Pieredze

miers dvesele12

Dzīve Tev dāvā tikai tādu pieredzi, kas vislabāk veicina Tavas apziņas evolūciju.
Kā saprast, kāda pieredze Tev ir nepieciešama?
Ļoti vienkārši – tā, kuru Tu piedzīvo Šobrīd.
Ekharts Tolle “Jaunā Zeme”

Advertisements

Kad sajutīsi sevī negatīvismu…

dvesele88

EGO uzskata, ka negatīvās emocijas tam palīdz manipulēt ar realitāti un iegūt to, ko viņš vēlas.

Protams, ka negatīvās emocijas ir neefektīvas. Tā vietā, lai pievilktu sev vēlamos notikumus, tās jau saknē iznīcina visu labo, kas varēja ar tevi notikt. Un “slikto” tās neiznīcina, vienkārši atstāj visu, kā ir.

Negatīvajās emocijās, tāpat kā slimībā, bieži vien ir ielikts kāds vēstījums. Tu centies uzlabot attiecības ar tuvu cilvēku, tikt galā ar problēmām darbā, tikt skaidrībā ar tiem cilvēkiem, kuri tev apkārt – taču, ja nav izmaiņu apziņas līmenī, tas viss būs nekas vairāk kā “kosmētiskais remonts”. Bet izmaiņas apziņas līmenī var nozīmēt tikai klātbūtni augstākā līmenī

Pie noteikta līmeņa klātbūtnes vairs nav nekādas vajadzības pēc negatīvām emocijām un to “padomiem”.

Kad sajutīsi sevī negatīvismu, ko provocējuši ārējie apstākļi vai domas, bet varbūt tas radies nenoskaidrotu iemeslu dēļ, iedomājies, ka kāda balss tev saka: “Uzmanību! Šeit un tagad. Pamosties! Atslēdzies no prāta. Esi šeit un tagad”.

Neaizgaiņā pat nelielu aizkaitinājumu – apzinies to un vēro, savādāk savāksi veselu kolekciju neatsekotu reakciju. Tas nav vienīgais veids, kā atlaist negatīvu reakciju.

Var, piemēram, iedomāties sevi caurspīdīgu tiem ārējiem apstākļiem, kas izsauc tevī šo reakciju.

Tu esi aizkaitināts. Kāds šim aizkaitinājumam ir mērķis? Nekāda mērķa nav. Kāpēc tu to izsauci? Bet to izsauci ne jau tu. Kas tad? Tavs saprāts. Viņš izdarīja to automātiski, gluži neapzināti. Kāpēc saprātam aizkaitinājums? Saprāts zemapziņā cer, ka pretestība, kuru tu sajūti kā negatīvismu, palīdzēs tikt galā ar nepatīkamo situāciju. Tie, proatms, ir maldi. Saprāta radītā pretestība (dusmas, naids, aizkaitinājums) – ir daudz nopietnāka problēma, kā naida pirmcēlonis, kuru iznīcināt atnākusi šī pretestība.

Iedomājies, ka tavs ķermenis ir caurspīdīgs, tas zaudējis materiālā priekšmeta blīvumu. Un troksnis, kā jebkurš cits negatīvās reakcijas iemesls, vienkārši iziet tev cauri. Un neatduras pret “sienu” tevī.

Sāc ar mazumiņu: teiksim, automašīnas signalizācija, suņa riešana, bērna raudas, transporta sastrēgums. Nebūvē sevī sienu, pret kuru, nodarot tev sāpes, atsitas visdažādākie “pārpratumi, kuriem nevajadzēja būt”.

Lai notikumi plūst tev cauri.

Lūk, kāds tev pateica ko tādu, kam tevi vajadzēja sarūgtināt, aizvainot vai aizskart. Tā vietā, lai reaģētu ierasti neapzināti un negatīvi (uzbrukt pašam, aizsargāties, attālināties…), ļauj vārdiem brīvi plūst tev cauri. Nepretojies! Iedomājies, ka tā cilvēka, kuru šie vārdi aizskartu, neeksistē. Tā arī ir PIEDOŠANA. Tāda piedošana padarīs tevi neievainojamu.

Ja uzskatīsi par vajadzīgu, vari cilvēkam pateikt, ka viņa uzvedība nav pienācīga. Taču tagad šis cilvēks nevarēs pārvaldīt tavu iekšējo stāvokli. Tagad tu esi sev saimnieks – un neviens nevar valdīt pār tavu dvēseles līdzsvaru: saprāts tevi vairs nekaunina. Pretošanās mehānisms vienmēr ir vienāds – gan gadījumā ar rupekli, gan ar kaucošu signalizāciju, gan plūdiem, un pat gadījumā, ja pilnībā esi bankrotējis.

Nemeklē mieru. Necenties atrast kādu citu stāvokli, kas atšķiras no tavējā tagadējā. Jo tadā gadījumā tu sevi pakļauj iekšējam konfliktam un neapzinātai pretestībai.

Piedod sev to, ka neatrodies miera stāvoklī. Kad tu pilnībā pieņemsi miera neesamību, šī miera neesamība pārvērtīsies mierā. Pilnīga it visa apzināšanās atgriež cilvēku miera stāvoklī. Tas arī ir atgriešanas brīnums.

Kad tu pieņem to, kas ir, katrs mirklis kļūst par tavas dzīves labāko mirkli.

Autors: Ekharts Tolle “Power of Now”
Avots: http://www.sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

Dzīve bez “drāmas”

251

Vairums tā saucamo slikto lietu, kas dzīvē mēdz atgadīties, rodas no neapzināšanās. Tās ir pašradītas jeb, pareizāk sakot, ego radītas. Es to dažreiz saucu par “drāmu”. Kad esat pilnībā izkopis apziņas modrumu, jūsu dzīve vairs nav drāmu pilna. Ļaujiet man īsumā atgādināt, kā darbojas ego un kā tas rada drāmu.

Ego ir nenovērotais prāts, kas vada jūsu dzīvi, kad neesat Tagadnē kā vērojošā apziņa un vērotājs. Ego sevi uztver kā atsevišķu fragmentu naidīgajā izplatījumā bez jebkāda patiesa savienojuma ar citām būtnēm. Tas atrodas citu ego ielenkumā, kurus tas uztver kā draudīgus vai mēģina tos pakļaut un izmantot savām vajadzībām. Ego pamatmodeļi ir veidoti, lai mēģinātu pieveikt dziļās bailes un nepietiekamības sajūtu. Tā ir pretošanās, varaskāre, uzkundzēšanās, alkatība, aizsardzība un uzbrukums. Dažas no ego veidotajām stratēģijām ir ļoti labas, tomēr to izmantošana nepalīdz patiesi atrisināt nevienu problēmu — vienkārši tāpēc, ka pats ego ir problēma.

Vairākiem ego sanākot kopā — vai nu personiskajās attiecībās vai organizācijās un institūcijās —, agrāk vai vēlāk notiek kaut kas slikts, noris visdažādākās drāmas — konflikti, problēmas, cīņa par varu, emocionāla vai fiziska vardarbība un tamlīdzīgi. Tas ietver arī kolektīvi pastrādāto ļaunumu, piemēram, karus, genocīdu un ekspluatāciju, kas rodas tikai no lielas neapzināšanās koncentrācijas. Vēl jo vairāk, ego nepārtrauktās pretestības dēļ rodas daudz dažādu slimību, jo pretestība veido norobežojumus un šķēršļus, neļaujot enerģijai plūst pa ķermeni. No jauna savienojoties ar Esamību un atbrīvojoties no prāta vadības, jūs pārtraucat to darīt. Jūs vairs neradāt jaunas drāmas un tajās nepiedalāties.

“Neviens, kurš ir vienots ar sevi, strīdu nevar pat iedomāties,”

Katru reizi, kad kopā atrodas divi vai vairāk ego, risinās kāda drāma. Taču pat tad, ja dzīvojat absolūti viens, jūs ari pats sev radiet drāmu. Drāma ir sevis žēlošana. Drāma ir vainas apziņa un nemiers. Ļaujot pagātnei vai nākotnei aizēnot Tagadni, jūs radāt psiholoģisko laiku, kas ir drāmas rašanās iemesls. Katru reizi, kad negodināt pašreizējo brīdi, neļaujat tam būt, jūs radāt drāmu. Vairumam cilvēku patīk savas dzīves drāmas. Dzīvesstāsts ir viņu identitāte. Viņu ego valda pār viņu dzīvi. Tajā ir balstīta visa cilvēku sevis apziņa. Par ego daļu kļūst pat parasti neapzinātā vēlme meklēt kādu atbildi, risinājumu vai dziedināšanu. Tas, no kā cilvēki visvairāk baidās un kam pretojas, ir drāmas beigas. Kamēr cilvēks identificējas ar savu prātu, visvairāk viņš pretojas un baidās tieši no savas pamošanās.

Pilnīga esošā pieņemšana būs jebkuras drāmas beigas jūsu dzīvē. Neviens ar jums nevarēs sastrīdēties, lai arī kā censtos. Nav iespējams saķildoties ar cilvēku, kurš ir pilnībā izkopis savas apziņas modrumu. Strīdi norāda uz identificēšanos ar savu prātu un mentālajām pozīcijām, kā arī uz pretestību un reakciju uz otra cilvēka pozīciju. To rezultātā pretējo polu enerģijas tiek savstarpēji uzlādētas. Tāds ir neapzināšanās darbības princips. Apzinoties jūs vēl aizvien spējat izteikties skaidri un noteikti, taču tam vairs nepiemīt reaģējošais spēks — aizsardzība vai uzbrukums. Tāpēc tas nepārvēršas drāmā. Kad esat pilnībā izkopis apziņas modrumu, jūs beidzat ķīvēties. “Neviens, kurš ir vienots ar sevi, strīdu nevar pat iedomāties,” māca Ceļš uz brīnumu. Tas attiecas ne tikai uz strīdēšanos ar citiem cilvēkiem, bet būtībā vairāk uz konfliktiem pašā cilvēkā, kuri beidzas tad, kad izzūd nesaskaņas starp prāta prasībām, cerībām un esošo.

– Ekharts Tolle

No Normunda Astras bloga