēs jūtam, ka šīs neredzamās sienas brūk un atstāj mūs pavisam neaizsargātus.

Mums jāpārvar savas bailes iziet ārpus šīm sienām kā no ērtas kūniņas, kas mūs sargājusi gadiem.

Ja tu baidies pat iedomāties, kas notiks ar tevi, kad parkāpsi šīs robežas, tad sākumā pieņem to, kas noticis un pēc tam atgādini sev, ka dzīve turpinās un tu – kopā ar to. Uz priekšu!

Ja jūti bailes, baidies palikt vientuļš, tad racionalizē šīs bažas un atceries mūsu otro frāzi: vienīgais cilvēks, kurš var tev palīdzēt,esi tu pats. Atrodi sevī spēkus un drosmi. Viss būs labi!

5. Man katru dienu ir jarūpējas par savu iekšējo mieru un līdzsvaru

Tu rūpējis par savu uzturu, svaru, ievēro diētas, pārbaudi savu veselību pie ārsta. Pastavīgi domā par saviem tuviniekiem un rūpējies par viņiem. Iespējams, vakarā pilnīgi bez spēka, tu iekrīti gultā.

Tagad sev pajautā: kad pēdējo reizi es rūpējos par savām sajūtām, emocijām, par savu iekšējo pasauli?

Ir ļoti svarīgi katru dienu uzdot sev šo jautājumu. Ja mēs citu vajadzības stādām augstāk par savējām, agri vai vēlu mums būs problēmas.

Ja mēs savus spēkus koncentrējam tikai uz materiālām lietām, uz to, kā tas iegūt, uzkrāt, mēs aizmirstam par patiesi svarīgām lietām: mūsu laimes sajūtu un personības veselumu kā tādu. par mūsu Dvēseli.

Kad pienāk grūti laiki, mums jābūt tiem gataviem, un pati labākā stratēģija, kā tos parvarēt, ir katru dienu audzēt savu iekšējo mieru un nostiprināt pašcieņu un pašvērtējumu.

Neaizmirstot par to, ka dzīve plūst un viss mainās. Patīk mums tas, vai nepatīk, mums jākļūst par šīs kustības daļu.

Un noslēgumā gribu pasvītrot to, ka neviens no mums nezin un nevar zināt, kad pienāks brīdis, kad dzīve atkal mūs parbaudīs uz izturību, taču ir jāzin, kā “palaist” šos dzīves izturības mehānismus un šīs frāzes te labi palīdzēs.

Pēc tumsas vienmēr nāk gaisma!

Avots: http://www.brainum.ru

Tulkoja: Ginta FS

Cilvēki izvēlas to, kas ir viņos pašos

jaime-barra

Mēs nevaram atdot to, kas nav mūsos, mūsu “es”. Un tāpat mēs arī nevaram saņemt to. Visam, ko var saņemt no citiem cilvēkiem, ir jābūt pieejamam mūsos pašos, vēl pirms mēs to saņemsim. Tikai tad mēs spēsim pieņemt tādu materiālu. Es varu pieņemt tikai to, kas pats esmu.

Lai mīlētu, pašam jābūt mīlestības pilnam. Tas, kurš pilns naida, tādu pašu naidu arī pievelk. Tas, kurš piesūcies indes, savā virzienā pievelk indes straumes no visas spasaules. Līdzīgs pievelk līdzīgu.

Tam, kurš vēlas citiem dot nektāru, vispirms pašam ar šo nektāru jāpiepildās. Tam, kurš vēlas atrast Dievu, sevī šis Dievs jāatmodina. Jums vārda tiešajā nozīmē ir jākļūst par tiem, ko vēlaties sasniegt.

Centies līdzināties tam, ko vēlies sastapt. Lai cilvēks pats būtu laimīgs, viņam ar šo laimi ir jāpiepildās. Pašam jākļūst par laimi, jo tikai Laime var pievilkt Laimi. Vai gan mēs neredzam, ka nelaimīgs prāts var atrast tikai nelaimes, pat tad, kad tās ir grūti atrast.

Tas, kurš mocās, pasaulē atrod vien mocības. Tas, kurš nemitīgi atrodas nospiestā garastāvoklī, visu redz tikai depresīvās krāsās.

Patiesībā cilvēki jau izvēlas to, kas tiem ir dvēseliski tuvs. Viņi izvēlas to, kas ir viņos pašos.

Pēc tam tie visu savu iekšējo materiālu izmet uz āru un uzspiež apkārtējiem.

Mēs arī ārpusē meklējam to, kas jau ir mūsos. Un pasaule ar visiem saviem noteikumiem un apstākļiem ir Spogulis, kurā mēs varam ieraudzīt paši sevi, no dažādiem rakursiem un dažādās formās.

Viss, ko es atdodu, ir manī. Viss, ko es saņemu, arī ir manī.

Visa mana eksistence ir sakoncentrēta uz manu “ES”. Un es nevaru no sevis aizbēgt. Lūk miers un glābiņš, sāpes un labsajūta, vardarbība un nevardarbība, inde un nektārs.

 

©OŠO

Foto © jaime ibarra

Tulkoja: Ginta FS

50 vieda cilvēka mācības

13260024_1003561433070726_7072036498139093333_n

Ar šīm 50 vieda cilvēka mācībām padalījās slavenā blogere Berija Deivenporte.

  1. Dzīve ir tas, kas notiek tagad. Mē pastavīgi gaidam brīnumainas lietas, kas notiks nākotnē, bet aizmirstam, ka dzīve notiek tieši šeit un tagad. Iemācies dzīvot šajā momentā un pārstāj cerēt un gaidīt to, kas varētu notikt nākotnē.
  2. Bailes ir ilūzija. Vairums lietu, no kā mēs baidāmies, nekad nenotiks. Bet arī tad, ja notiek, tad bieži vien izrādās, ka tās nav nemaz tik briemīgas, kā iedomājāmies. Daudziem no mums bailes ir sliktākais, kas var notikt. Realitāte nav tik briesmīga.
  3. Noteikums, kas skar attiecības. Pats svarīgākais tavā dzīvē ir tuvie un mīļie cilvēki. Vienmēr liec tos pirmajā vietā. Viņi ir svarīgāki par tavu darbu, karjeru, hobijiem un datoru. Novērtē tos, it kā tie būtu visa tava dzīve, tāpēc, ka tā arī ir.
  4. Nav vērts dzīvot uz parāda. Tērē naudu atbilstoši savām iespējām. Dzīvo brīvi. Parādi neļaus to darīt.
  5. Tu neesi tavi bērni. Tu esi kuģis, kas atved bērnus šajā pasaulē, rūpējas par tiem, audzina, apmāca, līdz tie paši var par sevi parūpēties. Apmāci tos, mīli, atbalsti, bet necenties mainīt. Katrs bērns ir unikāls un viņam jādzīvo sava dzīve.
  6. Mantas uzkrāj putekļus. Laiks un nauda, ko tu tērē mantām reiz piebeigs tevi pašu. Jo mazāk mantu, jo vairāk brīvības. Iegādājies tās saprātīgi.
  7. Jautrība ir nenovērtējama. Cik bieži tu priecājies? Dzīve ir īsa un ir svarīgi to baudīt. Un pietiek domāt par to, ko padomās citi, kad tev pašam ir labi. Vienkārši baudi to!
  8. Kļūdas – tas ir labi. Bieži vien mēs ļoti cenšamies nekļūdīties, aizmirstot par to, ka tieši kļūdas var aizvest mūs pie panākumiem. Esi gatavs kļūdīties un mācies no savām kļūdām..
  9. Draudzība prasa uzmanību. Sargā savu draudzību, kā vērtīgu augu. Tas atmaksāsies.
  10. Pirmām kārtām – pieredze. Ja nevari izlemt, ko labāk darīt – nopirkt dīvānu vai doties ceļojumā, vienmēr izvēlies otro. Prieks, patīkamas emocijas un atmiņas ir daudz vērtīgākas par materiālām lietām.
  11. Aizmirsti par dusmām. Īsais apmierinājums no dusmām pāriet pēc īsa brīža, bet sekas var turpināties ilgu laiku. Klausies savās emocijās un tad, kad atnāk dusmas, dodies pretējā virzienā.
  12. Un atceries par labestību. Pat maza porcija labestības var darīt brīnumu lietas ar tevi un apkārtējiem cilvēkiem. Tā neprasa lielas pūles. Praktizē to katru dienu.
  13. Vecums ir cipars. Kad tev ir 20, tu domā, ka 50 tās ir šausmas. Bet, kad tev ir 50, tu jūties, it kā būtu 30 gadnieks. Mūsu vecums nedrīkst noteikt mūsu attieksmi pret dzīvi. Neļauj cipariem sabojāt tavu dzīvi.
  14. Ievainojamība ārstē. Būt atvērtam, īstam un ievainojamam – tas ir lieliski. Tas apkārtējiem cilvēkiem ļauj tev noticēt un dalīties savās emocijās, un arī tu ar viņiem vari dalīties savās emocijās.
  15. Samākslotība ceļ sienas. Tad, kad tu tēlo to, kas neesi, vēloties atstāt iespaidu uz citiem cilvēkiem, dzīve ar tevi izpēlēs ļaunu joku. Pat tad, kad tu to nejūti, cilvēki redz cauri tavai maskai tevi – patieso un tas viņu atgrūž.
  16. Sports – tas ir spēks. Sportam jākļūst par tavas dzīves obligātu sastāvdaļu. Tas dara tevi fiziski un emocionāli spēcīgāku. Tas uzlabo tavu veselību un ārējo izskatu. Sports – tās ir zāles no visām slimībām.
  17. Aizvainojums nodara sāpes. Atlaid to. Cita, pareizāka ceļa vienkārši nav.
  18. Kaisle uzlabo dzīvi. Kad tu atrodi nodarbošanos, kas dara tevi laimīgu, katra diena kļūst par dāvanu. Ja vēl neesi atradis savu kaislību, uzstādi par mērķi atrast to.
  19. Ceļojumi dod pieredzi un paplašina apziņu. Ceļojumi tevi padara interesantāku, gudrāku, iedvesmotāku un labāku. Tie māca sadarboties ar citiem cilvēkiem un paver iespējas jauniem ieradumiem, ko gūsti, iepazīstot citas kultūras.
  20. Ne vienmēr tev ir taisnība. Mums šķiet, ka zinām atbildes uz visiem jautājumiem, bet tā tas nav. Vienmēr būs kāds gudrāks par tevi un tavas atbildes ne vienmēr būs tās pareizākās. Taisnība katram sava – atceries to.
  21. Arī tas pāries. Lai kas arī nenotiktu, viss pāries. Laiks dziedē un lietas mainās.
  22. Atrodi savu mērķi. Dzīve ir tukša un garlaicīga bez mērķa. Noskaidro un nolem, kas tev ir svarīgi un būvē savu dzīvi, balstoties uz tā.
  23. Ļoti bieži ir izdevīgi riskēt. Lai kaut ko mainītu savā dzīvē, nākas riskēt. Riskantu – pārdomātu lēmumu pieņemšana palīdz augt.
  24. Parmaiņas vienmēr ir uz labu. Dzīve ir mainīga un nav vērts pretoties šai domai. Nebaidies no pārmaiņām, esi plūsmā un uztver dzīvi kā piedzīvojumu.
  25. Domas ir nereālas. Katru dienu mums galvā šaudās tūkstošiem domu. Liela daļa no tām – negatīvas un biedējošas. Netici tām. Tās ir tikai domas un tās nerealizēsies, ja vien pats tām nepalīdzēsi.
  26. Tu nevari kontrolēt citus. Mēs bieži vien vēlamies, lai apkārtējie cilvēki uzvestos tā, kā mēs to vēlamies. Bet realitāte ir tāda, ka mēs nevaram mainīt citus cilvēkus. Cieni otra cilvēka unikalitāti un neatkarību.
  27. Tavs ķermenis ir tavs Dievnams. Mums katram ir kas tāds, ko savā ķermenī mums grūti pieņemt. Taču mūsu ķermenis ir vienīgais, kas pieder tikai mums. Tāpēc mīli to, cieni un rūpējie par to.
  28. Pieskārieni dziedē. Pieskārieniem ir dziedinošas spējas – tie sakārto mūsu sirdsdarbību, uzlabo labsajūtu un garastāvokli, noņem stresu. Tā ir dāvana, ar kuru ir vērts dalīties.
  29. Tu tiksi ar to galā. Nav svarīgi, kāda situācija radusies tavā galvā. Realitāte ir tāda, ka tu vari ar to tikt galā. Tu ei stiprāks un gudrāks, nekā pats domā. Tu iziesi tam cauri un arī tas pāries.
  30. Pateicība dara cilvēku laimīgāku. Un ne tikai to, kuram veltīta šī pateicība, bet arī to, kurš izsaka šo pateicību. Neaizmirsti pateikties visiem cilvēkiem par to, ko viņi tavā labā dara.
  31. Ieklausies savā intuīcijā. Tavi spriedelējumi ir svarīgi, taču tava intuīcija ir tavs superspēks. Tā izmanto tavu dzīves pieredzi un dzīves modeli, lai atrastu atbildi uz jebkuru jautājumu. Bieži tā “runā” spontāni un ir vērts tajā ieklausīties.
  32. Pirmkārt atceries par sevi. Netīksminies par sevi un nekultivē patmīlību, bet atceries, ka tu pat sev esi svarīgākais cilvēks.
  33. Godīgums attiecībā pret sevi – tā ir brīvība. Esi godīgs pret sevi, jo pašapmāns nozīmē tikai to, ka tu dari sevi aklu.
  34. Ideāli ir garlaicīgi. Perfekcionisms padara tavu dzīvi ne tikai garlaicīgu, bet arī sarežģītu. Mūsu atšķirība un nepilnības dara mūs unikālus. Atceries par to.
  35. Dari visu, lai atrastu savu dzīves mērķi. Tas neatradīsies pats no sevis. Palīdzi tam un dari visu iespējamo, lai to atrastu.
  36. Arī mazās lietas ir svarīgas. Visi mēs gaidam lielas uzvaras un sasniegumus, aizmirstot, ka dzīve sastāv no sīkumiem un no sīkumiem sastāv arī visas lielās lietas. Visi sasniegumi sastāv no maziem, sīkiem, bieži vien nemanāmiem solīšiem. Cieni šos soļus.
  37. Mācies. Vienmēr. Ja tu domā, ka zini kaut vai 1% no visa, kas ir pasaulē, tu ļoti maldies. Mācies katru dienu, iepazīsti katru dienu kaut ko jaunu. Mācības uztur mūsu smadzenes tonusā – pat solīdā vecumā. Ne velti ir termins – mūžizglītība.
  38. Novecošana – tas ir neizbēgami. Mūsu ķermeņi noveco, un mēs nevaram šo procesu apstādināt. Labākais veids, kā novecošanu palēnināt, ir baudīt dzīvi šodien, priecāties un būt pateicīgam par to.
  39. Laulība maina cilvēkus. Cilvēks, ar kuru tu saistīsi savu dzīvi, noteikti laika gaitā mainīsies. Un tu arī. Nedod iespēju šīm izmaiņām pārsteigt sevi nesagatavotu.
  40. Raizēšanās ir bezjēdzīga. Tev ir jēga raizēties tikai tad, ja tas novedīs tevi pie problēmas riinājuma. Taču raižu daba ir tāda, ka tas nekad nenotiks.Raizes atslēdz Tavas smadzenes un paralizē tevi, un tu vienkārši neesi spējīgs neko atrisināt. Tāpēc iemācies tikt ar tām galā.
  41. Aizdziedē savas brūces. Neļauj brūcēm, ko guvi pagātnē, ietekmēt tavu šodienu. Tas nenozīmē, ka tev jāizliekas, ka nekas nav noticis. Bet atrodi atbalstu tuvo cilvēku vidū vai arī to cilvēku vidū, kas profesionāli nodarbojas ar emocionālo traumu dziedināšanu.
  42. Vienkāršāk – ir labāk. Dzīve ir pilna sarežģījumu un arī paši mēs to sarežģījam. Vienkārša dzīve dod plašumu priekam un mīlestībai un mīļotajām nodarbēm.
  43. Dari savu darbu teicami. Ja vēlies savā dzīvē ko sasniegt, tev nāksies nopietni pastrādāt. Protams, ir ari izņēmumi, bet cerēt uz tiem ir muļķīgi. Uzticies sev un dari, kas jādara.
  44. Nekad nav par vēlu. Par vēlu – tā ir tikai atruna, lai neko nedarītu. Sasniegt savus nospraustos mērķus var jebkurā vecumā, ja mērķis ir tavs un tas tevi iedvesmo.
  45. Darbības dziedē no grūtsirdības. Jebkuras darbības – tās ir zāles no trauksmes, prokrastinācijas, garlaicības un raizēm. Pārstāj domāt un izdari kaut nedaudz – kaut ko.
  46. Dari to, kas tev patīk un, ko gribās darīt. Negaidi, kamēr dzīve tev pametīs kaulu, jo tev var iepatikties tā garša.
  47. Atlaid aizspriedumus. Nepiesien sevi svešiem viedokļiem vai sabiedrības uzskatiem. Esi atvērts jaunām idejām un iespējām. Tu būsi izbrīnīts, cik daudz to ir pasaulē, ja vien ļausi sev tās ieraudzīt un neatraidīt.
  48. Vārdiem IR nozīme. Domā, pirms runā. Neizmanto vārdus, lai aizvainotu cilvēku. Jo, kad būsi to izdarījis, atpakaļceļa nebūs. Jo cilvēki atceras to, kā liki tiem justies.
  49. Dzīvo ar šodienu. Kad tev būs 90 gadu, cik dienu tev bū atlicis? Dzīvo un novērtē katru savas dzīves dienu.
  50. Mīlestība ir atbilde uz ikvienu jautājumu. Mīlestība tā ir tas, kāpēc esam šeit. Tas ir spēks, kas virza šo pasauli. Dalies ar to katru dienu. Dari pasauli labāku!Tulkoja: Ginta FS

Kad šķiet, ka visa pasaule ir pret tevi!

apskauj sevi

Kad šķiet, ka visa pasaule ir PRET tevi, tie ir maldi un ilūzija, kurā ir ērti ieslīgt, lai tik nebūtu jāpamet upura stāvoklis un nebūtu jāsāk darīt ko tādu, kas patiešām mainītu dzīvi

Visa mūsu dzīve ir mūsu domu sekas, pēc tam – arī vārdu un darbu. Nekas nav bez iemesla, un viss ir likumsakarīgi.

Kas gan mums traucē aiziet no nemīlamā darba, darīt galu destruktīvām attiecībām, pārstāt bojāt savu veselību u.t.t.?

NEVIENS!

Norakstīt visu uz karmu, likteni, Dievu, vecākiem, vienalga – uz ko, ir ĒRTI, taču šis ceļš ne pie kā laba un vērtīga nenovedīs. Var tā bumbulēt visu dzīvi, bet – vai vajag?

Nemeklē tos, kas tevi pažēlos un izglābs. Uz to spējīgi vien daži. Vairums nevar palīdzēt paši sev.

Esi pats sev glābējs, atbalsts, siltums un gaisma – tuvāks un saprotamāks par tevi šajā pasaulē nav neviens. Tā rodas mīlestība pret sevi, caur savas vērtības un vajadzības sev apzināšanos.

Tāds cilvēks nekad nekļūs par pasaules un cilvēku nīdēju, viņš noteikti reiz kļūs par vienotu veselumu ar pasauli.

Katrā no mums ir daļiņa Dieva, maza, silta saulīte. Atrodi to sevī, apskauj cieši cieši un nekad vairs neatlaid. Saudzē to, mīli, lai tā pārvērsas lielā un karstā saulē.

Autors: Katerina Kurkina

Tulkoja: Ginta FS

Esi PATS!

4536

Kad mēs asociējam sevi ar kādu – jebkuru (piemēram: es – ekstrasenss/ ukrainis / māte/ tēvs/ biznesmenis/ mākslinieks/ kristietis vai arī – man ir tādas un tādas zināšanas vai tāda un tāda automašīna u.t.t.), mēs sevi pasniedzam caur to.

Reiz, kad es tikos ar kādu ļoti pazīstamu cilvēku, kuram ir milzīgs potenciāls, iepazīšanās brīdī pirmais, par ko viņš runāja, bija tas, cik daudz grāmatu viņš uzrakstījis, kāda ir viņa zinātniskā bagāža, kādi ir viņa nopelni un apbalvojumi un kādas slavenības viņš pazīst. Un es sapratu, ka viņš man sevi pārdod ar savu nopelnu un zināšanu palīdzību, taču viņam trūkst sava mugurkaula

Īsts MEISTARS vienkārši nosauc savu vārdu un VISS!

Viņš nekad nedižosies ar savām regālijām. Tāpēc brīdī, kad cilvēks savā mājas lapā raksta “Es esmu sporta meistars/ man ir… / esmu trenējies pie …/ man ir tādas spējas / man ir… reiki pakāpe u.t.t., tas patiesībā nozīmē to, ka “Manis NAV, ir sporta meistars, ir reiki meistars u.t.t., es cenšos aiz tiem paslēpties tā kā neesmu īsti pārliecināts par sevi.”

Tāpēc, kad tu tici sev, tu vienkārši raksti “Sergejs / Maša / Aleksandrs / Olga ” Viss! Tev nevajag nevienam neko pierādīt.

Cits piemērs. Bieži vien cilvēki domā, ka nokļūt kādā ballītē, festivālā, kur būs slavenības, ir ļoti “kruti”. Man tev jautājums: “Nu, labi, esi nokļuvis tur, kur savākušās slavenības, saucamais sabiedrības krējums, un kas tev no tā?” Mans viedoklis ir tāds:  labāk aiziet tur, kur atbraukuši daudzi dziednieki vai zinātnieki, kuri saprot, ko nozīmē veselība, kuri ir eksperti tādās svarīgās jomās kā veselība vai bagātība…

Kad nokļūsti sabiedrībā, kur toni uzdod visdažādākie it kā pazīstamie cilvēki, viss, ko tur vari ieraudzīt ir vieni vienīgi kompleksi, kas nobloķējuši šos cilvēkus, lai tiem būtu tas, kas viņiem ir. Daudzas jaunas meitenes vēlas būt kā Andželīna Džolija. Piedodiet, bet viņai ir anoreksija, pastāvīgas depresijas, izoperēta onkoloģija, milzīgs bērnu skaits, ar kuru tā vēlas piesegties un parādīt sevi kā lielisku māti, bet patiesībā slēpj savu iekšējo tukšumu. Slaveni ļaudis vai arī tie, kuri vēlas tādi kļūt, pirmkārt norāda uz saviem kompleksiem un nepārliecību par sevi.

Kā tikko tu sāc uzskatīt sevi par kaut ko, vai asociēt sevi ar savām spējām, sasniegumiem, vai stāvokli sabiedrībā, tajā pat brīdī tu noslēdz sevi – tātad TAS kļūst par Tevi! TAS sāk atņemt tev tavu dzīves enerģiju un tu kļūsti par izejmateriālu – beidz kļūt par sevi un sāc būt par šo spēju – savukārt tai glužī vienkārši nospļauties uz tevi.

Tiek atņemta tava dzīves enerģija, līdz ar to arī veselība un viss dzīvē sāk brukt. Un tas viss tikai tāpēc, lai TAS varētu eksistēt! Un brīdī, kad tev vairs nav ar ko TO barot, TAS sāk grimt. Tajā brīdī enerģijas plūsma, zināšanas, informācija un notikumi, kam būtu jānotiek ar tevi, turpina notikt, bet tu vairs neesi ne sieviete, ne vīrietis, tu esi KAUT KAS. Un šī plūsma atskārst, ka šeit nav ne vīrieša ne sievietes un sāk iznīcināt visu, kas tam traucē realizēt to, dēļ kā TAS šeit atnācis. Un šeit sākas problēmas ar tavām spējām t.i. dzeju / gleznām / bet tu turpini rakstīt un gleznot. Tad sākas pasliktinājumi psihiskajā veselībā, vispār veselībā, problēmas sociumā, tu sāc “vampirēt” apkārtējos cilvēkus un rīkot histērijas tāpēc, ka trūkst enerģijas.

Un, lai tā nenotiktu, ESI TU PATS – TAS, KAS ESI!

Autors: Aleksandrs Paļijenko

Tulkoja: Ginta FS