Muļķis nekad nelūgs piedošanu…

aizvainojums44

«Muļķis nekad nepalūgs piedošanu, gudrais palūgs pat tad, kad nav vainīgs». (Tetkoraks).

Mēs visi darām pāri saviem tuvākajiem, tāpat, kā viņi mums. Tas ir neizbēgami. Ar vārdiem biežāk kā ar darbiem. Mēdz gadīties, ka cilvēks nepadomājis pasaka kaut ko, bez jebkāda ļauna nolūka un vēlmes aizvainot. Nevajag klusēt. Vajag to pateikt, maigi un ar mīlestību. Nevajag krāt aizvainojumus – tas ir ļoti bīstami attiecībām.

Robežas pazūd, kad attiecības ir tuvas un ir ļoti viegli pārkāpt strīpu: ar tuvajiem cilvēkiem tu esi atvērts un ļauj domai plūst, kas ar svešiniekiem nav pieļaujami. Tad, lūk, arī sanāk, ka ievainojam savus mīļos, tajā pat laikā, kad ar svešajiem esam ļoti akurāti savos izteicienos un piedomājam pie tā, ko sakām.

Tuvība nav iespējama bez sāpēm, diemžēl, bet sāpes ir tās reverss. Pateikt stulbību var ikviens un katram gadās. Un pēc tam cilvēks padomā, apzinās, un nožēlo pateikto, tāpēc, ka tas aizskāra. Un palūgs piedošanu. Protams, ja tu viņam pateiksi. Mēdz taču gadīties acīmneredzamas “izpļāpāšanās”. Sāpju slieksnis un atļautība mums katram ir atšķirīgi, un tāpēc bieži vien cilvēks nemaz nesaprot, ka ir aizskāris otru. Pašu teiktais nebūtu aizķēris. Bet tu taču viņam piedosi, zini, ka tas nav darīts ļaunprātīgi.

«Reiz arī tava bulta kādu atrada».

Ja saprata, palūdza piedošanu – kā gan nepiedot. Pat tad, ja nesaprata (jo sāpju slieksnis zemāks), bet palūdza piedošanu. Ja cilvēks lūdz piedošanu, tātad ciena tavas jūtas. Tātad tu viņam esi dārgs. Protams, piedošanu palūgt arī var dažādi, taču tad, kad to dara patiesi un no sirds – to jūt.

Bet, ko darīt ar tiem, kuri saprot vai nesaprot, bet nelūdz piedošanu…. «Tu nu gan pārspīlē!», «Kas tad tur tāds!» utt. Arkārtīgi brīnišķīgs variants ir apvainoties uz apvainoto… Te nu mēs varam redzēt absolūtu emocionālo stulbumu un absolūtu otra cilvēka jūtu nenovērtēšanu.

«Lūdzu piedod! Man ļoti žēl, ka es tevi aizvainoju. Es tā negribēju….» Tādi vienkārši vārdi, ļoti vajadzīgi un mieru nesoši. Katram cilvēkam ir jāzin, ka šīs jūtas ir ārkārtīgi svarīgas, ka viņu dzird, ka attiecības ar viņu ir ļoti vērtīgas. «Piedod» – un konflikta vairs nav, visi jautājumi ir aizvērti un sirdī iestājas miers. Mani saprata, mani SADZIRDĒJA…. Manas jūtas ir pieņemtas, mani neatstūma, nepadarīja bezvērtīgu (kas notiek ik brīdi riņķī un apkārt). «Protams, piedodu».

Bet kā piedot tam, kurš nelūdz piedošanu? Tam, kurš paliek kurls un auksts. Iespējams, palūgt piedošanu viņam liedz lepnība vai principi? Tas vairs nav svarīgi… Tāpat kā vārds, kurš kļuvis par aizvainojuma vai citu negatīvo emociju iemeslu. Svarīgi ir tas, ka NE Dzirdēja, padarīja bezvērtīgus gan attiecības, gan jūtas, pateica, ka princips ir augstāks un svarīgāks par tevi. Un Dievs ar viņu, ar to vārdu….

Vārdiem, frāzēm (ja, protams, tie pateikti bez naida, bez niknuma, bez sarkasma) nav pārāk liela spēka un ar laiku tie pazūd no atmiņas. Bet, lūk, tavas jūtas diez vai sāks novertēt, tāpat kā tevi pašu – vai nu ir jau sākotnēji, vai nav un nebūs. Un tādas, šķietami nenozīmīgas situācijas, atver acis uz patieso cilvēka attieksmi pret otru cilvēku. Par to es arī viņu mīlu. Nevar būt ne stipras draudzības ne mūžīgas mīlas ar to, kurš savu ego vienmēr liek pirmajā vietā un augstāk par citu.

Dažkārt pateikt “piedod” vajag nevis tāpēc, lai tev piedotu. Iespējams, tev jau sen ir piedevuši neklātienē. Bet, lai pateiktu “tu esi nozīmīgs, tu man esi svarīgs, man nav vienalga, ko tu jūti”, ir jābūt drosmei un mīlestībai. Nebaidies lūgt piedošanu! Par to nav jākaunās, tas nav nekas pazemojošs. Jākaunās būtu par to, ja esi emocionāli stulbs un savus mīļos cilvēkus upurē sava ego dēļ.
Autors: Natālija Doļņikova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

 

Advertisements

Emocionālais intelekts un tā pazīmes

emo int

Ļoti bieži mēs redzam cilvēkus, kuri ir veiksmīgi biznesā, bet viņiem absolūti neizdodas noorganizēt savu veiksmīgu ģimenes dzīvi. Un mēs redzam cilvēkus, kuriem ģimenē viss ir kartībā, taču kaut kas īsti nav kārtībā ar profesionālo sfēru. Noteikti esi ievērojis, ka ir cilvēki, kuri ir veiksmīgi gan personīgajā, gan profesionālajā dzīvē? Kas gan viņiem ir tāds īpašs? Visticamākais, tas ir viņu augstais emocionālais intelekts (EQ), tātad spēja saprast un kontrolēt savas un apkārtējo cilvēku emocijas.

Ko dara “emocionālais intelektuālis”? Pareizi orientējas savās sajūtās un citu cilvēku emocijās. Viņš prot atšķirt skumjas no aizkaitinājuma, sašutumu no aizvainojuma un tā tālāk. Viņš prot vadīt emocijas un izmantot tās problēmu risināšanā. Viņš ir spējīgs neitralizēt pārāk spēcīgas emocijas. Tas viss ir ļoti svarīgi gan mājās, gan darbā un, galvenais, tas viss ir jāiemācās. Ir īpašību kopums, kas piemīt cilvēkiem ar augstu EQ. Šeit – dažas.

1. Nē perfekcionismam!

Būt perfekcionistam nozīmē teicami izpildīt uzdevumu un sasniegt nosprausto mērķi. Taču perfekcionists ļoti ātri var krist panikā, ja ierauga, ka nav vienīgā pareizā risinājuma – nav un nevar būt. Un tieši tāpēc cilvēki ar augstu EQ nevar būt perfekcionisti. Viņi saprot to, ka pilnība neeksistē, ideāla nav. Ja viņi pieļauj kļūdu, tad izlabo to, izdara pareizos secinājumus un dodas tālāk.

2. Līdzsvars

Ja strādāt 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā, un nepievērst uzmanību sev, agri vai vēlu radīsies problēmas ar veselību, problēmas ģimenē un milzīgs stress. Cilvēki ar augstu EQ to zin un zin, ka savs laiks darbam, savs – atpūtai. Piemēram, ja viņiem ir nepieciešams, viņi var vairākas stundas vai pat dienas “nebūt uz sakariem”, jo skaidri zin, kad nepieciešams “uzlādēt baterijas”.

3. Pārmaiņas – tas vienmēr ir pozitīvi

Tā vietā, lai baidītos un kristu panikā, emocionāli gudri cilvēki pieņem faktu, ka pārmaiņas ir daļa no dzīves. Viņi prot piemēroties apstākļiem un viņiem vienmēr ir plāns visām dzīves situācijām.

4. Uzmanības koncentrācija

Cilvēkus ar augstu EQ ir ļoti grūti atraut no risināmā uzdevuma. Viņi ir koncentrējušies lietai, ko dara un tāpēc neatvelk savu uzmanību ne uz sms, ne nevajadzīgām, nelietderīgām domām.

5. Empātija

Empātija ir viena no pieciem emocionālā intelekta raksturlielumiem. Spēja sadarboties ar citiem, būt līdzcietīgam, atrast laiku, lai palīdzētu citiem – ir emocionālā intelekta fundamentālās komponentes. Šie cilvēki interesējas par citiem un viegli iepazīstas. Citi cilvēki viņus, nešauboties, pieņem.

6. Stiprās un vājās puses

Cilvēki, kuri apveltīti ar augstu EQ zin, kuras ir viņu stiprās un kuras – vājas puses. Taču tas nenozīmē, ka viņi tās vienkārši pieņem, bet arī prot tas izmantot, stradājot ar dažādiem cilvēkiem dažādās situācijās.

7. Pašmotivācija

Vai jūs bērnībā bijāt tas bērns, kas daudz ko darīja un gāja uz savu mērķi ne jau diploma dēļ? Šāda neatlaidība ir raksturīga emocionāli gudriem cilvēkiem.

8. Bez atskatīšanās pagātnē

Viņiem nav laika un vēlēšanās rakņāties pagatnē, jo viņi ir aizņemti šeit un tagad, darot svarīgas lietas. Viņi neļauj pagātnes kļūdām aptumšot šodienu. Viņi nekrāj aizvainojumus, nešausta sevi un ļoti labi zin, ka stress bremzē attīstību.

9. Domāt par labo!

Cilveki ar augstu EQ savu laiku velta jautājumu risināšanai un neļauj sev ieslīgt negatīvā. Viņi meklē pozitīvo it visā – cilvēkos, situācijās. Viņi sev pievelk tadus pašus, pozitīvi domājošus cilvēkus.

10. Robežu neaizskaramība

Viņi ir laipni, taču ļoti labi prot novilkt stingras robežas. Viņi prot laikus pateikt “nē”. Jo tas viņus pasargā no pārslodzēm, izdegšanas un stresa. Pasakot “nē”, viņi atbrīvo sevi tam, lai varētu izpildīt tos pienākumus, kurus iepriekš ir uzņēmušies. Viņi zin savu vērtību.

Avots: http://womo.ua
Tulkoja: Ginta FS

P.S. Jau laiku atpakaļ par EQ bija raksts:
https://gintafiliasolis.wordpress.com/2016/09/30/15-pazimes-tam-ka-tev-ir-augsts-emocionalais-intelekts/